Rīgā ir sagatavoti saistošie noteikumi, kas regulēs taksometru licencēšanas kārtību, paredzot ierobežojumus iebraukšanai Vecrīgā un pārvadātājam nosakot gada nodevu 300 eiro apmērā.

Noteikumi Par vieglo taksometru pārvadājumu licencēšanu un pašvaldības nodevu par vieglo taksometru iebraukšanu īpaša režīma zonā noteiks kārtību, kādā Rīgas pilsētas pašvaldībā izsniedz speciālās atļaujas jeb licences un licences kartītes pasažieru pārvadāšanai ar vieglajiem taksometriem Rīgas administratīvajā teritorijā, un prasības, kas jāizpilda, lai saņemtu speciālo licenci un licences kartīti.

Tāpat tie regulēs prasības, kas jāpilda licences darbības laikā, un kārtību, kādā izsniedz un anulē speciālo atļauju vieglo taksometru iebraukšanai īpaša režīma zonā - Vecrīgā, un pašvaldības nodevu par vieglo taksometru iebraukšanu Vecrīgā.

70 metrus garajā Laipu ielā iegriežas vien retais, lai gan šīs ieliņas burvība un varētu pat teikt, franču šarms neesot pienācīgi novērtēts.

Par spīti faktam, ka Laipu iela nebūt neatrodas Vecrīgas nostūrī, bet starp Līvu laukumu un Šķūņu ielu, kur par cilvēku plūsmu sūdzēties nevarētu, šo mazo, kluso ieliņu pamanot vien retais. Vasarās skatu aizsedzot kafejnīcu terases, bet tagad vērība vairāk tiekot pievērsta Ziemassvētku tirdziņam, kas jau iekārtots Līvu laukumā. Pirms vairākiem gadiem uz Laipu ielas esot bijusi lielāka rosība un vairums uz šīs ielas esošo uzņēmumu bijuši radošo profesiju pārstāvji – amatnieki un mākslinieki. Pirmskrīzes gados pat notikuši Laipu ielas svētki, kad cilvēki aicināti piedalīties dažādās radošajās darbnīcās.

Lai gan Vecrīgā ir vairāk bāru un potenciālo klientu, ne visi spēj sadzīvot ar kaimiņiem un maksāt augstāku nomas maksu nekā citviet

Doma par savu biznesu bārmeņiem Laurim Streņģem un Ronaldam Undzēnam bijusi jau sen, kad abi vēl strādāja pie citiem darba devējiem. Savu biznesu Lauris un Ronalds sāka pirms septiņiem gadiem, apkalpojot izbraukuma banketus, un joprojām ar to nodarbojas. Biznesa attīstība notika pakāpeniski – vispirms viņi nodibināja uzņēmumu, pēc dažiem mēnešiem uzklāja pirmo banketu, vairākus gadus turpināja strādāt algotu darbu. Pēc kāda laika sākuši apsvērt domu, ka vajadzētu savu vietu, kur bāzēties. Tapa pirmais bārs – Ezītis miglā Vecrīgā. Puiši turpinājusi strādāt citviet, taču rudenī līdz ar sezonas beigām uz pilnu slodzi pievērsās savam biznesam. «Dīvainā kārtā Ezītī uzplaukums bija tieši rudenī. Bijušie kolēģi nāca ciemos un bizness lēnām iegrozījās,» atminas Ronalds. Sekojuši bāru projekti gan Rīgā, gan citviet, daži izrādījušies veiksmīgi, dažus nolemts neturpināt. Nesen viņi Vecrīgā atvēruši jaunu bāru – YOLO. Tā ir abreviatūra izteicienam You only live once – tu dzīvo tikai vienreiz.

Lai gan ļoti daudzu Vecrīgas namu pirmo stāvu komercplatības ir tukšas, tiek iznomātas vai pat izskatās vienkārši pamestas, situācija nav tik dramatiska, lai Vecrīgu sāktu uzskatīt par “spoku pilsētu”.

Turklāt, pakāpeniski atgriežas arī ārvalstu tūristi - pērn uz Rīgu brauca jau krietni vairāk tūristu nekā 2022. gadā, un tika sasniegti 80% no pirmspandēmijas tūristu apjoma. Rūpīgi analizējot telpu nomas piedāvājumu, ir iespējams atrast arī ļoti izdevīgus variantus – attiecīgajai uzņēmējdarbībai piemērotas telpas par atbilstošām cenām. Vienlaikus būtu svarīgi, lai pašvaldība turpinātu organizēt dažādus atbalsta pasākumus, piemēram, Vecrīgas modināšanas nedēļu un citus.

Vecrīgai nav jākļūst par “spoku pilsētu”

Noteikti nevēlos piekrist apgalvojumam, ka Vecrīgai jāatmet ar roku, ka telpu nomas cenas šeit ir nesamērīgi augstas un, ka šī Rīgas daļa jau kļuvusi vai tuvākajā laikā kļūs par “spoku pilsētu”. “SIBI salons” ir lielākais skaistumkopšanas salons Vecrīgā, un klientu vidū ir gan vietējie iedzīvotāji, gan ārvalstu viesi, tāpēc ļoti uzskatāmi redzam, kāda ir situācija. Uzņēmējdarbībā vienmēr bijis spēkā princips – kas vienam ir izaicinājums, citam ir iespēja. Lai gan cilvēki tiešām pēc pandēmijas ir mainījuši paradumus un aizvien vairāk preces pasūta internetā, bieži izvēlas arī pasūtīt maltīti ar piegādi, joprojām ir virkne pakalpojumu, kuriem nepieciešamas atbilstošas telpas, un skaistumkopšana ir tikai viens no piemēriem.

Vairākas velosipēdu nomas Rīgā orientējas uz ārvalstu tūristu apkalpošanu, līdz ar to savus nomas punktus izvietojušas vecpilsētā

RigaBicycle darbojas kopš 2011. gada, bet pirms diviem gadiem uzņēmuma vadības grožus no iepriekšējā firmas īpašnieka pārņēma Māris Rodins. «Nopirku biznesu no iepriekšējās īpašnieces, jo saskatīju potenciālu, proti, ka ar salīdzinoši nelielu investīciju varētu gūt peļņu. Šis ir mans papildu bizness, ikdienā strādāju diezgan lielā starptautiskā uzņēmumā. Ikdienas operatīvās lietas velonomā uzrauga un organizē divas darbinieces. Klientus neuzskaitām, bet skatos, lai varam strādāt rentabli, netiecamies pēc kvantitātes,» stāsta RigaBicycle (SIA Street Rent) īpašnieks. Viņa vadītā kompānija atrodas Vecrīgā, un līdzās tai vairākus gadus darbojas vēl divas citas velo nomas. M. Rodins atzīst, ka atrašanās vieta ir viens no veiksmes formulas elementiem un Vecrīga ir vieta, kur dzīve mutuļo. Šādu biznesu uzturēt kādā no Rīgas mikrorajoniem būtu nerentabli. RigaBicycle ikdienā operē ar 25 braucamajiem, un šis skaits esot optimāls ikdienas pieprasījumam. Turklāt nākas rēķināties ar faktu, ka Vecrīgā esošajās telpās ir ierobežota platība un nav vietas, kur savietot vairāk divriteņu.

Pēc pandēmijas tūristu skaits un to sastāvs Vecrīgā ir kardināli mainījies, tāpēc šobrīd uzņēmējiem savs piedāvājums jāorientē ne tikai uz tūristiem, bet arī vietējiem iedzīvotājiem un biznesu atzīmē Santa Rozenkopfa, CBRE Baltics izpilddirektore.

Pirms pandēmijas tūristi Vecrīgu apmeklēja divas reizes vairāk nekā jebkuru citu vietu galvaspilsētas centrā, kas šī reģiona uzņēmējiem attiecīgi nozīmēja arī lielāku ienākumu potenciālu, spriež S.Rozenkopfa. Šobrīd gan situācija ir citāda - izaicinājumus rada ne tikai tūristu skaits, bet arī biroju telpu pārkārtošanās un uzņēmumu lemšana par labu jaunajiem projektiem, kas piedāvā modernu vidi un plānojumu, secina CBRE Baltics izpilddirektore, piebilstot, ka šī iemesla dēļ Vecrīgas uzņēmējiem ir jāpielāgojas jaunajai situācijai un savs pakalpojumu klāsts jāpaplašina.

Centrs vienmēr prioritāte

Ir vairāki faktori, kas ļautu atdzīvināt pakalpojumu un tirdzniecības piedāvājumu pilsētas centrā, un pie šī aspekta būtu jāstrādā ne tikai uzņēmējiem, bet arī valstij un pašvaldībai, domā S.Rozenkopfa. “No valsts un pašvaldības puses būtu jāsakārto vismaz trīs lietas - vēsturisko ēku aizsardzības regulējums, ēku un infrastruktūras pārvaldības modelis, kā arī vide kopumā. Pēdējā laikā daudz dzirdēts par to, ka tirgotāji nevēlas atvērt veikalus pilsētas centrā, un jāsaka, ka tas ir gan mīts, gan patiesība. Ja runājam par pašu pilsētas sirdi – Vecrīgu un centrālos kvartālus vēsturiskajā centrā, atceroties visus gadījumus, kad pie mums ir vērsušies atpazīstami zīmoli, lai atvērtu pirmo vietu vai paplašinātu esošo tirgus daļu, nekad nav bijis gadījums, kad lokācija pilsētas centrā netiktu izskatīta. Tieši otrādi, atvērt vismaz vienu veikalu pilsētas centrā ir nereti bijusi pat dominējošā vēlme, ja būtu attiecīgs telpu piedāvājums. Šeit gan sākas problēmas - flagmaņu veikalu gadījumā lielākajā daļā ēku tehniski vai likumdošanas ierobežojumu dēļ nav iespējams izveidot 500 – 2000 m2 veikalu ar atbilstošu plānojumu un fasādi. Savukārt mazākiem formātiem, kam telpas būtu vieglāk pielāgot, ir nepieciešama jau gatava pircēju plūsma vai pārliecība, ka tiek veiktas nepieciešamās aktivitātes, lai šāda plūsma parādītos nākotnē. Ja mūsdienīga ēku, ielu un satiksmes pārvaldes likumdošana un prakse, kas dotu pietiekamu elastību investoriem un uzņēmējiem, nepastāv, veikali jau gatavus risinājumus un pretimnākšanu saredz tirdzniecības centru vidē, kur šie jautājumi tiek risināti. Tieši tādēļ arī no mūsu projektiem, kur tomēr mums ir izdevies atvērt veikalu pilsētas centra pirmajā stāvā, tās ir lokācijas, kas vai nu pārklājas ar tirdzniecības centra pirmo stāvu vai atrodas tiešā tirdzniecības centra tuvumā,” stāsta S.Rozenkopfa.

Valsts policija ir izvirzījusi daudz versiju par kompānijas BalticTaxi taksometru dedzināšanu, taču šobrīd ir pāragri runāt, ka Rīgā būtu sākušies «taksometru kari», atzina Rīgas reģiona Kriminālpolicijas priekšnieks Andrejs Sozinovs.

Par visiem pagājušajā nedēļā notikušajiem taksometru dedzināšanas gadījumiem ir sākti kriminālprocesi un izvirzītas ļoti daudzas versijas, teica Sozinovs. Lai arī automašīnu dedzināšanas ir notikušas, tomēr šobrīd ir pāragri izdarīt kādus secinājumus, viņš uzsvēra, gan atzīstot, ka sliecas domāt, ka konkrētie gadījumi ir ļaunprātīgas dedzināšanas.

Nesaskaņas starp taksometru vadītājiem ar policijas iejaukšanos bijušas arī iepriekšējos gados. Vēl pērn policija aizturēja vairākus cilvēkus, kas Vecrīgā meta paštaisītas ierīces zem taksometru riteņiem, dūra riepas un skrāpēja automašīnas, lai šādi paustu neapmierinātību saistībā ar stāvvietu dalīšanu, «nerakstītajiem likumiem» un tamlīdzīgi. Policija toreiz nekonstatēja, ka tas būtu darīts pašu taksometru kompāniju vārdā, taču kopš tā laika policijai nav bijusi informācija, ka taksistu starpā valdītu nesaskaņas.

Atpūtas kuģītis "Vecrīga" piedāvā izbaudīt Vecrīgas panorāmu no Daugavas.

Brauciena laikā gar vecpilsētas centru garantēts lielisks skats uz Vecrīgu ar tās torņiem, Rīgas pili, Nacionālo bibliotēku, Rīgas Pasažieru ostu un TV torni Zaķusalā.

Tikai kuģītis “Vecrīga” piedāvā "Saulrieta reisus" uz jūras vārtiem, kur Baltijas jūra satiekas ar Daugavu. Brauciens ilgst 2,5 stundas, un brauciena laikā var apskatīt Rīgas Pasažieru ostu, Rīgas brīvostu, Ķīpsalu, Andrejsalu, Kundziņsalu, Mangaļsalu, Bolderāju un, protams, jūras vārtus.

Kuģīša augšējais/atvērtais klājs ir dekorēts tropiskās noskaņās, un brauciena laikā katrs apmeklētājs varēs ķert sauli, bet karstākajās vasaras dienās izbaudīt atvēsinošo vēju un malkot gardus kokteiļus no bāra. Savukārt apakšējā klājā ir izveidots moderns pasažieru salons ar panorāmas logiem, mīkstajiem dīvāniem un bāru/kafejnīcu.

Atpūtas kuģītis Vecrīga piedāvā izbaudīt Vecrīgas panorāmu no Daugavas.

Brauciena laikā gar vecpilsētas centru garantēts lielisks skats uz Vecrīgu ar tās torņiem, Rīgas pili, Nacionālo bibliotēku, Rīgas Pasažieru ostu un TV torni Zaķusalā.

Tikai kuģītis Vecrīga piedāvā Saulrieta reisus uz jūras vārtiem, kur Baltijas jūra satiekas ar Daugavu. Brauciens ilgst 2,5 stundas, un brauciena laikā var apskatīt Rīgas Pasažieru ostu, Rīgas brīvostu, Ķīpsalu, Andrejsalu, Kundziņsalu, Mangaļsalu, Bolderāju un, protams, jūras vārtus.

Kuģīša augšējais/atvērtais klājs ir dekorēts tropiskās noskaņās, un brauciena laikā katrs apmeklētājs varēs ķert sauli, bet karstākajās vasaras dienās izbaudīt atvēsinošo vēju un malkot gardus kokteiļus no bāra. Savukārt apakšējā klājā ir izveidots moderns pasažieru salons ar panorāmas logiem, mīkstajiem dīvāniem un bāru/kafejnīcu.

Lai mazinātu krāpšanos ar kases aparātiem ēdināšanas uzņēmumos, tiks vērtēta ideja par atteikšanos no pirmsčekiem, šorīt intervijā LTV raidījumā Rīta panorāma teica finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Viņa, komentējot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) atklāto vērienīgo krāpšanas shēmu vairākos sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos Vecrīgā, norādīja, ka jau šodien šo jautājumu pārrunās ar VID vadību.

Reizniece-Ozola arī atzina, ka pati saskārusies ar pirmsčeku problēmu. Nereti sabiedriskās ēdināšanas vietās klientiem tiek izsniegts pirmsčeks, un arī īstā čeka vietā klients saņem pirmsčeku. Tādējādi tiek apiets kases aparāts un zaudēti ieņēmumi valsts budžetā. Ministre rosinās priekšlikumu par atteikšanos no pirmsčekiem, ja vien to nepieciešamība netiks loģiski pamatota.

Viņa arī uzsvēra, lai mazinātu krāpšanos ar kases aprātiem, svarīga ir jaunās kašu sistēmas ieviešana. «Svarīgs uzdevums ir pārkāpt tai astei pāri un ieviest jauno kases aparātu sistēmu,» teica Reizniece-Ozola.

No meitu un mammu kleitu komplektu kolekcijas apģērbu zīmols Linden Leaf pārorientējas uz sieviešu kleitām un atver otru veikalu Vecrīgā.

Otru veikalu apģērbu zīmola Linden Leaf radītāja Sanda Liepiņa-Liepa izlēma izveidot tūristu dēļ, kuri Vecrīgā ir sastopami biežāk nekā K. Valdemāra ielas tālākajā centra pusē. «Jau divus gadus piedalos Kalnciema ielas tirdziņā un tur sastopu daudz tūristu. Esmu sapratusi, ka arī viņiem patīk manas kleitas un dāmas no citām valstīm ir gatavas tās pirkt. Manas pircējas ir aizvedušas kleitas uz Jaunzēlandi, Austrāliju, Ķīnu, Kanādu, tas nozīmē, ka man ir izdevies trāpīt dažādām gaumēm,» viņa saka.

Sanda novērojusi, ka tūristi visbiežāk izvēlas vienkāršākās kleitas un ne itāļi, ne skandināvi nav mežģīņu cienītāji. Viņa gan pieļauj, ka tas tāpēc, ka tūristi, kuri atbrauc uz Latviju, ir vienkāršāki un pauž to, arī iepērkoties.

Ekonomiskās krīzes sekām mazinoties, atsākta jaunu ēku būvniecība Rīgā, tajā skaitā Vecrīgā. Šādu būvju nav daudz, bet tās ir pamanāmas, piemēram, tautas valodā jau par ananasu nodēvētā māja Skārņu ielā 11 blakus Pēterbaznīcai. Jau tradicionāls diskusiju objekts ir jaunbūvēto ēku iekļaušanās pilsētvidē, pielāgojoties esošajai apbūvei vai piedāvājot ko principiāli jaunu, vēsta laikraksts Diena.

Rīgas pilsētas būvvalde neapkopojot informāciju par būvniecību tieši Vecrīgas teritorijā. Taču Dienas novērojumi liecinot, ka samērā nesen pabeigta viesnīcas ēkas rekonstrukcija Audēju ielā, būtībā ēku uzbūvējot no jauna, tāpat plānoto septiņu stāvu augstumā jau slejas viesnīcas jaunbūve Vaļņu ielā. Pirms gada publiskajā telpā parādījās arī stiklotas ēkas skice - viesnīca Minsterejas ielā. Pēc speciālistu atzinuma tikko pabeigtās vai būvniecības stadijā esošās jaunās Vecrīgas ēkas ir ļoti atšķirīgas un iezīmē dažādas arhitektu pieejas.

Lai uzbūvētu jaunu ēku galvaspilsētas vēsturiskajā centrā, ir vairāki priekšnoteikumi. Vispirms projektam jābūt tapušam konkursa rezultātā, stāstījis Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) vadītāja vietnieks Jānis Asaris. Tāpat jāiegūst Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomes akcepts, un Vecrīgā jārēķinās arī ar arheoloģisko izpēti. «Mēs atbalstām saprātīgas izmaiņas esošajos objektos, veicot rekonstrukciju, bet maksimāli saglabājot to, kas saglabājams,» uzsvēris Asaris.

Vecrīgā, telpās, kur iepriekš atradies naktsklubs, atvērta jauna izklaides vieta ģimenēm - galerija "Fantasy", kas izveidota sadarbībā ar leļļu mākslinieci Vladlenu.

Kopumā galerijā ir vairāk nekā 60 dažādu izmēru lelles, kas iekārtotas ekspozīcijās, aptverot trīs dažādu tematiku kolekcijas: latviešu stāsti un pasakas, pasaules mīti un leģendas, spoku stāsti.

Kopumā "Fantasy" izveidē - telpu pielāgošanā un iekārtošanā, kā arī ekspozīcijās ieguldīti aptuveni 150 000 eiro.

"Fantasy" īpašniecei "Latvian amusement agency" pieder vēl divas izklaides vietas Latvijā - izklaides parks "Avārijas brigāde" un izklaides centrs "ABpark Spice Home".

""Fantasy" ideja dažādos iespējamajos izpildījumos virmoja jau sen. Izpētot dažādus daļēji līdzīgus projektus citās valstīs, iegūstot vērtīgas idejas un mēģinot atrast savu nišu, tapa esošais galerijas modelis, kas ir vizuāli ļoti atšķirīgs no pārējā piedāvājuma, ko šobrīd iespējams aplūkot citos tūrisma objektos. Var droši teikt, ka no projekta idejas pirmsākumiem apritējuši jau aptuveni divi gadi. Tāpat kā citos projektos, bija svarīgi šo vietu izveidot tā, lai to var apmeklēt visa ģimene un lai tas reizē būtu krāšņi, interesanti, izzinoši un arī liela daļa redzēto tēlu būtu atpazīstama dažādām paaudzēm," stāsta "Latvian amusement agency" īpašnieks Mārtiņš Brezauckis.

Suvenīru un dāvanu tirgotāji Vecrīgā šobrīd piedzīvo spēcīgu triecienu biznesam.

Suvenīru veikala SIA "Hobbywool", kas Vecrīgas sirdī darbojas nu jau desmit gadus, īpašniece Ieva Ozoliņa biznesa portālam db.lv atzīst, ka vīrusa Covid-19 izplešanās un tūrisma pārtrūkšana biznesu ietekmējusi dramatiski.

Uzņēmēja pēdējos pāris gadus bija novērojusi, ka nozarei klājas arvien labāk, un tādēļ pērnā gada rudenī, uzzinot par pieejamām telpām Vecrīgā, Torņa ielā, pieņēma lēmumu atvērt otru veikalu "Māra Textile". Tagad tas ir slēgts pavisam.

Citu uzņēmēju viedokļus par Covid-19 ietekmi lasiet 17. marta žurnālā "Dienas Bizness".

Restorānu tīkls «McDonald’s» rekonstruējis savu centrālo un populārāko restorānu Vecrīgā, Z.A. Meierovica bulvārī 18, tajā investējot 800 000 eiro. Pēc rekonstrukcijas «McDonald’s» restorāns Vecrīgā kļuvis par modernāko Baltijas valstīs ar vislielāko nodarbināto cilvēku skaitu, kā arī tas ieguvis jauninājumu - «McCafe».

«2017. gads bijis veiksmīgākais gads Premier Restaurants Baltics un Premier Restaurants Latvia vēsturē. Mums ir stabils plāns turpināt šo veiksmes stāstu, Latvijā līdz 2019. gadam investējot 4 miljonus eiro, koncentrējoties galvenokārt uz trīs jomām - esošo restorānu rekonstrukcijas pabeigšanu, digitālo jauninājumu ieviešanu un restorānu tīkla paplašināšanu Latvijā līdz 13 restorāniem,» norāda Vladimirs Janevskis, «McDonald’s» ģenerāldirektors Baltijas valstīs.

Šogad «McDonald’s» noslēgs savu restorānu rekonstrukcijas programmu, kurā ietverta jauna pašapkalpošanās kiosku platforma, ērtāka ēdienu pasūtīšanas un maksāšanas sistēma.

Pēc rekonstrukcijas «McDonald’s» restorāns Vecrīgā ieguvis jauninājumu – tajā atvērta arī «McCafe», kas ir papildinājums apmeklētāju restorānu pieredzei, piedāvājot lielāku dažādību kafijas un desertu izvēlē. «McDonald’s» turpina strādāt pie «McCafe» zīmola attīstības Latvijā, un apsver iespēju izvietot «McCafe» arī citos Latvijas «McDonald’s» restorānos.

Galvaspilsētā izstrādāti jauni noteikumi vieglo taksometru pārvadājumiem; nozarē šaubas par to efektu, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Par iebraukšanu Vecrīgā taksometru uzņēmumiem būs jāšķiras no simboliskas summas speciālās atļaujas saņemšanai. To paredz Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu departamenta izstrādātie saistošie noteikumi par vieglo taksometru pārvadājumu licencēšanu un pašvaldības nodevu par vieglo taksometru iebraukšanu īpaša režīma zonā. Noteikumu projektu bez iebildumiem, virzīšanai tālāk izskatīšanai Rīgas domes sēdē, apstiprināja Satiksmes un transporta lietu komitejas locekļi. Viņi visi atbalstīja to, ka ir nepieciešams noteikt samaksu taksometriem par iebraukšanu Vecrīgas teritorijā. Noteikumu projekts paredz arī citas izmaiņas un plānots, ka jaunie noteikumi varētu stāties spēkā jau ar šī gada 1. decembri.

Uz vietējiem iedzīvotājiem orientētam viesnīcu, restorānu un sabiedriskās ēdināšanas (HoReCa) segmentam klājas salīdzinoši labi, bet Vecrīgā krogiem un bāriem Covid-19 krīze turpinās, intervijā atzina Latvijas Neatkarīgo aldaru biedrības priekšsēdētājs un alus darītavas "Labietis" vadītājs Reinis Pļaviņš.

Viņš pauda, ka Covid-19 pandēmija pilnībā mainīja HoReCa segmentu un atkopšanās nav notikusi. "Jāsaprot, ka Covid-19 krīze nav beigusies, un tā pilnībā izjauca HoReCa struktūru. Bāru un restorānu nozare pirms un pēc Covid-19 ir divas dažādas nozares," teica Pļaviņš.

"Labietis" vadītājs stāstīja, ka arī viņiem bija krogs Vecrīgā, kuru Covid-19 laikā vēl centās uzturēt ar domu, ka spēs atgūties, bet pagājušajā gada novembrī tomēr bija spiesti krogu slēgt.

"Ja Vecrīgā pirms Covid-19 visas centrālās ielas bija aizņemtas un dzīvība sāka parādīties arī mazajās ielās, tad tagad dzīvība lēnām sāk atgriezties galvenajās ielās. Visās mazajās ielās kafejnīcām un restorāniem telpas stāv tukšas. Vecrīgā viss ir slikti, un tur neviens nav atguvies - tur joprojām ir kovida krīze," norādīja aldaris.

Pēc iepriekšējo gadu aktīvajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā tiek rekonstruētas, būvētas un atvērtas jaunas viesnīcas; eksperti lēš – tirgus ir tuvu piesātinājumam.

Bez pašreizējiem viesnīcu projektiem Rīgā, kas jau ir vai tūlīt tiks pabeigti, vēl tiek plānoti vairāki jauni; kad tie būs pabeigti, tirgus būs piesātināts, norāda nekustamo īpašumu kompānijas Newsec Latvija direktors Valdis Mitenbergs. Ja investors šobrīd sāktu apsvērt viesnīcas projekta īstenošanu Rīgā – iegādātos īpašumu, sāktu projektēt –, iespējams, būtu jau nokavēts.

Ja nepalielināsies tūristu skaits, konkurence viesnīcu biznesā būtiski saasināsies, pauž Latvijas viesnīcu un restorānu asociācijas izpilddirektore Santa Graikste. Viņasprāt, pie esošās viesnīcu noslodzes, kas pēc asociācijas datiem pērn bija ap 48%, nav īstas vajadzības pēc jaunu viesnīcu būvniecības. Vienlaikus šobrīd tirgū vērojamā aktivitāte, rekonstruējot un no jauna būvējot viesnīcas, ir sakritība, nevis apzināts plāns. «Viesnīcas izveide nav īstermiņa projekts,» viņa norāda, stāstot, ka, piemēram, vēsturiskas ēkas pārveide par viesnīcu var būt ļoti laikietilpīga, kas liek pagarināt būvniecības termiņus.

«Uz durvīm uzrakstīju Latvijas dizaina veikals, restorāns un galerija. Pēc nedēļas nokasījām to nost un uzrakstījām - mākslas kafejnīca. Koncepts ir sadalīts trīs daļās un katra dzīvo pati par sevi, bet vienā mirklī šķita, ka to ir vieglāk apvienot vienkāršākā un demokrātiskākā vārdā – mākslas kafejnīca. Visiem viss ir saprotams un nav lieku jautājumu,» biznesa portālam db.lv stāsta mākslas kafejnīcu «Kolekcionārs» un «Jaunais Kolekcionārs» īpašnieks Edijs Eihmanis.

Otrā kafejnīca ar nosaukumu «Jaunais Kolekcionārs» nesen atvērta Vecrīgā.

Uzņēmējs pirms aptuveni trīs gadiem no viesmīļa kļuva par savas kafejnīcas īpašnieku. Viņaprāt, ēdināšanas nozare ir tikai naudas pelnīšana, lai izmaksātu cilvēkiem algas, samaksātu īri un elektrību. Dizaina pasaule dod viņam atslodzi, gandarījumu un piepildījumu.

E.Eihmanis stāsta, ka «Kolekcionārā», kas atrodas Blaumaņa ielā, galvenais uzsvars tiek likts uz ēdināšanu un dizaina veikals ir otršķirīgs, bet «Jaunā Kolekcionāra» koncepts ir pretējs. «Ēdināšanas daļas dēļ veikals ir ierobežots - nevar izlikt visu, ko vēlies, jo ēdināšanai ir sava specifika - dažādas smaržas, smakas un viss pārējais, ar ko, piemēram, tekstilizstrādājumi var piesūkties. Ne visu var salikt kopā ar ēdināšanas daļu tā, lai tas labi izskatās, tāpēc ir «Jaunais Kolekcionārs», kas ir vairāk kā veikals. Es pat teiktu, ka 80% ir veikals, bet kafejnīcas sadaļa ir kā pievienotā vērtība – kafija, vīns, kūkas pirms operas. Ļoti vienkāršs, minimāls kafejnīcas piedāvājums,» stāsta E.Eihmanis.

Modes zīmols One Wolf oktobra beigās Vecrīgā atklās jaunu veikalu, kurš būs divas reizes lielāks nekā tā pirmais veikals. Zīmola īpašniece un dizainere Agnese Narņicka stāsta, ka ir izmēģinātas dažādas eksporta pieredzes, taču šobrīd tiek mainīta biznesa stratēģija, koncentrējoties uz Baltijas valstīm.

Modes zīmols iepriekš aktīvi strādāja, lai izplestos eksporta tirgos, piemēram, piedalījās ārvalstu modes pasākumos, bet tagad akcentu liks uz pārdošanu Latvijā un pašu spēkiem, tāpēc oktobra beigās Vecrīgā tiks atklāts jauns veikals. Jaunajam veikalam būs 30 kvadrātmetru platība, kas attiecībā pret esošo veikalu Lāčplēša ielā ir divas reizes vairāk.

«Mēs gribam vairāk pārdot pašas, nevis strādāt ar starpniekiem. Mēs gribējām būt tuvāk tūristiem. Vecrīgas veikals varētu būt mūsu vizītkarte. Mūsu līdzšinējā veikalā tūristi iegriežas pavisam maz, bet domājam, ka Vecrīgā tūristi veidos lielāko apgrozījuma daļu. Jauno veikalu atvērsim jau oktobra beigās, bet vēl šobrīd mēs esam veikala iekārtošanās procesā. Jaunums, kuru piedāvāsim, būs somas, maki, jostas un sadarbībā ar Pasaules optiku - arī saulesbrilles,» teica A. Narņicka.

Ausekļa ielā, Rīgā, viss notiek mierīgi un nosvērti – klusā centra ielas statusu tā nes godam

Nedaudz vairāk kā 360 metrus garā Ausekļa ielā nav ne miņas no ļaužu kņadas. Tajā arī netrūkst ekskluzīvu dzīvojamo māju, tomēr to pirmajos stāvos vēl aizvien tukšas ir vairākas komercplatības. Aptaujātie uzņēmēji DB gan uzsver, ka rosība pēc krīzes tagad atgriežoties, biznesu tur izvērš tie uzņēmumi, kuriem nav nepieciešama liela cilvēku plūsma.

Kolekcionāru pieturvieta

Vispirms iela, tad galerijas nosaukums – šāds stāsts ir antikvariātam, galerijai Mākslas vēstniecība. «Te strādājam jau desmit gadu. Sākotnēji galerija atradās telpās Ausekļa un Elizabetes ielas stūrī. Iela deva iedvesmu galerijas nosaukumam, jo šajā rajonā atrodas vairākas vēstniecības,» stāsta Mākslas vēstniecības vadītājs Ģirts Grīnbergs. Šis esot viens no trim uzņēmuma veikaliem, bet klusā atrašanās vieta neesot traucēklis. Lielākoties antikvariātā iegriežoties kolekcionāri, kuri zina, ko meklē, un ir ieinteresēti īpaši mērot ceļu līdz Ausekļa ielai. Otra pircēju kategorija, kas skaita ziņā esot nelielāka, ir ļaudis, kuri meklēt kādu īpašu un oriģinālu dāvanu. «Cilvēki šeit dodas ikdienas gaitās. Tūristi ieklīst retāk, galvenokārt tie, kas apmaldījušies, ejot no prāmja uz pilsētas centru, un atraduši Ausekļa ielu. Šo ielu ir vērts apskatīt, te aplūkojamas jūgendstila ēkas. Daļa no tām ir kultūrvēsturiski pieminekļi. Ausekļa ielā netrūkst arī kontrastu – blakus vēsturiskām ēkām atrodas padomju laikā celtā ķieģeļu dzīvojamā māja, ir arī grausti,» teic Ģ. Grīnbergs. Mākslas vēstniecības nelielajās pagrabstāva telpās senu priekšmetu netrūkst – uz galdiem un kumodēm izvietots milzum daudz priekšmetu, sienas rotā gleznas – latviešu vecmeistaru darbi, Krievijas un Eiropas mākslinieku orģinālgleznas. Tur esot tikai tādi priekšmeti, kas senāki par simt gadiem. «Par spīti tam, ka šī nav viena no centrālajām Rīgas ielām, bizness notiek. Kolekcionārus piesaistām arī ar izsoļu organizēšanu. Ievēroju, ka pēdējos gados darbību sākuši citi uzņēmēji. Nezinu, kas šurp vilina vīna veikalus, bet tagad tie jau ir divi. Nesen atvērās arī datoru veikals, bet nedomāju, ka šādam biznesam te ir labākā vieta. Prieks, ka Ausekļa iela dabiskā ceļā attīstās pareizā virzienā – nelieli veikaliņi, modes, skaistumkopšanas saloni un restorāns. Šādiem uzņēmumiem te ir potenciāls,» viņš spriež.

Literāri muzikālais klubs Četri balti krekli šogad pirmo reizi izlēmis strādāt vasaras režīmā, šādi piemērojoties ārvalstu tūristu plūsmai Vecrīgā, liecina tā izplatītā informācija.

Četru baltu kreklu līdzīpašnieks Normunds Jakušonoks informē, ka trešdienās un ceturtdienās ierasti latviskais mūzikas formāts tiks nedaudz «atšķaidīts» ar dzīvespriecīgām un tautā iemīļotām ārzemju dziesmām.

N. Jakušonoks piebilst, ka pārmaiņas vasarā būs arī literāri muzikālā kluba Četri balti krekli darba laikā, un muzikālā ikvakara programma turpmāk sāksies nevis 22:00, bet 23:00,

Līdz jaunās sezonas sākumam ieeja uz visiem pasākumiem būšot bez maksas.

«Lai gan vasaras laiks un Vecrīgas atmosfēra mudina uz visādām vaļībām apģērbā, taču 15 darba gados iedzīvināto «dresskodu» gan mēs turpināsim saglabāt. Nekādu sporta apģērbu! Un nekādu sporta apavu!» precizē N. Jakušonoks.

Augustā pieprasījums pēc dzīvokļu īres Rīgā būtiski paaugstinājās, radot īrnieku prasībām atbilstošu mājokļu deficītu visos galvaspilsētas īres tirgus segmentos, liecina Latio jaunākais mājokļu tirgus pārskats.

«Viens no būtiskākajiem pieprasījuma veicinātājiem augustā bija ārzemju un vietējie studenti, kas, tuvojoties mācību gada sākumam, arvien aktīvāk meklēja savām prasībām un finansiālajām iespējām atbilstošus dzīvokļus. Ne visiem studentiem līdz septembrim ir izdevies atrast mājokli, jo kopumā Rīgā vērojams šai īrnieku kategorijai piemērotu dzīvokļu trūkums. Piedāvājuma deficīts saglabājas arī citās īres dzīvokļu kategorijās, piemēram, īsā laikā tiek izīrēti kvalitatīvi Rīgas centra dzīvokļi,» skaidro Latio Īres nodaļas vadītājs Ģirts Krūmiņš.

Ārzemju studenti visbiežāk mājokli īrē vairāki kopā, tādēļ meklē dzīvokļus ar vairākām – pat četrām vai piecām – guļamistabām, vēlams Rīgas centrālajā daļā vai tuvu izvēlētajai augstskolai. Par vairāku istabu dzīvokļiem ārvalstu studenti gatavi maksāt sākot no 200–300 eiro par īrnieku. Augsts studentu pieprasījums ir arī pēc mazākas platības lētākiem dzīvokļiem.

Ārpus aktīvās tūrisma sezonas un arī viesnīcu cenu politikas maiņas dēļ hosteļiem nākas nolaist cenas, attiecīgi samazinot ieņēmumus.

Hosteļu bizness Rīgā, Latvijā, vienu no saviem uzvaras gājieniem piedzīvoja 2006., 2007. gadā, kad ceļotāju skaits manāmi auga, tāpēc arī šīs viesnīcu lētākās alternatīvas atkal kļuva nepieciešamas, īpaši Vecrīgā un tās tuvumā. Hosteļu biznesam par labu nāca Eiropas Savienības paplašināšanās, Baltijas valstu iestāšanās NATO, Latvijas pievienošanās Šengenas zonai. Vecrīga attīstījās par izklaides centru, bet Jūrmala – par pievilcīgu kūrortu. Pateicoties lēto aviolīniju Ryanair, Easy Jet (Rīgu pirms laba laika jau pametis), kā arī airBaltic cenu politikai, strauji pieauga tūristu skaits, kas Rīgu izvēlējās kā savu galamērķi – brīvdienu vietu. Un jau tad hosteļu piedāvājums vairs netapa tik vienkāršs un parasts kā līdz tam. Daudzi izdomāja ko interesantu, lai klientiem tas nebūtu tikai lētākais naktsmītnes variants, bet gan kļūtu pievilcīgs ar kādu savu «odziņu». Tas nudien bija tālredzīgs gājiens, jo šodien tirgus ir pārblīvēts ar hosteļiem, un tas spiedīgās konkurences apstākļos arī ilgdzīvotājiem liek samazināt cenas vai kā individuāli izcelties citu starpā. Turklāt pie durvīm klauvē nelabvēlīgā ziemas sezona.

Lai apmierinātu augošo pieprasījumu, eklērnīca Fat Cat ir pārcēlusi savu virtuvi no Vecrīgas uz Kalnciema ielu. Saimnieki biznesa portālam db.lv stāsta, ka paši ikdienā aktīvi iesaistās biznesā un eklēru cepšanā pat nakts stundās, līdz ar to gulēšanai atliek vien dažas stundas.

Eklērnīca Fat Cat ir paplašinājusies un šobrīd atrodas ne tikai Vecrīgā, Mazajā Jaunielā, bet arī Kalnciema ielā daudzdzīvokļu mājas pirmajā stāvā. Tajā saimnieko Līga un Uģis Lancmaņi, kā arī Uģa brālēns Māris Lancmanis. Fat Cat tiek piedāvāti ne tikai saldie eklēri, bet arī cepumi, kūkas, eklēru kūkas, mini un sāļie eklēri, kas iecienīti korporatīvajos pasākumos.

Ilgi nedomāja

Pirmā Fat Cat eklērnīca Vecrīgā tika atvērta 2017. gada 1. aprīlī, un jau jūlijā tika atrastas Kalnciema ielas telpas. Iekārtošanās process tajās gan ievilkās, jo bija nepieciešams izveidot elektrības pieslēgumu, kā arī telpās veikt remontu. Savulaik šajās telpās atradās Skrīveru Saldumu veikals, bet eklērnīcai bija nepieciešama lielāka elektrības jauda. Remonts tika pabeigts jau 2018. gada maijā, bet eklērnīca atvērta vien 2019. gada februārī. «Mēs ilgi nedomājām par vēl vienas eklērnīcas atvēršanu, jo jau no paša sākuma mums veicās ļoti labi. Lielā pieprasījuma dēļ mēs meklējām jaunas telpas, kur būtu lielāka virtuve. Tagad eklēri abām eklērnīcām top tikai Kalnciema ielā, savukārt, Vecrīgā virtuves vietā ir noliktava,» sacīja L. Lancmane. Viņas vīram U. Lancmanim pieder arī būvniecības uzņēmums un visi darbi tika paveikti pašu spēkiem, nealgojot papildu strādniekus.