Lai gan Vecrīgā ir vairāk bāru un potenciālo klientu, ne visi spēj sadzīvot ar kaimiņiem un maksāt augstāku nomas maksu nekā citviet
Doma par savu biznesu bārmeņiem Laurim Streņģem un Ronaldam Undzēnam bijusi jau sen, kad abi vēl strādāja pie citiem darba devējiem. Savu biznesu Lauris un Ronalds sāka pirms septiņiem gadiem, apkalpojot izbraukuma banketus, un joprojām ar to nodarbojas. Biznesa attīstība notika pakāpeniski – vispirms viņi nodibināja uzņēmumu, pēc dažiem mēnešiem uzklāja pirmo banketu, vairākus gadus turpināja strādāt algotu darbu. Pēc kāda laika sākuši apsvērt domu, ka vajadzētu savu vietu, kur bāzēties. Tapa pirmais bārs – Ezītis miglā Vecrīgā. Puiši turpinājusi strādāt citviet, taču rudenī līdz ar sezonas beigām uz pilnu slodzi pievērsās savam biznesam. «Dīvainā kārtā Ezītī uzplaukums bija tieši rudenī. Bijušie kolēģi nāca ciemos un bizness lēnām iegrozījās,» atminas Ronalds. Sekojuši bāru projekti gan Rīgā, gan citviet, daži izrādījušies veiksmīgi, dažus nolemts neturpināt. Nesen viņi Vecrīgā atvēruši jaunu bāru – YOLO. Tā ir abreviatūra izteicienam You only live once – tu dzīvo tikai vienreiz.
Lai sadalītu riskus, katram bāram ir savs uzņēmums. «Tad ir vieglāk kontrolēt, pārraudzīt un redzēt, kāda ir peļņa vai zaudējumi,» saka Ronalds. Viņiem ir vēl viens paralēlais «vasaras biznesiņš» – peintbols Mežaparkā. «Uz visu šo skatāmies kā uz sākumu. Šobrīd tikai veidojamies par to, kas gribētu būt. Sākam visu strukturizēt – katram bāram ir savs vadītājs, piesaistām mārketinga un personāla cilvēkus. Tam, ko paši vairs nespējam darīt, piesaistām citus cilvēkus, kas to veiktu mūsu vietā,» saka Lauris.
Māksla sadzīvot
«Visu laiku gribas kaut ko jaunu. YOLO bārs ir nedaudz citāds, te vairāk domājam par ēdieniem, Ezītī – par kokteiļiem, dzērieniem,» saka Lauris. Jau ir divi bāri ar nosaukumu Ezītis miglā, kāpēc arī trešo nenosauc tāpat? Lauris teic, ka viens Ezītis miglā ir vienā Vec- rīgas pusē, otrs – otrā. YOLO un Palasta ielas Ezītis atrodas blakus, tāpēc nebūtu loģiski vēl vienu bāru nosaukt tāpat. Viņi piebilst: lai arī nosaukumi abiem bāriem esot vienādi, vietas tik un tā ir atšķirīgas. Piemēram, Palasta ielas Ezītis miglā ir krāsaināks, otrs – gaišāks, mierīgāks, cilvēki uz turieni biežāk nāk paēst, ballīte vakaros beidzas agrāk.
Visi uzņēmēju pašreizējie bāri atrodas Vecrīgā. Šajā rajonā biznesu ietekmējošs apstāklis ir tas, ka bāru klienti un troksnis mēdz traucēt iedzīvotājus. Sadzīvošana ar kaimiņiem Vec- rīgas bāriem uzskatāma par īpašu prasmi. Uzņēmējiem gan šķiet, ka cilvēkiem, kuri dzīvo Vecrīgā, būtu jābūt pielaidīgākiem, jārēķinās ar nelielām neērtībām.
Pēdējā laikā manāms, ka arī ārpus centra veidojas minicentri ar stilīgiem bāriem un kafejnīcām. Lauris uzskata, ka šādos rajonos ir grūtāk piesaistīt klientus. Vecrīgā tas ir vieglāk, jo tur apgrozās daudz vairāk cilvēku ar dažādām interesēm, mērķauditorija ir vieglāk sasniedzama. Tāpēc arī Vecrīgā ir augstāka nomas maksa.
Ja nesanāk, atsakās
«Nav tā, ka kaut ko uztaisi un viss izdodas. Mums ir bijuši projekti, kas nav «aizgājuši».Savulaik mums dažus mēnešus bijusi kafejnīca Bolderājā, bāri Jelgavā, citviet Vecrīgā,» stāsta Lauris. Ronalds piebilst: «Kas sanāk, pie tā turamies, kas ne – to laižam vaļā.»
Bāra veiksmi nosaka daudz dažādu faktoru. Piemēram, puiši bija atvēruši bāru Ezītis miglā Jelgavā un nebija tā, ka neiznāca – noteikts apgrozījuma līmenis tika sasniegts, cilvēkiem vieta patika, taču peļņa bijusi minimāla, vadīt uzņēmumu no tālienes bijis grūti. Tāpēc pieņemts lēmums bāru slēgt, taču tur tagad saimnieko bijušie tā darbinieki, kuriem tur ir līdzīgs bizness. «Arī La Moustache Vec- rīgā sākumā gāja labi, bet radās problēmas ar terases izveidošanu vasarā, kas «atņēma» atpazīstamību, jo bāram vasarā vajag terasi – cilvēki negrib sēdēt iekšā. Bija arī domstarpības ar kaimiņiem,» neslēpj Ronalds. Tagad tā vietā atrodas bārs ar līdzīgu nosaukumu un konceptu – Ūsas. Šīs vasaras beigās īpašnieki izvērtēs jaunā YOLO darbību, bet pagaidām izskatoties, ka viss būšot labi.
Katram savi klienti
Daļa Vecrīgas bāru klientu ir nejauši garāmgājēji, bet banketu biznesā ir svarīga uzņēmuma reputācija. «Pie tā esam gadiem strādājuši,» saka Ronalds. Uzņēmēji neslēpj, ka darbības sākumā viņi tirgus daļu ieguva ar cenu – daudz ko darīja paši, varējuši piedāvāt to zemāku. «Tas bija 2007. gads, maksimālā augšupeja, varējām viegli konkurēt. Reizēm paši arī ēdienu gatavojām. Tagad gan to vairs nedarām,» viņš teic.
«Konkurence ir sīva, grūstāmies. Domāju, katram bāram ir savi klienti, kas pie viņiem nāk. Protams, pirmais pulks, kas iekustina kafejnīcu, ir draugi un paziņas. Arī pie mums nāk paziņas, bet arvien vairāk sāk parādīties nepazīstami ļaudis – cilvēki izstāsta saviem draugiem. Tāpat ienāk arī garāmgājēji, viņiem iepatīkas atmosfēra,» saka Lauris.
Visu laiku tiek atvērti arvien jauni bāri un kafejnīcas – daudziem šis šķietot viegls bizness – ieliec pudeles plauktā, taisi kafiju. Taču peļņa neesot liela, ir daudz jāstrādā. Daudzas kafejnīcas strādā bez peļņas, šis bizness ir īpašnieku sirdslieta. «Mēs gribam arī pelnīt,» teic Lauris.
Uzņēmēji norāda, ka ir grūti atrast profesionālus darbiniekus. Lielākā daļa esot ar zemu kvalifikāciju, daudzi nav mērķtiecīgi. Ja izdodas piesaistīt labus darbiniekus, uzņēmēji cenšas viņus noturēt. Runājot par to, kā to paveikt, Lauris teic, ka katram cilvēkam ir sava motivācija – vienam svarīgi ir finansiālie nosacījumi, otram – kaut kas cits. Tāpēc jāatrod tas, kas konkrētajam darbiniekam ir nozīmīgs. «Labs mikroklimats uzņēmumā ir svarīgs,» uzskata Ronalds.
Lielāka brīvība
Lai gan pieredze pa šiem gadiem ir uzkrāta, nevarētu teikt, ka katru nākamo vietu atvērt būtu vieglāk, atzīst Lauris un Ronalds.
«Finansiāli ir grūti, jo cenšamies attīstīties paši ar saviem līdzekļiem, neņemt aizdevumus, tāpat ir fiziski grūti, jo daudz ko darām paši,» saka Ronalds. Taču, lai arī savs bizness nav viegls, tas dod iespēju brīvāk plānot laiku. «Dari to, ko gribi, viss ir atkarīgs no tevis – kā izdarīsi, tā arī būs. Algotā darbā pārsvarā jādara tas, ko liek, un nevar variēt ar brīvo laiku,» spriež Lauris. Ronalds piebilst, ka viņi ir «piesieti» savam biznesam – ja apnīk, nevar uzrakstīt atlūgumu un vienkārši aiziet.
#1/9
#2/9
#3/9
#4/9
#5/9
#6/9
#7/9
#8/9
