Jaunākais izdevums

Lai gan Vecrīgā ir vairāk bāru un potenciālo klientu, ne visi spēj sadzīvot ar kaimiņiem un maksāt augstāku nomas maksu nekā citviet

Doma par savu biznesu bārmeņiem Laurim Streņģem un Ronaldam Undzēnam bijusi jau sen, kad abi vēl strādāja pie citiem darba devējiem. Savu biznesu Lauris un Ronalds sāka pirms septiņiem gadiem, apkalpojot izbraukuma banketus, un joprojām ar to nodarbojas. Biznesa attīstība notika pakāpeniski – vispirms viņi nodibināja uzņēmumu, pēc dažiem mēnešiem uzklāja pirmo banketu, vairākus gadus turpināja strādāt algotu darbu. Pēc kāda laika sākuši apsvērt domu, ka vajadzētu savu vietu, kur bāzēties. Tapa pirmais bārs – Ezītis miglā Vecrīgā. Puiši turpinājusi strādāt citviet, taču rudenī līdz ar sezonas beigām uz pilnu slodzi pievērsās savam biznesam. «Dīvainā kārtā Ezītī uzplaukums bija tieši rudenī. Bijušie kolēģi nāca ciemos un bizness lēnām iegrozījās,» atminas Ronalds. Sekojuši bāru projekti gan Rīgā, gan citviet, daži izrādījušies veiksmīgi, dažus nolemts neturpināt. Nesen viņi Vecrīgā atvēruši jaunu bāru – YOLO. Tā ir abreviatūra izteicienam You only live once – tu dzīvo tikai vienreiz.

Lai sadalītu riskus, katram bāram ir savs uzņēmums. «Tad ir vieglāk kontrolēt, pārraudzīt un redzēt, kāda ir peļņa vai zaudējumi,» saka Ronalds. Viņiem ir vēl viens paralēlais «vasaras biznesiņš» – peintbols Mežaparkā. «Uz visu šo skatāmies kā uz sākumu. Šobrīd tikai veidojamies par to, kas gribētu būt. Sākam visu strukturizēt – katram bāram ir savs vadītājs, piesaistām mārketinga un personāla cilvēkus. Tam, ko paši vairs nespējam darīt, piesaistām citus cilvēkus, kas to veiktu mūsu vietā,» saka Lauris.

Māksla sadzīvot

«Visu laiku gribas kaut ko jaunu. YOLO bārs ir nedaudz citāds, te vairāk domājam par ēdieniem, Ezītī – par kokteiļiem, dzērieniem,» saka Lauris. Jau ir divi bāri ar nosaukumu Ezītis miglā, kāpēc arī trešo nenosauc tāpat? Lauris teic, ka viens Ezītis miglā ir vienā Vec- rīgas pusē, otrs – otrā. YOLO un Palasta ielas Ezītis atrodas blakus, tāpēc nebūtu loģiski vēl vienu bāru nosaukt tāpat. Viņi piebilst: lai arī nosaukumi abiem bāriem esot vienādi, vietas tik un tā ir atšķirīgas. Piemēram, Palasta ielas Ezītis miglā ir krāsaināks, otrs – gaišāks, mierīgāks, cilvēki uz turieni biežāk nāk paēst, ballīte vakaros beidzas agrāk.

Visi uzņēmēju pašreizējie bāri atrodas Vecrīgā. Šajā rajonā biznesu ietekmējošs apstāklis ir tas, ka bāru klienti un troksnis mēdz traucēt iedzīvotājus. Sadzīvošana ar kaimiņiem Vec- rīgas bāriem uzskatāma par īpašu prasmi. Uzņēmējiem gan šķiet, ka cilvēkiem, kuri dzīvo Vecrīgā, būtu jābūt pielaidīgākiem, jārēķinās ar nelielām neērtībām.

Pēdējā laikā manāms, ka arī ārpus centra veidojas minicentri ar stilīgiem bāriem un kafejnīcām. Lauris uzskata, ka šādos rajonos ir grūtāk piesaistīt klientus. Vecrīgā tas ir vieglāk, jo tur apgrozās daudz vairāk cilvēku ar dažādām interesēm, mērķauditorija ir vieglāk sasniedzama. Tāpēc arī Vecrīgā ir augstāka nomas maksa.

Ja nesanāk, atsakās

«Nav tā, ka kaut ko uztaisi un viss izdodas. Mums ir bijuši projekti, kas nav «aizgājuši».Savulaik mums dažus mēnešus bijusi kafejnīca Bolderājā, bāri Jelgavā, citviet Vecrīgā,» stāsta Lauris. Ronalds piebilst: «Kas sanāk, pie tā turamies, kas ne – to laižam vaļā.»

Bāra veiksmi nosaka daudz dažādu faktoru. Piemēram, puiši bija atvēruši bāru Ezītis miglā Jelgavā un nebija tā, ka neiznāca – noteikts apgrozījuma līmenis tika sasniegts, cilvēkiem vieta patika, taču peļņa bijusi minimāla, vadīt uzņēmumu no tālienes bijis grūti. Tāpēc pieņemts lēmums bāru slēgt, taču tur tagad saimnieko bijušie tā darbinieki, kuriem tur ir līdzīgs bizness. «Arī La Moustache Vec- rīgā sākumā gāja labi, bet radās problēmas ar terases izveidošanu vasarā, kas «atņēma» atpazīstamību, jo bāram vasarā vajag terasi – cilvēki negrib sēdēt iekšā. Bija arī domstarpības ar kaimiņiem,» neslēpj Ronalds. Tagad tā vietā atrodas bārs ar līdzīgu nosaukumu un konceptu – Ūsas. Šīs vasaras beigās īpašnieki izvērtēs jaunā YOLO darbību, bet pagaidām izskatoties, ka viss būšot labi.

Katram savi klienti

Daļa Vecrīgas bāru klientu ir nejauši garāmgājēji, bet banketu biznesā ir svarīga uzņēmuma reputācija. «Pie tā esam gadiem strādājuši,» saka Ronalds. Uzņēmēji neslēpj, ka darbības sākumā viņi tirgus daļu ieguva ar cenu – daudz ko darīja paši, varējuši piedāvāt to zemāku. «Tas bija 2007. gads, maksimālā augšupeja, varējām viegli konkurēt. Reizēm paši arī ēdienu gatavojām. Tagad gan to vairs nedarām,» viņš teic.

«Konkurence ir sīva, grūstāmies. Domāju, katram bāram ir savi klienti, kas pie viņiem nāk. Protams, pirmais pulks, kas iekustina kafejnīcu, ir draugi un paziņas. Arī pie mums nāk paziņas, bet arvien vairāk sāk parādīties nepazīstami ļaudis – cilvēki izstāsta saviem draugiem. Tāpat ienāk arī garāmgājēji, viņiem iepatīkas atmosfēra,» saka Lauris.

Visu laiku tiek atvērti arvien jauni bāri un kafejnīcas – daudziem šis šķietot viegls bizness – ieliec pudeles plauktā, taisi kafiju. Taču peļņa neesot liela, ir daudz jāstrādā. Daudzas kafejnīcas strādā bez peļņas, šis bizness ir īpašnieku sirdslieta. «Mēs gribam arī pelnīt,» teic Lauris.

Uzņēmēji norāda, ka ir grūti atrast profesionālus darbiniekus. Lielākā daļa esot ar zemu kvalifikāciju, daudzi nav mērķtiecīgi. Ja izdodas piesaistīt labus darbiniekus, uzņēmēji cenšas viņus noturēt. Runājot par to, kā to paveikt, Lauris teic, ka katram cilvēkam ir sava motivācija – vienam svarīgi ir finansiālie nosacījumi, otram – kaut kas cits. Tāpēc jāatrod tas, kas konkrētajam darbiniekam ir nozīmīgs. «Labs mikroklimats uzņēmumā ir svarīgs,» uzskata Ronalds.

Lielāka brīvība

Lai gan pieredze pa šiem gadiem ir uzkrāta, nevarētu teikt, ka katru nākamo vietu atvērt būtu vieglāk, atzīst Lauris un Ronalds.

«Finansiāli ir grūti, jo cenšamies attīstīties paši ar saviem līdzekļiem, neņemt aizdevumus, tāpat ir fiziski grūti, jo daudz ko darām paši,» saka Ronalds. Taču, lai arī savs bizness nav viegls, tas dod iespēju brīvāk plānot laiku. «Dari to, ko gribi, viss ir atkarīgs no tevis – kā izdarīsi, tā arī būs. Algotā darbā pārsvarā jādara tas, ko liek, un nevar variēt ar brīvo laiku,» spriež Lauris. Ronalds piebilst, ka viņi ir «piesieti» savam biznesam – ja apnīk, nevar uzrakstīt atlūgumu un vienkārši aiziet.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Mana pieredze: Londonas koncepciju iedzīvina Liepājā

Monta Glumane,17.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājnieks Dāvids Jansons, rīdzinieks Olafs Saulriets un viņa dzīvesbiedrene Elīna Zālīte Liepājā ir īstenojuši Londonā noskatītu ideju.

Viņu izveidotais WunderBar piedāvā kokteiļus savienojumā ar tā saukto street food. Bārs atvērts aizvadītā gada nogalē, bet ideja radusies pirms vairāk nekā gada. «Sēdējām kādā Liepājas restorānā, dzērām alu, skatījāmies uz tiem cilvēkiem, kas aiz bāra letes strādā, un Dāvids pateica – kā gribētos savu bāru! Manuprāt, Dāvids nepārspīlējot ir viena no Liepājas dvēselēm – viņš pazīst visus, un viņu pazīst visi. Mani šī ideja vairs nelaida vaļā, un es teicu, ka viņam ir jābrauc uz bārmeņu kursiem Rīgā. Savukārt mēs ar dzīvesbiedreni sākām domāt, kā īstenot ideju par bāra izveidi,» stāsta WunderBar valdes loceklis Olafs Saulriets. Bāra direktors un līdzīpašnieks D. Jansons neslēpj, ka pieredzes šajā jomā nav bijis. «Es tikai zināju, ka vēlētos atvērt bāru. Kā tas viss notiek? Ne mazākās nojausmas. Draugi varēja iedomāties, ka esmu šajā pusē bāra letei, bet ne otrpus. Viens no mūsu bārmeņiem – Edgars Riekstiņš – ir ar lielu pieredzi ne tikai Latvijā, bet pasaulē. Gan es, gan pārējie darbinieki no viņa daudz mācījāmies,» stāsta D. Jansons.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Mana pieredze: Dizains sadraudzējies ar dārza tehniku

Linda Zalāne,11.04.2018

Veikala Daba un radošās darbnīcas Daba vadītāja Dace Stūre (no labās) un viņas kolēģe Agnese Lībere

Foto: Paula Čurkste/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jelgavā veikals Daba, kas jau desmit gadus tirgo ekoloģiskus produktus un Latvijā ražotās dizaina lietas, pirms diviem gadiem izveidojis sava dizaina līnijas – Dadzis un Daba

Nolūkā atdalīt «saimniecības», atsevišķi no veikala ir izveidota radošā darbnīca Daba, kurā ikdienā roku rokā strādā pieci cilvēki, kuri rada, izgudro un īsteno zīmolu Dadzis un Daba produktus. Uzņēmumu īpašniece ir SIA Kongs, kas jau kopš 1994. gada nodarbojas ar meža un dārza tehnikas, kā arī elektroinstrumentu tirdzniecību. Taujāta, kā dizains sadraudzējies ar dārza tehniku, Dace Stūre, kura ir gan veikala, gan radošās darbnīcas vadītāja un idejas autore, teic, ka pirms aptuveni desmit gadiem viņa bija šīs šķietami nesavienojamās biznesa idejas iniciatore. Tolaik viņa bija aizgājusi dekrēta atvaļinājumā un sajutusi vilkmi darīt kaut ko savu. «Biznesa ideja man bija, telpas arī biju atradusi un nodomāju, ka māls jāmīca, kamēr tas ir mīksts. Prezentēju savu biznesa ideju SIA Kongs pārstāvjiem, viņi bija atvērti un gatavi attīstīt jaunu struktūrvienību,» atminas D. Stūre.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Gimlet Nordic: Šis ir iespēju laiks

Monta Glumane,09.04.2020

"Gimlet Nordic" kokteiļbāra saimnieki Edgars Grišulis (no kreisās) un Ilmārs Munkevics.

Foto: Monta Glumane

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Gimlet Nordic" kokteiļbārs Rīgā fokusējas uz vietējās, ziemeļu reģionam raksturīgās garšas iekļaušanu dažādos kokteiļos. Pielāgojoties ārkārtas situācijai, bārs piedāvā šos dzērienus baudīt arī mājās.

Kokteiļbārs Baznīcas ielā tika atklāts 2018. gada novembrī. Viens no "Gimlet Nordic" saimniekiem Edgars Grišulis šāda bāra koncepta ideju lolojis jau sen. "Ēdināšanas nozare, restorāni un šefpavāri ir attīstījusies vairāk nekā bāru industrija. Viņu veiksmes stāsts ir sadarbība ar vietējiem zemniekiem, sezonalitāte, maiņa un cikliskums. Arī mūsu bārs ir ļoti pielīdzināms pasaules labākajiem restorāniem. Zemnieks piezvana un saka - man ir izaugušas, piemēram, nātres, izplaukuši ceriņi. Daudz ko gatavojam no ļoti unikālām lietām," stāsta E.Grišulis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Miezis un kompānija līdzīpašnieks: Latvietis ir alus cilvēks

Monta Glumane,04.01.2019

Alus darītavas «Labietis» un alus bāra «Miezis un kompānija» līdzīpašnieks Reinis Pļaviņš.

Foto: Ritvars Skuja,Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nesen arī Rīgā atvērts alus bārs «Miezis un kompānija». «Īsta kroga ideja - sanāk kopā cilvēki, audzē savu sociālo kapitālu un izmanto alkoholu kā lubrikantu,» šādu atziņu pauž alus darītavas «Labietis» un alus bāru «Miezis un kompānija» līdzīpašnieks Reinis Pļaviņš.

Pirmais «Miezis un kompānija» alus bārs pirms diviem gadiem tika atvērts Liepājā. Bāra koncepts tika notestēts vēju pilsētā, kur tas ļoti labi attīstījies. «Iedomājieties, Liepājā vairāk nekā 100 alus veidi vienā vietā? Tas ir satriecoši! Lielākā problēma bija atrast darbiniekus. Bārs nav gluži maizes ceptuve, tur ir jābūt kontrolei,» stāsta R.Pļaviņš. Ņemot vērā Liepājas pieredzi, nolemts biznesu turpināt arī Rīgā. «Mēs netiekam iekšā bāros, kuros «Lielvārdes alus» ir nopircis krānus, tāpēc mēs veram vaļā savus bārus. Mēs tos veidojam tādus, lai visiem pārējiem bāriem atkārtos žoklis,» saka R.Pļaviņš.

Viņš stāsta, ka alus bārs «Miezis un kompānija» ir kā alus darītavas «Labietis» filiāle. Uzņēmums pazīstot alu, tāpēc bāros nav nejauši izvēlētu alus veidu, bet tikai tādi, kuri tiek atzīti par gana labiem. «Mēs esam atvēruši bāru, kurā pašiem aiziet iedzert alu, kad mums savs alus ir apnicis,» skaidro R.Pļaviņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Mana pieredze: Iedarbināt inovatīvo domāšanu

Anda Asere,29.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmēji Žans Mauris un Dagnija Lejiņa vēlas palīdzēt uzņēmumiem ieviest inovācijas, izmantojot organizāciju iekšējo potenciālu

Dagnija Lejiņa ir reputācijas menedžmenta aģentūras Lejiņa & Šleiers līdzīpašniece. Savukārt Žans Mauris iepriekš vadīja startup akseleratoru eegloo. Tā darbības laikā pie viņa vērsās vairākas kompānijas ar vēlmi uzzināt, kā sākt sadarbību ar jaunuzņēmumiem. Ir dažādi varianti – sponsorēt pasākumus, organizēt savu akseleratoru, bet bieži vien tas galu galā biznesam nesniedz pievienoto vērtību. «Pērn ar šo pašu jautājumu pie manis vērsās apdrošināšanas kompānija Ergo. Tā pozitīvi novērtēja publisko akseleratoru Ergo FinTech Academy, bet gribēja gūt kaut ko taustāmāku. Izstrādājām tai iekšējo inovāciju programmu, kas fokusēta uz to, lai gūtu investīciju atdevi, lai kādu ideju ieviestu un iegūtu taustāmu rezultātu. Tas bija interesants un veiksmīgs eksperiments. Šogad ar Dagniju sapratām, ka tas varētu būt labs produkts citām kompānijām. Programmu iepakojam kā produktu. Tā ir inovāciju programma uzņēmumiem, kas tikai tagad saprot, ka jāsāk ieviest inovācijas un darboties ar jaunuzņēmumiem, taču kuri nezina, no kura gala sākt,» viņš skaidro. Viņi šīs programmas ietvaros piedāvā sākt ar to, kas uzņēmumam pieejams uzreiz – darbiniekiem. Žans uzskata, ka tā ir liela vērtība, jo darbiniekiem ir idejas un viņi redz problēmas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Personālvadības programmatūras izstrādātājs CakeHR iet jaunuzņēmumiem netipisku ceļu un izmanto tiešo pārdošanu; tikko kompānija izveidojusi pārstāvniecību Igaunijā

CakeHR ir daudz klientu no ārzemēm – viņi atrod šo risinājumu internetā, izveido savu kontu, pievieno maksājumu karti un lieto. Lai paātrinātu klientu skaita pieaugumu, uzņēmums izmēģināja interneta reklāmas, bet, lai arī pasaulē šis paņēmiens strādā, Latvijā ir grūti pastāstīt par tā produktu, izmantojot reklāmas baneri internetā. Tāpēc komanda nolēma izmēģināt tiešo pārdošanu Latvijā, kas uzrādīja labus rezultātus. Nesen uzņēmums atvēra biroju arī Igaunijā, mēģinot atkārtot Latvijas piemēru. «Kad svešā valstī, kuras valodā paši nerunājām, būsim pierādījuši, ka varam pārdot personālvadības programmatūru, virzīsimies uz citām valstīm,» saka Kaspars Upmanis, CakeHR (HR Bakery Ltd.) līdzīpašnieks. Pašlaik šā uzņēmuma piedāvātajam risinājumam ir vairāk nekā vienpadsmit tūkstoši lietotāju 90 valstīs. 40% klientu ir no Amerikas. CakeHR mērķis ir Austrumeiropa un Centrāleiropa, kur uzņēmumi ir ieinteresēti jaunos personālvadības tehnoloģiju risinājumos. «Mēs esam diezgan piezemēti savās ambīcijās, jo mums nav nekāda ārējā finansējuma. Visu attīstām par saviem līdzekļiem, tāpēc to darām piesardzīgi,» neslēpj Kaspars. Vaicāts, vai ir bijusi doma iestāties kādā jaunuzņēmumu akseleratorā vai piesaistīt investīcijas, Kaspars teic, ka CakeHR ir mēģinājis startēt akseleratoros, bet uzņēmums jau ir pārāk «vecs» to standartiem, jo produkts tirgū ir pieejams jau vairākus gadus. «Ar investoriem visu laiku taustāmies,» viņš atklāj.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada augustā Liepājā savu darbību beidza bārs WunderBar, kas tur eksistēja mazāk par gadu, taču pavisam nesen līdzīga nosaukuma atpūtas vieta Vunderbārs atvērta Rīgā, Tallinas ielā, raisot jautājumus, vai liepājnieku izklaides vieta nu pārceļas uz Rīgu.

Taču, sazinoties ar bijušā Liepājas bāra WunderBar valdes locekli Olafu Saulrietu, db.lv noskaidroja, ka Rīgā atvērtais bārs nav liepājnieku uzņēmums. O.Saulriets secina, ka acīmredzot kāds pamanījies bāra nosaukumu izmantot jauna bāra izveidē. Viņš atklāja, ka nekādas pretenzijas pret jaunatvērto bāru nevar izvirzīt, jo WunderBar nebija reģistrēts kā preču zīme.

Db.lv jau rakstīja, ka WunderBar Liepājā tika atvērts 2018. gada nogalē - liepājnieks Dāvids Jansons, rīdzinieks Olafs Saulriets un viņa dzīvesbiedre Elīna Zālīte Liepājā īstenoja Londonā noskatītu ideju. Viņu izveidotais WunderBar piedāvāja kokteiļus savienojumā ar tā saukto street food.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Es vēlos cilvēkiem ļaut piedzīvot dažādas sajūtas: manis veidotas glāzes putna vai ananasa formā, neparastas formas traukus, jaunas garšu kombinācijas – visu, kas iedvesmo cilvēkus sapņot, tā intervijā laikrakstam Dienas Bizness atklāja itālietis Deniss Zopi, viens no Eiropas labākajiem bārmeņiem, kurš ieradās Rīgā, lai sniegtu meistarklases starptautiskā bārmeņu konkursa World Class programmas laikā.

Labākais no Latvijas bārmeņiem, kuri piedalīsies no janvāra līdz maijam notiekošajā konkursā, sacentīsies ar diviem bārmeņiem no Igaunijas un Lietuvas. Savukārt bārmenis, kurš uzvarēs Baltijas posmā, pārstāvēs Baltijas valstis Meksikā, kur jūnija vidū, piedaloties bārmeņiem no 60 valstīm, tiks noteikts labākais bārmenis pasaulē. 2012. gadā Deniss Zopi ieguva 2. vietu starptautiskajā bārmeņu konkursā World Class.

Bārmeņu atalgojums ir ļoti dažāds. Tas ir atkarīgs no tā, kādas kategorijas bārā bārmenis strādā, saka D. Zopi.

«Ja jūs strādājat naktskluba bārā, tad varat nopelnīt samērā pieklājīgu naudas summu, bet ne pārāk daudz. Viss ir atkarīgs no darbavietas. Var nopelnīt 1000 eiro nedēļā vai 500 eiro nedēļā,» viņš skaidro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Letēs atkal audzēs kažokzvērus

Dienas Bizness,16.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Divi tūkstoši ūdeļu un 600 lapsas, iespējams, jau gada beigās iejutīsies jaunajā mājvietā, vēsta reģionālais laikraksts Dzirkstele.

Beļavas pagasta Letēs bijušajā zvērkopības saimniecībā, tās sakārtošanai piesaistot ārzemju investīcijas, jau šā gada beigās no Somijas un Dānijas varētu tikt atvesti 2 tūkstoši ūdeļu un 600 lapsu. Šobrīd firmas Letes FURS zvērkopības speciālisti no Somijas veic apsekojumu, lai aprēķinātu, cik lielas investīcijas piesaistāmas darbības atjaunošanai.

«Es pati, kā arī tehniskais direktors Jānis Zariņš jau daudzus gadus esam saistīti ar kažokzvēru audzēšanas biznesu. Esam tie cilvēki, kuri strādā tieši ar dzīvniekiem. Finansiālos jautājumus kārto citi,» saka menedžere Jolanta Brikovska. Viņa stāsta, ka šobrīd vēl neesot skaidrs, vai Letēs būs Somijas audzētavas filiāle, jo starp esošo un bijušo firmu saimniekiem notiekot sarunas. Iespējams, tikšot piesaistītas arī vietējo uzņēmēju investīcijas. Neesot notikusi arī īpašnieku maiņa. «Cik noprotams, zvērsaimniecības līdzīpašniekam Uldim Meļķisim ir cilvēks, kurš būtu gatavs visu šo firmu pārņemt. Šobrīd mēs nezinām, vai tie būs Somijas vai arī Latvijas investori,» saka menedžere. Viņa uzskata, ka Letēs ir ļoti piemēroti apstākļi šim biznesam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Mana pieredze: Ar ambīciju mainīt tirgu

Elīza Grīnberga, speciāli DB,21.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No jūrniecības pie nekustamajiem īpašumiem

Latvijas nekustamā īpašuma jomai ir jāmainās, uzskata starptautiskās nekustamo īpašumu kompānijas RE/MAX reģionālais īpašnieks Rinalds Tērs. Viņaprāt, Latvijā ir vieta vēl vismaz 30 kompānijas birojiem.

Mainīja jomas

Pirmo RE/MAX biroju Latvijā R. Tērs atvēra pagājušā gada 1. janvārī, un šobrīd RE/MAX Latvijā darbojas jau vairāki biroji.

R. Tērs ar nekustamā īpašuma nozari iepriekš nav bijis cieši saistīts, un liela pieredze viņam darījumu veikšanā ar nekustamajiem īpašumiem nav bijusi, ja neņem vērā dažus darījumus ar sev piederošiem īpašumiem, turklāt lielāko daļu karjeras viņš aizvadījis jūrniecības nozarē. Tomēr kādā brīdī dzīve mainījusies: «Kādu dienu braucu uz darbu ar vilcienu no Siguldas uz Rīgu un lasīju Džeka Kenfīlda grāmatu Panākumu principi, kurā aprakstīti dažādi pasaules veiksmes stāsti, sākot ar mūziku, sportu, politiku līdz pat uzņēmējdarbībai. Grāmatā tās lasītājam bija jāizpilda uzdevums, definējot, kāds ir dzīves mērķis, ko viņš vēlas sasniegt. Toreiz piefiksēju mērķi: radīt veiksmīgus, pelnošus uzņēmumus, kuros ikviens, kas iesaistās, attīsta sevi kā profesionāli un iedvesmo citus. Uz kādu laiku par šo mērķi aizmirsu, taču lasīju grāmatu tālāk un manā prātā palika vieta, kur bija nedaudz aprakstīts par RE/MAX dibinātāju Deivu Linegeru un to, kā viņš nonāca līdz savam veiksmes stāstam,» atminas R. Tērs. Tajā brīdī viņš nolēmis sazināties ar RE/MAX, ko arī izdarījis. Sekojušas vairākas sarunas, tikšanās, kuru rezultātā iegūts līgums un viņš kļuvis par kompānijas reģionālo īpašnieku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Mana pieredze: Pārdot var arī patīkami

Anda Asere,14.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visi māk pārdot, vienkārši latvieši ir pieņēmuši, ka pārdošana ir uzbāšanās, saka konsultāciju uzņēmuma U-Sales īpašnieks Vigants Lesausks

Vigants pieļauj, ka šo domu «ievazājuši» ārzemju uzņēmumi, kuri pārdod preces, staigājot pa mājām un piedāvājot, piemēram, putekļu sūcējus. «Tas ir normāls darbs, bet tur pārdošanas process cilvēkiem ir nepatīkams, viņi mēdz nožēlot, ka ir nopirkuši konkrēto preci. No tā rodas sajūta, ka visi pārdevēji mēģina kaut ko «iesmērēt». Tā tas nav, jo ir preces, kas ir vajadzīgas. Piemēram, kad pērk dzīvokli, cilvēks ir priecīgs, ja ir speciālists, kurš saprot, kas viņam vajadzīgs, ko var atļauties, kādas ir nākotnes perspektīvas, un piedāvā divus līdz četrus variantus. Tā arī ir pārdošana, vienkārši mēs to tā neuztveram. Labākā pārdošana ir tā, kad klients vispār nejūt, ka viņam kaut ko pārdod. To var darīt ētiski, forši un tā, ka klientiem patīk,» viņš saka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Mana pieredze: Lēpēs pieradina netradicionālo

Sandra Dieziņa,03.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Z/s Lēpes ievieš netradicionālus augus, pieradinot tos Latvijas apstākļiem

Stādu audzētavā Lēpes ir plaša dekoratīvo augu kolekcija, kurā jau vairākus gadus tiek veiksmīgi aklimatizēti un novēroti Latvijas apstākļiem arī netradicionāli augi – vēdekļlapu kļavas, magnolijas, Japānas ķirši jeb sakuras, veigelas, līčijas un godži ogas. Saimniecībā tiek veidota arī ziemojošu hortenziju kolekcija.

Medī jaunumus

Saimniece Irina Strautiņa stāsta, ka viņas dārzā ir ap 1400 dažādu šķirņu augu – skujkoki, lapu koki, ziemcietes un dažādi sugas īpatņi. Agrāk darbojusies ar aprikozēm un persikiem, bet tagad interese ir par daudziem augiem. «Mans hobijs ir magnolijas, sakuras un hortenziju kolekcija, arī rododendri. Mani interesē viss, kas ir jauns un nav pie mums audzis. Tās ir galvenokārt jaunās šķirnes,» atklāj saimniece. Jau 13 gadus viņa sadarbojas ar Šmita kokaudzētavu Polijā, kur arī tiek iegādāti interesanti sugas īpatņi. «No viņa var dabūt jaunumus. Ne vienmēr tos var iegūt, bet es cenšos tos «medīt». Jāgaida arī rindā,» stāsta dārzniece. Vispirms viņa izpēta auga ziemošanas zonas un cenšas neiegādāties Itālijas klimatam piemērotus, bet pērk tos, kas ziemo Polijas ziemeļdaļā. Līdz šim visus izdevies ieaudzēt Latvijas zemē, pat ziemā neviens no tiem netiek piesegts. I. Strautiņas dārzā aug divas magnoliju šķirnes, viena no tām viesošanās laikā saimniecībā jau bija uzziedējusi. Saimniece atceras, ka divas ziemas pēc kārtas bija -30 grādu liels sals un ziemeļu vējš, bet magnolijām nekādu skādi tas nav nodarījis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas galvaspilsētā Viļņā noslēgušās starptautiskās bārmeņu sacensības World Class Baltic. Sacensību pusfināls un fināls pulcēja 30 labākos bārmeņus no Baltijas valstīm.

Lai kvalificētos World Class pusfinālam, konkursa dalībnieki piedalījās pusgadu ilgās meistarklasēs. Pusfinālā dalībniekiem bija jāveic divi pārbaudījumi. Pirmajā pārbaudījumā bārmeņi pārsteidza ar saviem «Asiņainās Mērijas» kokteiļiem, radot žūrijai mājas ballītes atmosfēru, kā arī pierādīja savu meistarību, žūrijai prezentējot savu signature serve. Rezultātā tika noskaidrots fināla dalībnieku Top3.

Savukārt finālā dalībnieki parādīja savu izpratni par planētas ilgtspējas problēmām un to risināšanu Balt-Eco pārbaudījumā, kā arī Speed Round parbaudījumā sešās minūtēs bija jāpagatavo seši kokteļi un aklajā testā jāatpazīst Diageo Single malt viskiji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Šī ideja aizsākās pirms aptuveni trīs, četriem gadiem, es sapratu, ka mani piesaista viss par un ap augiem,» saka bāra «Herbārijs» līdzīpašnieks Arvis Zēmanis.

Jaunatvērtais Herbārijs izvietojies uz tirdzniecības centra Galleria Riga terases.

Pārdomām un interesei par augu tēmu sekoja ideja par pop up kafejnīcas izveidi un tās nosaukumu saistībā ar dabu. Kopā ar domubiedriem bāra - kafejnīcas līdzīpašnieks nonāca pie nosaukuma - Herbārijs. Tika izstrādāts vietas koncepts un meklētas atbilstošas telpas. «Sākotnēji gribējām to izveidot nedaudz plašāku – ar brūvētavu un uzlējumu gatavošanu, bet mēs nevarējām atrast telpas, jo mums bija konkrēta vīzija, kā mēs vēlamies, lai vieta izskatītos - plaši un ar lieliem logiem,» saka «Herbārija» līdzīpašnieks.

Rezultātā kopā ar restorānu «Andalūzijas suns» un «KOYA» līdzīpašnieku Māri Kreili izveidots bārs - kafejnīca «Herbārijs» uz tirdzniecības centra terases.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pavasarī cilvēkiem dotā cerība, ka Beļavas pagasta Letēs bijušajā zvērkopības saimniecībā atkal tiks audzēti kažokzvēri, ir izkūpējusi vējā, vēsta reģionālais laikraksts Dzirkstele.

Skaidrs, ka arī 2 tūkstošu ūdeļu un 600 lapsu, kuras bija plānots uz Letēm atvest no Somijas un Dānijas jau šā gada otrajā pusē, nebūs. Jau otro mēnesi zvērkopības saimniecības teritorijā valda klusums un pamestība, novērojis medijs.

Sazinoties ar firmas Letes FURS menedžeri Jolantu Brikovsku, kura kopā ar tehnisko direktoru Jāni Zariņu tika veikusi saimniecības apsekojumu, lai aprēķinātu, cik lielas investīcijas piesaistāmas saimniecības darbības atjaunošanai, viņa atzina, ka jau pašā sākumā nebijis skaidrs, kā izdosies piesaistīt investorus.

«Mums bija vienošanās ar zivjrūpnieku par subproduktu piegādi saimniecībai un darbības atjaunošanas sponsorēšanas iespējām. Diemžēl Latvijas un Krievijas attiecības saistībā ar zivju produktu eksporta aizliegumu uz Krieviju izjauca visus labos nodomus. Man ir ļoti žēl, ka no mūsu iecerēm nekas nesanāca. Gatavojos braukt projām no Latvijas. Žēl ir arī to cilvēku, kuri dzīvo Letēs, ja nekas nemainīsies, tad tur valda nolemtība,» teica J.Brikovska.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Mana pieredze: Diennakts laikā bija pirmie astoņi apmaksātie pasūtījumi

Anda Asere,31.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Focusd ražo šaušanas treniņu analīzes sistēmu Trace, kas ietver pie šautenes piestiprināmu ierīci un programmatūru, kas analizē rezultātus

Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

SIA Focusd vadītājs Valērijs Silins savulaik ir nodarbojies ar šaušanas sportu. Viņš zināja, ka ir treniņierīces, kas paredzētas, lai sportisti varētu trenēties un iegūt papildu datus, izmantojot datortehnoloģijas, tāpēc viņam radās doma paskatīties, kas notiek šajā tirgū. Veicot tirgus analīzi, komanda saprata, ka tirgus ir liels un interesants. Sešu mēnešu laikā uzņēmums izstrādāja pirmo prototipu, ko palaida tirgū, un secināja, ka tam ir pieprasījums. «Sākums bija diezgan interesants. Pagājušā gada 31. martā palaidām mājaslapu un nelielu informāciju internetā tematiskajos šaušanas forumos. Diennakts laikā bija pirmie astoņi apmaksātie pasūtījumi,» teic Valērijs. Šobrīd uzņēmumam jau ir 300 klientu un šogad sasniegts vairāk nekā 100 tūkst. eiro apgrozījums. Līdz gada beigām plānots apgrozīt 300 tūkst. eiro. «Šobrīd ir pagājis aktīvs gads, kad esam tirgū. Agrāk bija izteikts monopols, un cilvēki nezināja ne par vienu citu, bet tagad mūsu uzņēmums jau kļūst atpazīstams arī starptautiski,» saka Valērijs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Mana pieredze: Nīderlandes pieredzi atved uz Latviju

Anda Asere,02.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Latvia Packing īpašnieks Kaspars Elarts vairākus gadus dzīvojis un strādājis Nīderlandē industriālā iepakojuma uzņēmumā, taču tagad viņš ir atgriezies Latvijā un iegūtās zināšanas iegulda savā biznesā

SIA Latvia Packing piedāvā industriālā iepakojuma risinājumus. Uzņēmums ražo koka paletes, kastes u.tml. «Vairāk koncentrējamies uz nestandarta risinājumiem. Šī niša Latvijā bija brīva, tajā es pats agrāk darbojos Nīderlandē. Mēģinu šo biznesa ideju no ārzemēm atvest uz Latviju un te iedzīvināt,» stāsta Kaspars. Nīderlandē viņš dzīvoja un strādāja astoņus gadus. Brīdī, kad Latvijā sākās ekonomiskā krīze, Kaspars bija tikko pabeidzis augstskolu un gribēja uz gadu kaut kur aizbraukt izvēdināt galvu. Vēlāk, domājot par karjeru Nīderlandē, viņš sāka strādāt kompānijā Meilink BV, kas ir 145 gadus vecs ģimenes uzņēmums, kas nodarbojas ar industriālo iepakošanu. «Sāku no pašas apakšas, kā parasts strādnieks. Laikam darba devējs saskatīja manī mērķtiecību un sūtīja mācīties. Tā es pakāpos pa karjeras kāpnēm līdz pārdošanas un iepirkšanas daļas vadītāja amatam, jau sāku vadīt sarunas ar vietējām kompānijām holandiešu valodā. Taču jutu, ka pēdējos gados savā veidā stagnēju. Pēc rakstura esmu tāds, kam vajag visu laiku augt un kaut ko jaunu,» teic Kaspars. Līdz ar to viņam radās doma par savu biznesu – Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Juliannas pagalmā Liepājā oktobra vidū durvis vēris street food bārs Grēēks.

««Grēēks» saknes cēlušās no «Grīkstrītas», ar kuru startējam izbraukumos dažādos festivālos, street food pasākumos, svētkos jau no šā gada pavasara. Saprotot, ka cilvēkiem patīk mūsu piedāvājums, šķita tikai loģiski, ka, noslēdzot sezonu, jāver vaļā stacionāra vieta. «Grēēks» patiesībā ir divas nozīmes, jo, skatoties mūsu logo, to var lasīt gan kā grīks (jo grieķu ēdieni, dzērieni), gan grēēks (jo šeit var arī kārtīgi pagrēkot),» pastāstīja viena no bāra izveidotājām Sintija Lukša.

Kopējās investīcijas SIA «Greeks» ir aptuveni 30 000 eiro (tajā skaitā gan «Grīkstrītā», gan «Grēēkā»).

Sākotnējā doma uzņēmējiem bijusi par Rīgu, taču paralēli tika izskatītas iespējas atvērt pirmo pastāvīgo vietu kādā no Latvijas lielajām pilsētām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

VIDEO: Vecrīgā atklāts kaviāra bārs, kas piedāvā arī Latvijā audzētu storu ikrus

Ilze Žaime,12.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vecrīgā, Tirgoņu ielā durvis vēris Baltijā vienīgais kaviāra bārs Caviar & Beer, kurā būs pieejams kaviārs arī no Latvijā audzētām storēm.

Jaunatklātās vietas koncepts apvieno ideju par smalkās delikateses ienešanu vienkāršā ikdienā pie alus glāzes. Caviar & Beer būs ne tikai bārs un restorāns, bet reizē arī veikaliņš ar iespēju iegādāties kaviāru līdzņemšanai. Kaviāra popularizēšanai tiks rīkotas arī meistarklases. Piedāvājumā klāstā ir dažādas tapas - kaviāra un zivs uzkodas, kā arī saimnieka radīti saldējumi īpaši šim bāram: alus, šampanieša, kā arī sarkanvīna un baltvīna saldējumi.

Kaviāra bāra idejas autors un saimnieks Edgars Kalējs sevi sauc par gurmē cienītāju, kurš ar melnajiem ikriem tuvāk iepazinās pirms diviem gadiem, kad kļuva par pārdošanas vadītāju pašmāju kaviāra ražotnē «Mottra».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vasaras sākumā Rīgā, Stabu ielā durvis vēris populārā latviešu hokejista Kaspara Daugaviņa un futbolista Marsela Vapnes sporta bārs Arēna 29, kurā sporta cienītāji varēs ne tikai sekot līdzi nozīmīgākajiem sporta notikumiem, bet arī ieturēt maltīti un baudīt īpašo biznesa pusdienu piedāvājumu.

Katru mēnesi dažādos tematiskos pasākumos sporta bārā viesosies labākie Latvijas sportisti, treneri, kā arī sporta eksperti, sniedzot iespēju ikvienam sporta cienītājam klātienē uzzināt viņu viedokli par sporta pasaules aktualitātēm.

«Ideju par savu sporta bāru loloju jau sen. Dzīvojot Amerikā un dodoties kopīgi izklaidēties ar komandas biedriem, ievēroju, ka tur šādu sporta bāru ir daudz. Tādēļ vēlējos atvērt kaut ko līdzīgu arī Rīgā, lai arī mūsu sporta faniem būtu kāda patīkama vieta, kur kopā ar draugiem iedzert kausu alus un vērot sporta spēles,» stāsta hokejists Kaspars Daugaviņš.

150 kvadrātmetru plašo sporta bāra interjeru veidojis tā līdzīpašnieks, futbolists Marsels Vapne. Iekārtojot bāra telpas, viņš apzināti izvairījies no ierastajiem īru tipa sporta bāru interjera elementiem - tumšām krāsām, masīvkoka bāra letes, kā arī tik iecienītajiem fanu atribūtiem - vimpeļiem, šallēm, cepurēm un sportistu formu krekliem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Bāram pielikts punkts; veido Latvijas modes un interjera lietu dižveikalu

Linda Zalāne, speciāli DB,23.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rosīgu, komunikablu un smaidīgu – tādu pašmāju zīmolu veikala M50 īpašnieci Elīnu Berklavu visbiežāk sastop tie, kuri atvēruši nelielā veikaliņa durvis. Viņa sevi dēvē par Miera ielas patrioti un savu veikalu citā Rīgas adresē pat iedomāties nespēj

Par spīti radošās republikas popularitātes kāpumiem un kritumiem, veikals M50 iesakņojies Miera ielā uz palikšanu. Elīna prognozē, ka līdz ar vairākiem nekustamā īpašuma projektiem, kas tiek attīstīti šajā ielā, un rosību Tallinas ielas kvartālā rajons atdzimst jau jaunā kvalitātē un M50 sēž vilciena pirmajā vagonā. Turklāt veikals šajā rudenī piedzīvos lielu transformāciju, paplašinoties uz blakus esošajām telpām, kurās gadu Elīna ar komandu iemēģināja roku bāra biznesā. Elīna teic, ka pieredze bija vērtīga un neaizmirstama, bet skaitļi ir nepielūdzami, un tie rāda, ka jāmaina prioritātes, dodot modei vairāk vietas. Un tā tiks dota, izveidojot Latvijas modes un interjera lietu dižveikalu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēstniecība, pārstāvniecība, savrupnams, kultūras un darījumu centrs, muzejs, izstāžu telpa, mākslinieku rezidences, kāzu saloni, kafejnīca. Šīs ir tikai dažas no idejām, kas nākotnē varētu atrasties fon Stricka villā Rīgā. Realitātē nams jau vairāk nekā 10 gadus gaida potenciālo investoru.

Pirms aptuveni trim gadiem villas apsaimniekošanu uzņēmās Mārtiņš Mielavs, kurš tajā laikā vēl darbojās kaimiņos esošajā bārā Piens. Viņš praktisku apsvērumu dēļ vēlējies pirms bāra Piens svētkiem sarīkot ieskaņas pasākumu fon Stricka villā. M. Mielavs atzīst, ka juridiskais ceļš, kā tikt pie villas īres tiesībām, bija diezgan sarežģīts. Bija nepieciešama apdrošināšana, jo nams ir vēsturisks un tajā atrodas vērtīgi interjera priekšmeti. Lai atvieglotu procesu, īpašnieki – Rietumu Banka – piedāvāja uzņēmējam slēgt līgumu uz gadu. M. Mielavs ar tā laika biznesa partneriem bārā Piens apspriedās un nolēma par labu koncepcijai, kas paredz villā rīkot publiskus pasākumus. Šobrīd uzņēmējam ar ēkas īpašnieku – Rietumu Banku – noslēgts beztermiņa īres līgums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Investējot 30 tūkstošus eiro, Rīgā atklāj valstī pirmo e-sporta bāru

Lelde Petrāne,14.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

14. jūlijā Rīgā, Kalēju ielā tiks atklāts Latvijā pirmais e-sporta bārs 7th. Ideja par šāda bāra radīšanu Latvijas galvaspilsētā radusies diviem Rīgas jauniešiem – Emīlam Vladimirovam un Andrim Zaļtam –, kuri paši aizraujas ar virtuālās realitātes jeb e-sporta spēlēm un ir izpētījuši šādu domubiedru klubu un e-sporta bāru attīstību arī citviet Eiropā.

«Uzreiz gribu teikt, ka e-sporta bārs nav visai negatīvu slavu ieguvušais «interneta salons» vai «interneta kafejnīca», kurā pie nolietotiem datoriem bruņojušies ar enerģijas dzēriena vai alus pudelēm diennaktis pavada apkārtējo skolu bērni un interneta atkarīgie,» stāsta viens no idejas autoriem E. Vladimirovs.

Viņš biznesa portālam db.lv atklāj, ka šobrīd e-sporta bāra 7th izveidē ieguldīti aptuveni 30 tūkstoši eiro. «Šo finansējumu esam piesaistījuši no dažādiem avotiem: daļu ieguldījām paši, bet pārējo - cilvēki, kuri noticēja mūsu idejai un saskata tajā lielu potenciālu. Oficiāls aizdevums bankā nav ņemts, taču sakām lielu paldies tiem cilvēkiem, kuri - tāpat kā mēs - tic, ka ideja dos rezultātus un ar laiku, protams, peļņu,» viņš stāsta. Lielākā daļa finansējuma investēta telpu remontā, to dizainiskajā noformēšanā, kā arī tehniskā aprīkojuma iegādē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā top? Ziemeļu Enkurs alus

Ilze Žaime,07.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā piektdienā rubrikā "Kā top?" portāls "Db.lv" aicina ielūkoties "Ziemeļu Enkura" alus darītavā Matīsa ielā, Rīgā, lai uzzinātu kā top amatalus.

8.februārī “Ziemeļu Enkuram” aprit divu gadu jubileja. “Db.lv” jau rakstīja, kā brūvētavu un bāru vēsturiskajās brūža telpās izveidoja divi draugi - alus meistars Dāvis Linde un jūrasbraucējs Klāvs Killo.

K.Killo arī patreiz lielākoties atrodas jūrā un bārā saimniekojot attālināti, stāsta biznesa partneris. Savukārt pats D.Linde pirms pusotra gada talkā ņēmis vēl vienu aldari. Patreiz sabrūvētā alus apjoms mēnesī sasniedz 2000 - 2500 litru, par ko D.Linde joko: “Lielajiem ražotajiem, iespējams, tāds daudzums mēnesī nolīst garām. Tas ir ļoti maz.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Starts šampanieša bāru skrējienam

Linda Zalāne,08.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Pirms vairākiem gadiem Rīgā sāka dīgt pirmie attīstības asni vīna kultūrai, bet tagad pienākusi kārta šampanietim.

Pirms vairākiem gadiem Rīgā sāka dīgt pirmie attīstības asni vīna kultūrai, bet tagad pienākusi kārta šampanietim

«Šampanieša bāra koncepcijai nav nekādu ierobežojumu – viss atkarīgs no bāra auditorijas un īpašnieka vēlmēm. Piemēram, Londonas restorāns Bubble Dogs servē tikai hotdogus un šampanieti, savukārt no Bibliotēka No.1 restorāna pie apjomīgās šampaniešu listes varat pasūtīt jebko, ko sirds vēlas, arī no šefpavāra piedāvājuma,» stāsta Riga Wine & Champagne festivāla dibinātājs un organizators Aigars Nords. «Domāju, ka Rīgā vēl ir vieta jauniem šampanieša bāriem, jo gudriem un rosīgiem īpašniekiem vienmēr ir potenciāls – kāpēc gan lai Rīga nebūtu ideāls galamērķis šampanieša un vīna baudītājiem?» prāto A. Nords.

Komentāri

Pievienot komentāru