"Gimlet Nordic" kokteiļbārs Rīgā fokusējas uz vietējās, ziemeļu reģionam raksturīgās garšas iekļaušanu dažādos kokteiļos. Pielāgojoties ārkārtas situācijai, bārs piedāvā šos dzērienus baudīt arī mājās.

Kokteiļbārs Baznīcas ielā tika atklāts 2018. gada novembrī. Viens no "Gimlet Nordic" saimniekiem Edgars Grišulis šāda bāra koncepta ideju lolojis jau sen. "Ēdināšanas nozare, restorāni un šefpavāri ir attīstījusies vairāk nekā bāru industrija. Viņu veiksmes stāsts ir sadarbība ar vietējiem zemniekiem, sezonalitāte, maiņa un cikliskums. Arī mūsu bārs ir ļoti pielīdzināms pasaules labākajiem restorāniem. Zemnieks piezvana un saka - man ir izaugušas, piemēram, nātres, izplaukuši ceriņi. Daudz ko gatavojam no ļoti unikālām lietām," stāsta E.Grišulis.

Nesen arī Rīgā atvērts alus bārs «Miezis un kompānija». «Īsta kroga ideja - sanāk kopā cilvēki, audzē savu sociālo kapitālu un izmanto alkoholu kā lubrikantu,» šādu atziņu pauž alus darītavas «Labietis» un alus bāru «Miezis un kompānija» līdzīpašnieks Reinis Pļaviņš.

Pirmais «Miezis un kompānija» alus bārs pirms diviem gadiem tika atvērts Liepājā. Bāra koncepts tika notestēts vēju pilsētā, kur tas ļoti labi attīstījies. «Iedomājieties, Liepājā vairāk nekā 100 alus veidi vienā vietā? Tas ir satriecoši! Lielākā problēma bija atrast darbiniekus. Bārs nav gluži maizes ceptuve, tur ir jābūt kontrolei,» stāsta R.Pļaviņš. Ņemot vērā Liepājas pieredzi, nolemts biznesu turpināt arī Rīgā. «Mēs netiekam iekšā bāros, kuros «Lielvārdes alus» ir nopircis krānus, tāpēc mēs veram vaļā savus bārus. Mēs tos veidojam tādus, lai visiem pārējiem bāriem atkārtos žoklis,» saka R.Pļaviņš.

Viņš stāsta, ka alus bārs «Miezis un kompānija» ir kā alus darītavas «Labietis» filiāle. Uzņēmums pazīstot alu, tāpēc bāros nav nejauši izvēlētu alus veidu, bet tikai tādi, kuri tiek atzīti par gana labiem. «Mēs esam atvēruši bāru, kurā pašiem aiziet iedzert alu, kad mums savs alus ir apnicis,» skaidro R.Pļaviņš.

Liepājnieks Dāvids Jansons, rīdzinieks Olafs Saulriets un viņa dzīvesbiedrene Elīna Zālīte Liepājā ir īstenojuši Londonā noskatītu ideju.

Viņu izveidotais WunderBar piedāvā kokteiļus savienojumā ar tā saukto street food. Bārs atvērts aizvadītā gada nogalē, bet ideja radusies pirms vairāk nekā gada. «Sēdējām kādā Liepājas restorānā, dzērām alu, skatījāmies uz tiem cilvēkiem, kas aiz bāra letes strādā, un Dāvids pateica – kā gribētos savu bāru! Manuprāt, Dāvids nepārspīlējot ir viena no Liepājas dvēselēm – viņš pazīst visus, un viņu pazīst visi. Mani šī ideja vairs nelaida vaļā, un es teicu, ka viņam ir jābrauc uz bārmeņu kursiem Rīgā. Savukārt mēs ar dzīvesbiedreni sākām domāt, kā īstenot ideju par bāra izveidi,» stāsta WunderBar valdes loceklis Olafs Saulriets. Bāra direktors un līdzīpašnieks D. Jansons neslēpj, ka pieredzes šajā jomā nav bijis. «Es tikai zināju, ka vēlētos atvērt bāru. Kā tas viss notiek? Ne mazākās nojausmas. Draugi varēja iedomāties, ka esmu šajā pusē bāra letei, bet ne otrpus. Viens no mūsu bārmeņiem – Edgars Riekstiņš – ir ar lielu pieredzi ne tikai Latvijā, bet pasaulē. Gan es, gan pārējie darbinieki no viņa daudz mācījāmies,» stāsta D. Jansons.

Modes preču veikals M50 sper soli ārpus sava pamatbiznesa un atver M50 Dizainbāru, kur apvienots bārs un interjera lietu veikals, ceturtdien, 21.jūnijā raksta laikraksts Dienas Bizness.

«Te var nopirkt krūzīti, kurā pasniedzam kafiju, un dzejas grāmatu, ko cilvēks lasa, kamēr gaida svaigi pildīto kruasānu,» stāsta Elīna Berklava, M50 Dizainbārs īpašniece. Bārs saistīts ar tam blakus esošo veikalu M50, kura aizsākumi meklējami pirms septiņiem gadiem. Pirms trim gadiem veikalam sākās jauns dzīves posms, jo tas pārcēlās uz citām telpām Miera ielas sākumā. Elīna teic, ka jau ilgāku laiku bija zināms, ka M50 veikalam un zīmolam nepieciešama paplašināšanās.

M50 Dizainbāra vadītāja Dita Miska agrāk strādāja veikalā, un abām ar Elīnu bija skaidrs, ka kādā dzīves posmā viņas atkal vēlētos strādāt kopā. «Gada sākumā Dita man deva ziņu, ka atbrīvojas telpas, kur agrāk bija DAD Cafe. Sapratām, ka šis ir tas brīdis, ko gaidījām, pēc kā ilgojāmies. Šī ir mūsu iespēja. Bija jāizlemj zibenīgi, jo mēs nebijām vienīgās, kas bija gatavi te nākt. Taču, tā kā esam tepat blakus, bijām zināmas «Miera ielas republikā» kā savējās, nelielajā konkursā uzvarējām,» stāsta Elīna.

Rosīgu, komunikablu un smaidīgu – tādu pašmāju zīmolu veikala M50 īpašnieci Elīnu Berklavu visbiežāk sastop tie, kuri atvēruši nelielā veikaliņa durvis. Viņa sevi dēvē par Miera ielas patrioti un savu veikalu citā Rīgas adresē pat iedomāties nespēj

Par spīti radošās republikas popularitātes kāpumiem un kritumiem, veikals M50 iesakņojies Miera ielā uz palikšanu. Elīna prognozē, ka līdz ar vairākiem nekustamā īpašuma projektiem, kas tiek attīstīti šajā ielā, un rosību Tallinas ielas kvartālā rajons atdzimst jau jaunā kvalitātē un M50 sēž vilciena pirmajā vagonā. Turklāt veikals šajā rudenī piedzīvos lielu transformāciju, paplašinoties uz blakus esošajām telpām, kurās gadu Elīna ar komandu iemēģināja roku bāra biznesā. Elīna teic, ka pieredze bija vērtīga un neaizmirstama, bet skaitļi ir nepielūdzami, un tie rāda, ka jāmaina prioritātes, dodot modei vairāk vietas. Un tā tiks dota, izveidojot Latvijas modes un interjera lietu dižveikalu.

Šā gada augustā Liepājā savu darbību beidza bārs WunderBar, kas tur eksistēja mazāk par gadu, taču pavisam nesen līdzīga nosaukuma atpūtas vieta Vunderbārs atvērta Rīgā, Tallinas ielā, raisot jautājumus, vai liepājnieku izklaides vieta nu pārceļas uz Rīgu.

Taču, sazinoties ar bijušā Liepājas bāra WunderBar valdes locekli Olafu Saulrietu, db.lv noskaidroja, ka Rīgā atvērtais bārs nav liepājnieku uzņēmums. O.Saulriets secina, ka acīmredzot kāds pamanījies bāra nosaukumu izmantot jauna bāra izveidē. Viņš atklāja, ka nekādas pretenzijas pret jaunatvērto bāru nevar izvirzīt, jo WunderBar nebija reģistrēts kā preču zīme.

Db.lv jau rakstīja, ka WunderBar Liepājā tika atvērts 2018. gada nogalē - liepājnieks Dāvids Jansons, rīdzinieks Olafs Saulriets un viņa dzīvesbiedre Elīna Zālīte Liepājā īstenoja Londonā noskatītu ideju. Viņu izveidotais WunderBar piedāvāja kokteiļus savienojumā ar tā saukto street food.

Radošā aģentūra Skudras Metropole atklājusi jauno vasaras projektu “Digitālo ziedu galerija - šampanieša bārs”, svinot uzņēmuma 20 gadu jubileju un Gundegas Skudriņas apaļo jubileju.

Trīs nedēļas, no 3. jūnija līdz 22. jūnijam, LU Botāniskajā dārzā Mākslīgais intelekts, digitālie mākslinieki un Skudras Metropoles komanda apvienojas, lai radītu jaunu pieredzējumu - laikmetīgu pop-up galeriju “Digitālo ziedu galerija - šampanieša bārs”.Tehnoloģiju radītās iespējas, instalāciju māksla apvienojumā ar šarmantu, kaislīgu sievišķību, mūzikas skaņu mākslu un floriogrāfiju. Neiespējamā pasaule savienojumā ar iespējamo. Neiespējami stāsti realitātē. Emociju piedzīvojums, kas veidojas no katra paša pieredzes un sajūtām. Vilinoši un atturīgi, sapņaini un skaudri. Fantāzija, kas realizējusies dzīvē vai dzīve fantāzijās…

Digitālo ziedu izstāde.Sievietes dzīves stāsts - sarunas starp puķēm.6 mākslas darbi, kuros ziedi, dominējošā roze - simbols vēlmēm, skaistumam un perfekcijai - ataino idilliskās dzīves un tumšās zemūdens straumes kontrastus. Sievietes tūkstoš lomas, dvēseles atvari, alkas pēc balansa un harmonijas, kas spoguļojas dzīves realitātē. Pārmaiņu procesi cilvēkā un sabiedrībā. Jautājumi un atbildes starp ziediem.

Lai gan pirmā atbilde, kas nāk prātā daudziem, ir: «Ak, Dievs, protams, nē!»–, tomēr tas ir miljons dolāru vērts jautājums

Katrā valstī, katrā nozarē un katrā uzņēmumā ir savas alkohola lietošanas tradīcijas. Turklāt tās ir mainījušās līdzi laikam. Piemēram, ASV pagājušā gadsimta 70. un 80. gados birojos, īpaši radošajās aģentūrās un žurnālu redakcijās, alkohola lietošana darba vietā, tāpat kā smēķēšana pie darba galda, bija izplatīta. Būsim godīgi, pirms pāris desmitgadēm dzeršana darbā bija bieža parādība arī Latvijas radošajās un ne tik radošajās aprindās. Mūsdienās tas ir sastopams krietni retāk.

Alkoholisko dzērienu eksperts Jānis Kaļķis uzsver, ka mūsdienās Latvijā pret alkohola lietošanu darba vietā, pat sarunās ar biznesa partneriem, attieksme ir ļoti rezervēta. Vairāki aptaujātie lielo uzņēmumu vadītāji noliedza, ka viņiem kabinetos būtu apslēpts bārs ar alkoholiskajiem dzērieniem. Parastā dominējošā atbilde bija: sarunās ar lielajiem klientiem vai biznesa partneriem alkohols tiek lietots, izejot pusdienās vai vakariņās, taču ne kabinetā.

Vecrīgā, Tirgoņu ielā durvis vēris Baltijā vienīgais kaviāra bārs Caviar & Beer, kurā būs pieejams kaviārs arī no Latvijā audzētām storēm.

Jaunatklātās vietas koncepts apvieno ideju par smalkās delikateses ienešanu vienkāršā ikdienā pie alus glāzes. Caviar & Beer būs ne tikai bārs un restorāns, bet reizē arī veikaliņš ar iespēju iegādāties kaviāru līdzņemšanai. Kaviāra popularizēšanai tiks rīkotas arī meistarklases. Piedāvājumā klāstā ir dažādas tapas - kaviāra un zivs uzkodas, kā arī saimnieka radīti saldējumi īpaši šim bāram: alus, šampanieša, kā arī sarkanvīna un baltvīna saldējumi.

Kaviāra bāra idejas autors un saimnieks Edgars Kalējs sevi sauc par gurmē cienītāju, kurš ar melnajiem ikriem tuvāk iepazinās pirms diviem gadiem, kad kļuva par pārdošanas vadītāju pašmāju kaviāra ražotnē «Mottra».

Rīgas Starptautiskās laikmetīgās mākslas biennāles ietvaros Mārtiņš Mielavs kopā ar mākslinieku Andri Eglīti bijušās tekstilrūpnīcas «Boļševička» teritorijā izveidojuši «Brick bar». Visbiežākie bāra apmeklētāji šobrīd ir mākslinieki, un tas būs atvērts tik ilgi, cik Latvijas laikapstākļi to ļaus.

«Jāatzīst, man bija doma, ka gribētos savu kafejnīcu nekurienē, ar neskaidriem noteikumiem un ārpus ierastā, bet es neteiktu, ka man bija mērķis šo ideju realizēt,» biznesa portālam db.lv atzīst M. Mielavs.

Bārs darbojas kopš maija. «Ja paliek auksts, tad nav vērts te sēdēt. Apmeklētāju skaits ir mazliet samazinājies. Skaidrs, ka jārīko pasākumi, jo šī vieta nav pa ceļam uz mājām. Mēs bijām pārliecināti, ka te vispār neviena nav, bet pēc skaļās atklāšanas nedēļas izrādījās, ka blakus ir dzīvojamā ēka un jārespektē kaimiņi. Taču tas ir labi, jo šī vieta nepaliks par dzertuvi,» stāsta M.Mielavs.

Viņš norāda, ka šī vieta ir ar citu uzstādījumu un demokrātiskām cenām. Bārs ir atvērts no trešdienas līdz sestdienai un papildu dzērieniem piedāvā arī dažādas sporta aktivitātes. Piemēram, galda tenisu, basketbolu, volejbolu, pludmales tenisu un mini futbolu. «Tā doma ir, lai šī vieta ir aktīva, dzīva un pašiem būtu interesanti. Viss inventārs šeit ir, lai cilvēki nāk un sporto,» aicina «Brick Bar» līdzīpašnieks.

Tirdzniecības centra «Azur» pārvaldošā uzņēmuma SIA «MD Galerija Azur» īpašnieks, Lietuvā reģistrētais uzņēmums «KS Holding» tirdzniecības centra «Galerija Azur» rekonstrukcijā plāno ieguldīt apmēram 35 miljonus eiro, aģentūrai LETA pastāstīja tirdzniecības centra «Galerija Azur» direktore Ilze Brazeviča.

Pēc «Galerija Azur» direktores teiktā, 2016.gada oktobrī Lietuvas uzņēmums «KS Holding» iegādājās tirdzniecības centra «Azur» pārvaldošo uzņēmumu «MD Galerija Azur» ar mērķi veikt vērienīgu tirdzniecības centra rekonstrukciju.

Viņa atgādināja, ka pēc tirdzniecības centra rekonstrukcijas ir plānots atvērt ceturto «K Senukai» veikalu Rīgā ar vairāk nekā 20 000 kvadrātmetru platību. Tas būs pirmais jaunā «K Senukai» koncepta veikals Baltijas valstīs. Kopējā ēkas platība pēc rekonstrukcijas ir plānota ap 29 500 kvadrātmetru. Pārveidotajā tirdzniecības centrā jaunās telpās darbosies veikals «Rimi», kā arī citi mazāka formāta veikali, tostarp dažādu ikdienas, interjera un saimniecības preču, kā arī pakalpojumu sniedzēji.

Mūzikas klubs un bārs Artilērijas pagrabi Daugavpilī klientus apkalpo tikai latviešu un angļu valodā, tādā veidā pirmajā vietā turot savas vērtības.

Atpūtas vieta Daugavpilī izveidota 2013. gada oktobrī, taču ideja par to radusies jau 2010. gadā. Ilgu laiku aizņēmusi telpu atrašana. «Pirmo gadu nogaidījām un apskatījāmies, vai šīs telpas neapplūst, ņemot vērā, ka blakus ir Daugava un bārs atrodas pagrabā,» stāsta Artilērijas pagrabu saimnieks Andrejs Faibuševičs, kuram šis bizness ir kā hobijs. Ikdienā viņš nodarbojas ar zinātniskiem un klīniskiem pētījumiem farmācijā.

Viņam bijuši vairāki iemesli, kāpēc izveidot šādu bāru Daugavpilī. Viens no galvenajiem – ieviest mūzikas klubu kultūru, jo iepriekš pilsētā to klasiskā izpratnē (kā, piemēram, Pulkvedim neviens neraksta un Četri balti krekli Rīgā) nebija. Tāpat nav bijis nevienas latviešu vietas, kur gribētos aiziet. «Bija skaidrs – kas pirmais brauc, tas pirmais maļ. Agri vai vēlu tāpat šāda vieta būtu radusies. Man kā jauniešu tēvam tas bija svarīgi, jo zinu, kāda ir provinces, it sevišķi Latgales, bērnu problēma, kad viņi nonāk lielpilsētā. Nevar salīdzināt ar tiem, kuri atbrauc no Valmieras vai Liepājas, no nerusificētiem reģioniem. Es gribēju ieguldīt Daugavpils jaunatnē, lai viņi būtu psiholoģiski konkurētspējīgi ar saviem vienaudžiem Rīgā. Veiksmīga sakritība, un 2013. gadā Latgalē tika atvērti trīs kultūras objekti – Marka Rotko centrs Daugavpilī, Gors Rēzeknē un Artilērijas pagrabi,» stāsta bāra saimnieks. Kopējās investīcijas uzņēmējdarbības sākšanai bija aptuveni 20–25 tūkst. eiro, no tiem 10 tūkst. eiro iegūti, piesaistot Altum Šveices mikrokreditēšanas programmu.

Rīgas Centra sporta kvartāls, kas izveidots bijušās Latvijas Universitātes stadiona teritorijas daļā, ir devis nozīmīgu artavu apkārtējā rajona attīstībā.

Krišjāņa Barona ielas posms no Artilērijas līdz Ērgļu ielai pēdējā gada laikā piedzīvojis sparīgu attīstības grūdienu. DB aptaujātie uzņēmēji atzīst, ka īstenotais projekts labvēlīgi iespaido arī biznesa vidi. Sakārtotā infrastruktūra piesaista gan atpūtas parka apmeklētājus, gan nejaušus garāmgājējus, kuri šo pilsētas daļu sāk uzlūkot ar jaunu skatu. Protams, ne visi šajā ielas posmā esošie uzņēmumi durvis vēruši pēdējā gada laikā, daudzi no tiem strādā trīs, piecus un pat 20 gadus, kā, piemēram, bārs Maska, kas, gadiem ejot, nav būtiski mainījies. Gluži kā klints Ērgļu ielas pakājē jau kopš1963. gada stāv sporta nams Daugava, kā arī bērnu un jauniešu centrs Rīgas Skolēnu pils, kuru izveidoja 1941. gadā, bet tolaik to dēvēja par Pionieru pili.

Ņemot vērā pulcēšanās ierobežojumus, galvaspilsētas bārs "Tallinas Pagalms" no naktslokāla pārtapis par kafejnīcu.

Ikdienas režīmā "Tallinas Pagalms" darbojās kā bārs un katru nedēļas nogali organizēja dažādus pasākumus, piemēram, džeza, rokmūzikas, elektroniskās mūzikas koncertus, improvizācijas teātrus. Katru nedēļu "Tallinas Pagalmā" norisinājās vismaz 3-4 pasākumi abos ēkas stāvos, uz divām skatuvēm.

Aizvadītajā ziemā "Tallinas Pagalms" papildināja piedāvājumu ar kafejnīcu, attīstīja virtuvi, jo sākotnēji piedāvājumā bija tikai dzērieni un uzkodas.

"Šobrīd esam aizgājuši līdz tam, ka piedāvājam kārtīgas pusdienas un piegādi uz mājām. Tieši šobrīd, kad visi pasākumi ir atcelti un naktsdzīve ir noslēgta pilnībā, mums ir samērā veiksmīgi izdevies pārorientēties," stāsta "Tallinas Pagalma" līdzīpašnieks Ģirts Kumeliņš.

Ēdināšanas biznesa veiksme tikai desmit procentu apmērā atkarīga no garšīgas kotletes, uzskata mūziķis un Kuldīgas uzņēmējs Artis Rozītis. Viņaprāt, ar Latvijas simtgadi latvietim domāšana arī drusku deformēta - viņš visu laiku gaida salūtus, vingrojošus delfīnus jebkurā pasākumā, turklāt – par velti. Bet tagad viss palicis uz pašu rīkotāju pleciem.

A.Rozītis, kurš agrāk aktīvi muzicēja grupā RAP, bet tagad spēlē ballītes apvienības Montana sastāvā. Viņam pieder viens no vecākajiem ēdināšanas uzņēmumiem Kurzemē – bārs Stender’s – un nu arī picēriju tīkls un iznomājami apartamenti.

Fragments no intervijas

Kas jūsu uzņēmumam ļāvis izdzīvot jau 20 gadu? Tas, ka maināties līdzi laikam, papildināt savu produktu portfeli?

Būtībā ēdināšanas biznesa veiksme, izdošanās tikai desmit procentu apmērā atkarīga no garšīgas kotletes. Astoņdesmit līdz deviņdesmit procenti ir viss pārējais, ar ko jātiek galā. Cik cilvēku ieliek savu darbu, lai tas šķīvis, ko klients pasūtījis, nonāktu uz galda!

Baltic Wine List Awards konkursa ietvaros noskaidroti vīnmīļiem draudzīgākie Latvijas un Baltijas restorāni.

Konkursā, kurā kopumā tika vērtēti 38 Baltijas un Baltkrievijas vadošie restorāni, vīna bāri, viesnīcu restorāni, par labākajiem tika atzīti Latvijas un Igaunijas vīna bāri un restorāni. Par uzvarētāju kopvērtējumā tika atzīts vīna bārs Vieta, balvu par labāko vīna kartes prezentāciju un iedvesmojošāko t.s. zemnieku šampaniešu kolekciju Baltijā – šampaniešu bārs Modernists, balvu par iespaidīgāko šampanieša piedāvājumu Baltijā ieguva Magnum Bar, balvu par labāko viesnīcas restorāna vīna karti – Gutenberga terase, bet balvu par labāko restorāna vīna karti Baltijā – restorāns Vincents.

Žūrija, kuras sastāvā ietilpa Baltijā, Eiropā un pasaulē atzīta vīna profesionāļi, vīnu kartes vērtēja 100 punktu skalā, analizējot vīna karšu saturu (pārstāvētie vīni, ražas gadi, atbilstība restorāna virtuvei un specifikai, specializācija), izcenojumus, prezentāciju un pārskatāmību, kā arī pārsteiguma elementu. Restorāniem tika piešķirti vienas, divu un trīs zvaigžņu Baltic Wine List Awards apbalvojumi, kā arī Recommended statuss.

Daugavpils mūzikas klubs un bārs «Artilērijas pagrabi» vēlas paplašināties, taču to liedz nesamērīgi augsta telpu nomas maksa, Db.lv pastāstīja «Artilērijas pagrabi» saimnieks Andrejs Faibuševičs.

Uzņēmējs norādīja, ka vēlējies nomāt telpas Rīgas ielā 22, Daugavpilī no VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ), kas atrodas blakus «Artilērijas pagrabiem», lai mūzikas klubu un bāru varētu paplašināt, taču saskāries ar viņam neizprotami augstu telpu nomas maksu. Iepriekš šajās telpās atradies bārs «Vikings».

«VNĪ absolūti nejēdzīgās cenu politikas dēļ tukšas un neizmantotas stāv telpas ar potenciālu. Lūk tā, manuprāt, ir problēma, vienkārši tā ir sanācis, ka es to labi pārzinu.Un šīs telpas tā arī stāvēs tukšas, jo ar šādu pieeju neviens tajās neieguldīs ne centa,» komentēja A.Faibuševičs.

Viņš paskaidroja, ka starp «Artilērijas pagrabu» esošajām telpām un tām, ko uzņēmējs vēlētos nomāt, ir eksistējošas durvis un tehniski telpu apvienošanai šīs durvis ir no abām pusēm jāatbrīvo un jāsāk lietot. Viņa plānos bija šo savienojumu uzlabot un paplašināt klientu ērtībām.

Pagājušajā gadā kopumā reģistrēti 10,21 tūkstoši jaunu uzņēmumu, kas ir zemākais rādītājs kopš 2009.gada, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2016.gadu, Lursoft aprēķini rāda, ka gada laikā reģistrēto jauno uzņēmumu skaits sarucis par 8,89%. Tas gan nav mazinājis uzņēmēju vēlmi saviem uzņēmumiem izvēlēties nosaukumus, kuri būs pamanāmi starp pārējiem.

Ņemot vērā, ka nosaukums ir viens no pirmajiem, ko pamana patērētājs, tā izvēlei jābūt tālredzīgai. Iespējams, tieši tāpēc daļa uzņēmēju izvēlējušies nosaukumus, kas jau vedina domāt par tā darbības jomu. Tāds, piemēram, ir pērn janvārī Jaunpils novadā reģistrētais SIA «Traktordakteris», SIA «Latvijas alus paradīze», kas savu mājvietu radusi Rīgā, SIA «Aizvest paku», SIA «Žogu valstība» vai arī SIA «Labakais Tehnologiju Sakartotajs» Daugavpils novadā. Tomēr jāteic, ka šādi uzņēmumi ir mazākumā un vairumā gadījumu pēc nosaukuma izlasīšanas tā darbības joma tā arī paliek miglā tīta. Jūsuprāt, ar ko ikdienā nodarbojas aizvadītajā gadā reģistrētie SIA «Pupsiks», SIA «Jaukie cilvēki», SIA «Ko gribu, to daru», SIA «Turpinājums sekos» vai arī SIA «Čau Tēti»?

Vviens no Kurzemes vadošajiem uzņēmumiem SIA “Māras Lācis”, kur ietilpst zīmola “O!Bistro” ēdināšanas vietas, pievienojās vienam no lielākajiem viesmīlības uzņēmumiem Latvijā “Tiamo grupai”.

Līdz ar apvienošanos “Tiamo grupā” būs vairāk nekā 800 darbinieku.

SIA “Māras Lācis” darbojas kopš 1995. gada. Uzņēmuma pamata nodarbošanās ir ēdināšanas pakalpojumi skolās un bērnudārzos, banketi un izbraukuma tirdzniecība, tāpat atvērtas vairākas kafejnīcas Liepājā, Priekulē un Saldū. Pērn uzņēmums strādājis ar gandrīz 2 miljonu eiro (neto) apgrozījumu.

“Ģimenes uzņēmums bija sasniedzis attīstības posmu, kad bija nepieciešams straujš lēciens un papildu jauda, tādēļ pieņēmu lēmumu nodot to drošās rokās – “Tiamo grupai”, kam, tāpat kā uzņēmumam “Māras Lācis”, ir spēcīgas Liepājas saknes. Dalīsimies ar labāko praksi un arī paši mācīsimies no “Tiamo grupas”. Apvienojot spēkus, kopā varēsim paveikt vairāk,” saka Madars Markus - Narvils, līdzšinējais SIA “Māras Lācis” vadītājs.

«Esmu par restorānu daudzumu ierobežošanu Rīgā. Tas nav tāpēc, ka man gribētos, lai to ir mazāk - šeit ir stāsts par to, ka ir ļoti daudzi, kas mēģina atvērt restorānus un sabojā tirgu,» uzskata restorāna «KOYA» īpašnieks Māris Kreilis.

Video skatāms raksta beigās!

Viņaprāt, daļa atver restorānu, neizprotot procesus līdz galam. «Viņi rada sajūtu, ka ēdināšanas biznesā viss ir skaisti un visi dzīvo cepuri kuldami. Patiesībā tas ir ļoti smalks, sarežģīts un smags bizness, jo ir daudz un dažādi faktori, kas to ietekmē. Tur nav jāizdomā jauns divritenis. Francija, Spānija, Itālija – tie ir piemēri, kas nosaka, ka uz iedzīvotāju daudzumu attiecīgā kvartālā ir arī noteikts restorānu daudzums. Šeit nav runa par to, ka jāslēdz esošie. Drīzāk, vai atļaut atvērt jaunus un kam,» uzskata M.Kreilis.

Uzņēmējam pieder arī kafejnīca, bārs «Andalūzijas suns», kā arī bārs «Herbārijs».

Viņš novērojis, ka draugu lokā bieži vien kāds saka: «Man mājās sanāk ļoti labs kebabs, atvēršu kafejnīcu un visi ēdīs.» Uz ko M.Kreilis atbild: «Uztaisām draugiem vasaras ballītē, kurā piedāvājam šos kebabus un tad paskatāmies, ko viņi saka par to.» Uzņēmējs iesaka laiku pa laikam pamēģināt šādā veidā un nevērt uzreiz vaļā restorānu.

Šodien būvlaukuma pārvaldības sistēmai Orocon ir daudz lielāka konkurence nekā pirms trim gadiem; tās izstrādātāju Aleksandra Švaikova un Andreja Čumakova skatījumā tā ir laba zīme

Agrāk SIA Orocon risinājums bija vairāk kā būvniecības kompāniju resursu plānošanas sistēma, bet tagad tā ir būvlaukuma pārvaldes sistēma, kas domāta tieši celtniecības uzņēmumiem, lai tie ekonomētu laiku.

«Realitāte ir tāda, ka būvniecības darbu pārvaldniekiem ir jātiek galā ar četras reizes vairāk mikrodatu, nekā biroja darbiniekiem, kuriem ir jāpiedalās sapulcēs, jāatbild uz e-pastiem utt.,» saka Aleksandrs. Tas saistīts ar to, ka būvlaukumā strādā ne vien ģenerāluzņēmējs, bet arī daudzi apakšuzņēmēji, kuriem katram ir savs uzdevums. Gadās, ka viens apakšuzņēmējs otram aizsūtījis nepareizos rasējumus, to saprot tikai nākamajā dienā. Ir zaudēts laiks, nauda, materiāli. Ne vienmēr šāda sistēma palīdzēs no tā izvairīties, bet vismaz piefiksēs problēmu. «Tās sakne ir mikrodati. Būvnieki kavē darbus ne tāpēc, ka ir slikti speciālisti, bet gan tāpēc, ka visa informācija ir vienā prātā. Mēs gribam palīdzēt būvniekiem un pārbīdīt šo informāciju no viena cilvēka, kuram tā ir galvā, e-pastā, nepiefiksētās WhatsApp sarunās un telefonzvanos, uz vienotu sistēmu,» viņš teic. Nesen uzņēmums izstrādāja pilnībā jaunu sistēmu. «Tas ir līdzīgi kā ar kompasu – ja tas «klibo», nokļūsi nevis Liepājā, bet Ventspilī. Mūsu iepriekšējā sistēma «kliboja»,» atzīst Andrejs. Aleksandrs piebilst, ka viņi nolēma izstrādāt pilnīgi jaunu sistēmu, nevis pārtaisīt veco, jo reizēm tā ir lētāk. Šajā gadījumā bija izdevīgāk visu darīt no sākuma, ņemot vērā iepriekšējo pieredzi. «IT nozarē reizēm ir krietni vieglāk uzbūvēt pilnībā no jauna, nekā rekonstruēt veco,» viņš saka.

«Pastāvēs, kas pārmainīsies - šis ir par mums un tieši tamdēļ mēs aizveramies, lai atvērtos. Gaidāmajās brīvdienās Last Call jeb plauktu tukšošana,» sociālajā tīklā Facebook informē «WunderBar» un piedāvā atlaides dzērieniem.

Kā biznesa portālam Db.lv pastāstīja WunderBar valdes loceklis Olafs Saulriets, pēc gaidāmās nedēļas nogales bārs paņems pauzi, lai mainītu esošo koncepciju. Jaunumus varot gaidīt šā gada oktobra beigās. To, vai tiks saglabātas esošās telpas Juliannas pagalmā Liepājā, O.Saulriets neatklāj.

«Paņemsim pauzi, lai izlemtu un izvērtētu, kā darboties tālāk,» komentēja O.Saulriets. Viņš norādīja, ka ir vairāki faktori, kāpēc bārs uz laiku tiek slēgts. «Esošais koncepts bija mazliet neveiksmīgs, negāja lāgā. Rudenī un ziemā mums veicās labāk nekā šajā vasarā, iespējams, tāpēc, ka cilvēki ātrāk pārcēlās uz pludmales bāriem. Ir vairāki faktori, kuros nošāvām greizi, iespējams, bija pārāk augstas ambīcijas,» atzīst O.Saulriets.

No nākamā gada darbu pārtrauc bārs "Piens", liecina uzņēmuma publiskotā informācija platformā "Facebook".

Paziņojumā norādīts, ka decembris ir ""Piena" atvadu mēnesis", savukārt no 1.janvāra bāra darbība tiek pārtraukta.

Bāra vadītājs Ingus Kempaus sacīja, ka bāriem un klubiem esot savs dzīves cikls un "Piens" šo ciklu ir izgājis. "Nostrādāts ir braši," atzīmēja vadītājs, piebilstot, ka pēdējais pasākums plānots 31.decembrī.

Grūbe ar Kauperu un draugiem kļūst par Piena līdzīpašniekiem 

Hotdogu ēstuve "Kadagi" apvienojas ar klubu "Piens", portālam db.lv apstiprina "Kadagi dog"...

Taujāts, vai bāra slēgšana saistīta ar inflāciju un pieaugošajām izmaksām, Kempaus konkrētu atbildi nesniedza.

Līdztekus viņa rīcībā neesot arī informācija par bāra īpašnieku turpmākajiem plāniem.

Bārs "Piens" strādāja 12 gadus.

Informācija "Firmas.lv" liecina, ka SIA "Gajs" reģistrēts 2019.gadā, un tā pamatkapitāls ir 2800 eiro. Uzņēmuma īpašnieks ir SIA "Kadagi group", kas vienlīdzīgās daļās pieder Dainim Grūbem, Renāram Kauperam, Ģirtam Dombrovskim un Kārlim Muginam.

"Gajs" 2021.gadā strādāja ar 134 431 eiro apgrozījumu un 23 619 eiro peļņu. Salīdzinot ar 2020.gadu, uzņēmuma apgrozījums sarucis 2,8 reizes, bet peļņa pieaugusi par 60,7%.

Viesmīlības uzņēmums Tiamo grupa atvēris renovētu picēriju Čili Pizza iepirkšanās un izklaides centrā “AKROPOLE Alfa”, Rīgā.

Patlaban tā ir ietilpīgākā Čili Pizza Latvijā – picērijā ir 166 sēdvietas. Picērijā investēti 250 000 eiro, un interjerā iekļauti Marokas dizaina elementi.

Plašajās telpās ar terasi izvietoti 43 galdiņi. Kopumā Tiamo grupai ir 19 picērijas Čili Pizza visā Latvijā.

Šogad uzņēmums plāno pārsniegt 20 miljonu eiro (neto) apgrozījumu. Plānots atjaunot vairāku picēriju interjeru, un uzņēmums strādā pie jaunu picēriju lokāciju izvērtēšanas.

2023. gadā “Tiamo grupa” sasniegusi teju 20 miljonu eiro apgrozījumu (neto), un tas ir viens no lielākajiem nodokļu maksātājiem Kurzemē.

Uzņēmumā ietilpst restorāni “MO Liepāja”, “Olive”, “Čello”, suši bārs “Sushi Boom”, kafejnīcas “Lotte Caffe”, “Teātra kafejnīca”, klubs un pludmales bārs “Cukurfabrik’” Liepājā, kā arī silto pusdienu un uzkodu vieta “Pizzarella” un “Čili Pizza” picērijas vairākās Latvijas pilsētās. No 2024. gada jūnija “Tiamo grupā” ietilpst arī ēdināšanas pakalpojumu serviss “Māras Lācis”, “Kūp BBQ” un kafejnīcas “O!Bistro”, kā arī “"#garšoēst".

Restorānu biznesā pamatlietas ir skaidras – garšīgs ēdiens, lieliska apkalpošana un labs interjers –, taču ne vienmēr, sakombinējot šos faktorus, tiek panākts vēlamais rezultāts

Īpaši grūti šo faktoru izpildi noturēt ilgtermiņā, nevis tikai rozā briļļu periodā. Nereti ir tādi spēlētāji, kuri atver kafejnīcu, bet jau pēc gada vai pat īsāka laika šajā vietā jau ir cita nosaukuma ēdinātājs. DB uzrunāja restorānu biznesa ekspertus, kam ir izdevies sevi pierādīt, esot tirgū ilgus gadus, spītējot krīzei un dažādiem pārmaiņu vējiem patērētāju garastāvoklī.

«Teorijas grāmatas saka, ka vari atvērt restorānu absolūti pareizi pēc visiem kritērijiem, bet tik un tā var gadīties, ka kaut kas neaiziet. Tāpat vari atvērt restorānu, pieļaujot kļūdas, bet cilvēkiem patīk, viņi iemīl un iet uz to.

Citās nozarēs nav tik plaši izplatīta netveramo faktoru ietekme, kas nosaka, vai restorāns būs veiksmīgs un ilglaicīgs.