Ražošana

Letēs atkal audzēs kažokzvērus

Dienas Bizness,16.04.2015

Jaunākais izdevums

Divi tūkstoši ūdeļu un 600 lapsas, iespējams, jau gada beigās iejutīsies jaunajā mājvietā, vēsta reģionālais laikraksts Dzirkstele.

Beļavas pagasta Letēs bijušajā zvērkopības saimniecībā, tās sakārtošanai piesaistot ārzemju investīcijas, jau šā gada beigās no Somijas un Dānijas varētu tikt atvesti 2 tūkstoši ūdeļu un 600 lapsu. Šobrīd firmas Letes FURS zvērkopības speciālisti no Somijas veic apsekojumu, lai aprēķinātu, cik lielas investīcijas piesaistāmas darbības atjaunošanai.

«Es pati, kā arī tehniskais direktors Jānis Zariņš jau daudzus gadus esam saistīti ar kažokzvēru audzēšanas biznesu. Esam tie cilvēki, kuri strādā tieši ar dzīvniekiem. Finansiālos jautājumus kārto citi,» saka menedžere Jolanta Brikovska. Viņa stāsta, ka šobrīd vēl neesot skaidrs, vai Letēs būs Somijas audzētavas filiāle, jo starp esošo un bijušo firmu saimniekiem notiekot sarunas. Iespējams, tikšot piesaistītas arī vietējo uzņēmēju investīcijas. Neesot notikusi arī īpašnieku maiņa. «Cik noprotams, zvērsaimniecības līdzīpašniekam Uldim Meļķisim ir cilvēks, kurš būtu gatavs visu šo firmu pārņemt. Šobrīd mēs nezinām, vai tie būs Somijas vai arī Latvijas investori,» saka menedžere. Viņa uzskata, ka Letēs ir ļoti piemēroti apstākļi šim biznesam.

J.Brikovska stāsta, ka audzētavai ar laiku tikšot piesaistīts arī vietējais darba spēks, bet sākotnēji ar visu tikšot galā divatā. Vietējie zvērkopības saimniecības ciemata iedzīvotāji uz saimniecības atdzimšanu raugās divējādi: ar cerībām un ar šaubām. Tas ir saprotami, jo savulaik saimniecības vadība bieži mainījās, bet 2010.gada novembrī lapsas izkāva un uzņēmums apturēja savu darbību uz nenoteiktu laiku.

«Diemžēl nevaram izmantot vecos lapsu būrus, jo tie neatbilst noteiktajiem izmēriem. Jaunu būru iegādei vien investīcijās ir vajadzīgi aptuveni 600 tūkstoši eiro. Ūdelēm paredzētos būrus gribam veidot pēc Somijas parauga. Tie būs divos stāvos ar ērtībām, lai katram zvēram būtu savs plauktiņš un sava miga. Gribam paņemt labāko, ko esam redzējuši pasaules līmeņa kažokzvēru audzētavās, lai šī būtu A klases ferma. Tas nozīmē, ka ganāmpulks ir absolūti vesels. Zvēriem katru gadu tiek veiktas asins analīzes. Tās tiks sūtītas uz laboratoriju Somijā vai Vācijā. Vesels ganāmpulks un zvēru labsajūta prasa milzu investīcijas. Gribam, lai šī būtu pirmā A klases ferma Latvijā, jo nav jēgas strādāt ar slimiem zvēriem,» uzskata Jolanta Brikovska un Jānis Zariņš.

Ūdeles un lapsas no Somijas vai Dānijas plānots ievest decembrī vai nākamā gada janvārī, lai līdz martam, kad sākas zvēru pārošana, tie pierastu pie jaunajiem apstākļiem. Vaislas ganāmpulka izveidei būs nepieciešami sākotnēji aptuveni 270 tūkstoši investīciju. Ādas tiks pārdodas starptautiskajās izsolēs, kas tiek rīkotas Somijā Helsinkos.

Plašāk - laikrakstā Dzirkstele.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Sausums un lietavas iznīcina mežaudzes

Māris Ķirsons,01.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērnā gada ilgās lietavas un šā gada ieilgušais sausums nodarījis būtisku kaitējumu mežaudzēm, iznīcinot tās; kopējie zaudējumu apmēri nav aplēsti, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Lai arī Krīzes vadības padome pērnā gada nogalē pēc vairāku mēnešu garām lietavām izsludināja valsts mēroga dabas katastrofu mežsaimniecībā, tomēr to sekas var sākt apjaust tikai pēc vairākiem mēnešiem. Mežsaimnieki norādīja, ka dabā viss ir redzams un tāpēc ir nepieciešami ātri, saimnieciski pamatoti lēmumi, vienlaikus neuzliekot tiem, kas dara, papildu soda sankcijas vai kādus cita veida apgrūtinājumus, kas jau tā sarežģīto situāciju padarītu vēl smagāku. Pašlaik gan nav precīzu datu, cik lielas platības varētu aizņemt bojā gājušās audzes un tajās esošās koksnes daudzums.

Tā kā bojā gājušas ir ne tikai pērnā un šā gada stādītās jaunaudzes, bet arī daudz vecākas audzes, tad kopējie zaudējumu apmēri varētu būt mērāmi pat miljonos eiro, it īpaši, ja nokaltušās audzes jānocērt. Jācer, ka izdosies iegūto koksni pārdot (sliktākajā gadījumā kā kurināmo), turklāt vietā jāiestāda jaunas. Latvijas Meža īpašnieku biedrība jau ir vērsusies Zemkopības ministrijā ar priekšlikumu veikt grozījumus Ministru kabineta noteikumos, kas paredz atbalstu dabas katastrofās cietušo mežaudžu atjaunošanai, izmantojot ES struktūrfondu programmu līdzfinansējumu, un iekļaut atjaunošanai atbilstošo platību sarakstā arī tās audzes, kuru bojāeju izraisījis sausums un lietavas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pavasarī cilvēkiem dotā cerība, ka Beļavas pagasta Letēs bijušajā zvērkopības saimniecībā atkal tiks audzēti kažokzvēri, ir izkūpējusi vējā, vēsta reģionālais laikraksts Dzirkstele.

Skaidrs, ka arī 2 tūkstošu ūdeļu un 600 lapsu, kuras bija plānots uz Letēm atvest no Somijas un Dānijas jau šā gada otrajā pusē, nebūs. Jau otro mēnesi zvērkopības saimniecības teritorijā valda klusums un pamestība, novērojis medijs.

Sazinoties ar firmas Letes FURS menedžeri Jolantu Brikovsku, kura kopā ar tehnisko direktoru Jāni Zariņu tika veikusi saimniecības apsekojumu, lai aprēķinātu, cik lielas investīcijas piesaistāmas saimniecības darbības atjaunošanai, viņa atzina, ka jau pašā sākumā nebijis skaidrs, kā izdosies piesaistīt investorus.

«Mums bija vienošanās ar zivjrūpnieku par subproduktu piegādi saimniecībai un darbības atjaunošanas sponsorēšanas iespējām. Diemžēl Latvijas un Krievijas attiecības saistībā ar zivju produktu eksporta aizliegumu uz Krieviju izjauca visus labos nodomus. Man ir ļoti žēl, ka no mūsu iecerēm nekas nesanāca. Gatavojos braukt projām no Latvijas. Žēl ir arī to cilvēku, kuri dzīvo Letēs, ja nekas nemainīsies, tad tur valda nolemtība,» teica J.Brikovska.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kažokzvēru audzētāji: Latvija kļūst par nelabvēlīgu valsti ieguldītājiem

Db.lv,05.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Plānots, ka šodien Latvijas Republikas Saeima 2. lasījumā pieņems likumprojektu “Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā”, kurā paredzēts aizliegt Latvijā audzēt un turēt dzīvniekus kažokādu ieguvei. Latvijas Zvēraudzētāju asociācija un lielākais kažokādu ražotājs Latvijā Baltic Devon Mink iebilst pret likumprojektu šādā redakcijā, ņemot vērā tā nesamērīgumu, jo tas neparedz slēdzamo uzņēmumu vērtības kompensāciju un pārejas periods paredzēts ļoti īss.

Abu ieskatā šī ir nozares iznīcināšana, kas liecina par Latviju kā ieguldījumiem nelabvēlīgu valsti un kas novedīs pie starptautiskām tiesvedībām.

"Kad ieradāmies Latvijā un atjaunojām bankrotējušu, bankas īpašumā esošu fermu, mēs nedomājām, ka pēc vairāk nekā desmit gadiem tas beigsies tik bēdīgi. Ja Latvijai nepatīk kažokzvēru audzēšanas nozare, to es saprotu. Tas ko es nesaprotu, ir dialoga neesamība ar nozari un nekādu kompensāciju neparedzēšana par biznesa aizliegšanu. Baltic Devon Mink gadījumā tas būs darba zaudējums vairāk nekā 100 cilvēkiem un 40 miljonu EUR ieguldījumu zaudējums mums kā ieguldītājiem. Tieši šī attieksme nevis domas par nozari parāda, ka Latvija ir ieguldījumiem nelabvēlīga zeme. Kura nozare sekos nākamā? Azartspēles vai cūkkopība? Protams, ka mēs savas intereses aizstāvēsim,” komentē Baltic Devon Mink īpašnieku Van Ansem ģimenes pārstāvis Twan Van Ansem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

VIDEO: Saimnieciskajai izmantošanai pieejami 215 miljoni kubikmetru koksnes

Māris Ķirsons,26.10.2022

Latvijas mežzinātnieki ir konstatējuši, ka, lai sasniegtu klimata mērķus 2050. gadā, ir jāstāda kvalitatīvi stādi, jāapmežo neizmantotās lauksaimniecības zemes, it īpaši uz organiskās augsnes, vairāk jākopj mežs un jārenovē mežu meliorācijas sistēmas.

Foto: pixabay.com

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koksnes resursu pieejamību Latvijā šodien un perspektīvā ietekmēs ne tikai lēmumi, kuri tiek gatavoti un pieņemti Eiropas Savienības institūcijās, bet arī Latvijā.

Pēc Valsts meža dienesta datiem meža platības Latvijā pēdējo nepilnu 100 gadu laikā ir dubultojušās, jo 1923. gadā mežainums bija vien 23%, bet pašlaik – 52% no Latvijas platības. Meži Latvijā aizņem 3,08 milj. ha. Salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm, Latvija pieskaitāma pie mežiem bagātām valstīm un meža nozare ir viena no Latvijas tautsaimniecības stūrakmeņiem. Pēdējos gados ir pieaudzis meža nozares eksporta ieņēmumu apjoms, bet ciršanas apjoms ir saglabājies tādos pašos apmēros.

Vienlaikus strauji pieaugošās inflācijas apstākļos un enerģētiskas krīzes apstākļos ir jautājumi ne tikai par pieejamajiem koksnes resursiem un to cenu korekcijām atbilstoši gala produktu realizācijas līmenim, bet arī par lēmumiem, kuri gan īstermiņā, gan nākotnē var ietekmēt koksnes resursu pieejamību Latvijā un līdz ar to arī ietekmēt kokrūpniecību, un ar šo sektoru saistīto nodarbinātību, samaksātos nodokļus. Vienlaikus ir zinātnieku pētījumu modelētas nākotnes situācijas, kas rāda iespējas Latvijā saglabāt esošo koksnes produktu ražošanas apjomus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts mežu apsaimniekotāja valsts a/s Latvijas valsts meži iecelta jauna padome — Kaspars Ozoliņš, Rinalds Muciņš, Aivars Tauriņš un Edmunds Beļskis.

LVM padomes priekšsēdētājs turpmāk būs Edmunds Beļskis, padomes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Tauriņš.

Līdz šim LVM padomes priekšsēdētāja pienākumus pildīja Jurģis Jansons, viņa vietnieks bija Arnis Muižnieks, savukārt kā padomes locekļi strādāja Irina Pilvere, Mārtiņs Gaigals un Elmārs Švēde.

LVM ir lielākais mežsaimniecības uzņēmums, kura aktīvu kopsumma 2020. gadā sasniedza 563.3 milj. eiro – salīdzinājumam 2018. gadā tā bija 466.1 milj. eiro. Pērn LVN strādāja ar 349.7 milj. eiro lielu neto apgrozījumu 62,3 milj., eiro lielu peļņu. LVM kopējie maksājumi valsts budžetā 2020. gadā sasniedza 79.83 milj. eiro.

LVM pārvalda un apsaimnieko 1,62 miljonus hektāru Latvijas Republikas zemes, tai skaitā 1,59 miljonus hektāru meža zemes. Saskaņā ar 2010. gadā apstiprināto LVM stratēģiju kā dabas aizsardzības teritorijas tiek apsaimniekoti 0,32 miljoni hektāru jeb 20% no visu LVM valdījumā esošo zemju kopplatības, tai skaitā 0,24 miljoni hektāru ir meža platības. Saimnieciskā darbība ar mērķi ražot augstvērtīgu koksni tiek plānota 1,17 miljonos hektāru meža, no tiem 0,19 miljoni hektāru tiek apsaimniekoti ar papildus nosacījumiem vides aizsardzībai, rekreācijai un vides izziņai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Tirgotāji: Cigarešu pārdošanas ierobežojumi radīs priekšrocības lielajiem veikalu tīkliem

Žanete Hāka,19.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arvien jaunas prasības un ierobežojumi veicina nevienlīdzīgu konkurenci un nostiprina lielo tirdzniecības tīklu pozīcijas, uzskata mazo tirgotāju pārstāvji. Turklāt jaunu noteikumu ieviešana bieži vien saistīta ar papildu izdevumiem, kas daudziem nelielo veikalu īpašniekiem nav pa kabatai un mudina tos apsvērt sava biznesa likvidēšanu.

SIA Latvijas tirgotāju savienība valdes priekšsēdētājs Raimonds Okmanis uzsver, ka pēdējā laikā ieviesti daudzi jauni noteikumi – kases aparātiem, alkohola tirdzniecībai, enerģijas dzērieniem, gada sākumā stājās spēkā Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likums. Katra jauna prasība saistīta ar investīcijām, kas vienam tirdzniecības punktam nav mērāmas dažos desmitos, bet gan simtos un tūkstošos eiro, turklāt bez garantijām, ka nākamā valdība neatcels iepriekšējās laikā pieņemtās prasības. Tā, piemēram, notika ar prasību ierīkot videonovērošanas kameras alkohola tirdzniecībai. No sākuma šī ideja tika apstiprināta, bet vēlāk Saeima to atcēla.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Tirgotāji: Jauni cigarešu pārdošanas ierobežojumi veicinās nelegālās tirdzniecības pieaugumu

Žanete Hāka,14.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Priekšlikums tirdzniecības vietās ierobežot tabakas izstrādājumu izvietošanu ir vērsts uz mazumtirdzniecības pārdali par labu dominējošajiem tirgotājiem, kā arī veicinās nelegālās tirdzniecības pieaugumu, uzskata nelielo tirgotāju un degvielas pārdevēju pārstāvji.

Izskatīšanai Saeimā iesniegts priekšlikums mazumtirdzniecības vietās aizliegt atklāti izvietot tabakas izstrādājumus un to preču zīmes. Šis ierobežojums attiektos arī uz augu smēķēšanas produktiem un elektroniskās smēķēšanas ierīcēm. Pircēji par produktu pieejamību un cenām tirdzniecības vietā tiktu informēti ar cenu lapas starpniecību. Ierobežojumi neattiektos uz vietām, kuru pamatnodarbošanās ir minēto izstrādājumu tirdzniecība un kurām nav atsevišķas ieejas, kā arī tirgotā prece nav redzama ārpus tirdzniecības vietas.

Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) prezidents Henriks Danusēvičs norāda, ka šādas tirdzniecības vietas bez atsevišķas ieejas jeb tā saucamās «saliņas» dominējošie tirgotāji jau tālredzīgi izveidojuši tirdzniecības centros, bet tikai retais Latvijas tirgotājs būs spējīgs izveidot savos veikalos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daugavpilī klientiem durvis ir vērusi jauna koncepta bankas Citadele filiāle. Tajā ir ieviests jauns klientu apkalpošanas veids – klienti vairs netiek apkalpoti pie letes, bet gan pie apaļiem galdiem, informē uzņēmumā.

Tāpat filiāle ir ieguvusi jaunu dizainu un interjeru. Šāda klientu apkalpošanas koncepta filiāles bankai Citadele šobrīd ir trīs: Jelgavā, iepirkšanās un izklaides centrā «Akropole» un tagad arī Daugavpilī.

Uzņēmumā norāda, ka līdz šādam filiāles konceptam banka Citadele nonāca pakāpeniski, un laika gaitā jau īstenoti daži citi filiāļu interjera un dizaina risinājumi. Tā piemēram, cita veida interjera risinājums jau īstenoti filiālē «Skanste», Jēkabpils filiālē, kā arī Citadeles filiālēs Lietuvā un Igaunijā.

«Daugavpils filiāle ir ieguvusi jaunu dizainu atbilstoši Citadeles zīmola vadlīnijām, un esam arī izmainījuši klientu apkalpošanas veidu. Ja agrāk bankas darbinieki apkalpoja klientus aiz letes, tagad pie apaļa galda,» saka bankas Citadele Privātpersonu apkalpošanas direkcijas vadītāja Anna Fišere- Kaļķe.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Restorāns Zivju Lete Rīgā, Dzirnavu ielā tika atvērts jau 2015. gadā, taču šogad tā īpašnieks Murads Juško nolēmis īrēt divtik plašākas telpas Dzirnavu ielas otrā galā.

Restorāns tika izveidots mīlestībā pret jūras produktiem un Latvijas zvejniecības mantojumu. «Rīgā ir ļoti daudz restorānu, konkurence ir liela. Katru dienu parādās jaunas vietas, turklāt daudzas no tām ir patiešām labas. Bet tas viss mūs tur tonusā un motivē strādāt vēl labāk,» saka M. Juško.

Restorāna saimnieks ir dzimis Rīgā, bet 20 gadu vecumā aizbrauca uz ASV, vēlāk uz Maskavu, lai strādātu restorānu industrijā. 2015. gadā viņš atgriezās Latvijā, lai paliktu šeit un realizētu sen izsapņoto sapni par paša veidotu restorānu. Viņam pieder arī citi restorāni, tajā skaitā «COD Robata Grill Bar».

Šefpavārs Romans Bidjuks un viņa komanda «Zivju Letē» radījuši zivju un jūras veltšu piedāvājuma klāstu, kuri integrēti gan Latvijai, gan citām valstīm raksturīgi ēdieni. Ēdienkartē var atrast tartaru, karpačo, grilētas zivis, jūras velšu sautējumu, omāru, kaviāru, kā arī citus ēdienus. No vietējā produkta klāsta restorānā ir nēģi želejā, reņģes, ķilavmaizītes un marinēta siļķe. Īpašnieka Murada iecienītākais ēdiens ir «fish&chips», savukārt viesu izvēle nav tik konkrēta un ir visai plaša. Vidējais «Zivju Letes» rēķina apmērs ir 17 eiro no cilvēka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cilvēki ir pieraduši, ka mazumtirdzniecības tīkla Narvesen kioskos allaž var iegādāties jaunāko presi un kādu uzkodu. Pircēji Aizkrauklē un Skrīveros ievērojuši aiz letes atsaucīgu jaunu vīrieti — Eināru Kviesi. Izrādās, viņš nav tikai pārdevējs, bet arī triju tirdzniecības vietu vadītājs, vēsta reģionālais laikraksts Staburags.

Einārs Kviesis ar sievu Lauru šajā biznesā ir vairāk nekā divus gadus.

«Bija vēlme veidot kaut ko savu, un šī izrādījās laba iespēja. Esam Narvesen uzņēmums, bet šo tirdzniecības vietu vadība ir mūsu pārziņā. Visos kioskos piedāvājums pamatā ir līdzīgs, lai gan katrā vietā pieprasījums tomēr mēdz atšķirties,» saka Einārs Kviesis.

Šajā darbā jāspēj pielāgoties pircēju vēlmēm — kādā laikā cilvēki vairāk iepērkas, kas vairāk pieprasīts, lai izvēlētos kiosku darba laiku un preces. Tā kā Narvesen kioski lielākoties ir dzelzceļa un autobusu staciju tuvumā, tad jāņem vērā arī sabiedriskā transporta kustības saraksts. Aktīvākais laiks noteikti ir rītos un pēcpusdienās, bet dienas vidus «tukšāks». Einārs atzīst, ka noteikti jāstrādā arī pašam, jo tādējādi vislabāk var saprast, kas tirdzniecībā vajadzīgs. Tāpēc viņš lielākoties ir kustībā, un arī sava biroja uzņēmējam nav.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar Covid-19 saistīto jauno nāves gadījumu skaitam Vācijā tuvojoties 600 dienā, kanclere Angela Merkele trešdien pieprasīja noteikt stingrākus ierobežojumus, lai apturētu vīrusa izplatīšanos.

Vācijā, kuru pirmais pandēmijas vilnis skāra mazāk smagi nekā daudzas citas zemes, līdz šim ieviesti krietni mazāk stingri ierobežojumi nekā citās lielajās Eiropas valstīs.

Tomēr otrajā vilnī Vācija cieš smagi, un jauno inficēšanās gadījumu skaits ir trīs reizes lielāks , nekā tas bija epidēmijas kulminācijas dienās pavasarī.

Ar Covid-19 saistīto jauno nāves gadījumu skaits trešdien sasniedzis rekordu - 590 mirušos.

Šobrīd jau vairs nepietiek ar vadlīnijām, kas pirms divām nedēļām tika pieņemtas diskusijās ar 16 federālo zemju līderiem un kas paredz, ka veikali turpina darbu, bet restorānos aizliegtas maltītes telpās, sacīja Merkele, runājot Bundestāgā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti tomēr nolēmuši izslēgt no tabakas izstrādājumu aprites likumprojekta iepriekš atbalstīto normu, kas paredzēja no 2018.gada vidus atteikties no tabakas izstrādājumu publiskas izvietošanas veikalos. Tas nozīmē, ka mazumtirdzniecības vietās būtu redzama vien cenu lapa ar pieejamajiem produktiem.

Tomēr minētā ideja nav atmesta pa visam. «Ņēmām vērā juristu atzinumu, ka šāds jaunievedums ir jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju, jo direktīvas izpratnē tie uzskatāmi par tehniskajiem noteikumiem. Normas pieņemšanas gadījumā Latvijai draudētu pārkāpuma procedūra, tādēļ bez saskaņošanas Eiropas Komisijā virzīt šādu normu nebūtu prātīgi. Vienlaikus komisijas deputātu vidū ir liels atbalsts šādai kārtībai, tādēļ pie tā drīzumā noteikti atgriezīsimies, izstrādājot un virzot Saeimā atsevišķu likumprojektu,» skaidro komisijas priekšsēdētāja Aija Barča.

DB jau rakstīja, ka pēc ekspertu domām, ieviešot tabakas izstrādājumu legālo tirgošanu «zem letes», neizdosies samazināt smēķētāju skaitu. Drīzāk tiek prognozēts, ka efekts no šādas normas ieviešanas dzīvē būs vairāk negatīvs un zaudētāji varētu būt mazie veikali. Tāpat varētu pieaugt arī kontrabandas apjomi, norāda Finanšu ministrija un Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Slava šim kraupjainajam dīvainim nenācās viegli un prasīja miljonus un daudzus gadus

Tur nav daudz, kam patikt. Avokado nav kartupelis vai tomāts, pat ne cukurzirnis. Taču tā slava pārsniedz jebkura cita dārzeņa (kaut avokado tehniski ir auglis) slavu. Nemaz tik ļoti nebūtu pārspīlēts, ja mēs teiktu – visu dārzeņu kopā ņemtu. Tā gan nav bijis vienmēr, kaut šķiet, ka avokado apsēstībai nav gala un malas.

Krokodilbumbieris

Vai vēl atceries sava mūža pirmo avokado? Cilvēces pirmais avokado ēsts kaut kad pirms 10 tūkstošiem gadu. Nu, tās vismaz ir pirmās mums pieejamās liecības, un liecība šajā gadījumā bija avokado kauliņš kādā Meksikas alā. Ļoti, ļoti ilgus gadus tas tā arī palika tikai kā šim reģionam raksturīgs produkts, un, kā Scientific American atceras viens Peru izcelsmes žurnālists, avokado viņa dzimtenē tika ēsts ar visu un visur, un viņam tas galīgi, galīgi negaršoja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zinātniskās izpētes mežos 50 gadu laikā ir izaudzētas egles ar 50 centimetru diametru. Lai šāda situācija no meža īpašnieka sapņa kļūtu par realitāti, ir nepieciešami ne tikai kvalitatīvi stādi un atbilstoša audzes kopšana, bet arī izmaņas normatīvajos aktos

Tādi secinājumi skanēja pēc viena no Meža pētīšanas stacijas demonstrāciju objektu apmeklējuma pie Kalsnavas. Pašlaik zinātniskās izpētes meži ir nepilnu 29 000 ha platībā, kas izkaisīti pa visu Latvijas teritoriju. Meža pētīšanas stacijas direktors Mārtiņš Līdums atzina, ka zinātniskās izpētes mežos drīkst darīt to, kas aizliegts citos mežos, – būtībā pārkāpt mežsaimniecības un citu normatīvu prasības. Tieši ignorējot mežsaimniecības normatīvus un neko vairāk – 54 gadu laikā izaugušas egles ar diametru 50 līdz 56 centimetri. Būtībā pusgadsimtu vecs egļu mežs izskatās tā, it kā tam būtu 80–90 gadi. Vienlaikus tikai ļoti neliela daļa Latvijā strādājošo kokrūpnieku būtu tehnoloģiski spējīgi sazāģēt 50–56 cm diametra baļķi dēļos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad meža nozarē uzkrājušās vairākas neatrisinātas problēmas, sacīja Latvijas Meža īpašnieku biedrības (LMĪB) valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks.

Viņš pauda, ka viena no lielākajām problēmām ir netaisnīgās kompensācijas par saimnieciskās darbības aprobežojumiem. Tika izveidoti jauni dabas liegumi vairāku 10 000 hektāru platībā, tomēr mežu īpašniekiem piešķirtās kompensācijas par platību izņemšanu no noražošanas bija netaisnīgas. Patlaban maksimālā kompensācija meža platībām ir 190 eiro par hektāru, bet patiesā mežaudžu vērtība var sasniegt pat 20 000 eiro par hektāru.

Tāpat būtisks bija Satversmes tiesas spriedums, ar kuru par neatbilstošu satversmei noteica normu par samazinātu galvenās cirtes caurmēru, kuru iepriekš pieņēma valdībā, pamatojoties uz zinātnieku ieteikumiem. Lēmums negatīvi ietekmēja meža īpašnieku iespēju laicīgi pieņemt lēmumus par meža ciršanu, lai izvairītos no postījumiem, tostarp vējgāzēm un mizgraužu postījumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Mizgrauža bojājumu ierobežošanai ārkārtējo situāciju izsludinās 230 pagastos

Db.lv,28.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Egļu astoņzobu mizgrauža bojājumu ierobežošanai egļu mežaudzēs no 1.aprīļa izsludinās ārkārtējo situāciju 230 pagastos, informē Zemkopības ministrijā (ZM).

Valdība otrdien apstiprināja ZM rīkojumu par ārkārtējās situācijas izsludināšanu 32 novadu 230 pagastos, nosakot saimnieciskās darbības ierobežojumus un aizsardzības pasākumus mizgrauža aktivitātes samazināšanai.

Ministrijā skaidro, ka šajā laika posmā noteikti saimnieciskās darbības ierobežojumi un aizsardzības pasākumi vērtīgajās egļu mežaudzēs un to aizsardzības zonās, kas identificēti sadarbībā ar Valsts meža dienesta (VMD) un Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" ekspertiem un citiem iesaistītajiem.

Ārkārtējās situācijas teritorijā ir noteikta A aizsardzības zona, kurā ietilpst vērtīgā egļu mežaudze, B aizsardzības zona, kurā ietilpst skujkoku mežaudzes 100 metru attālumā no vērtīgās egļu mežaudzes ārējās robežas, un C aizsardzības zona, kurā ietilpst egļu mežaudzes 101-500 metru attālumā no vērtīgās egļu mežaudzes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atkritumu apsaimniekošana Getliņi EKO plāno nākamgad pārrakt un pāršķirot veco atkritumu kalnu un uz tā veidot jaunas šūnas atkritumu noglabāšanai

Tā intervijā laikrakstam Dienas Bizness norāda SIA Getliņi EKO vadītājs Imants Stirāns.

Viņš atzīst, ka pagājušais gads SIA Getliņi EKO kā uzņēmumam bijis samērā labs un pabeigts ar pusmiljona eiro lielu peļņu, kas dod iespēju skatīties nākotnē un domāt, kā attīstīties tālāk. Tāpat spēkā stājās jaunā likumdošana attiecībā uz dabas resursu nodokli (DRN), kas dod iespēju poligoniem pievērst lielāku uzmanību atkritumu pārstrādei, šķirošanai un tamlīdzīgām darbībām, norāda I. Stirāns. SIA Getliņi EKO pagājušajā gadā apgrozīja 14,2 milj. eiro, kas ir par 8,5% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt uzņēmuma peļņa bija 594,3 tūkst. eiro.

Runājot par ienākošo atkritumu daudzumu, I. Stirāns norāda, ka tas saglabājas stabils. «Atkritumu daudzums būtībā parāda ekonomikas attīstību valstī. Maksimālais atkritumu daudzums, kas Getliņos ir bija treknajos gados 2007. un 2008. gadā un sasniedza 430 tūkst. tonnas gadā. Tad sekoja kritums par 30%. Tagad tas ir stabilizējies un ir plus mīnus 300 tūkst. tonnu sadzīves atkritumu gadā. Varu teikt, ka atkritumu apjomi ir stabili ar tendenci pieaugt,» skaidro I. Stirāns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Izmaiņas koku ciršanas noteikumos var radīt risku arī kokmateriālu eksportspējai

LETA,20.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātie un starpinstitūciju saskaņošanai nodotie grozījumi noteikumos "Par koku ciršanu mežā" var radīt risku bioloģiskai daudzveidībai un kokmateriālu eksportspējai, teica Latvijas Universitātes (LU) profesors, biologs Viesturs Melecis.

Profesors uzsver, ka jaunos mežos samazinās bioloģiskā daudzveidība. Ja platības būs viendabīgas un vienlaidus, tas var radīt arī kaitēkļu masveida pavairošanās riskus. Vecajās meža audzēs kokiem ir dobumi, kur putniem ligzdot, savukārt jaunās meža audzēs tas nav iespējams.

Melecis pieļauj, ka gadījumā, ja valdība pieņem grozījumus esošajā redakcijā, no Eiropas Komisijas (EK) Latvija saņems ne tikai aizrādījumus par bioloģiskās daudzveidības samazināšanos, bet pastāv arī risks, ka valstij nāksies maksāt naudas sodu.

"EK jau tagad Latvijai pārmet, ka mēs neesam pietiekami rūpējušies par bioloģisko daudzveidību un daudzas teritorijas ir nepietiekami aizsargātas un kontrolētas," brīdina Melecis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Mežā uzkrātās koksnes apjoms pieaug trīs reizes straujāk nekā mežu platības

Māris Ķirsons,13.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo 20 gadu laikā būtiski – par 136 milj. – pieaugusi ne tikai koksnes krāja mežaudzēs, bet arī to kopējais apjoms par vairāk nekā 0,37 milj. ha, bet ciršanas apjomi pēdējos gados nostabilizējušies 13 milj. m3 apmērā.

To liecina Zemkopības ministrijas mājaslapā esošā Valsts meža dienesta (līdz 2008. gadam) Meža resursu monitoringa dati uz kārtējā gada 1. janvāri. Jāatgādina, ka 1921. gadā mežu platība Latvijā bija vien 1820 tūkst. ha, bet 2022. gadā tā sasniedza 3298,8 tūkst. ha, un tas nozīmē, ka 100 gadu laikā meža platība ir teju vai dubultojusies.

Meža izplešanās notiek gan dabiskā ceļā, kad meži agresīvi aizņem brīvās – neapsaimniekotās zemes, gan arī cilvēku mērķtiecīga darba – apmežojot neauglīgās un lauksaimniecībā neizmantojamās zemes – rezultātā. Šobrīd Latvijā izplatītākās ir bērza audzes (27% no mežaudžu platības), kam seko priedes (26%) un egles (19%) audzes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Lācīšos audzēs rudzupuķes

Dienas Bizness,26.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Galgauskas pagasta daudznozaru zemnieku saimniecībā Lācīši iegūst ne tikai zālāju, bet arī rudzupuķu sēklas. Pirmie rudzupuķu sēklu paraugi jau ir nosūtīti uz Vāciju, kur tiem tiks veiktas analīzes, vēsta reģionālais laikraksts Dzirkstele.

Saņemot pozitīvu vērtējumu, rudzupuķu sēklas saimniecībai pavērs vēl vienu jaunu biznesa nišu.

Lācīšu saimnieks Stanislavs Gžibovskis sāsta, ka rudzupuķu sēklu ieguve bijusi nejauša. «Četru hektāru platībā iesējām ziemas rapsi, bet tas slikti pārziemoja. Laukā bija saziedējis ļoti daudz rudzupuķu. Zināju, ka Liepājas pusē ir firma SIA Krastmaļi sēklas, kas arī nodarbojas ar zālāju sēklu audzēšanu, kā arī gatavo sēklu maisījumus zālieniem. Rudzupuķu sēklas firma importē no Vācijas. Mums kopīgi radās ideja, kāpēc sēklas jāieved par lielu naudu, ja tās iespējams iegūt pašiem, tāpēc ziemas rapsi nokūlām kopā ar rudzupuķēm. Tad atdalījām rapša, rudzupuķu un nezāļu sēklas. No četriem hektāriem izdevās iegūt 350 kilogramus tīru rudzupuķu sēklu,» stāsta S. Gžibovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koksne, dedzināmā kūdra un atkritumi ir resursi, kurus izmantojot Latvija var palielināt savu energoneatkarību tieši siltumapgādē. Tam nepieciešama lēmumu pieņēmēju vēlme to reāli īstenot.

Tādu ainu iezīmē vairāku nozaru uzņēmēji. Tiek norādīts, ka Latvijā būtībā zem kājām atrodas resursi, kurus iespējams izmantot siltuma un elektroenerģijas ražošanai. Vairāk nekā miljons TJ “Latvija ir ar meža resursiem bagāta valsts, un pašreizējos apstākļos šis resurss ir jāizmanto Latvijas enerģētiskās neatkarības stiprināšanai,” uzsver Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks.

Latvijā vairāk nekā pusi valsts teritorijas klāj meži, kuru platība turpina pieaugt. Latvijas klimatiskie apstākļi un augsnes nodrošina izcilus apstākļus mežsaimniecībai. Mežsaimniecības tradīcijas un likuma prasības nodrošina meža apsaimniekošanas cikla nepārtrauktību, kura laikā tiek ievākta koksnes raža, veikta meža atjaunošana, kopšana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Pievēršas sojas pupu audzēšanai

Dienas Bizness,28.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirzas pagasta bioloģiskajā zemnieku saimniecībā Avotiņi šogad divu hektāru platībā tiks audzētas sojas pupas. Tas ir krietni vairāk nekā iepriekšējos gados. Tiks sētas arī 15 dažādu šķirņu mazās pupiņas. Saimniece Ligita Zvirbule izlēmusi, ka turpmāk saimniecībā akcentēs pākšaugu audzēšanu, vēsta reģionālais laikraksts Dzirkstele.

«Mēs līdz šim galvenokārt saimniecībā nodarbojāmies ar dārzeņu audzēšanu. Tas ir ļoti fizisks darbs, tāpēc izlēmu, ka mazliet pašai sev ir jādod atelpa. Domāju, ka pākšaugi ir starp tām kultūrām, kas tik fizisku darbu neprasa. Tā kā sojas pupas pērn izdevās ļoti labi novākt ar kombainu, tad turpmāk specializēsimies uz pākšaugiem. Ar kombainu man izlīdzēja attālāks kaimiņš. Būtībā sojas pupas jau nedaudz atgādina mazus zirnīšus. Atlika tikai nedaudz pielāgot kombaina sietu,» savu izvēli pamato Ligita. Viņa plāno galvenokārt sēt arī tās mazās pupiņas, kam forma ir apaļa, jo pārliecinājusies, ka arī tās ir iespējams nokult.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir labas iestrādes un ilgtspējīgas būvniecības piemēri, tomēr plašākā tvērumā ilgtspējas prakse ēku būvniecībā pagaidām vēl tiek reti izmantota, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomiste Baiba Brusbārde un padomnieks enerģētikas un klimata politikas jomā Dzintars Jaunzems.

Ekonomisti norāda, ka ilgtspējīgas būvniecības prakse drīzumā būs obligāta Latvijā. Šogad martā Eiropas Parlamentā tika apstiprināts ēku dekarbonizācijas plāns, kas nosaka, ka visām jaunajām ēkām no 2030.gada ir jābūt bezemisiju. Emisiju aprēķinos ņems vērā visu ēkas būvniecības dzīves ciklu, sākot ar finansēšanu un projektēšanu, līdz atkritumiem pēc objekta nojaukšanas. Tas nozīmē, ka pārmaiņas būvniecības nozarē ir steidzamākas nekā jebkad agrāk.

Latvijas eksporta tirgos pieprasījums pēc ilgtspējīgiem, sertificētiem materiāliem aizvien pieaugs, un tā ir Latvijas uzņēmumu iespēja ielauzties tirgū un izrauties attīstībā, raksta ekonomisti. Jau šobrīd vairākiem Latvijā ražotiem būvmateriāliem ir izsniegti apliecinājumi par atbilstību starptautiskām produktu vides deklarācijām, un tie veiksmīgi iekaro ārējos tirgus.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Legālos piežmiedz, kamēr nelegāļiem – zelta laiki

Romāns Meļņiks, Dienas Biznesa galvenais redaktors,05.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvien biežāki ir piemēri tam, ka policija un citas iestādes jo cītīgi kontrolē tos, kuri darbojas legāli, taču neliekas ne zinis par nelegālo uzņēmējdarbību, lai arī bieži vien zina par to. Ugunsgrēks hostelī Rīgas centrā tam ir ļoti spilgts piemērs.

Jau tā nelegāļi kropļo konkurenci, bet nu sanāk, ka arī valsts tam pieliek roku, cita starpā ieviešot liegumus darboties legālajam biznesam. Tikai tad, kad notiek kāda nelaime, dienesti sāk izrādīt aktīvu darbību – policija sāk kriminālprocesus, rīko kratīšanas, pratināšanas, aiztur iesaistītās personas, Rīgas būvvalde steidz apliecināt, ka sāk darbu pie hosteļu pakalpojumu apzināšanas Booking.com platformā utt. Cīnās ar sekām, tostarp arī to, ka savlaicīgi paši nav novērsuši nelaimes cēloņus. Ir jau saprotams – publikas uzmanība pievērsta konkrētam notikumam. Taču no tā arī izriet kāda būtiskāka problēma – šādas darbības ir vien tad, kad šai jomai pievērsta uzmanība. Tas nerada ticību, ka tā būs arī turpmāk, kad skandāls norims, jo nav sistēmas, lai nepieļautu nelegālu uzņēmējdarbību kā tādu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atsākt lidojumus uz Krieviju un Baltkrieviju pašlaik būtu milzīga kļūda, tāpēc mēs aktīvi meklējam iespējas, kā šos zaudētos tirgus aizstāt ar citiem, norāda Martins Gauss, AS AirBaltic Corporation (airBaltic) valdes priekšsēdētājs.

Pašlaik airBaltic ir pilnībā pārtraucis lidojumus uz Krieviju un Baltkrieviju, kā arī Ukrainu, kas nozīmē, ka Rīgas lidosta ir zaudējusi lielu daļu transfēra pasažieru, atzīmē M.Gauss, uzsverot, ka kara ietekme uz aviācijas nozari ir milzīga. Aviokompānijas visā Eiropā pašlaik cieš milzīgus zaudējumus, taču mēs ceram, ka konflikts drīz atrisināsies un mēs varēsim atkal atsākt lidojumus uz Ukrainu, to esam gatavi darīt kaut rīt, norāda M.Gauss.

Kopš mūsu pēdējās sarunas nav pagājis pat gads, taču pasaule šajā laikā piedzīvojusi neskaitāmus satricinājumus, tajā skaitā Krievijas agresiju Ukrainā. Kā šis notikums kopumā ietekmējis aviokompāniju darbu?

Komentāri

Pievienot komentāru