Egļu astoņzobu mizgrauža bojājumu ierobežošanai egļu mežaudzēs no 1.aprīļa izsludinās ārkārtējo situāciju 230 pagastos, informē Zemkopības ministrijā (ZM).

Valdība otrdien apstiprināja ZM rīkojumu par ārkārtējās situācijas izsludināšanu 32 novadu 230 pagastos, nosakot saimnieciskās darbības ierobežojumus un aizsardzības pasākumus mizgrauža aktivitātes samazināšanai.

Ministrijā skaidro, ka šajā laika posmā noteikti saimnieciskās darbības ierobežojumi un aizsardzības pasākumi vērtīgajās egļu mežaudzēs un to aizsardzības zonās, kas identificēti sadarbībā ar Valsts meža dienesta (VMD) un Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" ekspertiem un citiem iesaistītajiem.

Ārkārtējās situācijas teritorijā ir noteikta A aizsardzības zona, kurā ietilpst vērtīgā egļu mežaudze, B aizsardzības zona, kurā ietilpst skujkoku mežaudzes 100 metru attālumā no vērtīgās egļu mežaudzes ārējās robežas, un C aizsardzības zona, kurā ietilpst egļu mežaudzes 101-500 metru attālumā no vērtīgās egļu mežaudzes.

Egļu astoņzobu mizgrauzis (Ips typographus) ir dabisks mežu iemītnieks Eiropā un Āzijā. Kaitēkļa galvenais mērķis ir nobriedušas egles, kas vecākas par 50 gadiem. Līdz ar to – jo vecāks koks, jo iekārojamāks mērķis mizgrauzim.

Vesela egle spēj tikt galā ar nelielu kaitēkļu intensitāti, taču, pieaugot mizgrauža izplatības apjomiem, cilvēkam jāpalīdz dabai saglabāt tās vērtības. Bezrūpīga nostāja veicina mizgrauža izplatību visā valstī un devalvē mūsu zaļā zelta – meža – vērtību.

Lai ierobežotu mizgrauža izplatību Latvijas teritorijā, egļu mežaudzēs no 1. aprīļa līdz 31. augustam noteikti saimnieciskās darbības ierobežojumi. Klimata pārmaiņas, ilgstošs sausums un karstums, bet visvairāk vējgāzes veicina mizgrauža vairošanos un izplatību. Tāpēc jārēķinās ar to, ka šādi pasākumi kaitēkļa izplatības mazināšanai visdrīzāk kļūs par normu. Vai tas nozīmē, ka nokavēts pēdējais brīdis, lai rīkotos? Nebūt ne! Nevar noliegt, ka vispiemērotākais brīdis stāties pretī mizgrauzim bija pirms 20 gadiem. Bet tieši tagad ir nākamais labākais brīdis!

Balstoties uz vairāk nekā 2500 iedzīvotāju izteiktajiem viedokļiem izdevies panākt, ka būvniecības laikā 77 koku vietā tiks izcirsti tikai 10, informēja Rīgas domes pārstāve Dzintra Āboliņa.

Rīgas domes Apstādījumu saglabāšanas komisija par šo jautājumu lēma vairākkārt un uz konkrēto teritoriju devās arī divos izbraukumos.

Komisija pirmo iesniegumu no SIA "Estera Holding" par lielākās daļas koku nociršanu zemes gabalā Hipokrāta ielā bez numura un Sergeja Eizenšteina ielā bez numura saņēma 2019.gada sākumā. Uzņēmums saistībā ar daudzdzīvokļu mājas būvniecību sākotnēji vēlējās cirst 77 teritorijā augošos kokus. Iesniedzot koriģētu ģenerālplāna skici, ciršanai paredzēto koku skaits samazinājās līdz 48 kokiem.

Rīgas domes Apstādījumu saglabāšanas komisija vasarā organizēja pirmo izbraukumu un nolēma veikt publisko apspriešanu, jo speciālisti, vizuāli vērtējot šos kokus, bija secinājuši, ka lielākā daļa no tiem ir ainaviski un dendroloģiski vērtīgi. Mežciema un citu apkaimju iedzīvotāji kopumā iesniedza 2534 viedokļus.

Imantā iestādīsim divreiz vairāk koku nekā to ir šobrīd, atbildot uz bažām par koku nociršanu jauna daudzdzīvokļu projekta vajadzībām, norāda "Bonava Latvija" projekta attīstības vadītājs Mārtiņš Vonda.

Jau vēstīts, ka Rīgas domes Apstādījumu saglabāšanas komisija otrdien, 19. novembrī, atlika gala lēmuma pieņemšanu par atļaujas izsniegšanu koku ciršanai Dumbrāja ielā 29, Rīgā, kur projekta attīstītājs SIA "Bonava Latvija" iecerējis būvēt jaunas daudzstāvu daudzdzīvokļu ēkas ar pazemes un virszemes autostāvvietām.

"Mēs esam atvērti kopā ar iedzīvotājiem un Rīgas domi atrast visām pusēm pieņemamu risinājumu. Attīstot jauno mājokļu projektu Dumbrāja ielā 29, mēs esam paredzējuši plašas zaļās zonas izveidi, saglabājot lielu skaitu esošo koku un papildinot teritoriju ar jauniestādītiem kokiem, kā arī veidojot arī krūmu un ziemciešu apstādījumus. Vienlaikus esam iecerējuši iestādīt 18 papildu dižstādus Rīgas domes izvēlētajā vietā. Tādējādi kopumā šajā Rīgas apkaimē iestādīsim divreiz vairāk koku nekā to ir šobrīd," stāstīja M. Vonda.

Satversmes tiesa (ST) ir ierosinājusi lietu par valdības noteikumu normām, ar kurām pērn tika samazināts galvenajā cirtē cērtamo koku caurmērs, paverot iespējas jaunāku mežu izciršanai.

"Noteikumu par koku ciršanu mežā" grozījumi, kas ļautu izcirst jaunākus priežu, egļu un bērzu mežus, pirmoreiz tika virzīti 2017.gadā un atkārtoti - 2019.gadā, un allaž tika apturēti vides aizstāvju iebildumu dēļ. Tomēr 2022.gada vasaras sākumā Krišjāņa Kariņa (JV) vadītā valdība strauji pieņēma izmaiņas, apelējot pie nepieciešamības ziemas priekšvakarā palielināt šķeldas ieguvi un šoreiz ignorējot vides organizāciju iebildumus.

Tobrīd Kaspara Gerharda (NA) vadītā Zemkopības ministrijā apgalvoja, - lai arī cirtes caurmēra samazinājums paplašinās meža teritorijas, kurās būs potenciāli iespējama galvenā cirte, izvirzot pastiprinātas prasības meža atjaunošanai neesot prognozējams, ka mežizstrādes apjoms būtiski palielināsies. Tā vietā izmaiņas veicināšot produktīvu mežaudžu veidošanu ar saimnieciski vērtīgām koku sugām.

Rīgā sākušies Dienvidu tilta ceturtās kārtas būvdarbi, informē Rīgas dome.

Projektu nosaukums ir "Jāņa Čakstes gatves izbūve" un tas ir sadalīts divās kārtās - Jāņa Čakstes gatves izbūve no Valdeķu ielas līdz Ziepniekkalna ielai (1. kārta) un Jāņa Čakstes gatves izbūve no Vienības gatves līdz Valdeķu ielai (2.kārta). Darbu laikā iespējami ilglaicīgi satiksmes ierobežojumi par kuriem pašvaldība informēs atsevišķi. Darbus plānots pabeigt 2027.gadā.

Projekta gaitā izbūvēs Jāņa Čakstes gatvi un ar to saistīto infrastruktūru posmā no Valdeķu ielas līdz Ziepniekkalna ielai un posmā no Vienības gatves līdz Valdeķu ielai. Tāpat veiks inženiertīklu būvniecību un pārbūvi, kā arī teritorijas labiekārtošanas darbus. Realizējot projektu, tiks sakārtots apkārtējo ielu tīkls, nodrošinot ērtu satiksmes plūsmu. Tuvējās dzīvojamajās apkaimēs palielināsies drošība, jo realizējot projektu, samazināsies caurbraucošā auto transporta plūsmu cauri tām. Tāpat projekta realizācija nodrošinās kravas transporta tranzīta satiksmes sakārtošanu Daugavas kreisajā krastā.

Rīgas domes Apstādījumu saglabāšanas komisijas vairākums, vairākas reizes vērtējot SIA "Bonava Latvija" iesniegtos projektu pieteikumus, ir pieņēmis lēmumu ļaut izcirst kokus daudzdzīvokļu projekta īstenošanai Dumbrāja ielā 29, Imantā.

Lai Dumbrāja ielā 29 varētu notikt būvniecība, būs jānocērt viena kļava, 25 bērzi, viens ozols un divas priedes. Projekta attīstītājs ir solījis iestādīt 18 dižstādus.

Projekta attīstītāja sākotnējā iecere paredzēja cirst vairāk koku, tomēr rasta iespēja saglabāt vienu priedi, vienu kļavu un vienu ievu.

Rīgas domes Apstādījumu saglabāšanas komisija vairākas reizes vērtēja SIA "Bonava Latvija" iesniegtos dokumentus, kā arī pieprasīja publiskās apspriešanas sarīkošanu, kuras laikā saņēma daudz viedokļu no Imantas un tuvāko apkaimju iedzīvotājiem. Vairums no tiem bija pret koku izciršanu, tāpēc komisija lēma, ka projekta attīstītājam ir jāmeklē vēl risinājumi, lai šeit saglabātu pēc iespējas vairāk ainaviski vērtīgo koku.

Līdz 11. janvārim saskaņā ar Administratīvā procesa likumu pie Rīgas domes priekšsēdētāja var apstrīdēt Rīgas domes Apstādījumu saglabāšanas komisijas vairākuma pieņemto lēmumu par koku ciršanu Dumbrāja ielā 29, Rīgā.

To var apstrīdēt ikviens, jo koku ciršana ir uzskatāma par kaitējumu videi, informē Rīgas dome.

Rīgas domes Apstādījumu saglabāšanas komisija, vērtējot SIA "Bonava Latvija" iesniegtos projektu priekšlikumus, nolēma: atļaut cirst vienu kļavu, 25 bērzus, vienu ozolu un divas priedes.

Projekta attīstītājs ir solījis iestādīt 18 dižstādus.

Pret koku ciršanu balsoja Rīgas domes Apstādījumu saglabāšanas komisijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Stepaņenko un SIA "Rīgas meži" pārstāvis Uldis Zommers.

Rīgas domes Apstādījumu saglabāšanas komisija vairākas reizes vērtēja SIA "Bonava Latvija" iesniegtos dokumentus, kā arī nolēma rīkot publisko apspriešanu, kuras laikā saņēma daudz viedokļu no Imantas un tuvāko apkaimju iedzīvotājiem. Vairums no tiem bija pret koku izciršanu, tāpēc komisija lēma, ka projekta attīstītājam ir jāmeklē vēl risinājumi, lai saglabātu pēc iespējas vairāk ainaviski vērtīgo koku.

Šodien Satversmes tiesa skatīs Latvijas vides organizāciju ierosināto lietu par mazāka caurmēra koku ciršanu, informēja Latvijas Dabas fonda (LDF) pārstāve Liene Brizga-Kalniņa.

Šī ir pirmā reize, kad jautājums par mežu apsaimniekošanu un tās ilgtspējību Latvijā tiks vērtēts Satversmes tiesā. Lietas izskatīšana notiks vairākās sēdēs februārī un martā, bet lēmums sagaidāms līdz aprīļa sākumam.

Brizga-Kalniņa atgādina, ka Ministru kabinets 2022.gadā pieņēma grozījumus noteikumos par koku ciršanu mežā, kas noteica samazināt koku ciršanas caurmēru, tādā veidā pieļaujot tievāku, tātad jaunāku koku ciršanu lielākajā daļā priežu, egļu un bērzu mežu. Tāpēc 2022.gada nogalē vairākas vides organizācijas vērsās Satversmes tiesā, lai lūgtu izvērtēt pieņemtā lēmuma atbilstību Satversmes 115.pantam, kas paredz valsts pienākumu izveidot un nodrošināt efektīvu vides aizsardzības sistēmu, kā arī ietver personu subjektīvās tiesības dzīvot labvēlīgā vidē.

Privāto mežu īpašniekiem būs lielāka brīvība apsaimniekot savus mežus - to paredz gaidāmie grozījumi Ministru kabineta noteikumos "Koku ciršana mežā".

Zemkopības ministrija (ZM) pēc aizvadītām vairāk nekā 30 sarunām un diskusijām ar vides organizāciju un meža nozares pārstāvjiem grozījumu noteikumos par Koku ciršanu mežā spēkā stāšanos plāno atlikt par pusgadu, ja noteikumu projektu atbalstīs valdība.

Tādējādi grozījumi noteikumos par Koku ciršanu mežā varētu stāties spēkā 2021.gada 1.jūlijā nevis nākamā gada 1.janvārī, kā bija paredzēts iepriekš. ZM ir sagatavojusi attiecīgu priekšlikumu par grozījumu spēkā stāšanās atlikšanu par pusgadu.

Zemkopības ministrija aizvadītajā nedēļā rīkoja izbraukuma pasākumu meža apsaimniekošanas procesu izzināšanai interesentiem un masu mediju pārstāvjiem, informējot par šobrīd spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, kā arī par gaidāmo grozījumu mērķiem ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas politikas nodrošināšanā.

Satversmes tiesa (ST) pirmdien par neatbilstošu Satversmei atzina normu, ar kuru samazināts galvenās cirtes caurmērs.

Šī ir pirmā reize, kad jautājums par mežu apsaimniekošanu un tās ilgtspējību Latvijā tika vērtēts ST. ST uzsver, ka tiesiskajam regulējumam, kuram var būt būtiska ietekme uz vidi, ir jābūt vispusīgi izvērtētam, līdzsvarojot sabiedrības labklājības, vides un ekonomikas intereses.

Spriedumā norādīts, ka valsts ir tiesīga pieņemt tādus lēmumus, kuriem var būt ietekme uz vidi, taču tiem ir jābūt saskaņā ar Satversmē ietverto ilgtspējības principu - vispusīgi izvērtētiem, līdzsvarojot sabiedrības labklājības, vides un ekonomikas intereses. Tāpat būtiska nozīme ir Satversmes 115.pantā ietvertajam piesardzības principam, kurš citstarp prasa, lai pirms plānotās darbības tiktu apzinātas un izvērtētas visas iespējamās negatīvās sekas.

No sešiem saņemtajiem piedāvājumiem ārējās robežas infrastruktūras augstas gatavības posmu izbūves projektā par saimnieciski izdevīgāko atzīts SIA "Citrus Solutions" piedāvājums par 31,4 miljoniem eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN), informē VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Izvēlētais būvkomersants veiks projektā paredzētos darbus visos deviņos augstas gatavības posmos. Līguma parakstīšana ar būvkomersantu notiks pēc finansējuma piešķiršanas, atklāj Griškevičs, piebilstot, ka tas varētu būt marta sākumā.

Valdība otrdien uzklausīja Iekšlietu ministrijas informatīvo ziņojumu par valsts ārējās robežas apsardzībai nepieciešamās infrastruktūras izbūves gaitu un paveiktajiem darbiem uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, savukārt VNĪ Ministru kabinetam prezentēja cenu aptaujas rezultātus, kurā par saimnieciski visdevīgāko atzīts "Citrus Solutions" piedāvājums.

Ar Ministru kabineta lēmumu otrdien atbalstīta arī papildu dzeloņstiepļu žoga izbūve 22,8 kilometru garumā uz Latvijas-Baltkrievijas robežas. Dzeloņstiepļu iegādei, žoga izbūvei un tehniskās uzraudzības pakalpojuma nodrošināšanai nepieciešams finansējums 2022.gadam ir ne vairāk kā 2 329 271 eiro.

Rīgas domes Apstādījumu saglabāšanas komisija otrdien, 19. novembrī, atlika gala lēmuma pieņemšanu par atļaujas izsniegšanu koku ciršanai Dumbrāja ielā 29, Rīgā, kur projekta attīstītājs SIA „Bonava Latvija” iecerējis būvēt jaunas daudzstāvu daudzdzīvokļu ēkas ar pazemes un virszemes autostāvvietām.

„Publiskās apspriešanas laikā mēs saņēmām ļoti daudz viedokļu no Imantas un tuvāko apkaimju iedzīvotājiem, un vairums no tiem bija pret koku izciršanu, tāpēc komisija lēma, ka projekta attīstītājam ir jāmeklē vēl risinājumi, lai šeit saglabātu pēc iespējas vairāk ainaviski vērtīgo koku. Ja uzņēmums grib sevi pozicionēt kā sociāli atbildīgu uzņēmumu, tad ir jāņem vērā sabiedrības nostāja,” norāda Rīgas domes Apstādījumu saglabāšanas komisijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Stepaņenko.

Kopumā no Imantas un citu apkaimju iedzīvotājiem publiskās apspriešanas laikā, kas norisinājās no 21. maija līdz 17. jūnijam, tika saņemti 563 viedokļi par koku iespējamo ciršanu Dumbrāja ielā 29, Rīgā. Koku ciršana netika atbalstīta 160 anketās, kas saņemtas no tiešā tuvumā dzīvojošajiem, un 379 anketās, kurās savu viedokli pauduši tālāku apkaimju iedzīvotāji.

Lai turpinātu Aldara parka pārbūvi, Sarkandaugavas apkaimē, Rīgas dome jūlijā piešķīra daļēju finansējumu 3. kārtas būvdarbiem - 596 114 eiro.

Kopējais nepieciešamais finansējums pilnīgai 3. kārtas būvdarbu realizēšanai ir 2 351 160 eiro.

Kopš 2020.gada Aldara parka pārbūves projekta 1. kārtas ietvaros noris jauna veloparka izbūve. Tāpat tiek izbūvēti ūdensvada un kanalizācijas tīkli pie Gaujienas ielas un elektrības tīkli, kas atrisinās ilgus gadus aktuālo jautājumu par parka apgaismojumu dienas tumšajā laikā.

Vienlaikus tiek izbūvēta ieeja parkā no Gaujienas ielas puses, kā arī uzsākta žoga izbūve apkārt parkam.

Veloparka teritorija tiks aprīkota ar labiekārtojuma elementiem, jauniem apstādījumiem, padarot to ainaviski pievilcīgu, ērti un droši izmantojamu Sarkandaugavas un citu apkaimju iedzīvotājiem.

Eiropas Savienības jaunā vides politika visbūtiskāk skars zemkopību un transportu; pārejai uz jauno kursu Latvijai atvēlēti 10 miljardi eiro, kas pašlaik ir viena gada valsts budžets, taču tikai aizsargājamo teritoriju palielināšana meža nozarē vien ik gadu samazinās eksporta ienākumus par vismaz 800 milj. eiro, kā arī nodarbinātību nozarē un ar to saistītajās sfērās.

To rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv organizētā diskusija par Eiropas Savienības jauno vides politiku, tās iespējamajiem riskiem un ieguvumiem Latvijas tautsaimniecībai.

Pārkārtošanās notiks daudzu gadu garumā, taču, lai tās rezultātā tiktu sasniegti izvirzītie ES klimata mērķi un vienlaikus tautsaimniecība nepiedzīvotu nepatīkamus pārsteigumus, attiecīgu lēmumu izstrādē jāpiedalās politiķiem, ierēdņiem un konkrētajās nozarēs strādājošajiem uzņēmējiem.

Identificē nozares, kuras jutīs visvairāk

“Pašlaik notiek to nozaru, kuras ietekmēs jaunā ES vides politika, identificēšana. Šajā procesā ir iesaistītas vairākas ministrijas, un tajā arī tiks identificētas tās nozares, kurām būs jāsaņem vislielākais sitiens,” skaidro Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs Gatis Zamurs. Viņaprāt, vislielāko pārmaiņu priekšā atrodas transports un zemkopība, kas ir atbildīgas par lielu daļu no siltumnīcu gāzu emisijām. “Tā ir horizontāla pārmaiņa, kura skars visus, izaicinājumu ir daudz, un tos visus nofiksēt nav iespējams. Piemēram, gājām Zaļā kursa virzienā, domājām zaļas domas, bet atnāca Covid-19, un mēs apkraujamies ar plastmasas iepakojumu,” tā G. Zamurs.Viņš atzīst, ka šajā kontekstā ir jāsaprot, cik preces un pakalpojumi maksās. “Visiem pārvadājumiem būs jāizmanto zaļāks transports un arī jābrauc būs mazāk. Preču ražošana lielos attālumos no patērētājiem un to atvešana nozīmē, ka par to ievešanu ES būs jāmaksā, lai nekropļotu konkurenci ar tiem, kuri ražo zaļāk ES,” tā G. Zamurs. Tas nozīmēs CO2 emisijas nodokli preču ievešanai ES. Protams, pašlaik nav zināms, kad tāds tiks ieviests. “Tuvāko gadu laikā sapratīsim, kad un kā tas notiks,” uzsver G. Zamurs.

Patlaban vērojams koka palešu iepirkuma cenu kāpums, atzina aptaujātie nozares uzņēmumi.

Koka palešu ražotāja SIA "Kronus" pārstāvji pauda, ka koka palešu cenas kopš 2021.gada sākuma kāpušas par vairāk nekā 40%, kas skaidrojams gan ar lielo pieprasījumu pēc kokmateriāla, tostarp Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV), gan arī ar apaļkoka baļķu zemo pieejamību to cenu dēļ un preču ražotāju pastiprināto interesi par koka palešu iegādi.

Kompānijas pārstāvji atklāja, ka parasti Kanāda ir lielākais neapstrādātā kokmateriāla importētājs ASV, taču Britu Kolumbijā, kas arī ir viens no lielākajiem meža reģioniem Kanādā, savairojušās mizas vaboles, tādēļ koksnes eksports no minētā reģiona ir ierobežots. Tādējādi ASV patlaban iepērk koksni no Eiropas Savienības (ES) un, lielā pieprasījuma dēļ, ES valstīs pieaug kokmateriāla cena.

Pēc tam, kad stājās spēkā sankcijas Krievijas kokmateriāliem, Igaunija sākusi aktīvi importēt kokmateriālus no valstīm, kurās šķietami vispār nav mežu, tādējādi caur trešajām valstīm Igaunijā nonāk Krievijas mežrūpniecības produkcija, vēsta laikraksts "Postimees.

Igaunijas Meža un kokrūpniecības asociācijas vadītājs Henriks Velija sacīja, ka, lai gan sankciju dēļ tirgū vairs nav Krievijas saplākšņa, nelegāli Krievijas kokmateriāli Igaunijā nonāk, izmantojot vienkāršu shēmu, dokumentos norādot, ka kokmateriāli nāk no trešajām valstīm.

Nodokļu un muitas departamenta Muitas nodaļas vadītājs Valerijs Rauams teica, ka pagājušajā gadā Igaunijā kopumā tika ievesti aptuveni 586 miljoni kilogramu 44. grupas preču, ko veido kokmateriāli, koksnes izstrādājumi un kokogles, kas turpmāk tekstā sauktas par koksni.

"Vairāk nekā 90% importa koksnes ievesta pirmajos septiņos mēnešos, un galvenā koksnes importa izcelsmes valsts bija Krievija, no kurienes tika importēti vairāk nekā 80% koksnes. Papildus Krievijai koksne tika importēta vēl no 52 citām valstīm, tostarp lielākā apjomā no Norvēģijas, Baltkrievijas, Brazīlijas, Ķīnas, Lielbritānijas un ASV," sacīja Rauams, skaidrojot, ka pēc tam Krievijai un Baltkrievijai noteikto starptautisko sankciju dēļ imports strauji samazinājās.

Starp Turaidu un Siguldu kopš maija vidus notiek valsts reģionālā autoceļa Inciems-Sigulda-Ķegums (P8) pārbūve (8,3. km-12,50. km), informē VSIA Latvijas Valsts ceļi.

Būvdarbu ietvaros paredzēts pārbūvēt esošo ceļa konstrukciju un veikt pilnu segas pārbūvi, izbūvējot salturīgo slāni, pamatus un ieklājot asfaltbetonu. Apgaismota gājēju ietve tiks izbūvēta Turaidas nogāzē līdz esošajai gājēju takai pie Gūtmaņa alas, kā arī Siguldas nogāzē līdz Gaujas tiltam. Tāpat tiks izbūvēta drenāžas un lietusūdeņu kanalizācijas sistēmas, lai nodrošinātu kontrolētu ūdens atvadi no ceļa konstrukcijas un mazinātu nogāžu eroziju.

Patlaban no Turaidas līdz Siguldai būvdarbi uz ceļa braucamās daļas notiek trīs posmos - pamīšus vienā vai otrā ceļa joslā. Visos trijos posmos satiksmi regulē ar luksoforiem. Remontdarbu posma šķērsošana var prasīt līdz pat 55 min. Kravas transportam būvobjektu šķērsot ir aizliegts, pirms būvdarbu zonas ir uzstādītās attiecīgās ceļazīmes.

Valsts meža dienests (VMD) piemērojis 10 000 eiro sodu kādam uzņēmumam, kas veicis augsta riska bērza saplākšņa importu un plānojis importu no Turcijas, informēja VMD pārstāvji.

Vienlaikus attiecīgajam uzņēmumam piemērots arī papildsods - aizliegums uz gadu laist tirgū bērza saplāksni.

Sods uzņēmumam piemērots par Eiropas Savienības (ES) Kokmateriālu regulas prasībām neatbilstošām likumības pārbaudēm, pieļaujot risku, ka tirgū laiž Krievijas izcelsmes kokmateriālus.

VMD pārstāvji atgādina, ka joprojām nav atļauts importēt kokmateriālus vai koka izstrādājumus, kuru ražošanā izmantoti Krievijā vai Baltkrievijā iegūti izejmateriāli. Šādu produktu importēšana pārkāpj ES Kokmateriālu regulas prasības, jo izejmateriāliem nav iespējams mazināt risku, lai tos drīkstētu laist ES tirgū. Savukārt kokmateriāli un koka izstrādājumi, kuri ražoti Krievijā vai Baltkrievijā un uz kuriem attiecas ES noteiktās sankcijas, uzskatāmi par iegūtiem nelikumīgi.

Jūlija sākumā noslēdzies Rīgas ostas ceturtā lielākā kravu termināla - SIA KS Terminal iegādes darījums, kura rezultātā par uzņēmuma 100% daļu īpašnieku ir kļuvis koksnes plātņu ražotāja Kronospan grupas uzņēmums SIA Kronospan Riga.

Ar jauniegūto kontroli, starptautiskais koksnes produktu ražotājs un izplatītājs Kronospan, stiprinās grupas darbības Ziemeļeiropas reģionā, vienlaikus paverot jaunas stratēģiskās iespējas ostas termināļa tālākai izaugsmei.

Savukārt jau jūlija beigās pie KS Terminal piestātnes pienāca Kronospan grupai piederošais 199 metru garais un 30 metru platais ģenerālkravu kuģis “Spanaco Adventure”, lai “Kronospan Riga” ražotnē tapušās koka plātnes nogādātu ASV. Kuģis ar 40 000 m3 Latvijā ražotām skaidu plātnēm devās ceļā uz Baltimoras un Hjūstonas ostām.

Plānots, ka “Spanaco Adventure” turpmāk veiks regulārus kravu pārvadājumus no Rīgas ostas uz ASV, nogādājot “Kronospan Riga” produktus Amerikas tirgū.

Šā gada vasara pasaules lielākajiem akciju tirgiem pagaidām padevusies ļoti veiksmīga, kur, piemēram, ASV akciju tirgus dinamiku raksturojošā Standard & Poor"s 500 indeksa vērtība kopš jūnija sākuma palēkusies jau par 3,7%.

Vērtspapīru eksperti norāda, ka - gluži kā par spīti kārtējām prognozēm par inflācijas kāpumu - finanšu aktīvu cenas uzvedas tā it kā būtu gaidāma būtiska inflācijas tempa palēnināšanās.

"Vairumam finanšu aktīvu vasaras sākums bijis sekmīgs, un nozīmīgākie akciju cenu indeksi demonstrēja faktiski nepārtrauktu augšupeju un vairākos gadījumos tika sasniegts jauns vēsturiski visaugstākais līmenis. Turklāt jūnijs bija īpaši labvēlīgs eiro denominētajiem finanšu instrumentiem, jo eiro valūtas kritums pret ASV dolāru par 3% šajā periodā veicināja to kāpumu – globālais akciju indekss (MSCI ACWI) eiro izteiksmē palielinājās par 4,6%. Turklāt pretstatā 2021. gada līdzšinējām tendencēm jūnijs izrādījās labvēlīgs arī obligāciju cenām, jo visās lielākajās obligāciju apakškategorijās tika novērots pieaugums visa mēneša garumā. Vienīgais sektors ar negatīvu dinamiku bija izejmateriālu tirgus, kur daži izejmateriāli, piemēram, zelts, varš un jo īpaši kokmateriāli, piedzīvoja strauju cenu korekciju," izceļ Luminor Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Atis Krūmiņš.

Jau pavisam drīz, 1. oktobrī, Apvienotajos Arābu Emirātos (AAE) tiks atklāta izstāde EXPO 2020 – notikums, kam Dubaija ir gatavojusies desmit gadus.

Tas būs viens no šī gada lielākajiem notikumiem pasaulē: kaut arī Covid-19 dēļ izstāde sāksies gadu vēlāk, nekā bija plānots sākotnēji, tās rīkotāji plāno uzņemt 25 miljonus apmeklētāju.

Arī Latvija dalīsies ar pārējo pasauli inovācijās un iespējās, kādas varam sniegt tikai mēs. Investīcijas, jauni sadarbības partneri, plašākas iespējas, pateicoties digitalizācijai, un Latvija kā augsne inovatīviem, ilgtspējīgiem risinājumiem – uz Dubaiju dodamies ar lieliem mērķiem, lielām cerībām un spēcīgu pieteikumu. Un es gribētu apgalvot, ka Tuvo Austrumu tirgus, kaut arī sarežģīts un nepazīstams, nebūt nav Latvijai nepieejams.

Šis EXPO no visiem iepriekšējiem atšķirsies ar to, ka tas būs pirmais lielais klātienes pasākums uzņēmējiem kopš Covid-19 pandēmijas sākuma, līdz ar to uzņēmēju interese par šo notikumu ir milzīga. Latviju dažādos formātos pārstāvēs ap 200 dalībnieku: 120 uzņēmēju dosies uz Dubaiju, lai piedalītos pasaules izstādē klātienē, 80 to darīs neklātienē, un vēl daudz vairāk piedalīsies pastarpināti. Sešu mēnešu laikā īstenosim 13 tirdzniecības misijas, un mums būs astoņi nacionālie stendi EXPO prioritārajās nozarēs. Līdz ar to jaunu tirgu atrašana Tuvo Austrumu reģionā, kas līdz šim ir salīdzinoši maz apgūts, un vēl tālāk no vēlmes ir kļuvusi par reālu iespēju un vienu no Latvijas lielajiem mērķiem šajā pasākumā.

Latvijas ostās šogad pirmajā ceturksnī pārkrāva 12,326 miljonus tonnu kravu, kas ir par 10,5% vairāk nekā 2021.gada attiecīgajā periodā, liecina Satiksmes ministrijas apkopotā informācija.

Visvairāk pārkrautas beramkravas - 6,818 miljoni tonnu, kas ir par 36,9% vairāk nekā gadu iepriekš.

Tostarp labība un labības produkti pārkrauti 1,614 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 3,2% vairāk nekā 2021.gada attiecīgajā periodā, koksnes šķelda pārkrauta 630 200 tonnu apmērā, kas ir samazinājums par 0,4%, ķīmiskās beramkravas - 458 200 tonnu apmērā, kas ir par 12,1% mazāk, bet pārkrauto ogļu daudzums bija 2,453 miljoni tonnu, kamēr 2021.gada pirmajos divos mēnešos tika pārkrautas vien 200 600 tonnas ogļu.

Ģenerālkravas Latvijas ostās šogad pirmajos trīs mēnešos pārkrautas 3,363 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 9,9% vairāk nekā 2021.gada attiecīgajā periodā. Tostarp kravas konteineros pārkrautas 1,178 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 6,9% vairāk nekā gadu iepriekš, kokmateriāli - 1,109 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 4,6% vairāk, bet "roll on/roll off" jeb ro-ro kravas - 946 200 tonnu apmērā, kas ir par 17,9% vairāk.

Aizejošais gads loģistikas nozarē iezīmējās ar daudziem izaicinājumiem, ko radīja gan pandēmija, gan karš Ukrainā, kā arī smago automašīnu šoferu trūkums, kas kļūst aizvien lielāks visā Eiropā un Latvijā.

Lai nozare 2023. gadā spētu stabilizēties un attīstīties, jāņem vērā trīs būtiski aspekti: diversifikācija, turklāt, ne tikai sadarbības valstu jomā, bet arī kravu veidos; atjaunojamās enerģijas jaudas pastiprināšana, t.sk. arī komerctransporta nozarē; investīcijas infrastruktūrā.

2022. gads nozarei nebija viegls – visa gada garumā bija lielāka vai mazāka nestabilitāte, ko radīja inflācija, sankcijas, izejvielu cenas un ģeopolitiskā situācija. Covid-19 un karš Ukrainā destabilizēja daudzas sadarbības, bet vēl daļu vienkārši pārtrauca, tāpēc nozarē aktīvi tika meklētas jaunas iespējas sadarbībai – gan loģistikas risinājumu ieviešanai, gan sadarbībai starpvalstu līmenī. Ņemot vērā, ka Latvijā dominējošais transporta veids ir tieši sauszemes transports, mēs izteikti izjutām cenu pieaugumu, taču, salīdzinot ar citiem transporta veidiem, situāciju izdevās saglabāt vairāk vai mazāk stabilu.

Rijādā, Saūda Arābijā 7.jūnijā ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA) un Saūda Arābijas ekonomikas un plānošanas ministrs Faisals bin Fadel Alibrahims parakstīja līgumu par ekonomisko sadarbību, informē Ekonomikas ministrijā (EM).

Šis līgums turpmāk regulēs abu valstu divpusējo ekonomisko sadarbību, palīdzot Latvijas uzņēmējiem eksporta veicināšanā un investīciju piesaistē.

Indriksone norāda, ka divpusējās ekonomiskās sadarbības līguma noslēgšana paver vēl plašākas iespējas abu valstu ekonomisko un tirdzniecības sakaru attīstībai, kā arī dod papildu impulsu uzņēmējiem jaunu sadarbības projektu realizācijai. "Interese no abu valstu uzņēmējiem pastāv, un ceru, ka drīzumā tā īstenosies konkrētos sadarbības projektos," pēc līguma parakstīšanas norādīja ekonomikas ministre.

Latvijas un Saūda Arābijas ekonomiskās sadarbības līgums ir svarīgākā divpusējo ekonomisko sadarbību regulējoša vienošanās, kas aptver sadarbību tirdzniecībā, ieguldījumos, finanšu nozarē, rūpniecībā, lauksaimniecībā un pārtikas rūpniecībā, transportā un loģistikā, zinātnē, tehnoloģijās un inovācijās, tūrismā, farmācijā un kosmētikā, informācijas un sakaru tehnoloģijās un citās kopīgo interešu jomās, kas veicinātu abu valstu ekonomisko sadarbību.