Šā gada vasara pasaules lielākajiem akciju tirgiem pagaidām padevusies ļoti veiksmīga, kur, piemēram, ASV akciju tirgus dinamiku raksturojošā Standard & Poor"s 500 indeksa vērtība kopš jūnija sākuma palēkusies jau par 3,7%.
Vērtspapīru eksperti norāda, ka - gluži kā par spīti kārtējām prognozēm par inflācijas kāpumu - finanšu aktīvu cenas uzvedas tā it kā būtu gaidāma būtiska inflācijas tempa palēnināšanās.
"Vairumam finanšu aktīvu vasaras sākums bijis sekmīgs, un nozīmīgākie akciju cenu indeksi demonstrēja faktiski nepārtrauktu augšupeju un vairākos gadījumos tika sasniegts jauns vēsturiski visaugstākais līmenis. Turklāt jūnijs bija īpaši labvēlīgs eiro denominētajiem finanšu instrumentiem, jo eiro valūtas kritums pret ASV dolāru par 3% šajā periodā veicināja to kāpumu – globālais akciju indekss (MSCI ACWI) eiro izteiksmē palielinājās par 4,6%. Turklāt pretstatā 2021. gada līdzšinējām tendencēm jūnijs izrādījās labvēlīgs arī obligāciju cenām, jo visās lielākajās obligāciju apakškategorijās tika novērots pieaugums visa mēneša garumā. Vienīgais sektors ar negatīvu dinamiku bija izejmateriālu tirgus, kur daži izejmateriāli, piemēram, zelts, varš un jo īpaši kokmateriāli, piedzīvoja strauju cenu korekciju," izceļ Luminor Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Atis Krūmiņš.
Viņš gan norāda, ka, runājot par pašiem notikumiem ar būtisku ietekmi uz tirgu, jūnijs bija samērā rāms mēnesis. ASV politiķi turpinājuši diskutēt par infrastruktūras attīstības jaunā daudzgadu plāna detaļām, demokrātiem un republikāņiem tuvojoties abpusēji pieņemamam kompromisam par šī likumprojekta galīgo versiju. Šajā pašā laikā nekādi papildu fiskālie pasākumi netika izziņoti. Jūnijā sanāksmes rīkoja gan Eiropas Centrālā banka (ECB), gan ASV centrālā banka (FED). Arī tur lieli pārsteigumi izpalika, un baņķieru retorikā netika novērotas tādas izmaiņas, kas liecinātu par drīzu atteikšanos no kreditēšanas stimulēšanas politikas un obligāciju iepirkumu programmām. FED turpināja apgalvot, ka inflācijas kāpumu veicinošie apstākļi ir pārejoši, un vairums FOMC (Federālā atvērtā tirgus komiteja jeb FOMC ir FED struktūra, kas pieņem lēmumus par monetāro politiku) locekļi joprojām pauda uzskatu, ka procentu likmju pieaugumu var gaidīt ne ātrāk kā 2023. gadā.
Nevajadzētu uztvert vieglprātīgi
"Jāatzīmē, ka jūnijā tirgus dalībnieku uzskati zināmā mērā sakrita ar FED viedokli par to, ka inflācija, iespējams, tomēr nebūs nozīmīgs riska faktors. Neskatoties uz jūnijā publicēto paziņojumu, kas liecināja par inflācijas kāpumu, jo gada bāzes inflācija ASV sasniedza visaugstāko līmeni gandrīz 30 gados, aktīviem, kuriem nāk par labu inflācijas pieaugums, nemaz neklājās tik labi. Toties labus rezultātus demonstrēja tie aktīvi, kuru sniegumu pozitīvi ietekmē inflācijas tempa palēnināšanās vai pat deflācija. Pretstatā maijam visvājāko sniegumu uzrādīja izejmateriālu ražošanas un finanšu pakalpojumu nozares, savukārt visstraujākais pieaugums bija vērojams IT un dārgu patēriņa preču ražošanas sektorā. Potenciāli vērtīgajām (value) akcijām arī klājās grūti un to cenas faktiski krita Savukārt tieši izaugsmes uzņēmumu akcijas sekmēja akciju cenu indeksu augšupeju. Sīkāka analīze gan ļauj secināt, ka tirgus dinamika jūnijā atkal bija nevienmērīga, kas ir tipiski šim gadam. Lai gan indeksi kāpj, rūpīgāks vērotājs pamanīs, ka patiesībā daudzos gadījumos zem indeksu līmeņa virsrakstiem daudzu akciju cenas paliek nemainīgas vai arī samazinās. Tas var šķist pārsteidzoši. Taču, ja aprīļa vidū vairāk nekā 90% no S&P-500 indeksā iekļautajām akcijām saglabāja kāpumu, to cenām pārsniedzot slīdošo vidējo rādītāju 50 dienu periodā (50-day moving average), tad jūnija vidū, aprēķiniem izmantojot to pašu metodi, kāpumu turpināja tikai nepilni 50% šo akciju. Tai pat laikā S&P-500 indekss sasniedza jaunu vēsturisko vērtības rekordu. Kā tas bija iespējams? Galvenais iemesls bija lielāko tehnoloģiju uzņēmumu ļoti iespaidīgais sniegums. Apple, Microsoft, Amazon, Google, Facebook, Tesla un Nvidia akciju cenu kāpums bija vairāk nekā pietiekams, lai kompensētu cenu kritumu, ko cieta liels skaits mazāku uzņēmumu, kuri arī ir iekļauti indeksā. Šādu dinamiku nevajadzētu uztvert vieglprātīgi. Ja augošo akciju īpatsvars tirgū sarūk un labus rezultātus demonstrē vien daži vispopulārākie uzņēmumi, tas bieži vēsta, ka gaidāma lielāka vai mazākā apmēra tirgus korekcija," teic A. Krūmiņš.
Kas būs ar inflāciju
Tāpat eksperts izceļ situāciju, kad jūnijā obligāciju ienesīgums turpināja samazināties, un arī vairāku izejvielu cenas pēkšņi mainīja savu virzību. Viņš skaidro, ka tā nemēdz notikt, ja ir gaidāms inflācijas kāpums. Patiesībā šāds notikumu pavērsiens varot liecināt par to, ka inflācija ir sasniegusi augstāko punktu un drīz tās temps sāks palēnināties.
"Tā patiešām var notikt. Tā kā cits pēc cita tiek atcelti Covid-19 vīrusa iespaidā ieviestie ierobežojumi, un ekonomikas pilnīga atvēršana vairs nav aiz kalniem, balanss starp pieprasījumu un piedāvājumu var atjaunoties, stabilizējot cenas. Turklāt ir maz ticams, ka šobrīd valstu valdības veiks vēl kādus jaunus pasākumus, kas varētu vēl vairāk stimulēt pieprasījumu. Jaunus monetāros stimulus pašlaik neplāno arī centrālās bankas. Bez papildu stimuliem tālāks cenu kāpums var pārtrūkt un cenas var atkal stabilizēties. Tomēr vēl ir pāragri izdarīt pamatotus secinājumus. Notikumi jūnijā var izrādīties vienkārši peļņas fiksēšana, ko investori nolēma veikt, lai izņemtu daļu peļņas pirms vasaras sezonas. Tomēr joprojām spēkā ir visi faktori, kas var sekmēt tālāku inflāciju, un ir iespējams, ka finanšu aktīvi, kuriem nāk par labu inflācija, atkal sāks strauji kāpt. Varam apskatīt situāciju, piemēram, ar kokmateriāliem – izejmateriālu, ko plaši izmanto mājokļu būvniecībā un ko ļoti spēcīgi ietekmē inflācijas gaidas. Papildu uzkrājumi un stimulu programmas paaugstināja pieprasījumu pēc jauniem mājokļiem un šogad un pagājušajā gadā izraisīja kokmateriālu deficītu. Iznākumā kokmateriālu piegādes nākotnes līgumu cenas pieauga par apmēram 550% no 260 ASV dolāriem par standarta līgumu 2020. gada aprīļa sākumā līdz 1686 ASV dolāriem 2021. gada maija sākumā. Šādam lēcienam sekoja cenu korekcija par gandrīz 60% nepilnu divu mēnešu laikā. Vai tas būtu skaidrs signāls, ka inflācijas draudu vairs nav? Diemžēl nē. 2020. gada septembrī-oktobrī kokmateriāli jau piedzīvoja cenu korekciju par apmēram 45%, kurai turpmākajos mēnešos atkal sekoja inflācijas spiediena izraisīts cenu kāpums par vairāk nekā 200%. Nevar izslēgt līdzīgu notikumu atkārtošanos arī šī gada atlikušajos mēnešos. Tas arī ir viens no iemesliem, kāpēc mēs nesteidzamies mūsu portfeļos samazināt ieguldījumus nozarēs un uzņēmumos, kuru izaugsmi veicina inflācija - mums vajadzīgi pārliecinošāki pierādījumi par to, ka patēriņa cenas tiešām dosies pretējā virzienā," atklāj Luminor eksperts.
Viņš lēš, ka galu galā arī šis tomēr var būt tikpat rāms un pozitīvs mēnesis. "Nav ieplānoti nekādi nozīmīgi pasākumi, izņemot centrālo banku sanāksmes mēneša beigās. Zināmas bažas var radīt Covid-19 vīrusa jaunais variants, kam raksturīga straujāka izplatība un kura dēļ, neskatoties uz augsto vakcinācijas līmeni, atkal būtiski pieaudzis jaunu saslimšanas gadījumu skaits Apvienotajā Karalistē un dažās citās valstīs. Tomēr tam nevajadzētu nopietni apdraudēt finanšu tirgus, jo vakcinēto iedzīvotāju skaits pasaulē aug un vairumā valstu jaunu saslimšanas gadījumu līkne joprojām iet lejup. Jūlijā sāksies arī uzņēmumu 2021. gada otrā ceturkšņa rezultātu paziņošana. Analītiķu prognozes ir augstas, taču, ņemot vērā gada sākumā ekonomikā iepludinātos fiskālos stimulus, var diezgan pamatoti sagaidīt, ka uzņēmumu faktiskie rezultāti atkal būs labāki par prognozētajiem," paredz A. Krūmiņš.
