Lai gan ļoti daudzu Vecrīgas namu pirmo stāvu komercplatības ir tukšas, tiek iznomātas vai pat izskatās vienkārši pamestas, situācija nav tik dramatiska, lai Vecrīgu sāktu uzskatīt par “spoku pilsētu”.

Turklāt, pakāpeniski atgriežas arī ārvalstu tūristi - pērn uz Rīgu brauca jau krietni vairāk tūristu nekā 2022. gadā, un tika sasniegti 80% no pirmspandēmijas tūristu apjoma. Rūpīgi analizējot telpu nomas piedāvājumu, ir iespējams atrast arī ļoti izdevīgus variantus – attiecīgajai uzņēmējdarbībai piemērotas telpas par atbilstošām cenām. Vienlaikus būtu svarīgi, lai pašvaldība turpinātu organizēt dažādus atbalsta pasākumus, piemēram, Vecrīgas modināšanas nedēļu un citus.

Vecrīgai nav jākļūst par “spoku pilsētu”

Noteikti nevēlos piekrist apgalvojumam, ka Vecrīgai jāatmet ar roku, ka telpu nomas cenas šeit ir nesamērīgi augstas un, ka šī Rīgas daļa jau kļuvusi vai tuvākajā laikā kļūs par “spoku pilsētu”. “SIBI salons” ir lielākais skaistumkopšanas salons Vecrīgā, un klientu vidū ir gan vietējie iedzīvotāji, gan ārvalstu viesi, tāpēc ļoti uzskatāmi redzam, kāda ir situācija. Uzņēmējdarbībā vienmēr bijis spēkā princips – kas vienam ir izaicinājums, citam ir iespēja. Lai gan cilvēki tiešām pēc pandēmijas ir mainījuši paradumus un aizvien vairāk preces pasūta internetā, bieži izvēlas arī pasūtīt maltīti ar piegādi, joprojām ir virkne pakalpojumu, kuriem nepieciešamas atbilstošas telpas, un skaistumkopšana ir tikai viens no piemēriem.

Lai attīstītu UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā iekļauto Vecrīgas publisko ārtelpu, Rīgas pašvaldība plāno līdz 2029. gada beigām veikt Vaļņu ielas, Teātra laukuma un saistīto ielu infrastruktūras pārbūvi, uzlabojot, attīstot un veidojot gājējiem prioritāru ielu telpu vecpilsētā.

Projekts paredz veikt inženiertīklu pārbūvi, uzstādīt labiekārtojuma elementus, kā arī ar satiksmes organizāciju uzlabot gājēju drošību.

Vaļņu ielas un Teātra laukuma un saistītās infrastruktūras pārbūve ir viens no nozīmīgākajiem Vecrīgas publiskās ārtelpas attīstības projektiem, ko pašvaldība plāno realizēt tuvākajos gados. Projekta mērķis ir attīstīt Vecrīgas publisko ārtelpu, kas ir iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā, lai nodrošinātu šajā telpā kvalitatīvu gājēju infrastruktūru, vides un kultūras objektu pieejamību dažādām iedzīvotāju grupām, kā arī iespēju uzņēmējiem attīstīt daudzveidīgus kultūras un tūrisma pakalpojumus.

Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone skaidro: “Šis projekts ir nozīmīgs solis, lai padarītu Vecrīgu pievilcīgu tūristiem, rīdziniekiem un uzņēmējiem. Tas būs izaicinājumiem bagāts uzdevums, jo svarīgi saglabāt Vecrīgas kultūrvēsturisko ainavu, saudzējot un atjaunojot apbūves aizsardzības teritorijas. Vaļņu ielai pārmaiņas nepieciešamas jau sen un mūsu mērķis ir pārvērst to par kvalitatīvu un mūsdienīgu gājēju ielu, kas atbilstu Eiropas kvalitatīvas pilsētvides principiem.”

Laikā, kad ārvalstu tūrisma iespējas ir ierobežotas, ceļojumu aģentūra un muzejs piedāvā jaunus un radošus risinājumus, lai paplašinātu Latvijas iedzīvotāju izklaides iespējas un padarītu interesantāku divu metru distancēšanos.

Vīruss nespēj nogalināt zinātkāri un piedzīvojumu garu, ir pārliecinātas SIA "A-Sono" un zīmola "FaceLatvia" līdzīpašnieces un Rīgas gides Iveta Vanaga un Zanda Šēna. Viņām krīzes laiks ir pavēris iespēju izstrādāt vairākus jaunus produktus, par kuriem ticis domāts jau sen, bet nav pieticis laika tos īstenot.

"Rīgas gidu realitāte vismaz uz nākamo gadu ir - fiziskā distancēšanās un fokuss uz Latvijas iekšzemes un Baltijas valstu tūrismu. Tādējādi pavisam loģiski nonācām pie jauna Vecrīgas maršruta Latvijas iedzīvotājiem - privātas tūres "Zudušās Vecrīgas pēdās", pievēršoties tām zīmēm, kurām ikdienā mēdzam paiet garām, pat nenojaušot, ka tās mums stāsta par Rīgu, kāda tā bijusi sensenos laikos. Tāpat radījām arī digitālos Rīgas maršrutus - spēles, kuras var spēlēt ar telefonu jebkurā izdevīgā laikā," stāsta I. Vanaga.

Atsevišķi komersanti, pārdodot preces un pakalpojumus, kā arī piedāvājot par tiem norēķināties skaidrā naudā vai izmantojot konkrētus maksājumu instrumentus, tai skaitā norēķinu kartes vai internetbankas, pieprasa papildu maksu, tā secinājis Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), veicot tirgus uzraudzību.

Piemēram, situācijā, kad pakalpojuma sniedzējs patērētājam piedāvā iespēju apmaksāt kārtējo rēķinu, no patērētāja papildu rēķinā norādītajai summai, pakalpojuma sniedzējs pieprasa arī «transakcijas maksu», «komisijas maksu» vai tml. par konkrētās internetbankas apmaksas veida izmantošanu.

Līdzīga situācija konstatēta internetveikalos, kur pārdevējs saistībā ar norēķināšanos par preces iegādi, patērētājam pieprasa «pirkuma apstrādes apkalpošanas maksu» vai tml. papildu maksu. Piemēram, norādot, ka «Pie pirkuma summas tiks pieskaitīta apstrādes apkalpošanas maksa 0,99 % apmērā.» Minētā papildu maksa tiek pieprasīta arī gadījumos, kad norēķins tiek veikts, tiešā veidā veicot pirkuma apmaksu pārdevējam un izmantojot skaidras naudas apmaksas veidu.

Nākamā gada 7.janvārī stāsies spēkā jaunas Rīgas ostas maksas, liecina publikācija oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Turpmāk kuģiem vairs netiks piemērota kravas maksa, kas šobrīd tankkuģiem ir 0,962 eiro par kuģa bruto tilpības vienību (Gross Tonnage/GT), specializētajiem kuģiem - 0,427 eiro/GT, bet pārējiem kuģiem - 0,855 eiro/GT.

Kravas maksas arī patlaban neiekasē no konteinerkuģiem, ro-ro kuģiem, pasažieru kuģiem, refrižeratorkuģiem, kruīza kuģiem un kuģiem, kas ienāk un iziet no ostas, neveicot kravas operācijas.

Savukārt kanāla maksai atsevišķām kuģu kategorijām gaidāms neliels pieaugums, piemēram, konteinerkuģiem kanāla maksa pieaugs par 0,7% - no 0,406 eiro/GT līdz 0,409 eiro/GT, bet refrižeratorkuģiem un ro-ro kuģiem kanāla maksa pieaugs par 0,5% - no 0,203 eiro/GT līdz 0,204 eiro/GT.

Vecrīgas Ziemassvētku tirdziņu Doma laukumā brīvdienās apmeklē divi līdz trīs tūkstoši cilvēku, pirmssvētku nedēļas darba dienās – ap tūkstoti

Parasti vislielākais cilvēku pieplūdums ir nedēļu pirms Ziemassvētkiem un pēc tam, sākot no 27. decembra līdz 7. janvārim, kad ir brīvdienas pareizticīgajiem. Brīvdienās tirdziņu apmeklē divi līdz trīs tūkstoši cilvēku dienā, darba dienās – mazāk. «Ziemassvētku nedēļā arī darba dienās tirdziņā mēdz iegriezties ap vienu tūkstoti apmeklētāju,» stāsta Ingūna Vucena, SIA Vecrīgas Ziemassvētku tirdziņš izpilddirektore. Vaicāta, kā tirdziņa darbību ietekmē sniega trūkums, viņa teic, ka tam neesot lielas nozīmes, turklāt atklāšanas dienā sniegs ir bijis.

Pircēju aktivitāte šogad esot ievērojami lielāka, nekā citus gadus. Tas saistīts ar ieguldījumiem reklāmā, komunikāciju sociālajos tīklos, kā arī investīcijām jaunos objektos. «Šogad kopā esam radījuši jaunus projektus – Dod 5 labdarības projekts šogad norisināsies Vecrīgas tirdziņā, esam atjaunojuši tirdziņa objektus Kariete, Piparkūku namiņš un Pasta māja. Jau trešo gadu norisinās Tubu festivāls un jau desmito gadu – Ziemassvētku vecīšu skrējiens,» saka I. Vucena.

Investējot aptuveni 12 miljonus eiro, Baltic International Bank uzsāk Vecrīgas kvartāla starp Kalēju ielu un Vecpilsētas laukumu kompleksu atjaunošanu, teikts paziņojumā medijiem.

Par būvdarbu uzsākšanu ir noslēgti līgumi starp banku, arhitektu biroju SIA Ivara Šļivkas birojs un būvuzņēmēju SIA Ramej Construction. Iekškvartāla piecu ēku pārbūves mērķis ir, maksimāli respektējot kultūrvēsturisko vidi un apbūves tradīcijas, šo degradēto Vecrīgas daļu reģenerēt jaunai publiskā un darījumu centra funkcijai - izveidot vienotu, augstiem mūsdienu standartiem atbilstošu sabiedriski pieejamu ēku ansambli.

«Uzsākam mums ļoti nozīmīgu ilgtermiņa kultūrvēsturisku un biznesa projektu. Pilsēta atgūs Vecrīgas daļu, radīsim rīdziniekiem un tūristiem interesantu vidi, vietējiem uzņēmējiem piedāvāsim telpas biznesa attīstīšanai, banka iegūs jaunas biroja telpas. Mūsu jau līdz šim Vecrīgā rekonstruētās vēsturiskās ēkas Grēcinieku un Kalēju ielās ir pierādījums, ka mākam rast līdzsvaru un apvienot vēstures vērtību saglabāšanu ar veiksmīgu biznesu,» norāda Baltic International Bank padomes priekšsēdētājs Valērijs Belokoņs.

Zāļu ražotāja «Olainfarm» bijušā īpašnieka Valērija Maligina meita Nika Saviļjeva un Maligina meitas Annas Emīlijas Maliginas aizbildne Signe Baldere-Sildedze nevar pieprasīt ārkārtas akcionāru sapulci, kamēr nav vienošanās par mantojuma sadali starp visiem mantiniekiem. Taču tas nav iemesls, lai drīkstētu ignorēt daļas mantinieku intereses, norāda Latvijas Universitātes (LU) Juridiskās fakultātes Civiltiesisko zinātņu katedras vadītājs Jānis Kārkliņš.

Viņš teica, ka «Olainfarm» akcijas atrodas publiskajā apgrozībā, tāpēc, atbilstoši Komerclikuma regulējumam, no šādām akcijām izrietošās tiesības piemīt personai, kuras finanšu instrumentu kontā akcijas ir iegrāmatotas. «Ja mantinieces ir saņēmušas mantojuma apliecības, bet nav vienojušās par mantojuma sadali, tad nav iespējama situācija, kad konkrētās akcijas ir tikušas iegrāmatotas katras mantinieces individuālajā finanšu instrumentu kontā. No minētā izriet, ka šādā gadījumā katra no mantiniecēm nav tiesīga patstāvīgi realizēt no «Olainfarm» akcijām izrietošās tiesības, tajā skaitā tiesības pieprasīt ārkārtas akcionāru sapulces sasaukšanu vai tiesības balsot akcionāru sapulcē,» skaidroja Kārkliņš.

Pēc AS Olainfarm akcionāra Valērija Maligina nāves sākās cīņa starp viņa mantiniekiem par kontroli pār uzņēmumu. 4. septembrī pilnībā tika nomainīta Olainfarm padome, savukārt šodien viņa meita Nika Saveļjeva vērsusies tiesībsargājošajās iestādēs ar prasību sākt kriminālvajāšanu par uzņēmuma reiderismu. Sarunā ar portālu rus.db.lv uzņēmuma mazākumakcionārs Salvis Lapiņš stāsta, kā šī situācija izskatās no uzņēmuma akcionāru puses.

No Olainfarm vai kādas citas akciju sabiedrības akcionāra skatupunkta, vissliktākais, kas var notikt ar uzņēmumu, ir tieši šī ilgstoši neskaidrā situācija, tāda, kāda tā ir patlaban, saka eksperts. «Es nezinu, kam ir taisnība, un kurš ir vainīgs, taču ir acīmredzams, ka abām pusēm Olainfarm reputācija un turpmākais liktenis nav prioritāte. Ir labi, ka uzņēmums aizvien ir ļoti stabils, vērtējot pēc finanšu viedokļa, un sliktā situācijā nostrādā inerce, tādēļ kādu laiku viss darbojas labi. Bet kas notiks tālāk, ja šis karš netiks pārtraukts?» viņš vaicā.

Faktu, ka gada laikā Olainfarm akcija biržā ir zaudējusi 36% savas vērtības, S. Lapiņš komentē atklāti: «Tās ir šausmas! Šis kritums ir sekas nekvalitatīvai rīcībai no akcionāru puses. Būtiskākais, ka šim kritumam nav finansiālu iemeslu – Olainfarm nav sācis strādāt par 36% sliktāk. Viss tas ir sliktas korporatīvās pārvaldības rezultāts, un tas nesākās vakar vai pirms nedēļas.»

Šajā piektdienā portāls db.lv viesojas uzņēmumā AS Olainfarm, kur vēro medikamenta Fenkarol (paredzēts alerģijas simptomu ārstēšanai) ražošanas procesu.

Fenkarol ir viens no pārdotākajiem «Olainfarm» ražotajiem bezrecepšu medikamentiem - tā daļa kopējā pārdošanā šā gada pirmajā pusgadā veidoja 7%, stāsta uzņēmuma pārstāvji.

Zīmols ir reģistrēts Latvijā jau vairāk nekā 20 gadus, un ir pieejams trīs devās: 10 mg, 25 mg un 50 mg. Bez vietējā tirgus Fenkarol tiek eksportēts vēl uz 14 pasaules valstīm.

Kā liecina starptautiskās datu bāzes Pharma Zoom informācija, pirmajā pusgadā Fenkarol bijis otrais pārdotākais medikaments antihistamīnu (medikamenti alerģijas simptomu ārstēšanai) grupā Latvijā. Jāatzīmē, ka arī Baltkrievijā Fenkarol ir tirgus līderis savā medikamentu grupā.

Kopumā AS Olainfarm koncerna realizācija 1.pusgadā ir sasniegusi 61,8 miljonus eiro, kas ir par 1% mazāk nekā šajā periodā pērn. Savukārt tīrā peļņa ir sasniegusi 5,78 miljonus eiro, kas ir pieaugums par 1% attiecībā pret 2017.gada pirmo pusgadu. AS Olainfarm lielākie noieta tirgi arī 2018. gada pirmajā pusgadā saglabājās nemainīgi, un tie bija - Krievija, Latvija, Baltkrievija un Ukraina. Uzņēmuma produkcija pirmajā pusgadā tika pārdota 50 valstīs.

Lēmums par Indriķa Muižnieka apstiprināšanu Latvijas Universitātes (LU) rektora amatā ir kā lakmusa papīrītis, kam seko līdzi visa sabiedrība, īpaši augstskolu studenti un mācību spēki.

Tā DB atzīst Latvijas Universitāšu asociācijas (LUA) valdes priekšsēdētājs, Rīgas Stradiņa Universitātes (RSU) rektors Aigars Pētersons.

«LU politiķiem ir kārots kumoss, jo tai ir ļoti daudz īpašumu un labi attīstīta infrastruktūra. Taču ir jābūt sarkanajai robežai, kas ierobežo Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) un politiķu patvaļu. Ja valdība neapstiprinās Muižnieka kungu LU rektora amatā, tiks pārkāpts universitāšu suverenitātes princips,» uzsver A. Pētersons, kurš turpmākos divus gadus kūrēs sešu Latvijas universitāšu - LU, Daugavpils Universitātes (DU), Rīgas Tehniskās universitātes (RTU), RSU, Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) un Liepājas Universitātes (LiepU) - izaugsmi, pārvaldības modeļa maiņu, kvalitatīvas izmaiņas augstākajā izglītībā un pētniecībā. Iepriekš šos pienākumus veica RTU rektors Leonīds Ribickis.

Eiropas farmācijas uzņēmumu akcijas pēdējā pusgada laikā ir pieaugušas vērtībā, tāpēc šobrīd pēc kritiena Olainfarm akciju salīdzinošais, uz finanšu multiplikatoriem balstītais novērtējuma līmenis ir jau vairāk nekā par 40% zemāks par vidējo nozarē, komentējot pēdējā laika notikumu ap Olainfarm ietekmi uz uzņēmuma akcijas cenu, db.lv saka Amenda Markets valdes loceklis Arturs Miezis.

Līdz ar to, var teikt, ka sava daļa ar korporatīvās pārvaldes nenoteiktību saistītā riska ir jau iecenota akcijas cenā, viņš saka. Labākais, uz ko mazākuma akcionāri šobrīd var cerēt, ir, ka netiks veiktas pēkšņas un radikālas izmaiņas uzņēmuma valdē un stratēģijā.

Tāpat, pēc viņa teiktā, mazākuma akcionāriem jācer uz to, ka uzņēmums sāks maksāt paaugstināta līmeņa dividendes, tā vietā, lai atkārtotu tādus risinājumus, kā nesen pieckāršotais padomes atalgojums. Tieši palielināta dividenžu izmaksa būtu godīgs kompromiss starp visiem akcionāriem. Uzņēmumam ir uzkrātas ap 70 miljoni eiro nesadalītas peļņas un tā konservatīvā bilance ar mazu kredītu apjomu ļauj droši samazināt pašu kapitāla īpatsvaru, uzsver eksperts.

Arvien pieaugošā inflācija un straujais energoresursu sadārdzinājums ne vienam vien Latvijas iedzīvotājam jau šobrīd ir radījis grūtības apmaksāt ikmēneša rēķinus. Tiek lēsts, ka, tuvojoties ziemas sezonai, kas draud ar rekordlieliem rēķiniem par siltumu un elektroenerģiju, šādu iedzīvotāju skaits turpinās pieaugt.

2022. gada 11. augustā Saeima apstiprināja terminētu atbalsta pasākumu ieviešanu laika posmā no 2022. gada 1. oktobra līdz 2023. gada 30. aprīlim, lai daļēji kompensētu pieaugošās energoresursu izmaksas un mazinātu inflācijas pieauguma ietekmi uz mazaizsargātajām iedzīvotāju grupām, tādējādi mazinot potenciālo negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju labklājību, cenu un izmaksu pieaugumu, jo īpaši ziemas mēnešos, kas neizbēgami skars katru mājsaimniecību un arī komersantus. Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā paredz atbalsta pasākumus mājsaimniecībām, sedzot iedzīvotājiem daļu energoresursu cenu pieauguma un gaidāmajā apkures sezonā nodrošinot atbalsta pasākumus no valsts budžeta līdzekļiem centrālajai apkurei, dabasgāzei, koksnes granulām, briketēm, malkai un apkurē izmantotajai elektrībai.

Turpmāk uz taksometriem varētu norādīt maksimālo maksu par desmit kilometru braucienu, paredz saskaņošanas stadijā esošie Satiksmes ministrijas (SM) izstrādātie grozījumi noteikumos «Prasības plānošanas reģiona un republikas pilsētas speciālās atļaujas (licences) saņemšanai un kārtība, kādā veicami pasažieru komercpārvadājumi ar taksometru».

SM skaidroja, ka patlaban vietās, kurās lielākoties taksometru pakalpojumus izmanto ārvalstu viesi, piemēram, starptautiskajā lidostā «Rīga», turklāt viņi nav informēti par dažādo cenu piedāvājumu un citām iespējām izmantot taksometru pakalpojumus. Nereti rodas situācijas, ka pasažierim tiek pieprasīta nesamērīgi augsta maksa par braucienu. Par šādiem gadījumiem SM ir informējusi Ekonomikas ministrija, starptautiskā lidosta «Rīga» un Rīgas plānošanas reģions.

Šā gada jūlijā SM notika divas starpinstitūciju sanāksmes, kurās piedalījās Autotransporta direkcijas, starptautiskās lidostas «Rīga», Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas, Patērētāju tiesību aizsardzības centra, Tieslietu ministrijas, Konkurences padomes, Valsts policijas, Finanšu ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Rīgas plānošanas reģiona, Ekonomikas ministrijas, Latvijas taksometru arodbiedrības pārstāvji.

Francijas ministri ierosinājuši iekasēt maksu no tūristiem par ieeju pasaulslavenajā Parīzes Dievmātes katedrālē, kad tā decembrī atkal tiks atvērta apmeklētājiem pēc postošā ugunsgrēka 2019.gadā.

"Visā Eiropā cilvēkiem ir jāmaksā, lai iekļūtu ievērojamākajās reliģiskajās celtnēs," intervijā konservatīvajam laikrakstam "Le Figaro" sacīja Francijas kultūras ministre Rašida Dati. Viņa atklāja, ka ierosinājusi Parīzes katoļu arhibīskapam noteikt tūristiem simbolisku maksu par ieeju katedrālē, iegūto naudu novirzot reliģiskā mantojuma saglabāšanai.

2019.gada 15.aprīļa vakarā katedrālē izcēlās ugunsgrēks, kas nodarīja plašus postījumus pasaulslavenajam dievnamam. Ugunsdzēsējiem izdevās izglābt 850 gadus senās būves akmens pamatstruktūru, taču liesmas iznīcināja jumtu un citas katedrāles būvdetaļas. Sagāzās arī smaile, kas ir būtiska katedrāles aprišu iezīme.

Ceturtdien, 29.oktobrī, Rīgā notiks jau trešā galvaspilsētas arhitektam Reinholdam Šmēlingam veltītā konference, kas šogad veltīta gan haotiskām, gan plānotām pārmaiņām Rīgas sirdī – tiks spriests par Vecrīgas reģenerāciju un arhitekti vērtēs, vai vecpilsētai būtu jāpielāgojas laikam.

Uz konferenci aicināti gan arhitektūras, būvniecības un saistīto nozaru profesionāļi, gan ikviens pilsētnieks, kam rūp vecpilsētas attīstība. Jaunu un labi aizmirstu veco skatījumu uz nozares izaicinājumiem piedāvās pētnieki un profesionāļi.

«Pēdējā laikā vērojama saasināta publiska diskusija medijos ik reizi, kad tiek skartas jaunas būvniecības ieceres Vecrīgā, piemēram, apskatot Latvijas Okupācijas muzeja piebūves vai viesnīcas jaunbūves Grēcinieku ielā 25 priekšlikumus. Tas skaidri parāda, ka ikviens intuitīvi sajūt nepieciešamību pēc pārdomāta, zinātniski pamatota un līdzsvarota Vecrīgas attīstības redzējuma, » skaidro Rīgas pilsētas arhitekts Gvido Princis.

Savulaik par pusmiljonu eiro iegādāto sistēmu, kas regulēja iebraukšanu un izbraukšanu Vecrīgā, vakar izsolē bija pieteicies pirkt tikai viens pretendents, kurš piedāvāja samaksāt 6494 eiro.

Kā aģentūrai LETA pastāstīja Rīgas domes Satiksmes departamenta pārstāve Ilze Dimante, patlaban departaments vērtē šo piedāvājumu, un nedēļas beigās būs zināms rezultāts.

Mantas nosacītā cena bija noteikta 6394 eiro.

Kā ziņots, Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komiteja 5.maijā lēma nodot atsavināšanai sistēmu, kas savulaik tika iegādāta, lai regulētu iebraukšanu un izbraukšanu Vecrīgā.

Vēl 2009.gadā šī sistēma tika nopirkta par 539 829 eiro (379 394 latiem) un netika izmantota, bet tagad tā novērtēta vien 6394 eiro apmērā.

Lai tehniku novērtētu, domes Satiksmes departaments piesaistīja sertificētu vērtētāju SIA Ekspertu pakalpojumi. Eksperti atzinuši, ka atsevišķus sistēmas komponentus nebūs iespējams pārdot, jo tie ir tehniski novecojuši un vairs netiek izmantoti. Savukārt sistēmas vēl realizējamo komponentu iespējamā pārdošanas tirgus vērtība esot 6394 eiro. Atsavināšanai gan tiks nodota sistēma kopumā - ietverot gan realizējamo, gan nerealizējamo sistēmas daļu.

Iespējams, līdz sezonas sākumam varētu tapt risinājums tiem ēdinātājiem, kuru vasaras terases skar ūdens hidranta akas atrašanās vietu.

Viens no būtiskajiem priekšnoteikumiem, lai restorāns veiksmīgi darbotos un spētu piesaistīt vairāk apmeklētāju vasaras sezonā, ir terases esamība. Līdz ar to restorāni un kafejnīcas iegulda gana lielus līdzekļus un pūles, lai izveidotu terases, turklāt ir svarīgi, lai tās varētu kalpot ne tikai vienu sezonu vien. Lai gan ārā vēl valda ziema, restorānu un kafejnīcu īpašnieki jau tagad ir uzsākuši darbu pie terašu projektu saskaņošanas, lai, iestājoties siltajam laikam, būtu gatavi uzņemt viesus. Tomēr ne visiem iet gludi. Proti, Vecrīgā ir aptuveni 14 vietas, kur kafejnīcu vasaras terases atrašanās vieta ir arī ūdens hidranta akas atrašanās vieta, tāpēc terases izvietošana ir apgrūtināta vai nav iespējama. Jāatgādina, ka šī problēma plašāk tika izgaismota pagājušā gada pavasarī, kad vairākiem Vecrīgas restorāniem neizdevās saskaņot jau esošās terases projektus. Toreiz gan tika rasts kompromiss, proti, katrs problemātiskais gadījums tika skatīts individuāli un panākts risinājums, kas apmierināja visas puses. Šogad gan izskatās, ka risinājumus nebūs tik viegli panākt.

Pandēmijas ierobežojumu, inflācijas un tūristu skaita krituma dēļ pēdējo gadu laikā darbu Vecrīgā pārtraukuši vairāki desmiti uzņēmēju; izdzīvojušie saskaras ar virkni izaicinājumu.

Vecrīgas ielas brīvdienu vakaros joprojām neizskatās tā kā agrāk, atzīst vietējo kafejnīcu, restorānu, klubu un bāru īpašnieki. Lai gan daļai uzņēmēju apgrozījums atgriezies pirmspandēmijas līmenī, iepriekš piedzīvotie zaudējumi, energoresursu krīze un sabiedrības vēlme ietaupīt rada negatīvu ietekmi uz biznesa rādītājiem. Jānis Jenzis, Latvijas Restorānu biedrības valdes priekšsēdētājs, uzskata, ka Vecrīgas uzņēmēji vēl nav pilnībā atkopušies no Covid-19 pandēmijas radītajām sekām, tāpēc pārdzīvot energoresursu krīzi daudziem varētu būt sarežģīti.

Orientējas uz tūristiem

Pandēmijas ierobežojumi vēl nebija atcelti, kad sākās Krievijas un Ukrainas karš, kas būtiski ietekmēja tūristu plūsmu uz Latviju, atgādina J.Jenzis. “Ļoti daudz organizēto darījumu un atpūtas tūristu atcēla savas rezervācijas, un to vietā stājās individuālie tūristi ar ievērojami mazāku apjomu, nekā sākotnēji tika plānots. Daudzi Vecrīgas uzņēmēji tradicionāli ir orientēti uz tūristiem, kas automātiski nozīmē - ja nav tūristu, tad nav arī biznesa,” spriež J.Jenzis.

Konkurences padome (KP) atkārtoti aicina Rīgas domi nodrošināt pašvaldības saistošo noteikumu atbilstību vienlīdzīgas konkurences principiem un neierobežot iespēju visiem taksometru pakalpojumu sniedzējiem konkurēt Vecrīgas teritorijā.

Līdzšinējā kārtība paredz, ka tiem pārvadātājiem, kas sniedz taksometru pakalpojumus Rīgā, nepieciešams saņemt pašvaldības izsniegtu licenci. Licence dod iespēju pakalpojumus piedāvāt visā pilsētas teritorijā, tomēr ar Rīgas domes aizvadītā gada oktobrī izdotajiem saistošajiem noteikumiem Nr.171 ir noteikts ierobežojums – lai pārvadātājs taksometru pakalpojumus varētu sniegt Vecrīgā, papildus nepieciešams iegūt pašvaldības atļauju. Par šādu atļauju dome ir noteikusi pašvaldības nodevu – 300 eiro gadā vienam pārvadātājam, neatkarīgi no tā rīcībā esošā automašīnu skaita.

VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) meitassabiedrība SIA "LDz Cargo", izmantojot dominējošo stāvokli dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgū, apgrūtināja jaunu pakalpojumu sniedzēju ienākšanu tirgū un konkurenci esošo uzņēmumu vidū, trešdien žurnālistiem norādīja Konkurences padomes (KP) priekšsēdētājs Juris Gaiķis.

Viņš norādīja, ka 5,7 miljonu eiro sods kompānijai piemērots par darbību laika periodā no 2007.gada līdz pagājušā gada augustam, kad spēkā stājās Ministru kabineta noteikumi par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja sniegtajiem pakalpojumiem pierobežas iecirkņos, kas tostarp nosaka, ka "LDz Cargo" vietā par sadarbības partneri pierobežas posmos kļūs LDz.

Gaiķis pauda, ka "LDz Cargo" noteiktajā periodā klientiem, kas vēlējās nosūtīt vai saņemt kravu caur Latviju, bija neizbēgams sadarbības partneris kravas pārvešanai pierobežā. Turklāt kompānija, neesot konkurences spiedienam, varēja brīvi noteikt pārvadājumu maksu.

"Ņemot to vērā, "LDz Cargo" saviem klientiem, kas izmanto kapitālsabiedrības pakalpojumus visā maršrutā, nevis tikai pierobežas zonā, piemēro dažādus atvieglojumus, piemēram, atlaides un citus sadarbību veicinošus noteikumus. Savukārt klientiem, kas dzelzceļa kravu pārvadājumu sniegšanu Latvijā uztic kādam no trim konkurējošiem privātajiem komersantiem, "LDz Cargo" piemēro standarta tarifu par pakalpojumiem pierobežā," pauda KP pārstāvis.

Izmantojot situāciju un gada laikā nespējot nodrošināt pozitīvus savas darbības rādītājus, "Centrālo Gastro Tirgu" pārstāvošā SIA "International SV" savās finansiālās grūtībās vaino AS "Rīgas Centrāltirgus" (RCT) vadību un augsto nomas maksu, uzskata RCT.

Izvērtējot publiskā telpā pausto informāciju, RCT secina, ka SIA "International SV" apzināti ir noklusējusi atsevišķus faktus. Tirgus vadības ieskatā SIA "International SV", izmantojot Covid-19 izraisīto situāciju, pauž nepatiesu informāciju par tai piemēroto neatbilstošu nomas maksu, apzināti neminot, ka nomas maksai, kas tika noteikta 2018.gadā, kad tika noslēgts sadarbības līgums, nav nekāda sakara ar šī brīža situāciju.

Db.lv jau vēstīja, ka ilgstoši nepildītu finansiālo saistību dēļ RCT nolēmusi lauzt nomas līgumu ar Centrālais Gastro Tirgus īpašnieku SIA "International SV", kas savukārt sola šo lēmumu pārsūdzēt tiesā.

Noskaņojums mājokļu tirgū lēnām sāk uzlaboties, novērojuši nekustamo īpašumu kompānijas “Latio” darījumu vadītāji.

Pircēju uzmanības starmešos nonāk jaunie projekti otrreizējā tirgū. Sevišķi augsta interese manāma privātmāju segmentā, kur interese sastopas ar zemu piedāvājumu – trūkstot labas kvalitātes savrupmājām, sākas pircēju cīņa par izdevīgāko piedāvājumu. Analizējot nekustamā īpašumu tirgus rādītājus, atklājas vēl viena nianse – būtiska plaisa starp mājokļu patieso vērtību un cenām, kas norādītas oficiālajos darījumos. Proti, 50% mājokļu tiek pārdoti par mazāk nekā 35 000 tūkstošiem EUR, turklāt daļā darījumu pirkuma maksa ir vien 1 EUR. Lai gan zem eiro vērtā darījuma visticamāk slēpjas dāvinājuma līgumi, aktuāls kļūst jautājums, kā šādi tirgus dati pēcāk ietekmē nekustamā īpašuma vērtēšanu un kreditēšanu un cik lielā daļā gadījumu pircējs īpašniekam daļu darījuma summas maksā neoficiāli. Darījumu zemūdens akmeņi pētīti jaunākajā “Latio” Mājokļu pircēju pārliecības indeksā.

Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu par naudas soda un tiesisko pienākumu uzlikšanu SIA Rēzeknes autoosta, kas ļaunprātīgi izmantojusi savu dominējošo stāvokli un pārvadātājiem pieprasījusi pārmērīgu maksu par iebraukšanu Rēzeknes autoostā, informē KP.

Par konkurences tiesību pārkāpumu KP piemēroja SIA Rēzeknes autoosta naudas sodu 4026,53 eiroapmērā.

KP pārkāpuma lietu pret SIA Rēzeknes autoosta uzsāka pēc SIA Norma-A saņemtā iesnieguma. Pasažieru pārvadātājs norādīja uz SIA Rēzeknes autoosta noteikto maksu par iebraukšanu autoostas teritorijā, kas ir lielāka nekā citām autoostām tuvējā reģionā, tādējādi rosinot aizdomas par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas pazīmēm.

Lietas izpētes laikā KP secināja, ka SIA Rēzeknes autoosta, 2013. gada vasarā kļūstot par autoostas nomnieku, bez objektīva un skaidra pamatojuma iekļāvusi dažādas izmaksas pārvadātāju iebraukšanas maksas aprēķinā, tādējādi nepamatoti paaugstinot 2014. un 2015. gada maksu par iebraukšanu autoostā.

Atbalstot Ukrainas tautu un valsti, kas varonīgi pretojas Krievijas agresijai, Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses (NĪAA) biedri pauž solidaritāti ar Ukrainas iedzīvotājiem un sniedz gan simbolisku atbalstu, izkarot Ukrainas karogus pie komercīpašumiem Rīgā un Latvijā, gan praktisku atbalstu, ziedojot līdzekļus un nodrošinot nepieciešamās darba vietas Ukrainas bēgļiem Latvijā.

Lai palīdzētu Ukrainas iedzīvotājiem un valsts aizstāvjiem grūtajā situācijā, NĪAA biedri katrs savu iespēju robežās ziedo līdzekļus ar labdarības organizācijas ziedot.lv starpniecību un aicina to darīt arī uzņēmumos strādājošos darbiniekus.

Saziedotie līdzekļi ziedot.lv tiek nodoti tur, kur tas ir visvairāk vajadzīgs. Jau šobrīd sadarbībā ar Aizsardzības ministriju uz Ukrainu tiek sūtīta degviela un pirmās palīdzības preces. Tāpat NĪAA biedri apņēmušies savu iespēju robežās pieņemt darbā Ukrainas bēgļus, tiklīdz šāda nepieciešamība radīsies. Tas ietver darbus gan attīstības sfērā, gan būvniecībā, tā radot iespējas cilvēkiem nodrošināt sev iztiku jaunā mītnes valstī.