Rīgā tiek uzsākta jaunā Rail Baltica tilta izbūve, informē pilnsabiedrība BERERIX.

Turpinot Rail Baltica Rīgas Centrālā mezgla izbūvi, būvniecību veic pilnsabiedrība BERERIX, būvuzraudzību nodrošina Egis-Deutche Bahn. Tilta būvniecības darbi sākti ar divu balstu izbūvi Daugavas labajā krastā, pavasarī būvēs pirmo balstu ūdenī.

Šis būs dzelzsbetona tilts arhitektoniski slaidām un skaistām līnijām. Vienlaikus tilts vizuāli nemainīs Rīgas panorāmu un neaizēnos esošo tiltu. Jaunā tilta balsti ūdenī atradīsies tieši pretī tilta balstiem, neradot jaunus ierobežojumus Daugavas kuģojamībai.

“Tilta būvniecība ir nākamais nozīmīgais izbūves posms Rīgas centra savienošanai ar lidostu, kuru jāsāk, lai Rail Baltica nodrošinātu pasažieru pārvadājumus 2030. gadā. Esošā dzelzceļa tilta kapacitāte nodrošināt pasažieru un kravu plūsmas ir tuvu maksimumam, un nepieciešams jauns tilts,“ skaidro Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris. “Tilta būvprojekts ir lielisks apliecinājums inženieru spējai atrisināt vissarežģītākos uzdevumus – apvienot dzelzceļa infrastruktūrai nepieciešamās slodzes un izturību ar UNESCO vēsturiskā centra prasībām.”

Ikdienas steigā bieži vien aizmirstam padomāt par atpūtu sev un saviem mīļajiem. Atpūta un nesteidzīgi pavadīts laiks kopā ar savu otro pusīti dos prieku, ļaus izbaudīt dzīves skaistumu un radīs labsajūtu. Atpūta diviem sniedz mieru, ļauj saprast, ka otrs cilvēks ir svarīgs, tā ir arī pateicība par to, ka šis cilvēks ir jūsu dzīvē.

Dāvanu Serviss ir sagādājis daudzas iespējas šādiem miera un labsajūtas mirkļiem kopā ar savu mīļoto cilvēku.

Kādu dāvanu izvēlēties Dāvanu Servisā?

Dāvanu Serviss piedāvā iegādāties dāvanā romantisku atpūtu diviem cilvēkiem ar SPA procedūru. To var izbaudīt skaistākajās Latvijas atpūtas vietās – “Hotel Jūrmala SPA”, “Silene Resort & SPA”, “Rožmalās”, Mārcienas muižā, SPA viesnīcā “Ezeri”, viesnīcā “Santa”, kā arī Lietuvā, Pakrojas muižā.

Ja dodat priekšroku klusai atpūtas vietai, var iegādāties un uzdāvināt iespēju pavadīt romantisku laiku bungalo mājiņā pie jūras, namiņā kokā atpūtas vietā “Miera osta” vai atpūtu pie ezera “Ungurmalās”.

Latvijas iedzīvotāji 2023.gadā devās 2,1 milj. vienas dienas un vairākdienu ceļojumos uz ārvalstīm, kas ir par 21,8 % vairāk nekā gadu iepriekš, tomēr par 11,6 % mazāk nekā pirms pandēmijas 2019. gadā. Šajos ārzemju ceļojumos iztērēti 1,11 miljardi eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Latvijas iedzīvotāji pērn devās 401,3 tūkst. vienas dienas ārvalstu braucienos, par 24,6 tūkst. jeb 5,8 % mazāk nekā 2022. gadā, iztērējot 35,3 milj. eiro, par 1,1 milj. eiro jeb 3,1 % vairāk. Vidējie viena brauciena izdevumi bija 87,9 eiro, kas ir par 7,6 eiro vairāk nekā gadu iepriekš.

Salīdzinot ar 2019. gadu pirms pandēmijas, braucienu skaits 2023. gadā ir samazinājies par 55,6 % un kopējie izdevumi inflācijas dēļ sarukuši par 38,8 %. Vidējie izdevumi pērn, salīdzinot ar 2019. gadu, ir palielinājušies par 24,1 eiro.

Visbiežāk iedzīvotāji vienas dienas braucienos 2023. gadā apmeklēja Lietuvu (68,2 %) un Igauniju (23,6 %).

Pērn iedzīvotāji devās 1,7 milj. vairākdienu braucienos uz ārvalstīm, par 30,8 % vairāk nekā gadu iepriekš un par 15,2 % vairāk nekā pirms pandēmijas 2019. gadā, līdz ar to 2023. gadā vairākdienu braucienu skaits pārsniedzis pirmspandēmijas laika līmeni.

Pie Saulkalnes pār Daugavu plānots būvēt apvienoto dzelzceļa un autotransporta tiltu, kura izmaksas varētu būt apmēram 200 miljonus eiro, liecina valdībā zināšanai pieņemtais Satiksmes ministrijas (SM) informatīvais ziņojums "Par apvienoto tiltu pār Daugavu".

Atbilstoši dzelzceļa projektam "Rail Baltica" šajā vietā pār Daugavu plānots "Rail Baltica" pamattrases šķērsojums. SM uzsver, ka apvienotā tilta pār Daugavu būvniecība nodrošinās valsts Rīgas apvedceļa posma A4 Baltezers-Saulkalne pārbūvi un Rīgas apvedceļa posma A5 Salaspils-Babīte pilnvērtīgu savienojumu, kā arī sniegs pozitīvu pienesumu dzelzceļa projekta "Rail Baltica" multimodalitātei un dos ieguldījumu Latvijas transporta sistēmas pilnveidei kopumā.

Ziņojumā skaidrots, ka tāpat izskatīta iespēja būvēt arī divus atsevišķus tiltus - vienu dzelzceļam un vienu autotransportam -, tomēr, ja tiktu būvēti divi atsevišķi tilti, to aptuvenās kopējās izmaksas būtu 240 miljonus eiro, no kurām aptuvenās dzelzceļa tilta izmaksas veidotu 110 miljonus eiro, bet autoceļa tilta izmaksas - 130 miljonus eiro. Veicot apvienotā tilta būvniecību, izmaksas veidotu aptuveni 199 milj. eiro, no kurām aptuvenās autoceļu daļas izmaksas sastādītu 89 milj. eiro. Apvienotā tilta būvniecības līdzfinansēšanai plānots piesaistīt 2021.-2027.gada Eiropas Savienības daudzgadu budžeta Militārās Mobilitātes programmu.

Cilvēki, kuru ikdiena saistīta ar darbu birojā, laiku pa laikam vēlas «restartēties», nereti tam izvēloties ceļojumus bez komforta, izaicinot sevi piedzīvot kaut ko nebijušu un atmiņā paliekošu.

Adventure traveling šobrīd ir Nr 1 globālā tendence tūkstošgades paaudzes vidū, attiecīgi aizvien vairāk cilvēku vecumā no 20 līdz 40 izvēlas ceļot un iepazīt pasauli šādā veidā, liekot uzsvaru tieši uz pasaules iepazīšanu, jaunu kultūru atklāšanu un piedzīvojumu, kāds nav iespējams tad, kad ir iegādāts pilnībā noorganizēts ceļojums ar muzeju un baznīcu apmeklēšanu (kas, protams, arī nav slikti), komentē digitālā mārketinga speciālists Arturs Mednis. Arī viņš izmantojis šādu ceļojumu veidu un bijis, piemēram, Arktikā, bet rudenī dosies uz Peru. Viņš norāda, ka šādi ceļojumi devuši skaistas atmiņas, iespēju iepazīties ar interesantiem cilvēkiem, ar kuriem tagad kļuvis par draugiem, satiekas laiku pa laikam un dodas kopā nākamajos piedzīvojumos.

Ārvalstu tūristi Igaunijā pērn iztērēja 1,23 miljardus eiro, kas ir par 178 miljoniem eiro vairāk nekā 2022.gadā, liecina Igaunijas centrālās bankas dati.

Kopumā ārvalstu tūristi Igauniju pērn apmeklēja nepilnus četrus miljonus reižu, kas ir par 13% vairāk nekā 2022.gadā, tomēr par trešdaļu mazāk nekā pirms pandēmijas 2019.gadā.

85% tūristu Igaunijā pērn bija no Eiropas Savienības valstīm, un to skaits gada laikā pieauga par 17%. Tūristu no Somijas skaits sasniedza 1,75 miljonus, kas ir par 21% vairāk nekā 2022.gadā. Savukārt cilvēku no valstīm, kas nav Eiropas Savienībā, skaits Igaunijā pērn gada salīdzinājumā samazinājās par 5%. Lielākā valsts ārpus ES, no kuras ieradās tūristi, bija Lielbritānija ar 128 000 tūristu, kas ir par ceturtdaļu vairāk nekā 2022. gadā.

Salīdzinājumā ar 2022.gadu vienas dienas apmeklējumu skaits pieaudzis par 200 000, veidojot 39% no kopējā ārvalstnieku apmeklējumu skaita. Savukārt braucienu ar nakšņošanu skaits pieaudzis par 11%, un vidējais brauciens bija 3,4 dienas.

Jaunā "Rail Baltica" tilta pār Daugavu pirmās kārtas būvdarbi kopumā izmaksās nepilnus 20 miljonus eiro, piektdien mediju pasākumā sacīja par dzelzceļa projekta "Rail Baltica" īstenošanu Latvijā atbildīgā SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" (EDzL) valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris.

Viņš arī sacīja, ka pirmās kārtas būvdarbi paredz divu balstu izbūvi Daugavas labajā krastā - gala balstu Maskavas ielā un starpbalstu Ģenerāļa Radziņa krastmalā starp brauktuvēm, kā arī pirmā balsta būvniecību Daugavā, papildinot, ka pirmās kārtas būvdarbi ir jāpaveic nepilnu divu gadu laikā.

Tāpat EDzL pārstāvji norādīja, ka pirmā tilta izbūves kārta paredz arī aptuveni 140 metrus garas laiduma konstrukcijas izbūvi.

Vienlaikus komentējot jaunā tilta pār Daugavu kopējās izmaksas, Vingris norādīja, ka pēc pirmās kārtas būvdarbiem tā tilta daļa, kas sekos pēc balsta ūdenī līdz Mūkusalas ielai, kas ir aptuveni viens kilometrs tilta, pieteiktā nauda Eiropas Savienības finansējumam tieši būvdarbiem ir aptuveni vēl papildu 70 miljoni eiro.

2022. gadā Latvijas iedzīvotāji devās 1,7 milj. vienas dienas un vairākdienu ceļojumos uz ārvalstīm, kas ir 2,7 reizes vairāk nekā gadu iepriekš, tomēr par 27,5 % mazāk nekā pirms pandēmijas 2019. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Latvijas iedzīvotāji pērn devās 425,8 tūkst. vienas dienas ārvalstu braucienos, par 3,6 reizēm vairāk nekā 2021. gadā, tomēr par 52,9 % mazāk nekā pirms pandēmijas 2019. gadā. Vienas dienas ārvalstu braucienu izdevumi palielinājās 3,3 reizes, sasniedzot 34,2 milj. eiro. Visbiežāk iedzīvotāji vienas dienas braucienos apmeklēja Lietuvu (57,7 %) un Igauniju (33,8 %). Vidējie viena brauciena izdevumi bija par 7,8 eiro mazāki, samazinoties līdz 80,4 eiro.

Pērn iedzīvotāji devās 1,3 milj. vairākdienu braucienos uz ārvalstīm, par 2,5 reizēm vairāk nekā gadu iepriekš, tomēr par 11,9 % mazāk nekā pirms pandēmijas 2019. gadā.

Populārākie ārvalstu vairākdienu braucienu galamērķi 2022. gadā bija kaimiņvalstis Igaunija (18,1 %) un Lietuva (11,8 %), kam sekoja Itālija (7,4 %) un Spānija (6,2 %). Vēl Latvijas iedzīvotāji bieži brauca uz Apvienoto Karalisti (4,4 %), Poliju (4,3 %), Baltkrieviju (3,7 %) un Turciju (3,3 %).

Transportlīdzekļu koplietošanas mobilā lietotne un datorprogramma, kuru izstrādājis uzņēmums SIA Fleet Complete, veiksmīgi izmantota koncerna Latvenergo meitasuzņēmumā AS Sadales tīkls, ļaujot īsā laikā veikt ievērojamu līdzekļu ietaupījumu un samazinot izmantojamo transportlīdzekļu skaitu par aptuveni 30%, informēja SIA Fleet Complete Latvija pārdošanas daļas vadītājs Toms Grundšteins.

No atslēgu skapja līdz viedtālrunim

Ideja par koplietošanas transportu AS Sadales tīkls bijusi jau sen, tomēr tehniskie risinājumi iesākumā bijuši nepietiekami efektīvam darbam. Pirmsākumos uzņēmums lietojis kodētus automašīnu atslēgu skapjus un vienkāršotu datorprogrammu braucienu rezervēšanai, kas summāri nav devis plānoto efektu vairāku iemeslu dēļ.Pirmkārt, pie atslēgu skapja bijusi nepieciešamība pēc administratora. Nereti radušās jukas, kad atslēgas skapī sajauktas vietām vai izņemtas, neievērojot reģistrācijas kārtību. Otrkārt, bija iespējams steigas gadījumā mašīnu paņemt bez reģistrācijas, kas radīja nesaprašanos brīdī, ja kāds auto bija reģistrējis braucienam iepriekš. Rezultātā uzņēmums bija ieguvis grūti administrējamu rīku ar salīdzinoši augstām izmaksām. Gan kodēti atslēgu skapji, gan administrators tā uzraudzībai ir sistēmas izmaksas. SIA Fleet Complete piedāvātā mobilā lietotne, kas kombinēta ar atbilstošu datorprogrammu, administrēšanu vienkāršoja, papildus dodot iespējas sekot noteiktā braukšanas ātruma ierobežojumu pārkāpumiem un darbinieku braucienu maršrutiem. T. Grundšteins atklāja, ka AS Sadales tīkls, uzsākot sadarbību, pieņēmis izaicinošu lēmumu samazināt autoparku no 1066 līdz 659 transporta vienībām, kas pagaidām realizēts daļēji – uzņēmumā ir par 316 mašīnām mazāk, tomēr optimizācija turpinās, un ir cerība, ka, pareizi plānojot un administrējot procesu, būs iespējams sasniegt mērķi.

Turpinot Rail Baltica tilta pār Daugavu izbūvi Rīgā, martā sākti pirmā balsta būvniecības darbi upē.

Balsta konstrukcijas izbūve notiks no baržas, izmantojot īpašu aprīkojumu, kā arī pirmajā darbu posmā, rievsienu konstrukcijas izbūvē, iesaistot ūdenslīdējus.

Marta vidū uzsākti gultnes tīrīšanas darbi tilta balsta zonā. Daugavā joprojām atrodas pēc kara izbūvētā pagaidu tilta konstrukcijas, tāpat atrodami arī dažādi citi nogrimuši elementi. Pirmais tilta balsts Daugavā tiks būvēts no baržas – būvnieks BERERIX veiks taisnstūra formas rievsienas konstrukcijas izbūvi vienlaikus ar pāļu urbšanu, kas sasniegs dolomīta slāni. Pēc tam upes gultnē starp rievsienām tiks izbūvēta masīvplātne, lai novērstu ūdens spiedienu uz betonējamo režģogu.

Nākamais darba posms būs sausas vides radīšana balsta izbūves telpā. Ūdens tiks atsūknēts, izmantojot īpašu ekipējumu un ūdens sūkņus. Pēc tā izbūves tiks uzsākta arī paša balsta izbūve. Kopumā šos darbus plānots paveikt līdz rudens sākumam.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) par dažādiem noziegumiem saistībā ar Salu tilta rekonstrukciju rosinājis prokuratūrai apsūdzēt astoņas personas, tostarp bijušo Rīgas domes Satiksmes departamenta amatpersonu Uģi Brožu.

KNAB rosina bijušo Būvdarbu vadības nodaļas vadītāju Brožu apsūdzēt par dokumentu viltošanu un izmantošanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, tirgošanos ar ietekmi un nepatiesu ziņu norādīšanu deklarācijā. Jau rakstīts, ka Broža apsūdzēts patlaban Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā esošajā krimināllietā par dokumentu viltošanu saistībā ar ceļu seguma atjaunošanu Rīga, Krišjāņa Barona ielā.

Starp astoņiem aizdomās turētajiem, kurus tagad rosināts apsūdzēt, ir arī četri toreizējie uzņēmuma «LNK Industries» darbinieki. Tāpat rosināts apsūdzēt tilta rekonstrukcijā iesaistītu būvuzraugu, projektēšanas vadītāju un būvdarbu vadītāju.

Kopš pagājušā gada novembra beigām, kad tika iekārtots pirmais “Rail Baltica” būvlaukums Rīgā pie Centrālās stacijas, iepretim Satiksmes ministrijai, tiek veikti “Rail Baltica” Centrālā mezgla būvdarbi – dzelzceļa inženiersistēmu un pilsētas inženiertīklu pārbūve un pārnešana.

Lai klātienē pārliecinātos, kā norisinās būvdarbi “Rail Baltica” centrālajā mezglā, būvlaukumu Rīgas Centrālajā stacijā 30. martā apmeklēja satiksmes ministrs Tālis Linkaits un šī posma būvnieka dalībnieka – Beļģijas lielākā būvniecības uzņēmuma “Besix Group” starptautiskā biznesa direktors Matjē Dešamps.

Rail Baltica būvniecības darbi būtiski mainīs vilcienu kustību 

Ņemot vērā Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas sliežu ceļu pārbūvi projekta “Rail Baltica”...

Darbi Rīgas Centrālā mezglā tiek organizēti divos lielos posmos: vispirms tiek būvēts viss, kas atrodas stacijas dienvidu pusē – sliežu ceļi, peroni, peronu nojumes, jaunā stacijas ēka, ir pilnībā jānorok uzbērums, jāuzbūvē dzelzceļa estakāde un pilnībā jāpārbūvē ielas zonas. Būvniecība dienvidu puses zonā norisināsies līdz 2023. gada beigām, kad Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas jaunās ēkas dienvidu daļa un arī jaunie sliežu ceļi tiks nodoti pasažieru un vilcienu operatoru pārziņā.

Savukārt no 2024. līdz 2025. gadam būvdarbi notiks dzelzceļa sliežu otrā – stacijas laukuma – pusē jeb ziemeļu daļā, pārbūvējot tur esošos sliežu ceļus, pasažieru platformas, ielu pārvadus un pašu stacijas ēku. Vienlaikus ar šiem darbiem tiks uzbūvēts jaunais dzelzceļa un kājamgājēju/ riteņbraucēju tilts pār Daugavu līdz pat Jelgavas ielai.

Rail Baltica būvniecībai no Stockmann atsavinās liftus 

Dzelzceļa projekta "Rail Baltica" būvniecībai Rīgā no universālveikala "Stockmann" telpu īpašnieka...

"Rail Baltica projekts mums dod iespēju Rīgas Centrālo staciju pārbūvēt par mūsdienīgu, daudzfunkcionālu un skaistu galvaspilsētas centrālo transporta mezglu, vienlaikus uzlabojot sabiedriskā transporta pakalpojuma ērtību un pieejamību. Stacijas pārbūve ir plānota tā, lai visā būvniecības procesā līdz pat 2025. gada nogalei Rīgas Centrālā dzelzceļa stacija turpinātu sniegt pakalpojumus pasažieriem: vilcieni varētu turpināt kursēt, pielāgojot to kustības grafiku būvniecības darbiem, kā arī stacijas ēkā tiktu apkalpoti pasažieri. Tomēr aicinu rīdziniekus un Rīgas viesus būt iecietīgiem un rēķināties ar iespējamām neērtībām, kas radīsies būvdarbu laikā. Esmu drošs, ka rezultātā novērtēsim ieguvumus, ko mums šīs pārmaiņas sniegs,” teic satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

“Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas būvniecības projekts ir sarežģīts no darbu organizēšanas viedokļa divu apstākļu dēļ. Pirmkārt, mēs būvējam pašā Rīgas centrā, kas nozīmē, ka teritorija ir fiziska ierobežota un mums ir jārēķinās ar ļoti blīvu apkārtējo apbūvi, komunikācijām un dažādu infrastruktūru. Otrkārt, būvdarbi līdz pat to noslēgumam ir jāorganizē tā, lai Centrālās stacijas darbība neapstātos. Nelielas neērtības ir iespējamas, bet stacija turpinās apkalpot pasažierus,” komentē būvnieku pārstāvis.

Rīgas Centrālā mezgla izbūves plāns paredz Eiropas sliežu platuma dzelzceļa ievadīšanu Rīgas centrā, izbūvējot četrus jaunus sliežu ceļus, nodrošinot “Rail Baltica” starptautisko un lidostas savienojumu vilcienu, kā arī Latvijas reģionālo (starppilsētu un piepilsētas) vilcienu apkalpošanu.

FOTO: Atklāj Rail Baltica Rīgas Centrālā mezgla būvlaukumu 

Šodien oficiāli atklās dzelzceļa projekta "Rail Baltica" Rīgas Centrālā mezgla būvlaukumu, informē...

Tiks izveidota arī mūsdienu prasībām atbilstoša, estētiski pievilcīga un ērta stacijas infrastruktūra trīs līmeņos. Esošos piecus peronus jeb platformas papildinās vēl divas jaunas platformas: visi peroni tiks paaugstināti, uzlabojot abu dzelzceļa platumu dzelzceļa lietotāju ērtības, iekāpjot vilcienos. Virs peroniem būs nojumes. Uz katru no platformām vedīs kāpnes, 12 lifti un 22 eskalatori. Pēc izbūves gājējiem būs pieejami plašāki tuneļi. Virs peroniem tiks izbūvētas arī jaunas telpas 6000 m² platībā, kur būs iespējams izvietot komerctelpas, tualetes, kases, dažādas palīgtelpas, bagāžas glabātuves u.c. Stacijā iekļauts arī “Air-To-Rail” risinājums jeb bagāžas tranzīta joslas, kas nodrošina iespēju droši nogādāt bagāžu no lidostas uz staciju un otrādi - bez pasažieru iesaistīšanās. Jaunajā projektā būtiski paaugstināti arī stacijas, kā nozīmīga civilās infrastruktūras objekta, drošības parametri.

Esošā uzbēruma vietā posmā no autoostas un no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas līdz Elizabetes ielai tiks izveidota estakāde, pa kuru turpmāk organizēs dzelzceļa satiksmi. Uzbēruma norakšana piešķirs Rīgai jaunus vaibstus, vizuāli un funkcionāli savienojot līdz šim ar dzelzceļa uzbērumu atdalītās pilsētas: Vecrīgu ar Latgales priekšpilsētu. Tas arī ļaus savienot Elizabetes ielu ar Timoteja ielu.

Tiks uzbūvēts jauns, vienu kilometru garš tilts ar diviem sliežu ceļiem pār Daugavu un mazo Daugavu, ko varēs izmantot arī gājēji un velobraucēji.

Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas apkaimē arī būtiski palielināsies pilsētniekiem pieejamas zaļās zonas un labiekārtotas multifunkcionālas teritorijas. Piemēram, no 1316 m² uz 4454 m² palielināsies skvēru platība. Plānots, ka Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas kompleksa pārbūve, dzelzceļa tilta pār Daugavu un infrastruktūras būvniecības darbi pilnībā noslēgsies 2025. gadā.

Būvdarbus veic starptautiskā konkursa uzvarētājs - būvsabiedrība “BERERIX”, kuru veido Beļģijas lielākais būvniecības uzņēmums “BESIX Group”, nacionālais būvnieks “RERE Būve” un Itālijas uzņēmums “Rizzani de Eccher”, projektēšanas un būvdarbu uzraudzību veic būvinženieri no “Egis-Deutche Bahn”, bet būvprojekta ekspertīzi nodrošina vietējie eksperti no “Firma L4”.

Ziemas atpūtas kompleksi vēl cer uz aukstumu tuvākajās nedēļās, pastāstīja ziemas atpūtas kompleksu pārstāvji.

Talsu novada atpūtas kompleksa "Kamparkalns" vadītājs Viesturs Ošenieks atklāja, ka patlaban atpūtas kompleksam sokas labi un tas turpina darbu citās atpūtas kompleksa jomās. Viņš atzina, ka darbs saistībā ar slēpošanas kalnu nav sācies, netiek pūsts mākslīgais sniegs, līdz ar to zaudējumi netikšot ciesti.

Ošenieks atzina, ka šosezon šī ir pirmā reize, kad kalnu slēpošanas sezona janvāra beigās vēl nav sākta. Taču ir bijuši gadi, kad slēpošanas sezona ir bijusi "īsa un kodolīga". "Pagaidām cerību nezaudējam, tāpēc skatāmies laikapstākļu prognozes un gaidām aukstumu," viņš norādīja..

Vienlaikus "Kamparkalna" pārstāvis piebilda, ka šī sezona neietekmēs spēju darboties nākamajās ziemas sezonās un būt gataviem pilnvērtīgi sākt darbu.

Atpūtas vieta "Glamping Tervete" Tērvetes pagastā, pie Indrānu ūdenskrituma paplašinās un pašreizējā namiņa rezervāciju kalendārs ir aizpildīts līdz pat rudenim.

"Šo tūrisma sezonu plānojam darbīgu, jo interese par namiņu ir pastāvīga. Rezervācijas uz šo sezonu sākām pieņemt jau decembra sākumā, un pašlaik mūsu mājaslapā ir redzams, ka kalendārs līdz pat rudenim ir pilns. Ja kāds datums atbrīvojas, piedāvājam interesentiem," stāsta "Glamping Tervete" radītāja Paula Cēsniece.

Db.lv jau rakstīja, ka Tērvetē kopš 2019.gada jūlija vidus darbību uzsācis "Glamping Tervete", kas saviem viesiem piedāvā nakšņošanu pie dabas.

Aprīļa mēnesis ir pirmais "Glamping Tervete" šīs sezonas mēnesis. Ņemot vērā esošo situāciju, vairāki viesi piesardzības nolūkos rezervācijas ir atteikuši. Šāds lēmums pilnībā ir saprotams, un atpūtas vietas saimnieki respektē šādu rīcību.

Otrajā ceturksnī ārvalstnieki Igaunijā ieradās 946 554 braucienos un iztērēja 320 miljonus eiro, kas ir par 250 miljoniem eiro vairāk nekā aprīlī-jūnijā pērn, bet par 125 miljoniem eiro mazāk nekā 2019.gada otrajā ceturksnī, kad nozari nebija ietekmējusi Covid-19 pandēmija, liecina Igaunijas centrālās bankas aplēses.

Ārvalstu tūristu skaits aprīlī-jūnijā gada salīdzinājumā pieaudzis vairāk nekā sešas reizes. Piektdaļa tūristu Igaunijā otrajā ceturksnī ieradās no valstīm ārpus Eiropas Savienības (ES), bet 40% tūristu bija no Somijas.

Gada laikā tūristu no Somijas skaits Igaunijā pieaudzis par 330 000, bet tūristu, kas Igaunijā nakšņojuši, skaits no Latvijas sasniedzis 2019.gada otrā ceturkšņa līmeni. Tikai tūristu no Beļģijas skaits bijis lielāks nekā 2019.gada aprīlī-jūnijā, tas audzis par 3%.

Trešdaļa ārvalstnieku otrajā ceturksnī Igaunijā uzturējās vienu dienu. Vienas dienas braucienu skaits bijis sešas reizes lielāks nekā pirms gada, bet par pusi mazāks nekā 2019.gada aprīlī-jūnijā. Gandrīz 600 000 gadījumu ārvalstnieki otrajā ceturksnī Igaunijā viesojās vairākas dienas, vidēji apmeklējumam esot četras dienas ilgam. Salīdzinājumā ar pirmspandēmijas laiku ārvalstnieku braucienu ar nakšņošanu skaits Igaunijā sarucis par trešdaļu.

Ikdienā mani klienti lielākoties ir vadītāji un galvenie speciālisti, kuru sūdzību centrālā tēma ir profesionāla izdegšana un pārgurums. Diemžēl aizvadītā gada laikā psihoemocionālu izaicinājumu gadījumu skaits sabiedrībā ir pieaudzis, saasinot problēmas, kuras nebijām pamanījuši vai centušies risināt.

Turklāt, tās skar visu profesiju un amata pozīciju ļaudis, nešķirojot pēc dzimuma vai vecuma. Bieži saņemu sūdzības par to, ka cilvēki vairs neredz jēgu darbam, ko viņi veic. Daudzi saskārušies ar attiecību grūtībām, trauksmes un panikas lēkmēm, hroniskām sāpēm, ēšanas traucējumiem, depresiju un miega traucējumiem. Daudzus no šiem izaicinājumiem ir iespējams laicīgi novērst, līdzsvarojot profesionālo un privāto dzīvi, iemācoties novērtēt sevi mājās un darbā, kā arī izbrīvējot laiku atpūtai ne vien nedēļas nogalēs, bet arī ikdienā.

Darbā visu vienā dienā nav iespējams paveikt

Bieži pamanu, ka vadītāji un motivēti darbinieki sev izvirza tik izaicinošu mērķus, ka šo mērķu sasniegšana nomāc visas citas dzīves jomas. Darba mērķiem vajadzētu būt ekoloģiskiem attiecībā pret veselības, attiecību, izaugsmes vai jebkuriem citiem dzīves mērķiem. Būtu vēlams vismaz tiekties uz šo līdzsvaru. Ja atpūtas ir par maz, ar laiku organisms sāk par to signalizēt ar dažādām stresa zīmēm: trauksmi, bezmiegu, nogurumu, depresiju, nomāktību. Tā kā Latvijā cilvēki ar šīm stresa pazīmēm saskaras bieži, visticamāk, atpūtas varētu būt par maz vai arī atpūšanās nenotiek tādos veidos, kas palīdzēt atjaunoties gan ķermenim, gan prātam.

Pēc pandēmijas tūristu skaits un to sastāvs Vecrīgā ir kardināli mainījies, tāpēc šobrīd uzņēmējiem savs piedāvājums jāorientē ne tikai uz tūristiem, bet arī vietējiem iedzīvotājiem un biznesu atzīmē Santa Rozenkopfa, CBRE Baltics izpilddirektore.

Pirms pandēmijas tūristi Vecrīgu apmeklēja divas reizes vairāk nekā jebkuru citu vietu galvaspilsētas centrā, kas šī reģiona uzņēmējiem attiecīgi nozīmēja arī lielāku ienākumu potenciālu, spriež S.Rozenkopfa. Šobrīd gan situācija ir citāda - izaicinājumus rada ne tikai tūristu skaits, bet arī biroju telpu pārkārtošanās un uzņēmumu lemšana par labu jaunajiem projektiem, kas piedāvā modernu vidi un plānojumu, secina CBRE Baltics izpilddirektore, piebilstot, ka šī iemesla dēļ Vecrīgas uzņēmējiem ir jāpielāgojas jaunajai situācijai un savs pakalpojumu klāsts jāpaplašina.

Centrs vienmēr prioritāte

Ir vairāki faktori, kas ļautu atdzīvināt pakalpojumu un tirdzniecības piedāvājumu pilsētas centrā, un pie šī aspekta būtu jāstrādā ne tikai uzņēmējiem, bet arī valstij un pašvaldībai, domā S.Rozenkopfa. “No valsts un pašvaldības puses būtu jāsakārto vismaz trīs lietas - vēsturisko ēku aizsardzības regulējums, ēku un infrastruktūras pārvaldības modelis, kā arī vide kopumā. Pēdējā laikā daudz dzirdēts par to, ka tirgotāji nevēlas atvērt veikalus pilsētas centrā, un jāsaka, ka tas ir gan mīts, gan patiesība. Ja runājam par pašu pilsētas sirdi – Vecrīgu un centrālos kvartālus vēsturiskajā centrā, atceroties visus gadījumus, kad pie mums ir vērsušies atpazīstami zīmoli, lai atvērtu pirmo vietu vai paplašinātu esošo tirgus daļu, nekad nav bijis gadījums, kad lokācija pilsētas centrā netiktu izskatīta. Tieši otrādi, atvērt vismaz vienu veikalu pilsētas centrā ir nereti bijusi pat dominējošā vēlme, ja būtu attiecīgs telpu piedāvājums. Šeit gan sākas problēmas - flagmaņu veikalu gadījumā lielākajā daļā ēku tehniski vai likumdošanas ierobežojumu dēļ nav iespējams izveidot 500 – 2000 m2 veikalu ar atbilstošu plānojumu un fasādi. Savukārt mazākiem formātiem, kam telpas būtu vieglāk pielāgot, ir nepieciešama jau gatava pircēju plūsma vai pārliecība, ka tiek veiktas nepieciešamās aktivitātes, lai šāda plūsma parādītos nākotnē. Ja mūsdienīga ēku, ielu un satiksmes pārvaldes likumdošana un prakse, kas dotu pietiekamu elastību investoriem un uzņēmējiem, nepastāv, veikali jau gatavus risinājumus un pretimnākšanu saredz tirdzniecības centru vidē, kur šie jautājumi tiek risināti. Tieši tādēļ arī no mūsu projektiem, kur tomēr mums ir izdevies atvērt veikalu pilsētas centra pirmajā stāvā, tās ir lokācijas, kas vai nu pārklājas ar tirdzniecības centra pirmo stāvu vai atrodas tiešā tirdzniecības centra tuvumā,” stāsta S.Rozenkopfa.

Cēsu atpūtas komplekss "Žagarkalns" šonedēļ, 1.decembrī, atklās ziemas slēpošanas sezonu, liecina "Žagarkalna" publiskotā informācija mājaslapā.

Salīdzinājumā ar citām Latvijas atpūtas vietām agrāka sezonas sākšana "Žagarkalnā" ir iespējama, jo otro vasaru uzņēmums zem īpaša seguma glabāja iepriekšējās ziemas izskaņā sarūpētos sniega krājumus.

Atpūtas komplekss atzīmēja, ka pagājušā gada sniega krājumi ir labi saglabājušies, līdz ar to šonedēļ ir atsegta sniega kaudze un sākts izlīdzināt sniegu "Cīruļkalna" nogāzē. "Esam uzšāvuši sniegu uz abiem pacēlāja ceļiem, un brīvdienās varētu darbināt jau divus pacēlājus," sacīts "Žagarkalna" mājaslapā.

Engures novada atpūtas kompleksa "Milzkalns" pārstāvis pastāstīja, ka slēpošanas trasēm pirmo sniegu sāks pūst drīzumā, taču šonedēļ tas vēl nenotiks.

Satiksmes ministrija (SM) 22.aprīlī parakstīja līgumu ar Eiropas Klimata infrastruktūras un vides izpildaģentūru (CINEA) par 51,55 miljonu eiro finansējumu dzelzceļa projekta "Rail Baltica" militārās kapacitātes stiprināšanai, informēja ministrijā.

Tostarp būtiskākās līgumā ietvertās aktivitātes ir "Rail Baltica" divējādas pielietojamības tilta pār Daugavu pirmās fāzes būvniecība un būvuzraudzība, jauna divlīmeņa šķērsojuma izveidei pār Daugavu Salaspils un Ķekavas novados, norāda ministrijā.

Būvdarbu laikā plānots izbūvēt balstus tilta pamatkonstrukcijas izveidei, kas sastāvēs no septiņiem balstiem upē un diviem gala balstiem. Prognozēts, ka tilta būvprojektu pabeigs šī gada beigās, un izbūvi sāks nākamajā būvniecības sezonā.

Apvienotais tilts pār Daugavu ir daļa no "Rail Baltica" dzelzceļa infrastruktūras pamatlīnijas un viens no komplicētākajiem "Rail Baltica" dzelzceļa infrastruktūras objektiem.

Rīgā pieejama jauna braucienu platforma “Forus”, kas piedāvā ne tikai transporta pakalpojumus ikdienas braucieniem, bet arī iepazīstinās ar inovatīvu programmu gan vadītājiem, gan klientiem, kas ļaus kļūt par daļu no uzņēmuma.

“Forus” mērķis ir piedāvāt ne tikai transporta, bet arī citus pakalpojumus ikdienas vajadzībām ar viena uzņēmuma zīmolu: kurjera, ēdiena un pārtikas piegādes u.c.

“Forus” ir ģimenes uzņēmums, kas izveidots Igaunijā un tā dibinātājs, īpašnieks ir Igaunijas uzņēmējs Urmas Sērumā (Urmas Sõõrumaa), kuram pieder arī Igaunijas senākais privātais tradicionālo transporta pakalpojumu uzņēmums “Forus Takso”, kā arī uzņēmumu grupa, kas ietver gan nekustamo īpašumu attīstības un pārvaldības pakalpojumus, gan drošības, energoefektivitātes un uzkopšanas pakalpojumus.

"Tikai trīs mēnešu laikā jau esam veiksmīgi ieviesuši “Forus” braucienu platformu Igaunijā un redzam lielu potenciālu visās Baltijas valstīs. Pirms divām nedēļām braucienu platforma “Forus” tika ieviesta Lietuvā un tagad pieejama Latvijā, Rīgā. Mūsu mērķis ir piedāvāt “Forus” kā alternatīvu pieredzi jau esošajām braucienu platformām un ne tikai – būs iespējams arī kļūt par daļu no uzņēmuma, piedāvājot unikālu biznesa modeli “US Token” programmu gan transporta vadītājiem, gan klientiem,” stāsta “Forus” dibinātājs un īpašnieks U.Sērumā.

Rīgas kanāla slēgšana dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" būvdarbu laikā negatīvi ietekmēs atpūtas un tūrisma kuģīšu īpašnieku finansiālos rādītājus un reputāciju, pauda aptaujātie pakalpojumu sniedzēji.

Rīgas pasažieru kuģa apvienības (RPKA) valdes loceklis un SIA "Jaunā Vecrīga" valdes loceklis Jānis Uvarovs skaidroja, ka paziņojums no Rīgas domes par kuģošanas satiksmes slēgšanu pilsētas kanālā no ietekas pie Centrāltirgus līdz 13.janvāra ielas pārvadam saņemts īsti pirms sezonas sākuma, proti, šogad 2.martā, kad lielākā daļa uzņēmumu jau bija sagatavojušies sākt izbraucienus.

Uvarovs norādīja, ka apvienība vērsās Rīgas domē ar vēstuli, kurā tika minēts, ka organizācijas biedri neatbalsta kanāla slēgšanu, bet ir gatvi sarunām par to, kā šo situāciju varētu atrisināt, ieviešot dažādus ierobežojumus, līdzīgi kā tika darīts, kad tika nojaukta tirdzniecības centra "Titāniks" ēka, un kanāla satiksme tika sadalīta un kontrolēta ar bojām.

Ar pirmās sezonas darbības rezultātiem elektroskrejriteņu koplietošanas platformu īpašnieki ir apmierināti; nākotne būs atkarīga no gaidāmā nozares regulējuma, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Pirmos koplietošanas elektroskrejriteņus Rīgas ielās sāka piedāvāt Atom. Pavisam drīz tam sekoja arī Fiqsky, Bolt un CityBee. Jūlijā CityBee īstenoja vairāk nekā 15 tūkstošus braucienu. Atom vadītājs Artūrs Burņins teic, ka Atom kopumā bijuši vairāk nekā desmit tūkstoši braucienu, bet augustā uzņēmums palielināja šo braukšanas līdzekļu skaitu un paredz, ka šajā mēnesī būs aptuveni deviņi tūkstoši jauno braucienu. Fiqsy un Bolt šobrīd nepublisko statistiku par saviem rezultātiem.

Pašlaik CityBee ir 250 elektroskūteri, bet plānots, ka to skaits nākotnē pieaugs līdz 500. Atom ir 100 elektroskūteri, un A. Burņins teic, ka to skaits aug. Tikmēr Fiqsy ir 350 elektroskrejriteņi, un katru dienu pilsētas ielās tiek izvietoti 250 līdz 300 skrejriteņi. «Lai sniegtu iespēju izmēģināt šo pakalpojumu, sākotnēji piedāvājām 100 skrejriteņus, taču, sekojot pieprasījumam, to skaitu šobrīd esam palielinājuši līdz 500 elektriskajiem skrejriteņiem,» saka Kārlis Ķezberis, Bolt vadītājs Latvijā.

Rīgas domes Satiksmes komiteja atbalstījusi Rīgas sabiedriskā transporta biļešu reformu, kas paredz būtiski palielināt maksu par vienu braucienu, bet vienlaikus būtiski izdevīgākas kļūs mēnešbiļetes.

Turklāt bez maksas turpmāk varēs pārvietoties strādājošie pensionāri.

Galvenās pārmaiņas skars pāreju uz pilnīgi citiem biļešu veidiem, atsakoties no 135 dažādiem biļešu veidiem un ieviešot laika biļetes, no kurām lētākā būs 90 minūšu biļete, kas maksās 1,5 eiro, un ar to varēs braukt vairākos transportlīdzekļos attiecīgo minūšu skaitu.

Viena brauciena maksa tiks palielināta par nepilniem 74% - no 1,15 eiro līdz 2 eiro par vienu braucienu. Taču realitātē viena brauciena biļeti par 2 eiro būs iespēja nopirkt tikai pie vadītāja autobusā. Un vienīgais maršruts, kurā to varēs izdarīt, ir 22.autobusā, kas kursē no uz un no Rīgas lidostas.

Kā uzsvēra Satiksmes komitejas vadītājs Olafs Pulks (JV), saskaņā ar normatīvu prasībām, pašvaldībai maksa par vienu braucienu jānosaka maksimāli tuvu pašizmaksai. Pašlaik pašizmaksa esot 2,04 eiro par vienu braucienu.

Covid-19 pandēmijas dēļ 2020. gadā kravu apgrozījums ir samazinājies par 20% līdz 30%, salīdzinot ar 2019. gadu. Ir samazinājies arī izsniegto licences kartīšu, Eiropas Kopienas atļaujas kopiju, digitālā tahogrāfa karšu un starptautisko atļauju skaits, informē Autotransporta direkcijā.

Būtisks Eiropas Kopienas atļaujas kopiju skaita kritums vērojams tieši starptautisko pasažieru pārvadājumu nozarē, jo pērn starptautiskie pārvadājumi ar autobusiem gandrīz nenotika, izņemot vasaras periodu. 2020. gadā arī stājās spēkā neviennozīmīgi vērtētā Mobilitātes pakotne, kas, no vienas puses, transportlīdzekļa vadītājam piešķir lielāku elastību attiecībā uz darba un atpūtas laika uzskaiti, bet, no otras puses, autopārvadātājiem tiek uzlikti jauni pienākumi, kas rada papildu izmaksas.

“Covid-19 pandēmija ir būtiski ietekmējusi autopārvadājumu nozari, jo pērn, salīdzinot ar 2019. gadu, kravu apgrozījums ar autotransportu ir samazinājies par 20% līdz 30%. Starptautiskie kravu pārvadājumi nevienā valstī pandēmijas laikā pilnībā ierobežoti netika, tomēr ir ievērojami palielinājusies autopārvadājumu veikšanas izmaksu sadaļa, jo ir jānodrošina personīgie aizsarglīdzekļi, jāievēro dažādi papildu ierobežojumi un kontroles procedūras, kas palielina reisa ilgumu. Samazinoties preču un pakalpojumu pieprasījumam visās valstīs, ir palielinājies veikto braucienu skaits bez kravas, kā arī nereti klienti kavē samaksu par saņemto autopārvadājumu pakalpojumu, kas izraisa apgrozāmo līdzekļu nepietiekamību, kas īpaši nozīmīgi ir mazajiem uzņēmumiem. Saskaņā ar dažādu ekspertu aplēsēm būs nepieciešami aptuveni trīs gadi, lai autopārvadājumu nozare atkoptos pēc-pandēmijas periodā, jo šobrīd piegādes ķēdes ir izjauktas un ir ievērojami sarucis pieprasījums pēc starptautisko autopārvadājumu pakalpojumiem,” norāda Autotransporta direkcijas valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš.

Lai gan ļoti daudzu Vecrīgas namu pirmo stāvu komercplatības ir tukšas, tiek iznomātas vai pat izskatās vienkārši pamestas, situācija nav tik dramatiska, lai Vecrīgu sāktu uzskatīt par “spoku pilsētu”.

Turklāt, pakāpeniski atgriežas arī ārvalstu tūristi - pērn uz Rīgu brauca jau krietni vairāk tūristu nekā 2022. gadā, un tika sasniegti 80% no pirmspandēmijas tūristu apjoma. Rūpīgi analizējot telpu nomas piedāvājumu, ir iespējams atrast arī ļoti izdevīgus variantus – attiecīgajai uzņēmējdarbībai piemērotas telpas par atbilstošām cenām. Vienlaikus būtu svarīgi, lai pašvaldība turpinātu organizēt dažādus atbalsta pasākumus, piemēram, Vecrīgas modināšanas nedēļu un citus.

Vecrīgai nav jākļūst par “spoku pilsētu”

Noteikti nevēlos piekrist apgalvojumam, ka Vecrīgai jāatmet ar roku, ka telpu nomas cenas šeit ir nesamērīgi augstas un, ka šī Rīgas daļa jau kļuvusi vai tuvākajā laikā kļūs par “spoku pilsētu”. “SIBI salons” ir lielākais skaistumkopšanas salons Vecrīgā, un klientu vidū ir gan vietējie iedzīvotāji, gan ārvalstu viesi, tāpēc ļoti uzskatāmi redzam, kāda ir situācija. Uzņēmējdarbībā vienmēr bijis spēkā princips – kas vienam ir izaicinājums, citam ir iespēja. Lai gan cilvēki tiešām pēc pandēmijas ir mainījuši paradumus un aizvien vairāk preces pasūta internetā, bieži izvēlas arī pasūtīt maltīti ar piegādi, joprojām ir virkne pakalpojumu, kuriem nepieciešamas atbilstošas telpas, un skaistumkopšana ir tikai viens no piemēriem.