Ausekļa ielā, Rīgā, viss notiek mierīgi un nosvērti – klusā centra ielas statusu tā nes godam
Nedaudz vairāk kā 360 metrus garā Ausekļa ielā nav ne miņas no ļaužu kņadas. Tajā arī netrūkst ekskluzīvu dzīvojamo māju, tomēr to pirmajos stāvos vēl aizvien tukšas ir vairākas komercplatības. Aptaujātie uzņēmēji DB gan uzsver, ka rosība pēc krīzes tagad atgriežoties, biznesu tur izvērš tie uzņēmumi, kuriem nav nepieciešama liela cilvēku plūsma.
Kolekcionāru pieturvieta
Vispirms iela, tad galerijas nosaukums – šāds stāsts ir antikvariātam, galerijai Mākslas vēstniecība. «Te strādājam jau desmit gadu. Sākotnēji galerija atradās telpās Ausekļa un Elizabetes ielas stūrī. Iela deva iedvesmu galerijas nosaukumam, jo šajā rajonā atrodas vairākas vēstniecības,» stāsta Mākslas vēstniecības vadītājs Ģirts Grīnbergs. Šis esot viens no trim uzņēmuma veikaliem, bet klusā atrašanās vieta neesot traucēklis. Lielākoties antikvariātā iegriežoties kolekcionāri, kuri zina, ko meklē, un ir ieinteresēti īpaši mērot ceļu līdz Ausekļa ielai. Otra pircēju kategorija, kas skaita ziņā esot nelielāka, ir ļaudis, kuri meklēt kādu īpašu un oriģinālu dāvanu. «Cilvēki šeit dodas ikdienas gaitās. Tūristi ieklīst retāk, galvenokārt tie, kas apmaldījušies, ejot no prāmja uz pilsētas centru, un atraduši Ausekļa ielu. Šo ielu ir vērts apskatīt, te aplūkojamas jūgendstila ēkas. Daļa no tām ir kultūrvēsturiski pieminekļi. Ausekļa ielā netrūkst arī kontrastu – blakus vēsturiskām ēkām atrodas padomju laikā celtā ķieģeļu dzīvojamā māja, ir arī grausti,» teic Ģ. Grīnbergs. Mākslas vēstniecības nelielajās pagrabstāva telpās senu priekšmetu netrūkst – uz galdiem un kumodēm izvietots milzum daudz priekšmetu, sienas rotā gleznas – latviešu vecmeistaru darbi, Krievijas un Eiropas mākslinieku orģinālgleznas. Tur esot tikai tādi priekšmeti, kas senāki par simt gadiem. «Par spīti tam, ka šī nav viena no centrālajām Rīgas ielām, bizness notiek. Kolekcionārus piesaistām arī ar izsoļu organizēšanu. Ievēroju, ka pēdējos gados darbību sākuši citi uzņēmēji. Nezinu, kas šurp vilina vīna veikalus, bet tagad tie jau ir divi. Nesen atvērās arī datoru veikals, bet nedomāju, ka šādam biznesam te ir labākā vieta. Prieks, ka Ausekļa iela dabiskā ceļā attīstās pareizā virzienā – nelieli veikaliņi, modes, skaistumkopšanas saloni un restorāns. Šādiem uzņēmumiem te ir potenciāls,» viņš spriež.
Ausekļa ielā satiksme norit vienvirzienā, un ielas malās ir iespējams novietot auto maksas stāvvietās. «Kādreiz par auto novietošanu nebija jāmaksā. Tad bija sliktāk, jo visas vietas vienmēr bija aizņemtas,» atzist Ģ. Grīnbergs. Savukārt, runājot par drošību un zagšanas gadījumiem, uzņēmējs atklāj, ka šajos desmit gados dažādas situācijas piedzīvotas. Publika ir raiba, dažādi ļaudis ienākot aplūkot antikvariāta sortimentu. «Narkomāniem ir sava taktika. Viņi ienāk vairāki un izklīst pa telpu kā zirnekļi. Priekšmetu ir daudz, uzreiz nevar pamanīt, ja kaut kas ir pazudis. To parasti atklājam tikai pēc laika,» stāsta Ģ. Grīnbergs.
Iesilda vietu
Smalkuma un rimtas kustības pieskaņu Ausekļa ielai piešķir itāļu restorāns Portofino, kas vietu sev iesildījis pirms diviem gadiem. «Restorānu biznesā strādāju vairāk nekā 20 gadus. Esmu sācis no apakšas – pulējis traukus, apkalpojis viesus. Pa šo laiku kopā ar kompanjoniem esam atvēruši divus restorānus, bet mūsu ceļi ir šķīrušies. Kad meklēju vietu restorānam, Ausekļa ielu izvēlējos apzināti. Mani nebaidīja, ka šeit nav aktīvas cilvēku plūsmas, kas restorānu biznesā ir svarīga. Gribējās pierādīt, ka arī tukšā vietā var veiksmīgi strādāt,» stāsta restorāna Portofino līdzīpašnieks Mārcis Kripēns. Restorāns atrodas 1913. gadā būvētā ēkā. Tas ir arhitekta Makša Deibnera projekts un ir daļa no vienotā apbūves kvartāla Forburga, kura pilsētbūvnieciskos pamatus savulaik licis arhitekts Vilhelms Romans Reslers. Forburga kvartālā ietverts ēku komplekss starp Eksporta, Sakaru, Ausekļa ielu un Vašingtona laukumu, kas uzbūvēts saskaņā ar arhitekta V. Reslera izstrādāto plānu. «Kad ieraudzīju lielos skatlogus un to, ka restorānu varēšu izvietot divos līmeņos, sapratu, ka man te jābūt. Ar telpu īpašniekiem noslēdzām savstarpēji izdevīgu darījumu, jo viņi meklēja nomniekus, kas vēlētos strādāt ilgtermiņā. Nenoliedzami šī ir viena no dārgākajām ielām Rīgā, kur nopērkami ekskluzīvi dzīvokļi un arī stāv tukšas vairākas komercplatības. Nomas maksa ir augstāka nekā citviet pilsētā,» stāsta restorāna saimnieks. Perspektīva gan esot arī dārgajām telpām. Viņš šajos divos gados novērojis, ka interesenti nāk un aplūko telpas. «Reiz kāds ārvalstu viesis izteica vēlmi blakus ēkā veidot viesnīcu. Tas manam biznesam nāktu tikai par labu. Savukārt, ja šeit atvērtos vēl kāds restorāns, es vēlētos, lai tas būtu labas kvalitātes. Tikai tad mēs varētu cits citam palīdzēt celt reputāciju un piesaistīt vairāk cilvēku,» saka M. Kripēns.
Atverot restorānu šajā ielā, būtu lieki sapņot, ka klientu plūsmu nodrošinās tūristi, kas kuplā skaitā apmeklē vecpilsētā esošos bārus un restorānus. Tieši tādēļ Portofino koncentrējoties uz vietējiem klientiem – tiem, kas apgrozījumu nodrošinās ne tikai aktīvajā tūrisma sezonā, bet visu gadu. Salīdzinot ar tūristiem, vietējie esot prasīgāki, vērtējot ēdiena un apkalpošanas kvalitāti, interjeru un atmosfēru. «Vecrīgā lielās tūrisma plūsmas dēļ restorāni var atļauties kļūdīties, jo ārvalstu viesis, iespējams, šeit iegriezies pirmo un vienīgo reizi. Ar vietējiem tā nevar. Augstā latiņa jānotur visu laiku,» atzīst M. Kripēns. Kā vienīgo šīs ielas mīnusu vinš min faktu, ka vasarā nevar izveidot tik plašu terasi, kā vēlētos. Ietve esot pārlieku šaura.
Ienes modi
«Pirms diviem gadiem izveidojām ekskluzīvu salonu, kurā piedāvājam tikai Itālijas luksusa zīmolu apģērbus, apavus, aksesuārus un somas. Sākotnēji meklējām telpas Vecrīgā, bet mūs atturēja augstā nomas maksa. Ausekļa ielā tā ir adekvāta,» uzskata salona Stile Vero vadītāja Tatjana Guitere. Veikala mērķauditorija esot vietējais klients, turklāt tāds, kurš novērtējot iespēju iepirkties mierīgā un nepiespiestā atmosfērā. Ausekļa iela šādu iespēju sniedzot, jo veikalā neiegriežoties garāmgājēji. «Sākumā bija grūtāk, jo par mums nezināja. Iegūt labu reputāciju bija svarīgi. Mutiska reklāma ir labākais veids. Tagad cilvēki pie mums brauc mērķtiecīgi, ir izveidojies patstāvīgo klientu loks,» stāsta T. Guitere. Salona klientu vidū esot arī apkārtējo māju iedzīvotāji. Iespējams, kādu labumu veikalam dodot arī netālu esošais restorāns Portofino, jo mērķauditorija ir līdzīga, viņa turpina.
Ausekļa ielā piecus gadus atrodas vīna veikals Vinum. «Izvēle par labu šai ielai bija likumsakarīga – šīs telpas pieder man, līdz ar to domāju dažādas biznesa iespējas, kuras šeit attīstīt. Beigās kopā ar kolēģi izlēmām par labu vīna veikala koncepcijai,» stāsta Vinum līdzīpašniece Irēna Valeiņa. Trūcīgā kājāmgājēju plūsma biznesam netraucējot. Piecos gados apgrozījums pakāpeniski esot audzis. «Katram veikalam ir savs klients un pircējs, līdz ar to gribētāji ceļu pie mums atrod. Šajos gados mums ir izveidojies pastāvīgo klientu loks. Nejaušu garāmgājēju un ārzemnieku ir maz,» teic I. Valeiņa. Nenoliedzams pluss – Ausekļa un pārējās klusā centra ielās pārsvarā ir dzīvojamās mājas. Lai gan šeit neesot tik rosīgi kā citviet centā, klientus varot piesaistīt ar dažādām aktivitātēm. Vīna veikalā tiekot rīkotas degustācijas, un to apmeklētāji pēc tam atgriežoties kā ikdienas pircēji.
Pirms diviem gadiem Ausekļa un Vidus ielas krustojumā atvēries vēl viens vīna veikals, bet abi, kaut strādājot vienā nišā, nekonkurējot. «Katram savs klients. Arī Vecrīgā veikali un kafejnīcas atrodas cits citam tuvu blakus. Stādā visi, un visiem pietiek. Domāju, ka nākotnē šajā ielā vietu atradīs nelieli veikali, saloni un kafejnīcas. Parastam pārtikas veikalam šeit vietu neredzu. Pircēju burzmas šeit nav,» stāsta Vinum līdzīpašniece.
#3/28
Ausekļa ielā nav vērojama aktīva auto plūsma. Tā drīzāk ir gājēju iela.
#10/28
Ausekļa ielā ir vērts pacelt acis augšup un aplūkot greznās ēku fasādes. Lielākā daļa vēsturisko ēku ir restaurētas, bet citas vēl gaida savu kārtu.
#13/28
«Ausekļa iela tiek uzskatīta nedaudz pat snobiska. Te ekskluzīvus dzīvokļus iegādājušies turīgi maskavieši. Slavena ir arī politiķa Aināra Šlesera greznā māja,» stāsta restorāna Portofino līdzīpašnieks Mārcis Kripēns.
#15/28
«Liels pluss un atvieglojums ir fakts, ka pie mums neiegriežas nejauši pircēji, kas veikalā ienāk tikai pastaigas pēc. Nav cilvēku burzmas, līdz ar to klientiem varam pilnībā veltīt savu uzmanību. Pēc šī servisa pie mums brauc,» uzskata salona Stile Vero vadītāja Tatjana Guitere.
#19/28
«Mūsu klienti ir kolekcionāri, kuri ceļu līdz klusajai Ausekļa ielai atrod mērķtiecīgi. Reizēm iegriežas ārzemnieki, kuriem patīk fotografēt galerijā redzamos priekšmetus,» stāsta antikvariāta, galerijas Mākslas vēstniecība vadītājs Ģirts Grīnbergs.
#24/28
Vīna veikalam Vinum piecos gados pastāvīgo klientu loks esot izveidojies. Tie pārsvarā esot vietējie iedzīvotāji, bet tūristu īpatsvars ir neliels.