Atpūta

Četru baltu kreklu latviskais mūzikas formāts tiks nedaudz «atšķaidīts»

Lelde Petrāne,15.06.2015

Jaunākais izdevums

Literāri muzikālais klubs Četri balti krekli šogad pirmo reizi izlēmis strādāt vasaras režīmā, šādi piemērojoties ārvalstu tūristu plūsmai Vecrīgā, liecina tā izplatītā informācija.

Četru baltu kreklu līdzīpašnieks Normunds Jakušonoks informē, ka trešdienās un ceturtdienās ierasti latviskais mūzikas formāts tiks nedaudz «atšķaidīts» ar dzīvespriecīgām un tautā iemīļotām ārzemju dziesmām.

N. Jakušonoks piebilst, ka pārmaiņas vasarā būs arī literāri muzikālā kluba Četri balti krekli darba laikā, un muzikālā ikvakara programma turpmāk sāksies nevis 22:00, bet 23:00,

Līdz jaunās sezonas sākumam ieeja uz visiem pasākumiem būšot bez maksas.

«Lai gan vasaras laiks un Vecrīgas atmosfēra mudina uz visādām vaļībām apģērbā, taču 15 darba gados iedzīvināto «dresskodu» gan mēs turpināsim saglabāt. Nekādu sporta apģērbu! Un nekādu sporta apavu!» precizē N. Jakušonoks.

Šāds vasaras režīms tiek ieviests pirmo reizi literāri muzikālā kluba Četri balti krekli” pastāvēšanas vēsturē. «Iepriekš tikai Jelgavā pārkārtojām darba ritmu, jo tur mūsu galvenais klients bija studenti, kas vasarā no Jelgavas izbrauc. Bet Rīgā gan līdz šim arī vasarā turpinājām strādāt ierastā režīmā visos gadalaikos,» stāsta kluba līdzīpašnieks Ainārs Tamisārs.

A. Tamisārs pēdējos gados novērojis, ka Vecrīgā vietējo paliek aizvien mazāk, bet iebraucēju arvien vairāk. «Nezinu, kur tie latvieši paliek. Varbūt izbrauc uz laukiem, varbūt dodas atpūsties ārpus Rīgas. Bet tendence ir acīmredzama, ka vakarā Vecrīgā latviešu valodu dzirdēt var reti,» novērojis Ainārs Tamisārs.

«Arī mēs, tāpat kā ikviens uzņēmums, esam spiesti piemēroties pārmaiņām klientūrā. Tāpēc pieņēmām lēmumu vasaras laikā atkāpties no uzstādījuma, ka pie mums skan tikai 100% latviešu mūzika,» skaidro A.Tamisārs.

«Arī ārzemnieki vēlas izpriecāties vietējā atmosfērā, vēlas padejot vietējās mūzikas deju ritmos, taču, ja mēs latviešu mūziku «neatšķaidīsim» ar pāris ārzemju hītiem, tad ilgi šie tūristi pie mums neuzkavēsies,» norāda A. Tamisārs.

Vasaras beigās, līdz ar ārvalstu tūristu aizbraukšanu un vietējās publikas paredzamo atgriešanos, arī Četri balti krekli atsāks darboties ierastā režīmā, ar 100% latviešu mūziku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Četri balti krekli plāno attīstīt franšīzes konceptu

Kristīne Stepiņa,03.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šoruden Rīgas klubs Četri balti krekli uzsāks sešpadsmito sezonu, bet Jelgavas krekli – trīspadsmito –, uzņēmums plāno attīstīt franšīzes konceptu

SIA Četri balti krekli 2000. gada pavasarī izveidoja četri biznesa partneri – Ainārs Tamisārs, Normunds Jakušonoks, Anrijs Tamisārs un Oskars Tutiņš. 2003. gadā Jelgavā tika atvērti Jelgavas krekli (SIA Pilsētas klubs). Šobrīd SIA Četri balti krekli īpašnieki ir A. Tamisārs un N. Jakušonoks. SIA Pilsētas klubs pieder Aināram Tamisāram.

Katru gadu Četri balti krekli dodas uz pasaules čempionātiem hokejā, attiecīgajā valstī ierīkojot fanu krodziņu. «Sākām ar Kanādas čempionātu, kas 2008. gadā notika Halifaksā. Šogad bija Maskavas baltie krekli, nākamajā gadā organizēsim Ķelnes baltos kreklus. Mūsu krodziņā pulcējas vairāki tūkstoši Latvijas hokeja izlases fanu, kas ir atbraukuši atbalstīt komandu. Jebkurā gadījumā – vai nu komanda ir uzvarējusi, vai zaudējusi – ir iemesls, ko atzīmēt,» uzsver A. Tamisārs. Viņš stāsta, ka ir bijusi iecere atvērt klubus arī citās Latvijas studentu pilsētās, piemēram, Valmierā, Liepājā, Rēzeknē un Ventspilī. «Šobrīd tādu pavisam konkrētu plānu nav, gaidām īsto mirkli. Ir doma izstrādāt franšīzi un tādā veidā izplesties. Pašlaik tiek gatavoti nepieciešamie dokumenti, kas nav lēts prieks. Franšīzes devēja dokumentu komplekts izmaksā 10-20 tūkstošus eiro,» norāda A. Tamisārs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vecrīgā esošais klubs “Četri balti krekli” uzsāks nākamo sezonu, kuras jaunums –- tiek atcelta kluba ieejas maksa.

Ņemot vērā to, ka Latvijā ir palicis maz klubu, kas prasa ieejas maksas, arī “Četri balti krekli” ir pieņēmis lēmumu, ka šis būs pirmais gads, kad samaksa par ieeju vairs netiks prasīta.

Kluba līdzīpašnieks un vadītājs Ainārs Tamisārs par jauno kluba sezonu noteic, ka būtiski nekas jaunajā sezonā nebūs mainījies. “Vieta tā pati, publika tā pati. «Mums jau vairākus gadus ir savs koncepts, sava publika, un apmeklētāji mūs nesaprastu, ja mēs, ko mainītu,»” stāsta Ainārs Tamisārs. Nemainīgi paliek arī vecuma ierobežojumi –- trešdienās un ceturtdienās ieeja no 18 gadu vecuma, piektdienās un sestdienās no 21 gada vecuma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Vecrīgā atklās Četri balti krekli mūzikas un kino pagalmu

Lelde Petrāne,31.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vecrīgā tiks atklāta literāri-muzikālā kluba Četri balti krekli virszemes versija - Kreklu dārzs.

Saskaņā ar konceptu tur apmekētāji «varēs baudīt siltus vasaras vakarus, dzīvās mūzikas koncertus, vērot iemīļotas un vēsturiskas latviešu filmas, kā arī piedalīties cita veida dzīvespriecīgās izklaidēs». 2.augustā Kreklu dārzā ieplānotas Vislatvijas Normundu dienu svinības, bet 4.augustā ar Andra Kiviča akustisko koncertu ieplānotas mūzikas un kino pagalma atklāšanas svinības.

Šāda dārza atklāšana plānota jau kluba dibināšanas pirmsākumos, stāsta kluba Četri balti krekli līdzīpašnieks Normunds Jakušonoks.

Kreklu dārzā ir iekārtoti galdiņi, bārs, neliela skatuve, kā arī liels ekrāns kino vakaru rīkošanai. Pirmajos kluba dibināšanas gados tajā bieži notika jauno latviešu dzejnieku dzejas lasījumi. «Nav izslēgts, ka mēs varētu atjaunot šo tradīciju,» turpina N. Jakušonoks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Rolanda Kalniņa spēlfilma Četri balti krekli iekļauta Kannu festivāla programmā

Dienas Bizness,23.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kannu starptautiskā festivāla oficiālajā programmā «Cannes Classics / Kannu klasika» šogad iekļauta Rolanda Kalniņa spēlfilma «Četri balti krekli» (1967), restaurētā versija, informē Nacionālais kino centrs.

Kannu starptautiskais festivāls šogad tas notiek no 8. maija līdz 19. maijam. Oficiāli atlasīta sadaļa Cannes Classics Kannu kinofestivāla programmā ir jau 15 gadus, un festivāla rīkotāji uzsver, ka viens no aspektiem Kannu kinofestivāla misijā ir – veidot mūsdienu auditorijas attiecības ar «pasaules kino atmiņu».

Četri balti krekli (1967) ir viena no pazīstamākajām Rolanda Kalniņa spēlfilmām ar ļoti sarežģītu likteni – uzņemta 1967. gadā, tā perfekti iederas tālaika kinopasaulē valdošajās modernisma tendencēs, taču savas brīvdomības, jauneklīgās enerģijas un dzēlīgās ironijas dēļ Latvijā pilnvērtīgu ekrāna dzīvi uzsāka tikai 20 gadus pēc tās uzņemšanas, bet līdz tam tika nolikta plauktā un izslēgta no Latvijas kino procesiem. Varam uzskatīt, ka beidzot taisnība ir triumfējusi – 51 gadu pēc filmas Četri balti krekli uzņemšanas, režisora Rolanda Kalniņa 96 gadu jubilejas dienās, filma nonāk visas kinopasaules uzmanības centrā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Četri balti krekli līdzīpašnieks kļuvis par pirmo radošo direktoru Latvijas futbola klubu vēsturē

Dienas Bizness,18.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Futbola kluba (FK) «Jelgava» valde apstiprinājusi Aināru Tamisāru par kluba radošo direktoru. A.Tamisārs «Jelgavu» vadīja no 2009. līdz 2013. gadam, kad par kluba prezidentu viņa vietā kļuva Māris Peilāns, kurš uzņēmēju vidē vairāk pazīstams kā SIA «Ceļu būvniecības sabiedrība «Igate»» valdes priekšsēdētājs, vēsta reģionālais laikraksts Zemgales Ziņas.

A.Tamisārs FK «Jelgava» valdes priekšsēdētāja amatu atstāja labprātīgi, neredzot iespēju, kā ar stipri samazinātu budžetu būtu iespējams nodrošināt kluba ilgtspējīgu darbību. Cēlonis – 2013. gada sezonas sākumā saņemtā oficiālā atteikuma vēstule no kāda potenciālā «Jelgavas» atbalstītāja, kurš iepriekš ticis neoficiāli prezentēts kā «aizrunāts», vien esot jāiziet parastā birokrātiskā procedūra.

«Futbola klubiem Latvijā ir pieci iespējamie ieņēmumu avoti: pašvaldības tiešais atbalsts, vietējo uzņēmēju atbalsts, kuram arī nepieciešams pašvaldības «ieteikums», pašvaldības «salobēto» Latvijas mēroga lielorganizāciju atbalsts, ieņēmumi no paša futbola kluba saimnieciskās darbības un veiksmes gadījumā – arī dotācijas no varenajām futbola organizācijām par piedalīšanos kausos,» priekškaru uz situāciju Latvijas futbolā, kas pamatā nav mainījusies, toreiz mazliet pavēra A.Tamisārs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Latviskuma zīmogs Daugavpilī

Monta Glumane,01.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūzikas klubs un bārs Artilērijas pagrabi Daugavpilī klientus apkalpo tikai latviešu un angļu valodā, tādā veidā pirmajā vietā turot savas vērtības.

Atpūtas vieta Daugavpilī izveidota 2013. gada oktobrī, taču ideja par to radusies jau 2010. gadā. Ilgu laiku aizņēmusi telpu atrašana. «Pirmo gadu nogaidījām un apskatījāmies, vai šīs telpas neapplūst, ņemot vērā, ka blakus ir Daugava un bārs atrodas pagrabā,» stāsta Artilērijas pagrabu saimnieks Andrejs Faibuševičs, kuram šis bizness ir kā hobijs. Ikdienā viņš nodarbojas ar zinātniskiem un klīniskiem pētījumiem farmācijā.

Viņam bijuši vairāki iemesli, kāpēc izveidot šādu bāru Daugavpilī. Viens no galvenajiem – ieviest mūzikas klubu kultūru, jo iepriekš pilsētā to klasiskā izpratnē (kā, piemēram, Pulkvedim neviens neraksta un Četri balti krekli Rīgā) nebija. Tāpat nav bijis nevienas latviešu vietas, kur gribētos aiziet. «Bija skaidrs – kas pirmais brauc, tas pirmais maļ. Agri vai vēlu tāpat šāda vieta būtu radusies. Man kā jauniešu tēvam tas bija svarīgi, jo zinu, kāda ir provinces, it sevišķi Latgales, bērnu problēma, kad viņi nonāk lielpilsētā. Nevar salīdzināt ar tiem, kuri atbrauc no Valmieras vai Liepājas, no nerusificētiem reģioniem. Es gribēju ieguldīt Daugavpils jaunatnē, lai viņi būtu psiholoģiski konkurētspējīgi ar saviem vienaudžiem Rīgā. Veiksmīga sakritība, un 2013. gadā Latgalē tika atvērti trīs kultūras objekti – Marka Rotko centrs Daugavpilī, Gors Rēzeknē un Artilērijas pagrabi,» stāsta bāra saimnieks. Kopējās investīcijas uzņēmējdarbības sākšanai bija aptuveni 20–25 tūkst. eiro, no tiem 10 tūkst. eiro iegūti, piesaistot Altum Šveices mikrokreditēšanas programmu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trīs dienu garumā kinoteātrī "Filmpodium" Cīrihē, Šveicē tiks demonstrētas 24 latviešu veidotas filmas, kļūstot par lielāko un žanriski plašāko Latvijas kino skati Šveicē.

Latvijas kino dienu kurators ir Latvijas kino draugs Uldis Mākulis (Šveice) un to norisi atbalsta Cīrihes pilsēta, Latvijas Valsts Kultūrkapitāla fonds, Nacionālais kino centrs, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra un Latvijas filmu studijas.

Latvijas kino dienu programma aptvers plašu Latvijas kino ainu gan žanriski, gan hronoloģiski – Latvijas kino mantojumu programmā reprezentē Rolanda Kalniņa spēlfilma "Četri balti krekli", Herca Franka dokumentālā īsfilma "Par desmit minūtēm vecāks" un Jura Podnieka dokumentālā filma "Vai viegli būt jaunam?".

Pēdējos gados radītās Latvijas spēlfilmas pārstāv Lailas Pakalniņas "Ausma", Jāņa Norda "Ar putām uz lūpām" un Viestura Kairiša "Melānijas hronika" – simbolisks “tilts” starp Latviju un Šveici, jo šajā filmā galvenās lomas atveidotāja ir šveiciešu aktrise Sabīne Timoteo.

Komentāri

Pievienot komentāru