Atšķirties no citiem Latvijas preču veikaliem, kas pēdējos gados sakuplojuši Rīgā un piedāvā līdzīgus darinājumus, var ar individuāli izstrādātām sava zīmola precēm , otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šādu ceļu izvēlējusies SIA Etmo īpašniece Signe Auziņa. Uzņēmums tirgo gan sava zīmola preces, gan citu amatnieku un dizaineru lietas. «Vēlamies atšķirties no citiem mazumtirgotājiem, tāpēc piedāvājam arvien vairāk savu lietu,» saka Signe. Amatnieku piedāvājums nebūt nav tik plašs, tāpēc sava kolekcija ir viens no veidiem, kā atšķirties no konkurentiem, jo pēdējā laikā Latvijas preču veikalu skaits ir pieaudzis. Uzņēmuma divu darbības gadu laikā ir tapušas vairākas šaļļu kolekcijas, pēc Etmo pasūtījuma tiek austas linu somas, galda salvetes un celiņi, gatavoti koka paliktnīši, šobrīd top arī porcelāna krūzītes. Šovasar uzņēmums papildināja savu sortimentu arī ar apģērbu – linu kleitām, ziemā tiks papildināts tas ar adījumiem.

Līdzīgi kā citi talanti, arī uzņēmējspēja ir īpašība, kas daļēji ir iedzimta, ar pacietību un darbu iespējams to attīstīt, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Uzņēmēju viedoklis par to, vai ir tāds uzņēmēja «gēns» vai arī visu var iemācīties darot, dalās. Daļa uzskata, ka uzņēmējspējas ir daļēji iedzimtas, citi – ka visu var iemācīties. «Uzskatu, ka cilvēks piedzimst ar šo īpašo domāšanas veidu un dzīves laikā kļūst par uzņēmēju,» saka Kristers Moisejs, 3D printeru ražotāja SIA Mass Portal līdzīpašnieks. Tam piekrīt Valters Šverns, kapsulu garšvielu maisījumu Kapsulings idejas autors. Viņš iesaka paskatīties uz bērniem, kuri darbojas ar Lego, – viņiem galvās ir redzējums, sirdīs – aizrautība, un tiek gūts rezultāts. «Būt uzņēmējam, uzņemties – tas ir cilvēka dabā, tikai šajā laikmetā tas «īpašais» izpaužas kā drosme atļauties izkustēties no ērtā dīvāna. Zinu daudzus, kuri gadiem nevar saņemties tikt laukā no ikdienas «riņķa danča». Redzu, kā viņi grib, bet nespēj noticēt paši sev, jo nav jau reālas pieredzes. Principā ikvienam sapņotājam jebkurā vecumā ir iespējams kļūt par biznesmeni. Šķiet, ka vēl viens aspekts, kas aptur vēlmi darīt savu lietu, ir kredītu jūgs vai tik ierastie tēriņi, no kuriem negribas šķirties,» spriež V. Šverns.

Vēloties paplašināt suvenīru sortimentu un radīt vēlmi produktu iegādāties arī vietējiem, izveido T-kreklu kolekciju Riga/Snap ar labi zināmu vietu fotogrāfijām

«Man vienmēr ir patikuši stilistiski kvalitatīvi nestandarta suvenīri, kas saistīti ar apģērbu. Es pati esmu saskārusies ar to, ka jābrauc uz ārzemēm un kaut kas jāuzdāvina draugiem vai paziņām, bet neatrodu to, ko vēlētos. Tā es pamanīju, ka mums nav neviena krekla ar torņiem, tiltiem, arhitektūras tēmu. Latvijā bildes uz apģērba nav bijušas, vismaz ne tādā formātā, kā man patiktu. Tā ir brīva niša,» stāsta Elīna Vanaga, Riga/Snap (SIA H.R.V. Apparel) idejas autore.

Šobrīd fotogrāfijas uz apģērba esot viena no modes tendencēm, turklāt šogad Rīga ir Eiropas kultūras galvaspilsēta. «Mēs trāpījām tādā laikā, kad Rīgai ir pievērsta liela uzmanība,» viņa teic. Attēli tapuši sadarbībā ar fotogrāfu Marisu Balodi. «Viņa bildēs ieraugām Rīgas pazīstamās vietas jaunā un neredzētā rakursā, iemīlam tās no jauna. Šo projektu vēlamies attīstīt, izveidojot jaunus, abpusēji saistošus sadarbības modeļus ar Latvijas fotogrāfiem kā radošā, tā finansiālā kontekstā,» saka Elīna.

Kulminācija apsveikumu rakstīšanā un sūtīšanā ir nedēļu pirms Ziemassvētkiem, – cilvēkiem ir paradums visus darbus atstāt uz pēdējo brīdi

Tā novērojusi apsveikumu kartīšu māksliniece Agnese Grīnberga, kura tās gatavo un piedāvā ar zīmolu MyDesignPictures, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Viņas pieredze liecina, ka cilvēkiem joprojām patīk sūtīt apsveikumus, lai gan vienbrīd šķitis, ka šī tradīcija ir zudusi. Agnesei vienmēr ir paticis zīmēt. Kopš viņai ir divi mazi bērni, bija laiks atkal pievērsties zīmēšanai. Kad jaunākais bērns sāka iet bērnudārzā, Agnese zīmēt sākusi vēl vairāk. «Pēc profesijas esmu ainavu arhitekte, bet pēc bērnu piedzimšanas sapratu, ka es vairs nevēlos atgriezties tajā sistēmā, kur ir darba devējs un ņēmējs – vienmēr jāizpatīk, jāmēģina atrast kompromisu. Es gribu zīmēt to, ko pati vēlos, kas man patīk. Protams, ir nedaudz riskanti – vai citiem arī patiks. Pavērojot grāmatnīcu piedāvājumu, saprotu, ka cilvēki vairāk skatās uz cenu. Es savas kartītes nevaru uztaisīt lēti, izmantoju dārgāku papīru un ražošana nav tādos apjomos, lai varētu konkurēt ar kartītēm par 40 centiem. Taču es riskēju – kam patiks, tie sapratīs. Tā arī ir noticis, manas kartītes ir nopērkamas labās vietās – Riija, Etmo, Manilla. No biznesa viedokļa varbūt man būtu vērtīgāk tikt kādā grāmatnīcu tīklā, bet tas būtu pavisam cita veida bizness. Tur uzreiz būtu citi apjomi un cenai būtu jābūt zemākai. Pašlaik tas nav iespējams,» spriež Agnese.