Galvenais nākamā gada Latvijas telekomunikāciju uzņēmumu uzdevums būs klientu bāzes nostabilizēšana.
Viens no galvenajiem šā gada notikumiem telekomunikāciju nozarē bija valsts pāreja no analogās uz ciparu TV apraidi, kas noslēdzās 1. jūnijā. Tas būtiski ietekmēja visu tirgu, un vēl aizvien notiek tirgus pārdale, DB norāda Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.
Pāreja viesa nozīmīgas korekcijas kabeļtelevīzijas tirgū, jo parādījās potenciālie klienti, par kuriem tika uzsākta aktīva cīņa, DB piekrīt IZZI valdes priekšsēdētāja Evija Jugno. Pērn īpašas cīņas bija interneta pakalpojuma jomā, bet šogad - TV segmentā, toties nākamā gada laikā uzņēmumiem būs nopietni jāstrādā pie klientu noturēšanas. Priekšrocība būs tiem operatoriem, kuri spēs piedāvāt papildu ērtības un iespējas pamatpakalpojumam, sagaida E. Jugno.
«Ir skaidrs, ka kopējais tirgus neaug, jo mājsaimniecību kļūst mazāk - cilvēki izbrauc no valsts. Tas nozīmē, ka konkurence tikai saasināsies un turpināsies iekšējā tirgus pārdale. Uzvarēs tie uzņēmumi, kas nodrošinās optimālu pakalpojuma kvalitātes, cenas un servisa kombināciju,» pārliecību pauž J. Gulbis.
Gaida samazinājumu
Latvijas telekomunikāciju uzņēmumiem ir labas perspektīvas, taču veiksmīgākie nākamgad būs tie, kas, dzīvojot taupīgāk, spēs strādāt ar lielāku degsmi, prasmīgāk izmantot tirgus un tehnoloģiskās attīstības piedāvātās iespējas, DB pārdomās dalās Tele2 valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs. Turpinoties cīņai par tirgus daļu un klientu skaitu, Tele2 prognozē, ka mobilo sakaru cenas varētu samazināties arī nākamajā gadā.
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem telekomunikāciju pakalpojumiem cenas joprojām krīt, taču galvenā priekšrocība klientiem ir plašāka izvēle, kas ļauj izmantot ne tikai zemus tarifus, bet maksāt tikai par pakalpojumiem, kas tiešām ir nepieciešami, DB piebilst Latvijas Mobilā telefona (LMT) prezidents Juris Binde.
«Mēs ceram, ka nākamgad valsts sektors vairāk izmantos mobilo sakaru tirgus piedāvātās iespējas. Tas ir piesātināts, ir augsta konkurence, tādēļ pakalpojumu cenas samazinās katru ceturksni,» atzīmē V. Vancovičs. Lai gan atsevišķās valsts iestādēs līgumi par telekomunikāciju pakalpojumiem ir noslēgti pirms pieciem gadiem, atsaucība šogad bijusi maza, novērojis V. Vancovičs, piebilstot, ka pretēja situācija ir uzņēmēju vidū.
«Analizējot iedzīvotāju zvanīšanas paradumus, secinām, ka mūsu klientu sarunas kļūst garākas. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu sarunu ilgums audzis teju par 15%,» DB zvanīšanas paradumos iepazīstina Bite Latvija izpilddirektors Freds Renčaks. Tāpat šogad pieaugusi interese par viedtālruņiem un mobilā interneta lietošanu tālrunī.
Mobilais internets
Liels pieaugums šogad operatoriem bija mobilā interneta lauciņā. Pakalpojums kļūs aizvien pieprasītāks, ņemot vērā tā priekšrocības, salīdzinot ar kabeļinternetu, DB norāda Triatel valdes priekšsēdētājs Raimonds Peļņa. Viņš sagaida, ka arī nākamgad aktīvi tiks strādāts pie datu pārraides ātruma palielināšanas.
«Pieaugot kopējam interneta lietotāju skaitam Latvijā, būtiski aug arī mobilā interneta popularitāte un paplašinās arī tā lietotāju skaits. Tirgū parādīsies daži jauni mobilā interneta papildu pakalpojumi,» atzīmē R. Peļņa. Vienlaikus viņš pauž sašutumu, ka, saasinoties cīņai par klientiem, šā gada vidū mobilā interneta tirgū parādījās dempinga cenas, kas atstāja būtisku ietekmi uz visu nozari.
«Cenas tika pazeminātas vairāk nekā divas reizes. Protams, visi telekomunikāciju pakalpojumu sniedzēji, lai noturētu klientus, bija spiesti atbildēt ar līdzvērtīgu cenu samazināšanu. Jaunieviestās cenas tirgū nav ekonomiski pamatotas, tādēļ paredzam, ka tās piedzīvos augšupeju, lai atjaunotu biznesa rentabilitāti. Mūsu novērojumi liecina, ka cenas kaut arī minimāli, tomēr jau tiek paaugstinātas, ja salīdzina tās ar vasaras vidu,» klāsta R. Peļņa.
Viena no tendencēm ir arī mobilo operatoru aizvien aktīvāka iesaistīšanās interneta pakalpojumu sniegšanā, atzīmē J. Gulbis, taču, pēc viņa uzskatiem, šis pakalpojums ir tikai vārga alternatīva kvalitatīvam fiksētajam internetam gadījumos, kad internets nepieciešams tur, kur nav pieejams normāls fiksētais pieslēgums. Nozarē par standartu ir kļuvis 100 un 200 Mbit/s liels interneta ātrums, atzīmē J. Gulbis, vēršot uzmanību, ka šobrīd Lattelecom optiskais internets pieejams 13 Latvijas pilsētās, nākamgad pilsētu skaitu plānots dubultot.
Sarunas par kopīgu tīklu
Tuvākajos gados kopumā Latvijā telekomunikāciju nozares struktūrā nav paredzamas radikālas izmaiņas. Pat daudz diskutētā valsts daļu privatizācija uzņēmumos LMT un Lattelecom, visticamāk, būtiski nemainītu šo uzņēmumu vietu tirgū, varbūt vienīgi liks uzsvaru uz kādas biznesa jomas straujāku attīstību, pieļauj V. Vancovičs.
Sagaidāms, ka, attīstoties tehnoloģijai un pieaugot datu pārraides ātrumiem, mobilie operatori kļūs aizvien būtiskāki dalībnieki datu un interneta pakalpojumu tirgū, bet kabeļtelevīzijas operatoru apvienošanās var radīt pamatu līdzvērtīgai konkurencei satura (TV) un interneta pakalpojumu tirgū. Tā kā augsto ieguldījumu dēļ tikpat kā neiespējama ir infrastruktūras konkurence fiksētās piekļuves jomā, pie zināmiem nosacījumiem regulators var lemt par nepieciešamību atdalīt infrastruktūras pakalpojumus.
«Tāpat Baltijas mobilie operatori aktivizēs sarunas par kopīgas infrastruktūras izbūvi un izmantošanu, kā tas jau ir noticis Skandināvijā un citur Eiropā,» sagaida V. Vancovičs. Savukārt mazākiem operatoriem izdzīvošanas iespējas būs tieši proporcionālas viņu spējai atrast kopīgu valodu apvienošanās sarunās, iespējams, pat ar kaimiņiem ārvalstīs.
Sapņi par 4G
Latvijā 2010. gadu telekomunikāciju nozari raksturo asa konkurences cīņa, ekonomikas stabilizācijas radīta pieaugoša klientu aktivitāte un operatoru paziņojumi par gatavību izvērst ceturtās paaudzes jeb 4G infrastruktūru, kas nodrošina bezvadu datu pārraidi līdz 100 Mbit/s.
Šogad pēc ilgāka laika notika arī frekvenču izsole, kurā Tele2, pārsolot citus, ieguva tiesības paplašināt lietošanā esošo frekvenču spektru. Paralēli sapņiem par 4G šogad turpinājās trešās paaudzes (3G) tīkla izvēršana. Šobrīd LMT 3G pārklājums ir vairāk nekā 65% Latvijas teritorijas, bet nākamā gadā pārklājumu plānots nodrošināt 90% valsts teritorijas.
Arī Tele2 ir nopietni plāni 3G jaudas attīstīšanā. «Jau nākamgad lejupielādes ātrumu palielināsim līdz 21 Mbit/s. Tehnoloģija ļauj palielināt datu pārraides ātrumu vēl vairāk, tādēļ tuvākajos gados pieaugs 3G datu pārraides jauda, un tas būs vēl viens solis tuvāk 4G mobilajiem sakariem,» rezumē V. Vancovičs. Tīkla modernizācija bija 2010. gada lielākais Bite Latvija izaicinājums. «Šis projekts tika veiksmīgi pabeigts novembrī. Interesanti, ka līdz ar tīkla modernizāciju interese par mobilo internetu pieauga par 40%,» norāda F. Renčaks.
