Latvijas elektronisko sakaru sniedzēja Lattelecom cena varētu būt starp 200 līdz 300 miljoniem eiro (140,6 un 210,8 miljoniem latu), lēš telekomunikāciju uzņēmuma Baltkom valdes loceklis un Latvijas Telekomunikāciju asociācijas prezidents Pēteris Šmidre.
Viņš arī pauda viedokli, ka vislielākā cena par Lattelecom un Latvijas Mobilā telefona (LMT) valstij piederošajām kapitāldaļām varētu nākt no Skandināvu koncerna TeliaSonera. «TeliSonera būs gatavs samaksāt visvairāk, bet attīstībai Latvijā tas būs vissliktākais variants. Viņi noklās visu pakalpojumu klāstu, būs dominējošie tirgū, un mums visiem par to vajadzēs maksāt. Par to viņi arī ir gatavi maksāt vairāk,» viņš teica.
Pēc Šmidres sacītā, nākamie interesenti par Lattelecom un LMT kapitāldaļām ir vietējie operatori, taču ir jāsaprot, ko kurš var dabūt. «Mobilajam operatoram mobilo operatoru neviens neatļaus nopirkt. Arī Baltkom neviens neļaus pirkt Lattelecom. Teorētiski gan, piemēram, Baltkom par Lattelecom daļām varētu maksāt mazāk nekā TeliaSonera, bet vairāk nekā visi pārējie,» klāstīja Šmidre.
Par abiem uzņēmumiem varētu interesēties tie, kam blakus ir sakaru tīkli, lai tos savienotu. «Pirmkārt, tie ir Krievijas uzņēmumi. Apvienojot tīklus un līdz ar to izejot uz Eiropu, viņiem būtu labs potenciāls un interesanta stratēģiskā atrašanās vieta. Pēc tam arī visi pārējie - vai nu tie, kas te jau kaut kādā veidā strādā, vai arī, kas grib apvienot tīklus,» minēja Šmidre.
Ja TeliaSonera samaksās lielāko cenu, noteikti izveidosies monopols un celsies tarifi, pauda Šmidre. «Mēs esam krīzes situācijā, un, ja mēs pavērtējam dažādu jomu uzņēmumus, kas pašlaik ir paziņojuši par tarifu celšanu, vai starp tiem ir kaut viens, kas darbojas reālas konkurences apstākļos? Tiem, kuri strādā konkurences apstākļos, cenas krītas. Turklāt ne jau cilvēki Latvenergo vai Lattelecom pie tā ir vainīgi - tā strādā sistēma. Ikviens monopolists pašlaik saka, ka ir izdevīgākais brīdis investīcijām un tādēļ vajag papildu naudu. Kurš normāls cilvēks investē krīzes laikā? Tikai tas, kurš investīcijās neliek savu naudu. Par visu mūsu naudu kā jau bagātā valstī, tagad ir īstais laiks investīcijām,» pastāstīja Baltkom valdes loceklis.
Viņš arī norādīja, ka valstij pašlaik ir izdevīgi pārdot tai piederošās kapitāldaļas Lattelecom un LMT. «Telekomunikācijās notiek iekšējie procesi, kas nav atkarīgi no krīzes. Ja mēs salīdzinām ar nekustamajiem īpašumiem, tad jā, patlaban māju nav izdevīgi pārdot. Bet mājas amortizācija ir aptuveni 100 gadu. Telekomunikāciju tīkliem mūsdienās amortizācijas termiņš ir pāris gadu. Tas ir viens apsvērums. Otrs - monopolstāvoklis Lattelecom un ļoti lielā LMT tirgus daļa samazinās. No fiksētās telefonijas pārejot uz internetu, Lattelecom pāriet no monopola situācijas uz konkurences situāciju. Tur tāda tirgus daļa, apgrozījums un ienākumi vairs pat teorētiski nevar būt. Tas ir normāli. Arī LMT, kas ilgus gadus bija vienīgais tirgus dalībnieks, no sākuma parādījās viens konkurents, tagad arī ļoti agresīvs otrs konkurents. Arī tur loģiski, ka tirgus daļa krītas,» klāstīja Šmidre.
Pēc Baltkom valdes locekļa teiktā, ja rēķinās, ka drīz konkurēs gan fiksētie, gan mobilie operatori kopā, tad tirgus uzņēmumiem telekomunikācijās samazināsies. Turklāt šis tirgus, viņaprāt, samazināsies daudz straujāk, nekā notiks izeja no krīzes. Līdz ar to Lattelecom un LMT cena kritīsies neatkarīgi no kopējās situācijas ekonomikā. «Agrāk vai vēlāk vajadzēs ieviest visas Eiropas Savienības direktīvas. Nedomāju, ka Eiropa ilgi noraudzīsies uz murgu, kas notiek ar ciparu televīziju. Ikvienam šo uzņēmumu pircējam arī ir skaidrs, ka tie lēmumi, kas tika pieņemti par labu valsts uzņēmumiem, tiem kļūstot par normāliem komersantiem, ilgi nenoturēsies,» norādīja Šmidre.
Viņš paskaidroja, ka līdz ar to cena valstij daļēji piederošo telekomunikāciju uzņēmumos kritīsies, jo tajā attīstības virzienā, kas ir pašlaik, konkurence ir daudz sīvāka, kā arī tādēļ, ka monopols tiek uzturēts mākslīgi. «Nav jau tā, ka Lattelecom un LMT daļas nemaksās neko, bet cena nākotnē var kristies,» piebilda Šmidre.
Jau vēstīts, ka par LMT un Lattelecom valsts daļu pārdošanu valstī tiek diskutēts jau ilgi, taču vairākām valdībām vienoties tā arī nav izdevies. Līdz ar ekonomisko lejupslīdi šo uzņēmumu privatizācijas jautājums ir apstājies.
Lattelecom piedāvā integrētus elektronisko sakaru un informācijas tehnoloģiju (IT) pakalpojumus, sniedz telekomunikāciju, tīklu projektēšanas un izbūves pakalpojumus, nodrošina datu pārraides un IT infrastruktūras risinājumus, interneta un kontaktu centra pakalpojumus, kā arī biznesa procesu ārpakalpojumus. Kompānijas īpašnieki ir Latvijas valsts (51%) un skandināvu TeliaSonera (49%).
LMT ir vecākais Latvijā strādājošais mobilo sakaru operators. Pašlaik operatora īpašnieki ir Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (23%), Latvijas elektronisko sakaru sniedzējs Lattelecom (23%), Latvijas valsts Satiksmes ministrijas personā (5%), kā arī skandināvu TeliaSonera (49%).
