Stream Networks, apvienojoties ar Latnet, neizslēdz citu uzņēmumu iegādi, plāno papildināt pakalpojumu klāstu, kas labāk palīdzēs konkurēt ar Lattelecom
To intervijā DB norāda Stream Networks (Stream) valdes priekšsēdētājs Edgars Ricevs un Latnet Serviss (Latnet) vadītājs Vladislavs Gurmans. Idejas par konsolidāciju radās Stream akcionāru starpā – pirms diviem trim gadiem. Mēs redzējām to, ka tirgū ir līdzīgas – mazas un vidējas kompānijas telekomunikāciju jomā, kas paver sinerģijas iespējas. Kopumā tika izvēlēti vairāki uzņēmumi, kurus gribējām uzrunāt, un Latnet bija viens no tiem. Gadu, pusotru bija pārrunas, kas rezultējās darījumā šā gada augustā, stāsta E. Ricevs. Arī pasaules prakse liecina, ka uzņēmumi, kas strādā vienā jomā, apvienojas, piebilda V. Gurmans. Ja tirgus apjoms neaug, tad uzņēmumiem ir būtiski apvienoties. Latvijā mentalitātes dēļ, protams, ir grūtāk, piebilda E. Ricevs. Viņš neslēpj, ka arī šobrīd Stream skatās uz citiem uzņēmumiem, veic sarunas, tomēr neviens nodoma protokols šajā jomā nav parakstīts. «Par iegādi koķetējam arī ar vienu uzņēmumu Lietuvā, tāpēc sagaidām, ka nozarē konsolidācija turpināsies,» atklāja E. Ricevs. Tirgus korporatīvo klientu segmentā ilgi gaidīja, kad tiks uzsākta konsolidācija. To uzsākām. Pēc darījuma Latnet saņēma zvanus ar apsveikumiem un paralēli izskanēja jautājumi, vai tiek meklēti jauni uzņēmumi, atzīmēja V. Gurmans. Telekomunikācijās nākotne nav pieslēgumos vai vados, bet saturā, tāpēc nākotnē konsolidācijas kontekstā skatīsimies uz uzņēmumiem, kas papildinātu mūsu sniegtos OneIT pakalpojumus, norādīja E. Ricevs.
Tirgus daļas
Uzņēmumi atzīst, ka ir grūti sniegt datus par tirgus daļām, bet aptuvenās aplēses varētu būt tādas, ka lielākajam tirgus spēlētājam Lattelecom korporatīvajā segmentā ir 50–60%, bet Latnet un Stream – 20%, ir plāns to palielināt līdz 30%. Pērn Stream strādāja ar 3,2 milj. eiro apgrozījumu, pusi no tā veidoja telekomunikāciju pakalpojumi, savukārt Latnet apgrozījums bija 2 milj. eiro, un telekomunikāciju pakalpojumu artava bija aptuveni 70%. Uzņēmumi sola pakalpojumu cenas pēc apvienošanās nepalielināt. «Mēs neesam vienīgie uzņēmumi tirgū, un parasti cenas diktē spēlētājs nr. 1, kas paceļ vai pazemina cenas,» piebilda E. Ricevs.
Jaunie pakalpojumi
Šobrīd Stream sniegtos pakalpojumus var iedalīt trīs posmos – telekomunikācijas, IT infrastruktūras pakalpojumi, t.i., privāto un publisko «mākoņu» izbūve, kā arī datortehnikas apkalpe. Apvienojieties uzņēmumi plāno vairāk pievērsties arī straumēšanas pakalpojumu iespēju nodrošināšanai, viena no iecerēm ir spert soļus autoparka risinājumu jomā. Domājam par to, kā mākoņskaitļošanas sniegtās iespējas apvienot ar mobilajām tehnoloģijām, lai šādus pakalpojumus virzītu tirgū, klāstīja E. Ricevs. Uzņēmumam ir plāni arī eksporta jomā Igaunijā un Lietuvā, savukārt ieceres Krievijas virzienā šobrīd ir apturētas. Abi uzņēmumi strādā korporatīvo klientu jomā, vienīgi Latnet ir aptuveni 5% klientu – fiziskas personas. Kopumā Latnet ir 2000 klientu, bet Stream – teju 700. Šobrīd klienti prasa aizvien sarežģītākus risinājumus, tādējādi no interneta pakalpojumu sniedzēja kļūstam par IT pakalpojumu sniedzēju, ietverot konsultācijas, tiek auditētas klientu IKT saimniecības, lai saprastu, kā panākt efektivitāti, stāsta E. Ricevs.
Latnet un Stream turpinās darboties ar līdzšinējiem zīmoliem, Stream kļūstot par apvienotās struktūras mātes firmu, bet Latnet – par meitas uzņēmumu. Uzņēmumu finanšu dati tiks konsolidēti un analizēti kopainā. Finanšu uzraudzība un finanšu vadība tiks apvienota, arī tehniskā daļa, bet pārdošana un administrācija uzņēmumiem saglabāsies atsevišķi, skaidroja E. Ricevs. Nākotnē, iespējams, tiks apvienotas IT infrastruktūras pakalpojumu pārdošanas komandas. Kopā abos uzņēmumos šobrīd strādā 60 darbinieku, nelielas izmaiņas viņu skaitā ir iespējamas, taču nebūtiskas, atzīmēja E. Ricevs. Turpmāk uzņēmumi vairāk sadarbosies tīklu jomā, piemēram, šobrīd ir diezgan daudz vietu, kur ir kopīgi pamatu tīkli starp pilsētām un Rīgu. Sadarbība paredzēta arī datu centu jomā. Šobrīd Latnet ir datu centru Raiņa bulvārī 29, Pērses ielā 2, Maskavas ielā 240, kā arī datu centrs TV tornī sadarbībā ar LVRTC, kas ir Stream primārais datu centrs. Stream ir plāni par jauna datu centra būvniecību Cēsīs, kura kopējās investīcijas ir 4 milj. eiro apmērā, taču notikumi Krievijā un Ukrainā bijis iemesls pagaidām plānus iesaldēt. Tika plānots, ka datu centrs Cēsīs apkalpotu 20–30% vietējo tirgu, bet pārējais būtu eksports kaimiņvalstīs.
LT un LMT apvienošanās
Apvienošanās uzņēmumiem labāk palīdzēs konkurēt ar Lattelecom, neslēpj E. Ricevs. Ar Lattelecom esam partneri jau ilgāku laiku, tādējādi attiecības ir duālas, esam konkurenti un sadarbības partneri, līdzīgi kā ģimenē – lielākos projektos viss ir kārtībā un reizēm plēšamies par mazām lietām, akcentēja E. Ricevs. Nozarē ik pa laikam tiek apspriesta Lattelecom privatizācija vairākās variācijās, sākot no tā, ka uzņēmums pilnīgi nonāk TeliaSonera paspārnē beidzot ar apvienošanos ar Latvijas mobilo telefonu (LMT). «Viennozīmīgi atbildēt, vai atbalstām Lattelecom un LMT iespējamo apvienošanos, nevar,» teica E. Ricevs. No biznesa viedokļa, uzņēmumiem ir jāapvienojas, atzīmēja V. Gurmans, vēršot uzmanību uz to, ka Latvijā ir Tele2, Baltcom un MTG grupa, tāpat jāņem vērā, ka jau šobrīd Investment AB Kinnevik ir viens no Tele2 un MTG īpašniekiem. Baltcom agri vai vēlu var tikt pārdots, un, domāju, Investment AB Kinnevik būs viens no potenciālajiem pircējiem, jo Tele2 ir mobilie sakari, MTG – saturs, Viasat – digitālā televīzija, taču Baltcom ir kabeļtelevīzija un fiksētais internets – piecu pakalpojumu klāsts. Lattelecom ir balss, internets un televīzija, taču uzņēmumam nav satura un mobilo sakaru. Apvienojoties ar LMT, šīs komponentes uzņēmums iegūtu, jautājums būtu tikai par saturu, klāstīja V. Gurmans. Mēs atbalstām uzņēmumu apvienošanos, ņemot vērā nišu, kurā darbojamies, tikai ar nosacījumu, ka valsts nepaliek kā akcionārs, turpināja V. Gurmans. Līdzīgas domas pauda E. Ricevs, piebilstot, ka tādā gadījumā nebūtu tik svarīgi, vai Lattelecom ir fiksētais vai mobilo sakaru operators.
Tendences IKT
Telekomunikācijās parādās jaunas tehnoloģijas, kas saistītas ar televīziju, novērojis V. Gurmans. Piemēram, laikā, kad Lattelecom ieviesa inter- aktīvo TV, pārējiem bija analogā televīzija, taču šobrīd aktuāla ir TV everywhere, kad TV pārraides var skatīties neatkarīgi no iekārtas, platformas un vietas.
Nozarē svarīgs ir tīklu neitralitātes jautājums, proti, vai pakalpojumu sniedzēji dos piekļuvi savam tīklam. Eiropā par šo jautājumu notiek sarunas, jo no vienas puses ir tehnoloģiskā attīstība, bet no otras puses ir jāpasargā vietējie spēlētāji, kuri investē infrastruktūrā. Citādi iznāk tā, ka vietējais operators rok vadus un investē, tad ienāk Google TV, kas par pieciem eiro mēnesī piedāvā savu televīziju, rezumēja V. Gurmans.
#1/3
Vladislavs Gurmans un Edgars Ricevs (pa labi)
#2/3
Vladislavs Gurmans un Edgars Ricevs (pa labi)
#3/3
Vladislavs Gurmans un Edgars Ricevs (pa labi)
