Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā 14. aprīlī norisinājās 12. jauno modes mākslinieku konkurss Habitus Baltija.

Šogad konkursā uzvaras laurus plūca un konkursa Grand Prix ieguva modes māksliniece Irina Tereščuka no Baltkrievijas, savukārt par Labāko skolu tika atzīta Krakovas Mākslas un dizaina skola (Polija).

Vitebskas Valsts tehnoloģiju universitātes 2011. gada absolventes Irinas Tereščukas kolekcija NO PANIC (BEZ PANIKAS) ieguva visaugstāko žūrijas novērtējumu individuālajā konkursā, un Irina Tereščuka tika atzīta par vislabāko jauno modes dizaineri. Balvā Irina Tereščuka saņēma sertifikātu kolekcijas izvietošanai nozīmīgākajā Krievijas ShowRoom RED Maskavā, Krievijā, kas ietver arī zīmola virzīšanu Krievijas tirgū. Jaunā māksliniece saņēma arī latviešu metālmākslinieka Māra Šustiņa veidoto konkursa Habitus Baltija Grand Prix statueti un iespēju nākamgad konkursa Habitus Baltija 2013 apbalvošanas ceremonijā demonstrēt savu jauno tērpu kolekciju.

Aprīļa vidū Rīgā, Ķīpsalā notiks jauno modes mākslinieku konkurss Habitus Baltija 2015. Plānots, ka tajā savas tērpu kolekcijas demonstrēs 40 jaunie modes mākslinieki no aptuveni 10 valstīm, informē BT 1 pārstāve Inese Libere.

Līdz šim brīdim atlases kārtu individuālajā un skolu konkursā ir izturējuši vairāk nekā 35 jaunie talanti no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Somijas, Polijas, Krievijas, Baltkrievijas, Horvātijas, Turcijas.

Habitus Baltija uzskatāms par atspēriena punktu jaunajiem māksliniekiem – ar šo konkursu savu karjeru ir sākuši daudzi šobrīd jau pasaulē atzīti dizaineri – kostīmu māksliniece Trīnu Pungitsa (Triinu Pungits) un modes dizainere Trīna Isaka (Triin Isak) no Igaunijas, poļu tērpu dizaineres Magdalena Smielaka (Magdalena Smielak) un Pegi Pavlovska (Peggi Pavlovski), latviešu tērpu dizaineri Anita Altmane, Indra Miklāva, Agnese Narņicka, Agnese Oleskāne, Reinis Ratnieks u. c.

Aprīlī 45 jaunie modes mākslinieki no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Krievijas, Ukrainas un citām valstīm prezentēs savas tērpu kolekcijas jauno modes mākslinieku konkursa Habitus Baltija 2010.

Jau otro gadu Habitus Baltija starptautiskā žūrija vērtēs ne tikai jauno modes mākslinieku individuālo sniegumu, bet arī noteiks labāko skolu. Individuālai vērtēšanai jaunie modes mākslinieki savus darbus pieteica trijās nominācijās: Mākslinieciskais prêt-à-porter, Avangards un Rūpnieciskais prêt-à-porter.

Kolekciju oriģinalitāti, izstrādājumu kvalitāti un stilu, kā arī atbilstību konkursā pieteiktajām kategorijām vērtēs starptautiska žūrija, ko vadīs pazīstamais imidža dizainers un modes analītiķis Konstantīns Bogomolovs.

Žūrijā būs pārstāvēti gan nozares profesionāļi, gan akadēmiskie mācībspēki no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Polijas mākslas akadēmijām.

Latvijas juridiskās personas to īpašnieku vai vadītāju vajadzībām šogad iegādājušās fantastiski daudz jaunu ekskluzīvu un luksus auto.

Šim nolūkam iztērēti vismaz 20 miljoni eiro. Turklāt vienlīdz naski uz dārgo rotaļlietu iegādi ir bijuši kā Latvijas miljonāru sarakstā atrodami ļaudis, tā cilvēki, kuri šim nolūkam tērējuši vēl nemaz nenopelnītus līdzekļus, - rāda Baltic Screen apkopotie dati un veiktie aprēķini par 2006. gadā Latvijā juridisko personu iegādātajiem un pirmoreiz reģistrētajiem luksusauto.

Pieprasījums pieaug

2005. gadā līdz rudenim Latvijā uz juridisko personu vārda tika reģistrēti trīs desmiti pilnīgi jaunu Porsche Cayenne auto, savukārt 2006. gadā līdz 1. decembrim bija jau 67 reģistrēti šādi 2006. gada izlaiduma luksusauto, kuru cena var sniegties līdz 80 000 un vairāk eiro. 2005. gadā šajā periodā netika reģistrēts neviens jauns Ferrari, 2006. gadā - 2; 2005. gadā uz juridisko personu vārda tika reģistrēti 5 jauni Bentley markas auto, 2006. gadā - jau 16.

Iepirkumu uzraudzības birojs atļāvis a/s Pasažieru vilciens slēgt līgumu ar konkursā uzvarējušo Spānijas Construcciones y Auxiliar de Ferrocarriles S.A. (CAF), un, kā šorīt preses konferencē informēja Pasažieru vilciens valdes priekšsēdētājs Nils Freivalds, līgums tiks parakstīts aptuveni mēneša laikā.

Tādējādi noslēdzas teju divus gadus ilgušais jaunu pasažieru vilcienu iepirkuma konkurss, kurā bez sūdzībām IUB ir notikusi arī Pasažieru vilciena (PV) valdes nomaiņa, veiktas vairākārtējas konkursa nolikuma izmaiņas.

Šobrīd sākts darbs pie dokumentācijas, lai vilcienus iepirktu.

Pirmais testa vilciens Latvijā varētu nonākt 2013. gadā, bet regulārus pārvadājumus ar jaunajiem vilcieniem var gaidīt 2014. gadā.

Konkursa pirmajā kārtā pieteicās trīs pretendenti -CAF (Spānija), a/s RVR sadarbībā ar Bombardier un Stadler Bussnang AG (Šveice). Visi pretendenti ieguva tiesības startēt otrajā kārtā. Tiesa, vienam pretendentam RVR sadarbībā ar Bombardier tiek izvirzīts nosacījums, proti, RVR sadarbības partnerim Bombardier būs jāuzņemas atbildība par iepirkuma līguma izpildi. Otrajā kārtā savu piedāvājumu iesniedza tikai CAF.

2006.gadā Latvijas ostās pārkrauto kravu apjoms, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo laika periodu, ir nedaudz samazinājies, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Pieaudzis tikai no ostām nosūtītās jēlnaftas apjoms.

2006.gada janvārī-decembrī kravu apgrozība ostās bija 59.5 milj. t kravu, kas ir par 0.9% mazāk kā 2005.gadā.

No ostām 2006.gadā nosūtīja 53.1 milj. t kravu, kas ir par 5% mazāk nekā 2005.gada 12 mēnešos. Pieaudzis no ostām nosūtītās jēlnaftas apjoms. Pērn no ostām nosūtīja 1.2 milj. t jēlnaftas – 2.8 reizes vairāk nekā 2005.gada divpadsmit mēnešos.

Citu svarīgāko nosūtīto kravu apjomi gan ir samazinājušies. No ostām nosūtīto naftas produktu apjoms bija 19.7 milj. t, kas ir par 2.2% mazāk nekā 2005.gada janvārī-decembrī. Nosūtīto ogļu apjoms samazinājies par 4.8%, sasniedzot 14.6 milj. t. No ostām nosūtīja arī 4.6 milj. t kokmateriālu, kas ir par 19.2% mazāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā. Arī no ostām nosūtīto minerālmēslu apjoms 2006.gada divpadsmit mēnešos bija būtiski samazinājies, sasniedzot 5.1 milj. t, kas ir par 21.7% mazāk nekā 2005.gada attiecīgajā periodā.

Datums Fonda nosaukums Fonda daļas vērtība Fonda daļas izmaiņa 1 mēn. 3 mēn. 6 mēn 12 mēn. SEB Fondi 01.06.2005 Europe Equity 2.0569 USD +1.60% -3.73% +2.94% +20.07% 01.06.2005 Global Fund 2.0042 USD +2.61% -2.72% +0.97% +10.94% 01.06.2005 North America Equity 2.0016 USD +2.79% -1.42% +0.15% +4.52% 01.06.2005 Index Linked Bond 1.6625 USD -6.49% -5.12% -8.18% +10.22% 01.06.2005 Medical 3.218 USD +0.86% +3.85% +8.17% +7.40% 01.06.2005 Technology Fund 2.1588 USD +7.34% -1.69% -4.58% 0.00% 01.06.2005 Ethical Sweden 4.1404 USD -0.21% -6.08% -4.41% +15.05% 01.06.2005 International Fund 24.5413 USD +1.28% -2.40% -0.17% +9.89% 01.06.2005 Nordic Fund 5.9025 USD +2.43% -2.00% +3.25% +27.43% SEB Fondu izplatītājs Latvijā ir SEB Unibanka Sampo Fondi 31.05.2005 Mandatum Krievijas fonds 1215.81 EUR +5.65% -0.09% +22.83% +25.14% 31.05.2005 Mandatum Baltijas fonds 353.12 EUR -1.31% +8.82% +24.32% +42.72% 31.05.2005 Sampo 2030 866.07 EUR +6.32% +1.58% +8.17% +11.22% 31.05.2005 Sampo 2020 995.37 EUR +6.17% +2.01% +7.59% +10.88% 31.05.2005 Sampo Kompass Akciju fonds 603.19 EUR +6.38% +1.79% +7.75% +12.79% 31.05.2005 Sampo Kompass Likviditāte 1264.72 EUR +0.46% +1.41% +2.01% +4.76% 31.05.2005 Sampo Kompass 75 1013.65 EUR +4.75% +1.57% +6.61% +11.29% 31.05.2005 Sampo Kompass 50 1079.8 EUR +3.31% +1.65% +5.44% +10.32% 31.05.2005 Sampo Kompass 25 1109.22 EUR +1.81% +1.22% +3.69% +8.08% 31.05.2005 Sampo 2010 1158.05 EUR +3.23% +1.45% +5.15% +9.84% Sampo Fondu izplatītājs Latvijā ir Sampo Franklin Templeton fondi 01.06.2005 Templeton Eastern Europe Fund 19.94 EUR +7.38% -2.68% +16.68% +36.95% 01.06.2005 Templeton Global Smaller Companies Fund 28.07 USD +1.34% -4.88% +2.15% +14.29% 01.06.2005 Templeton Growth (Euro) Fund 10.34 EUR +5.40% +2.99% +9.53% +11.06% 01.06.2005 Templeton Global Fund 24.58 USD +0.74%

Sestdien, 15.septembrī viesnīcā "Reval Hotel Latvija" notiks Jaunatnes inovatīvo biznesa ideju konkursa "Ideju kauss 2007" svinīgs noslēgums. Pasākuma ietvaros dalībniekiem būs iespēja ieklausīties pieredzējušu uzņēmumu stāstījumos par savu ceļu uz panākumiem, konkursa Stratēģisko partneru uzrunās, atskatā uz konkursa norisi un nākotnes iezīmēm, kā arī piecu labāko biznesa plānu prezentācijās un uzzināt, kas ir minētā konkursa laureāti.

Konferences atklāšana un konkursa "Ideju kauss" biznesa plānu prezentācijas sāksies pulksten 10:00, savukārt uzvarētāju apbalvošana - pulksten 15:00. Pasākums notiks viesnīcā "Reval Hotel Latvija", Elizabetes ielā 55, zālē "Beta". Laipni aicināti arī mediju pārstāvji.

Kā jau iepriekš tika informēts, Latvijas jaunieši ir izrādījuši necerētu aktivitāti un konkursa "Ideju kauss 2007" 1.kārtā iesnieguši 269 inovatīvas biznesa idejas, no kurām 127 idejas konkursa žūrija izvirzīja otrajai kārtai. Konkursā piedalījās rekordliels dalībnieku skaits - 384 jaunieši vecumā līz 35 gadiem, no kuriem 95 apmeklēja konkursa organizatoru rīkotās apmācības.

Konkursa ietvaros dalībnieki saņēma profesionālu ekspertu vērtējumu par iesniegtajām idejām un ieteikumus to tālākai attīstībai. Žūrijā darbojās pārstāvji no konkursa Stratēģiskajiem partneriem - Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA), Rīgas Domes, Hansabankas un riska kapitāla fonda Eko investors, kā arī Rīgas Ekonomikas augstskolas un portāla Draugiem.lv.

Apbalvošanas ceremonijā VEF Kultūras pilī trešdien, 7.martā paziņoti konkursa Latvijas Būvniecības Gada balva 2017 laureāti un konkursa Gada būvinženieris Latvijā 2017 uzvarētāji.

Konkursa Latvijas Būvniecības Gada balva 2017 GRAND PRIX ieguvusi rekonstruētā VEF Kulltūras pils un atjaunotā viesnīcas Grand Hotel Kempinski Riga ēka Rīgas vēsturiskajā centrā.

Visus konkursa Latvijas Būvniecības Gada balva 2017 uzvarētājus skatieties galerijā!

Kopumā konkursā Latvijas Būvniecības Gada balva 2017 tika sadalītas balvas desmit nominācijās: fasāžu renovācija, jauna inženierbūve, inženierbūves rekonstrukcija, jaunbūve dzīvojamā ēka, jauna sabiedriskā ēka, koka būve, publiskā ārtelpa, ražotne, rekonstrukcija, restaurācija un katrā no tām ir piešķirtas trīs godalgotas vietas. (Pielikumā konkursa laureātu saraksts).

Atkritumu apsaimniekotāja SIA Getliņi Eko pērnā gada nogalē izsludinātā atkritumu šķirošanas rūpnīcas būvniecības konkursa, kura rezultāti noteiks, vai Latvija spēs nodrošināt ES prasības un izvairīties no bargām soda sankcijām, prasībām varētu nebūt atbilstošu pretendentu, skaidroja atkritumu apsaimniekotāju SIA Eko Rīga pārstāve Jana Duhovska un SIA Vides pakalpojumu grupa padomes priekšsēdētājs Guntars Kokorevičs.

Kā ziņots, Eiropas Savienības (ES) regulas paredz, ka no 2015.gada Getliņi Eko teritorijā obligāti jāveic savākto atkritumu šķirošana, taču vairākkārtēji mēģinājumi izsludināt konkursu par šķirošanas nodrošināšanu beigušies bez rezultātiem, jo konkurss Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB) nemitīgi apstrīdēts.

Getliņu Eko valdes priekšsēdētājs Imants Stirāns iepriekš uzsvēra, ka šis ir jau trešais Getliņu Eko izsludinātais konkurss par sadzīves atkritumu sagatavošanu noglabāšanai, un šim konkursam ir izšķiroša nozīme, jo tā norise un rezultāti noteiks, vai Latvija spēs iekļauties termiņā un nodrošināt ES prasības par atkritumu šķirošanu.

Latvijas nacionālā automātiskās identifikācijas organizācija GS1 Latvija trešdien sveica konkursa Made in Latvia uzvarētājus – 2006. gada eksportspējīgākos gala produktus.

Lielo uzņēmumu grupā eksportspējīgāko produktu titulus un galvenās balvas saņēma SIA CIDO GRUPA ražotā apelsīnu sula 1L, RSEZ A/S REBIR elektriskais ripzāģis RZ2-70-2 un elektriskais ķēdes zāģis, Db.lv informēja GS1 Latvija ģenerālsekretāre Liene Šauriņa.

Mazo uzņēmumu grupā par veiksmīgākajiem Latvijas eksporta produktiem un GS1 Latvija konkursa laureātiem šogad atzīti SIA JAUNPILS PIENOTAVAS sieri Jaunpils zelta un Bauskas ar pazeminātu tauku saturu un SIA SAKRET cementa java Sakret 40 kg.

Konkursā 2. vieta lielo uzņēmumu grupā piešķirta SIA UNDA Rīgas šprotēm eļļā un A/S OLAINFARM produktam Noofen (Phenibut) 250mg N20. Mazo uzņēmumu grupā – SIA SALDUS PĀRTIKAS KOMBINĀTA konfektēm Gotiņa un tāpat kā 2006. gada konkursā SIA MEDITEKS medicīniskajai ķirurģiskajai vatei Premium.

Latvijā ar peļņu strādājuši 48 % no visiem gada pārskatus par 2005. gadu iesniegušajiem uzņēmumiem un to kopējā peļņa pieaugusi par 23.3 %. Peļņa pieaugusi par 23,3 % jeb 0.27 milj. Ls un sasniegusi 1.43 miljardus Ls. To liecina SIA Lursoft pētījums pēc Uzņēmumu reģistrā iesniegtajiem 2005. gada pārskatiem.

Veikts pētījums

"Līdz šim publicētajos Lursoft pētījumos, rēķinot Latvijas uzņēmumu kopējo peļņu, tika rādīta bilance, kurā no uzņēmumu kopējās peļņas tika atskaitīti uzņēmumu zaudējumi," skaidro SIA Lursoft valdes loceklis Ainars Brūvelis. Viņš uzsver, ka šajā pētījumā mēģināts aprēķināt Latvijas uzņēmumu kopējo peļņu, kuri finanšu gadu beiguši bez zaudējumiem. A. Brūvelis arī atgādina, ka uzņēmēji gada pārskatus pērn iesnieguši vēlāk nekā iepriekšējos gados, jo daudzi pārskatu sūtīšanai izmantoja pastu un daudzi iesnieguši pārskatus ne tikai par 2005. gadu, bet arī par iepriekšējiem gadiem, kā rezultātā arī iepriekšējo gadu ciparos ir nācies izdarīt korekcijas. Viņš norāda, ka gada pārskatus arī par iepriekšējiem gadiem Uzņēmumu reģistrā "spiež" iesniegt ne tikai normatīvo aktu bardzība (ļaunākajā gadījumā draud likvidācija), bet arī pārskatu neesamība Uzņēmumu reģistrā var būt šķērslis, lai tiktu pie ES struktūrfondu līdzekļiem.

Magdalēna Treija dara to, kas viņai patīk, — dzīvo Itālijā un rada skaistas kleitas.

Jaunajai modes dizainerei Romā ir savs uzņēmums — LM Studio, kas nodarbojas ar modes dizainu, ražošanu, stila un iepirkšanās konsultācijām, kā arī interjera dizainu. Šobrīd Magdalēnas Treijas klientūra galvenokārt nāk no šovbiznesa aprindām — tās ir televīzijas raidījumu vadītājas un aktrises.

Tērpos sievišķība

Sadarbība ar televīziju sākās pēc konkursa Moda Movie 2006. gadā, kur Magdalēna ieguva otro vietu. Uzreiz pēc tam tika saņemti dažādi piedāvājumi, gan stažēties, gan piedalīties šovos. Tad arī notikusi iepazīšanās ar CP produzioni pārstāvjiem no Milānas, kas veido raidījumus dažādiem televīzijas kanāliem.

Taksometru pakalpojumu konkurss ir izveidots tā, lai maksimāli atsijātu jebkuru mēģinājumu ietekmēt jau iepriekš skaidrus rezultātus.

Transporta grupa Rīgas taxi vadītājs Genādijs Aksjonovs pārmetumus pilnībā noraida, uzsverot, ka viņa vadītā kompānija tikai pirms īsa brīža saņēmusi konkursa nosacījumus un tie nebūt nesniedz priekšrocības viņa kompānijai. "Patiesībā, iepazīstoties ar konkursa prasībām, man pat jāpadomā, vai visām prasībām atbilstam un vai nebūs mazliet jāpiestrādā," norāda G. Aksjonovs. Ignatjevs savukārt nosūtījis vēstuli Konkurences padomei un Iepirkumu birojam, kura ir arī Db rīcībā. Tajā uzņēmējs pauž neizpratni gan par konkursa nolikuma saņemšanas augsto maksu - 10 000 Ls, gan par ārkārtīgi ātro piedāvājuma iesniegšanas termiņu - 7. janvāris.

Daļu pārvadātāju, kam, šogad uzvarot konkursā par tiesībām veikt pasažieru pārvadājumus Latvijā, valsts nākamos divpadsmit gadus garantējusi ienākumus, vieno juridiskas saites.

A/s Liepājas autobusu parks, a/s Nordeka, a/s Rīgas Taksometru parks, SIA Rīgas satiksme, SIA Saldus autobusu parks un Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija 2006. gadā nodibinājuši a/s Starppilsētu līnijas, kuras "uzdevums ir sagatavot materiālus un piedalīties konkursā par tiesībām veikt pasažieru pārvadāšanu LR reģionos saskaņā ar izstrādātiem konkursa noteikumiem".

Plūc laurus

Starppilsētu līniju akcionāri un uzņēmuma amatpersonu pārstāvētas firmas plūca laurus valsts SIA Autotrans­portu direkcija šovasar izsludinātajā konkursā par tiesībām divpadsmit gadus veikt (un iegūt iespaidīgas dotācijas) reģionālos starppilsētu pārvadājumus ar autobusiem, pilnībā iegūstot četras no astoņām konkursā piedāvātajām lotēm (reģionālas starppilsētu nozīmes maršrutu tīkla daļas) un līdzdarbojoties piektajā.

Rīgas domes Vides departaments izsludina konkursu "Ceļā uz labiekārtotu skolu". Konkursa mērķis - veicināt skolu teritoriju sakopšanu un labiekārtošanu, darīt savas skolas teritoriju skaistāku. Skolas teritorijas sakopšanas darbos aicināti iesaistīties skolu audzēkņi, pedagogi un direktori. Konkursa "Ceļā uz labiekārtotu skolu" balvu klāsts būs gana plašs, taču galvenā balva tikai viena - uzvarētājam Rīgas domes Vides departaments veiks skolas teritorijas apstādījumu fragmenta rekonstrukciju (sākot no priekšlikuma skices izveidošanas līdz apstādījumu un labiekārtošanas elementu ierīkošanai) par kopējo summu 2400Ls.Vides departaments informē, ka ar konkursa "Ceļā uz labiekārtotu skolu" nolikumu skolas var iepazīties izglītības vortālā E-skola: www.e-skola.lv , šis nolikums ir izsūtīts visām skolām arī pa e-pastu.Rīgas domes Vides departaments pieteikumus gaidīs līdz š.g. 10. novembrim Rīgā, Basteja bulvārī 1, kontaktpersona - Maija Vanaga, tālrunis 7012968. Turpmāk jūsu informācijai konkursa "Ceļā uz labiekārtotu skolu" nolikums.

Nolikums

1. Konkursu rīko Rīgas domes Vides departaments.

2. Mērķis

Veicināt skolu teritoriju sakopšanu un labiekārtošanu Rīgas pilsētā kā arī, iesaistot skolu audzēkņus un pedagogus, veidot izpratni par dabas vērtībām un to saudzēšanu.

3. Galvenā balva

Rīgas domes Vides departaments veic vienas skolas teritorijas apstādījumu fragmenta rekonstrukciju (sākot no priekšlikuma skices izveidošanas līdz apstādījumu un labiekārtošanas elementu ierīkošanai) par kopējo summu 2400Ls.

4. Papildus balvas

Skola, kuras apstādījumu rekonstrukcijas pieteikuma sagatavošanā aktīvi piedalījušies skolēni un konkursa komisija to atzinusi par labāko, saņem GRAND PRIX balvu - bezmaksas ekskursiju visai skolai uz Rīgas Zooloģisko dārzu.

Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) rīkotajā konkursā Veiksmīgākais jaunais tūrisma produkts 2012 no kopumā divdesmit iesniegtajiem pieteikumiem uz konkursa otro kārtu izvirzīti desmit produkti, bet vēl divi pretendēs saņemt īpašu veicināšanas balvu, lēmusi vērtēšanas komisija.

Dabas tūrisma kategorijā pretendentu skaits bija vismazākais un par vērtīgākajiem jaunajiem tūrisma produktiem atzīta vīngliemežu audzētava Ošu Mājas Preiļu novadā (Ainis Noviks), velomaršruti «Ar velo pa Pārgauju un tuvāko apkārtni» (kempings Apaļkalns) un «Pa Ķemeru nacionālā parka dziedējošās zelta dzīslas pēdām» (Jūrmalas pilsētas dome).

Veselības tūrisma kategorijā sacensība bijusi spraigāka un uz konkursa otro kārtu izvirzīta veselības tūrisma programma «Ar basām kājām pēc veselības» (SIA Meeting Tour Travel & SPA Consultants), «Ajūrvēdas kūres svara samazināšanai un detoksikācijai» (Jūrmalas pilsētas dome) un Park and Bike (Kuldīgas tūrisma attīstības centrs).

VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) 23.augustā izsludināja starptautisku metu konkursu TabFab radošā kvartāla pilnīgas izbūves arhitektoniskā vīzija.

Projekta kopējais budžets ir 5,058 miljoni eiro, no tiem 4,980 miljoni eiro ir Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums un Latvijas budžeta līdzekļi, bet 78 tūkstoši ir Dānijas Karalistes atbalsts.

Pretendentiem pieteikumi ir jāiesniedz līdz 2018. gada 26. novembrim, informē VNĪ valdes locekle un konkursa žūrijas priekšsēdētāja Kitija Gruškevica. Uzvarētāju plānots nosaukt decembra vidū.

«Vecā Tabakas fabrika vai TabFab ir kas vairāk, nekā tikai vēl viena vieta, kura jāatjauno. Mēs runājam par teritoriju, kuras kopējā platība ir 7229 m2 un kopējā apbūves platība – 13 362 m2. Jau tagad TabFab ir sevi pieteikusi kā nozīmīga radošo aktivitāšu norises vieta. Tādēļ mēs ceram ieraudzīt iedvesmojošus un inovatīvus risinājumus, kas atklātu šā rajona garu un vienlaikus spētu radīt jaunas izjūtas,» skaidroja Gruškevica.

Melngalvju namā ceturtdien norisinājās Latvijas gada auto ceremonija. Tajā visaugstāk vērtējamo titulu ieguva auto Ford S-max, Db.lv informēja konkursa preses sekretārs Mareks Ivans.

Konkursā pieteikto mašīnu skaits ar katru gadu palielinās, tā nupat noslēgtajā konkursā dalību ņēma trīsdesmit četri automobiļi. Žūrijas skaits gan ik gadu nemainās, šogad vērtētāji bija precīzi piecdesmit. Anketā starp desmit pusfinālu izturējušajiem auto bija jāizvēlas sev simpātiskākie. Balsošanas kārtība bija jau ierasta, pazīstama jau trešo gadu. Katra žūrijas locekļa rīcībā ir divdesmit seši punkti, kurus jāizdala starp sešiem auto. Pirmajai vietai jāatdod desmit punktus, nākošajām attiecīgi sešus, četrus, trīs, divus un vienu punktu. Divas dienas pirms konkursa fināla balsojumus apkopoja, lai noskaidrotu galveno laureātu.

Finālisti galvenajā nominācijā:

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2006.gadā ievērojami pieaugusi graudaugu kopējā sējumu platība – salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu - par 42.9 tūkst. ha jeb 9.1%. Nelabvēlīgie laika apstākļi visā veģetācijas periodā ietekmējuši graudaugu ražību. 2006.gadā novākti 1.2 milj.tonnu graudu, kas ir par 155.6 tūkst. tonnu jeb par 11.8% mazāk nekā 2005.gadā.

Graudaugu vidējā ražība samazinājusies no 28.0 cnt no 1 ha 2005.gadā līdz 22.6 cnt 2006.gadā.

Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ziemāju graudaugu kopraža sarukusi par 16.2 tūkst. tonnu jeb 2.6%, kaut gan 2006.gadā ar ziemāju kultūrām apsētas ievērojami lielākas platības – par 23.4 tūkst.ha jeb par 12.5% vairāk nekā iepriekšējā gadā.

Sējumu platības pieaugušas visām ziemāju kultūrām, izņemot tritikāli. 2006.gadā, salīdzinot ar 2005.gadu, iesēts par 20.3 tūkst.ha jeb par 15.4% vairāk ziemas kviešu. To īpatsvars kopējā graudaugu sējumu platībā pieaudzis līdz 29.8%, bet graudu kopievākumā līdz pat 39.8%. Tai pat laikā, samazinoties vidējai ziemas kviešu ražībai no 37.7 cnt no 1 ha 2005.gadā līdz 30.3 cnt no 1 ha 2006.gadā, kopraža kritusies par 36.4 tūkst.tonnu jeb par 7.3%.

Līdz 6. septembrim atvērta pieteikšanās sociālās uzņēmējdarbības ideju un projektu konkursā "Tam labam būs augt".

Konkursu organizē Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācija sadarbībā ar "British Council" pārstāvniecību Latvijā. Konkursa noslēgumā divi sociālie uzņēmēji vai sociālās uzņēmējdarbības ideju vai projektu autori saņems naudas balvu 1200 eiro apmērā, ko nodrošina "British Council" pārstāvniecība Latvijā un SEB banka. Uzvarētājus noteiks konkursa žūrija un tiešraides skatītāju balsojums.

"Konkursā var pieteikt ideju vai projektu, kas atbilst sociālās uzņēmējdarbības būtībai un definīcijai – ražot preces vai sniegt pakalpojumus ar mērķi risināt kādu sociālo problēmu vai radīt labumu sabiedrībai. Šī ir ne vien lieliska iespēja iegūt naudas līdzekļus biznesa izaugsmei, bet arī gūt pārliecību par savu ideju vai projektu, prezentējot to kompetentiem ekspertiem, un pastāstīt par savām biznesa iecerēm visai Latvijai," teic Madara Ūlande, Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas vadītāja.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) sadarbībā ar Ekonomikas ministriju jau divpadsmito gadu rīko konkursu Eksporta un inovācijas balva. Konkursa patrons ir Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Uzņēmumus, kuri ir sasnieguši labus rezultātus biznesā un apliecinājuši uzņēmējdarbībai raksturīgo konkurences garu, aicina pieteikties konkursam Eksporta un inovācijas balva 2016. Iepazīties ar konkursa nolikumu un pieteikt savu dalību var LIAA mājaslapā liaa.gov.lv līdz š.g. 26.septembrim.

Konkursā tiks novērtēti komercsabiedrību sasniegumi un noteikti laureāti šādās kategorijās:

- Eksportspējīgākais komersants lielo/ vidējo un mazo komercsabiedrību grupās,

- Importa aizstājējprodukts,

- Inovatīvākais produkts,

- Rūpnieciskais dizains,

Neatkarīgi no Latvijā un pasaulē valdošajiem apstākļiem, biznesa simulāciju un uzņēmējdarbības uzsākšanas konkurss jauniešiem "Bizness24h" šogad turpina savu norisi.

Neapdraudot konkursa dalībnieku un citu iesaistīto personu veselību, konkursa 3. kārta un fināls notiek tiešsaistē ar dažādu komunikācijas un uzdevumu risināšanas platformu palīdzību. Līdz ar to dalībnieku komandas turpina cīņu par "Biznesa Guru 2020" titulu, kuru konkursa žūrija piešķirs tikai vienai labākajai dalībnieku komandai konkursa finālā 6.aprīlī.

Konkurss savu norisi uzsāka februāra sākumā, kad teju 740 motivēti jaunieši ar interesi par uzņēmējdarbību vienlaikus iesaistījās konkursa sadarbības partnera "airBaltic" gadījuma izpētē jeb business case study. Dalību konkursa 2.kārtā turpināja 200 jeb 66 komandu labāko risinājumu autori. Šajā kārtā dalībnieki tikās Banku augstskolas telpās, lai izspēlētu valsts politisko un ekonomisko procesu simulāciju spēli "Prezidents - papildinātais". Šīs kārtas laikā tika pārbaudītas problēmu risināšanas, organizācijas stratēģijas, finanšu plānošanas, efektīvas komunikācijas un sadarbošanās komandā prasmes. Taču tikai divdesmit piecas komandas, kuras sevi vislabāk parādīja otrajā kārtā, šobrīd turpina cīņu konkursa trešajā kārtā jeb finālā.

Savu neapmierinātību ar martā izsludinātā vilcienu iepirkumu konkursa 1. kārtas rezultātiem izrādījis tā dalībnieks Stadler Bussnang AG, šā gada 11. oktobrī iesniedzot sūdzību Iepirkumu uzraudzības birojam (IUB). Zināms, ka Stadler uzskata, ka izsludinātajā konkursā Rīgas vagonbūves rūpnīcas (RVR) nosacītā pirmskvalifikācija esot pretrunā ar iepirkuma noteikumiem un līdz ar to šī kompānija konkursā ir diskvalificējama.

Db.lv jau vēstīja, ka 144 miljonus latu vērtā pasažieru vilcienu piegādes konkursā izšķirošajai otrajai kārtai kvalificējušies visi trīs pirmās kārtas pretendenti – Construcciones y Auxiliar de Ferrocarriles, S.A. (CAF) (Spānija), a/s Rīgas Vagonbūves rūpnīca (RVR) sadarbībā ar Bombardier un Stadler Bussnang AG (Šveice).

RVR uzaicināts piedalīties konkursa otrajā kārtā, nosakot, ka līgumtiesību piešķiršanas gadījumā RVR un Bombardier kopā uzņemas atbildību un saistību izpildīt iepirkuma līgumu, Bombardier uzņemoties atbildību un izpildot jebkuru no iepirkuma līguma saistībām, ja to neizpilda RVR.

Atbilstoši SIA Lursoft sadarbībā ar Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru (UR) aprēķinātajai statistikai, pagājušā gada laikā reģistrēti 13 500 uzņēmumi un komercsabiedrības, kas ir lielākais jaunreģistrēto komercdarbības subjektu skaits pēdējo 11 gadu laikā. Turklāt tas ir par 22,63% vairāk nekā 2005. gadā (11 009).

Visu, vairāk kā 50,000 uzņēmumu kopējā peļņa 2005. gadā pārsniedza zaudējumus un sasniedza 1 miljardu latu, kas, savukārt, ļāva šo peļņu atgriezt tautsaimniecībā 2006. gadā. Šie un vairāki citi rādītāji ļauj uzskatīt 2006. gadu par dinamiskāko un finansiāli veiksmīgāko atjaunotās Latvijas Republikas vēsturē.

Lursoft atgādina, ka līdz pat 2002. gadam jaunu uzņēmumu dibināšanas tempi katru gadu samazinājās, sasniedzot zemāko skaitu 2002. gadā - 6270.

Būtiskākie iemesli jaunu uzņēmumu reģistrācijai:

-un uzņēmumu ienākumu nodokļu likmes samazināšana, kas ne tikai ļauj pašiem uzņēmējiem pašiem optimizēt savus līdzekļus pretstatā neefektīvajai valsts sociālā nodokļa izmantošanas kārtībai, bet padara Latvijas uzņēmējus šajā ziņā konkurentspējīgākus pasaulē;