Ceturtdien, 28.jūnijā Rīgas Ekonomikas augstskolas telpās 95 ideju autori no visas Latvijas piedalījās konkursa "Ideju kauss 2007" apmācībās. Tajās apmeklētajiem bija iespēja gūt ieskatu biznesa plānu rakstīšanā, uzņēmumu mārketingā un intelektuālā īpašuma aizsardzībā. Apmācības vadīja kompetenti speciālisti no riska kapitāla pārvaldes kompānijas Eko Investors, Hansabankas un Latvijas Patentu valdes.

Kā jau iepriekš tika informēts, Latvijas jaunieši ir izrādījuši necerētu aktivitāti un konkursa "Ideju kauss 2007" 1.kārtā iesnieguši 269 inovatīvas biznesa idejas, no kurām 127 idejas konkursa žūrija izvirzīja otrajai kārtai.

Pasākuma ietvaros riska kapitāla pārvaldes kompānijas Eko Investors eksperti vadīja lekcijas par biznesa plānu rakstīšanu (Kristīne Lomanovska) un finansu aprēķinu veidošanu (Ģirts Tihomirovs). Savukārt Hansabankas marketinga speciāliste Zane Čulkstēna stāstīja par to kā uzņēmuma vislabāk organizēt marketinga aktivitātes un virzīt produktu tirgū. Seminārā uzstājās arī Latvijas Republikas Patentu valdes pārstāvji, kuri sniedza īsu ieskatu intelektuālā īpašuma aizsardzības jautājumos.

Ņemot vērā lielo atsaucību 2007.gadā, arī šogad Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) un Rīgas dome sadarbībā ar A/s Hansabanka un riska kapitāla fondu pārvaldes uzņēmumu A/s Eko investors rīko Inovatīvo biznesa ideju konkursu Ideju kauss 2008, liecina sniegtā informācija medijiem.

2007.gadā Latvijas jaunieši izrādīja necerētu aktivitāti - konkursa Ideju kauss 2007 1.kārtā iesniegtas 269 inovatīvas biznesa idejas, no kurām 127 idejas konkursa žūrija izvirzīja 2.kārtai. Konkursā piedalījās rekordliels dalībnieku skaits - 384 jaunieši vecumā līdz 35 gadiem, no kuriem 95 apmeklēja konkursa organizatoru rīkotās apmācības, savukārt 82 ideju autori pieteicās konkursa ietvaros piedāvātajiem mentoru pakalpojumiem, tai skaitā - tehnoloģiski sarežģītajām idejām, kas saistītas, piemēram, ar agronomiju, pārtikas pārstrādi, ķīmiju, IT risinājumiem. Vairums dalībnieku, kas izmantojuši piesaistītos mentorus, izteikuši atzinību par šo cilvēku kompetenci attiecīgajā jomā. Konkursa rīkotājiem zināms, ka no finālā iesniegtajiem 56 biznesa plāniem apmēram 10% jeb 6 biznesa idejas uzsāktas īstenot dzīvē – ir jau izveidoti uzņēmumi un uzsākta saimnieciskā darbība.

Jau devīto reizi studenti no visas pasaules var pārbaudīt savas prasmes un zināšanas par ekonomiku Austrumeiropas lielākajā un populārākajā starptautiskajā konkursā Peak time 2008, kas no 30. aprīļa līdz 3. maijam norisināsies Rīgas Ekonomikas Augstskolā, liecina Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras sniegtā informācija medijiem.

Šogad konkursu atbalsta arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA), kuras viens no mērķiem ir veicināt uzņēmējdarbības garu un attīstīt topošo uzņēmēju praktiskās iemaņas uzņēmējdarbībā. Jau līdz šim rīkotajos pasākumos: Ideju kauss 2007, Ideju kauss 2008, Uzņēmējs 5 dienās! un Uzsāc savu Biznesu! Īsteno sapni! LIAA iesaista jauniešus un mudina topošos uzņēmējus īstenot jaunas idejas un apgūt prasmes uzņēmējdarbībā.

Peak Time ir pasaulē plaši pazīstams konkurss, kurā pagājušajā gadā piedalījās 450 dalībnieki no 28 pasaules valstīm, tai skaitā Baltijas valstīm, Vācijas, Spānijas, Brazīlijas, Singapūras, Kostarikas un Taivānas. Pasākuma mērķis ir apvienot ekonomikas studentus no dažādām pasaules universitātēm un dot viņiem iespēju pārbaudīt un parādīt savas teorētiskās zināšanas par ekonomiku, risinot dažādus uzdevumus. Organizatoru mērķis ir veicināt starptautisko sadarbību un ideju apmaiņu biznesa sfērā starp studentiem, sponsoru pārstāvjiem un lieliskiem vieslektoriem.

Līdzās dažādiem atbalsta instrumentiem arī pašvaldības veicina jaunu uzņēmumu veidošanos savās teritorijās ar īpašiem grantu konkursiem.

"Aptuveni 90% gadījumu pašvaldībām ir grantu konkurss jauno uzņēmēju atbalstam konkrētajā teritorijā – pašvaldības izraugās savus biznesa uzsācējus, kam piešķirt finansiālu atbalstu," teic Andra Feldmane, Latvijas Pašvaldību savienības padomniece uzņēmējdarbības jautājumos. Ir pašvaldības, kas krīzes ietekmē grantu programmas ir paplašinājušas un tās ir pieejamas ne tikai jaunajiem uzņēmējiem, bet arī vecākiem, kas raduši iespēju transformēt savu biznesu un atraduši jaunas noieta platformas, izstrādājuši jaunus produktus vai pakalpojumus. Finansējuma apmērs ir dažāds, bet vidēji tie ir divi līdz trīs tūkstoši eiro. Visbiežāk tie tiek gradēti pa vietām, piemēram, pirmajai vietai 3000 eiro, otrajai 2500 eiro, bet trešajai – 2000 eiro. Ir arī pašvaldības, kas trim labāko ideju autoriem piešķir vienādu summu.

Otrdien, 4.septembrī pulksten 12:00 Rīgas domes kamīnzālē, Rātslaukumā 1 notiks apaļā galda diskusija par īstenojamiem inovatīvās attīstības projektiem Rīgas pilsētā tuvākajos gados, valsts inovatīvās attīstības stiprām un vājām pusēm, nākotnes iespējām, iespējamiem draudiem u.c. Diskusijā tiks sniegta arī informācija par pasākuma "Rīgas Forums 2007" programmu un tēmām. Apaļā galda diskusijā piedalīsies Rīgas domes, "Latvijas Tehnoloģiskais centrs", Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) un uzņēmumu pārstāvji.

Trešdien, 5.septembrī izstādes "Riga Food 2007" ietvaros notiks seminārs Latvijas pārtikas nozares uzņēmumiem "Krievijas pārtikas tirgus: muitas regulējums un svarīgākie pārtikas preču virzības aspekti Krievijas tirgū". Seminārs notiks no plkst.13:00 līdz 16:20 izstāžu centra "Ķīpsala" 2.hallē.

Seminārā Latvijas uzņēmēji varēs iepazīties ar Krievijas muitas aktualitātēm un pamatnoteikumiem, kas jāievēro, lai veiksmīgi eksportētu produkciju uz Krievijas Federāciju. Semināra dalībnieki varēs uzzināt par riskiem un nosacījumiem, kas jāievēro, lai veiksmīgi nodarbotos ar uzņēmējdarbību Krievijā, kā arī kā veidot efektīvus pārdošanas kanālus Krievijā. Seminārs būs krievu valodā.

Atklātā konkursā par 12 projektu izstrādi Liepājas ielu apgaismojuma rekonstrukcijai 15 dalībnieku konkurencē 10 projektos uzvarējis IK Energokonsultants un 2 - SIA Agroprojekts, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājslapā.

Uzvarētājiem ar precizitāti līdz vienam latam izdevies uzminēt pašvaldības iepriekš lēsto cenu par projekta izstrādi. Tā, piemēram, tehniskā projekta izstrāde objektam Celtnieku ielas ielu apgaismojuma rekonstrukcija, Liepājā, iepriekš lēsta 310 latu vērtībā (bez PVN), uzvarētājs piedāvājis 310.10 latu līgumcenu. Rožu ielas ielu apgaismojuma rekonstrukcijas projekts iepriekš novērtēts 334 latu vērtībā, uzvarētājs piedāvājis 334 latu un 40 santīmu vērtu projektu. Līdzīga cenu starpība ir visos līgumā paredzētajos projektu piedāvājumos.

Tehnisko projektu izstrāde projektam Liepājas pilsētas ielu apgaismojuma rekonstrukcija ir projekts, ko Liepājas dome gatavojas realizēt ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstu.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektoram mēnesī vajadzētu pelnīt vismaz tikpat daudz, cik nopelna analoģiska dienesta vadītājs Igaunijā, un šī summa ir 5800 eiro, šorīt intervijā LNT raidījumam 900 sekundes sacīja Valsts kancelejas direktors Mārtiņš Krieviņš.

Viņš minēja, ka tieši neadekvātais atalgojums, kāds patlaban pienākas VID ģenerāldirektoram, varētu būt viens no iemesliem, kāpēc konkurss uz šo amatu beidzās bez rezultāta.

Krieviņš pastāstīja, ka augusta vidū noslēgsies pētījums par atalgojuma atšķirībām privātajā un valsts sektorā. Viņš pieļāva, ka pēc iepazīšanās ar šī pētījuma rezultātiem varētu tikt izveidoti kādi izņēmumi attiecībā uz atalgojumu VID, bet par to vēl būšot jādiskutē. «Protams, mana preference būtu atrisināt atalgojuma jautājumu visā valsts pārvaldē kopumā,» sacīja Valsts kancelejas vadītājs.

Jautāts, kādu tieši atalgojumu viņa ieskatā vajadzētu saņemt VID ģenerāldirektoram, Krieviņš atbildēja, ka «tas minimums, uz ko mums vajadzētu iziet, ir Igaunijas Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora atalgojums, kas ir 5800 eiro mēnesī».

Atkritumu apsaimniekotāja SIA Getliņi Eko pērnā gada nogalē izsludinātā atkritumu šķirošanas rūpnīcas būvniecības konkursa, kura rezultāti noteiks, vai Latvija spēs nodrošināt ES prasības un izvairīties no bargām soda sankcijām, prasībām varētu nebūt atbilstošu pretendentu, skaidroja atkritumu apsaimniekotāju SIA Eko Rīga pārstāve Jana Duhovska un SIA Vides pakalpojumu grupa padomes priekšsēdētājs Guntars Kokorevičs.

Kā ziņots, Eiropas Savienības (ES) regulas paredz, ka no 2015.gada Getliņi Eko teritorijā obligāti jāveic savākto atkritumu šķirošana, taču vairākkārtēji mēģinājumi izsludināt konkursu par šķirošanas nodrošināšanu beigušies bez rezultātiem, jo konkurss Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB) nemitīgi apstrīdēts.

Getliņu Eko valdes priekšsēdētājs Imants Stirāns iepriekš uzsvēra, ka šis ir jau trešais Getliņu Eko izsludinātais konkurss par sadzīves atkritumu sagatavošanu noglabāšanai, un šim konkursam ir izšķiroša nozīme, jo tā norise un rezultāti noteiks, vai Latvija spēs iekļauties termiņā un nodrošināt ES prasības par atkritumu šķirošanu.

Latvijas Institūts rīkoja diskusiju redaktoriem un komentētājiem par plašu rezonansi izraisījušo sociālo kustību #GribuTeviAtpakaļ, kuras laikā tika pārrunāta kustības stratēģija, mērķi un turpmākie soļi.

Tajā piedalījās LI direktore Aiva Rozenberga, divi nesen no ārzemēm atgriezušies jaunie profesionāļi - Liene Pērkone un Ņikita Kazakevičš, kā arī mediju pārstāvji no Latvijas Radio, Latvijas Televīzijas, Latvijas Neatkarīgās Televīzijas, ziņu aģentūras BNS, laikrakstiem Latvijas Avīze, Diena, Dienas Bizness un Bauskas Dzīve.

Diskusijā Ņ.Kazakevičs uzsvēra, ka jauniem cilvēkiem galvenā motivācija atgriezties Latvijā ne vienmēr ir finanses, bet vērtības un iespējas. Problēma nav algas apjomā, bet gan attieksmē pret jaunajiem profesionāļiem un jaunu priekšlikumu uzklausīšanā. Viņam piekrīt arī L.Pērkone, un saka, ka salīdzinājumā ar Londonu vai Parīzi, strādājot Latvijā, rodas sajūta, ka profesionālajai attīstībai ir «griesti», kuriem cauri izsisties ir neiespējami. Jaunie profesionāļi arī minēja, ka viņus Latvijā motivē atgriezties dzīves kvalitāte, daba un tīrā vide, kā arī start-up potenciāls.

Latvijas izglītības sistēma ir vai nu pirmajā, vai pēdējā vietā dažādos parametros, kurus pēta OECD, salīdzinot dažādu valstu izglītības sistēmas, un secinājums ir, ka tā ir neefektīva.

Mums ir lielākie kapitālieguldījumi, mazākās klases, zemākais skolotāju atalgojums un lielākais skolotāju skaits uz izglītojamo.

Esam neefektīvi uz citu fona

Tērējam mazāk uz vienu izglītojamo nekā vidēji OECD pētījuma valstīs. Līdzīgi kā lietuvieši, bet mazāk nekā igauņi un krietni mazāk nekā vācieši. Viena no acīmredzamām kļūmēm ir kārtējo vai bāzes izdevumu un kapitālizdevumu attiecība. Proti, Latvijā kapitālizdevumiem izglītībai tērē divas reizes vairāk naudas nekā Vācijā un trīs reizes vairāk nekā Lietuvā. OECD piedāvā 2019. gada datus salīdzinājumam.

Atbilstoši Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes datiem bruto kapitālieguldījumi materiālajos pamatlīdzekļos izglītības budžeta iestādēs 2021. gadā bija 114 miljoni eiro, kas ir par pieciem miljoniem vairāk nekā 2019. gadā un divas reizes vairāk nekā 2017. gadā. No 114 miljoniem 85 miljoni ir bruto kapitālieguldījumi esošajās ēkās un konstrukcijās, ēku būvniecībā un pārbūvē. Mēs būvējam un remontējam trīs reizes brašāk nekā lietuvieši, bet lielīties ar labākām skolnieku sekmēm nevaram. OECD sniedz arī izglītības finansējuma kopējo izmaiņu indeksu un Latvijā tas ir sarūkošs, rēķinot pret 2015. gadu, turpretī Igaunija izglītības finansējumu audzē. Toties kapitālieguldījumu apjoms Latvijā aug no gada uz gadu!

Jau sesto gadu alus, iesala dzērienu un kvasa biedrība Alus brālība rīko konkursu Baltic Beer Star, kuram šobrīd notiek pieteikšanās. Organizatori atzīst, ka katru gadu Baltijas valstu ražotājiem savā starpā ir sīva konkurence, tomēr pērn konkursā visvairāk atzinības saņēma alus ražotāji no Lietuvas un Igaunijas, savukārt Latvijas ražotāju produkcija palika nepārspēta kvasa un iesala dzērienu kategorijā.

Līdz 10. septembrim alus, kvasa un iesala dzērienu ražotāji savu pēdējā gada laikā tapušo produkciju var pagūt pieteikt starptautiskajam alus konkursam «Baltic Beer Star 2018». Konkurss norisināsies no 18. līdz 21. septembrim. Šogad konkurss notiks jau sesto gadu, bet pirmo reizi Latvijas, Lietuvas un Igaunijas alus darītāju iepriekšējā gada veikums tiks vērtēts Lietuvā nevis Rīgā.

«Latvijā ir 50 alus ražotāju, kas ik gadu izstrādā desmitiem jaunu alus garšu un veidu, lai savu «īsto» dzērienu varētu sameklēt pat visprasīgākais pircējs. Turklāt, lai cik ierasta un Latvijā šķietami klasiska vērtība arī būtu alus, kvass vai iesala dzērieni, arī tos tiešā veidā ietekmē mode un pircēju nerimstošā prasība pēc jaunām garšām un sajūtām. Lai piedāvājumā neapjuktu un pircējiem palīdzētu izvēlēties dzērienu ar «kvalitātes zīmi», jau sesto gadu organizējam konkursu «Baltic Beer Star», kas veicina kvalitatīvas produkcijas ražošanu un veicina konkurenci, tātad - ceļ arī produkcijas kvalitāti,» skaidro Kārlis Tomsons, biedrības «Alus brālība» biedrs, kurš iepriekš 35 gadu garumā bija «Cēsu alus» vadītājs, tehnologs un joprojām ir alus darīšanas entuziasts.

SEB banka Iepirkumu uzraudzības birojā iesniegusi sūdzību saistībā ar konkursu Par Rīgas pilsētas pašvaldības kontu apkalpošanu. Kredītiestādei esot aizdomas, ka konkurss nav izsludināts uz vienādiem noteikumiem visiem kandidātiem.

SEB banka, kas pašlaik nodrošina Rīgas pilsētas pašvaldības kontu apkalpošanu, līdz ar jaunu konkursu zaudē šo iespēju, bet tai ir aizdomas, ka konkurss ir negodīgs un kādam no konkurentiem radīti labvēlīgāki nosacījumi.

Saskaņā ar Rīgas domes Finanšu departamentā sniegto informāciju slēgts konkurss Par Rīgas pilsētas pašvaldības kontu apkalpošanu norisinās divos posmos, ko veido kandidātu atlase pirmajā posmā un atlasīto kandidātu uzaicināšana iesniegt piedāvājumus otrajā posmā. Konkurss tiekot rīkots ar mērķi nodrošināt Rīgas pilsētas pašvaldības finanšu līdzekļu efektīvāku izmantošanu un uzlabot naudas plūsmas vadību.

Dalība dažādos starptautiskos uzņēmējdarbības konkursos prasa laiku un pūles, taču tas ir vērtīgs ieguldījums uzņēmuma zīmolā

«Starptautiskie uzņēmējdarbības konkursi un sacensības ir lieliska platforma un izaugsmes iespējas uzņēmumam. Pirmkārt, tā ir lieliska iespēja ar ļoti maziem laika un finanšu ieguldījumiem pārbaudīt savu biznesa ideju un tās potenciālu starptautiskajā tirgū. Tas ir ātrs veids, kā uzzināt tendences un aktualitātes ārvalstīs un konkrētā mērķa tirgū. Otrkārt, tā ir iespēja tikt sadzirdētam uz pasaules skatuves. Katrs šāds konkurss rūpējās par sabiedriskajām attiecībām un par konkursu, tā gaitu un rezultātiem stāsta arī vietējiem un ārvalstu medijiem. Treškārt, tie ir kontakti un potenciālie sadarbības partneri. Tā ir iespēja satikt investorus, piegādātājus, pircējus vai gluži vienkārši domubiedrus,» saka Līva Stūrmane, konkursa Creative Business Cup organizatore.

Konkursa procedūra jaunceļamās energojaudu bāzes stacijas pretendentu atlasei varētu būt tikai politiskais teātris, nodeva birokrātijai un acu aizmālēšanai.

Par to domāt vedina jau nedēļu pirms Saeimas pieņemtajiem Grozījumiem Elektroenerģijas tirgus likumā AS Latvenergo Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā ievietotais paziņojums par līgumu, kura oficiālais nosaukums ir «Kombinētā cikla gāzes turbīnu stacijas izbūve Rīgas TEC-2 rekonstrukcijas otrā kārta», kas vienlaikus ir arī pretendentu aptauja jaunceļamajai gāzes bāzes stacijai. Šo faktu apstiprināja Latvenergo ārējo komunikāciju vadītājs Andris Siksnis.

Lai izskatītos korekti

«Es esmu pārliecināts, ka Latvenergo uzvarēs. Konkurss vajadzīgs, lai politiski viss izskatītos korekti,» Db atzina dabasgāzes importa uzņēmuma un viens no galvenajiem AS LatvijasGāzes akcionāriem Itera-Latvija prezidents Juris Savickis. Pie tam tas notiek veselu nedēļu pirms Saeimas pieņemtajiem grozījumiem Elektroenerģijas tirgus likumā. Paziņojumā nekur nav tieši minēts, ka runa ir arī par jaunceļamo gāzes bāzes staciju, taču potenciālajiem elektrostacijas būvniekiem tas esot jāsaprot kā uzaicinājums pieteikties sarunu procedūrai, darīja zināmu Latvenergo ārējo komunikāciju vadītājs Andris Siksnis.

Nav retums gadījumi, kad vairākas kapitālsabiedrības (akciju sabiedrības un sabiedrības ar ierobežotu atbildību) ir savstarpēji viena ar otru cieši saistītas, viena kapitālsabiedrība pilnībā vai kādā tās daļā pieder otrai, otrā pieder trešajai, trešā – ceturtajai. Šādas kapitālsabiedrības kā vienas ķēdes posmi veido savstarpēji saistītu struktūru – ķēdi. Reizēm vienkāršas, reizēm sazarotas un samudžinātas, bet parasti tām kaut kur ir sākums un ir arī beigas. Tomēr praksē ir sastopami arī savdabīgi izņēmumi, kad šāda kapitālsabiedrību īpašnieku ķēde noslēdzas kā aplis – viena kapitālsabiedrība pilnībā pieder otrai, otrā – trešajai, bet trešā – pirmajai.

Vai šāda kapitālsabiedrību īpašnieku struktūra, kas noslēdzas kā aplis, nav Latvijā aizliegta?

Likums nosaka, ka, izņemot likumā noteiktos gadījumus, kapitālsabiedrībai ir aizliegts iegūt īpašumā savas daļas. Turklāt arī šajos izņēmuma gadījumos, kad kapitālsabiedrībai ir atļauts iegūt savas daļas, likums nosaka kapitālsabiedrībai pienākumu savas daļas noteiktā termiņā atsavināt vai dzēst.

Attiecībā uz sabiedrībām ar ierobežotu atbildību šie ierobežojumi nav tulkojami paplašināti un sabiedrībai ir aizliegts tikai tiešā veidā iegūt savas daļas, bet nav aizliegts sabiedrībai iegūt savas daļas netiešā veidā ar citu sabiedrību starpniecību.

Lai arī patlaban vēl nav uzrunāta, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītāja pienākumus pildošā ģenerāldirektora vietniece Dace Pelēkā joprojām apsver pretendēšanu uz VID vadītāja amatu, aģentūrai LETA apstiprina Pelēkā.

Viņa norāda, ka pretendēs uz šo amatu arī tad, ja tiešas uzaicināšanas vietā tiks rīkots konkurss.

Lēmumu par dalību konkursā Pelēkā pieņemšot, kad būs zināmi tā nosacījumi.

Kā vēstīts, Valsts vides dienesta vadītāja Inga Koļegova nolēmusi atsaukt savu kandidatūru VID ģenerāldirektora amatam, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijā.

Uz vakanto Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amatu tiks rīkots jauns konkurss.

Kā ziņots, Vienotības iebildumu dēļ valdība otrdien uz nedēļu atlika Koļegovas apstiprināšanu VID ģenerāldirektora amatā. Koļegovas kandidatūru VID vadītāja amatā atbalstīja Zaļo un zemnieku savienība un nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK.

Tehnoloģiju kompānija Microsoft lūgusi izņemt no interneta meklētāja Google rezultātiem saites uz savām interneta vietnēm, kļūdas pēc tās uzskatot par pirātiskām.

Microsoft vārdā lūgumu, lai Google no meklētāja rezultātiem izņem saites uz galveno Microsoft interneta vietni, kurā atrodas informācija par produktiem un tehniskā atbalsta informācija, nosūtījis uzņēmums LeakID, kas specializējas interneta pirātisma apkarošanā. Google darbinieki sapratuši, ka notikušais ir kļūda un no meklētāja rezultātiem saites nav izņēmuši.

Kā norāda tehnoloģiju medijs PC World, uzņēmumi, kas nodarbojas ar pieprasījumu izsūtīšanu par kādas noteiktas vietnes izņemšanu no meklētāja rezultātiem, šo procesu automatizē un tādējādi tajā viegli var ielavīties kļūdas.

TechHub Riga telpās noritējušā konkursa Start Tel Aviv 2013 finālistu cīņā par labāko tika atzīts jaunais tehnoloģiju uzņēmums Fastr App. Uzvarētājs oktobrī dosies uz Telavivu piecu dienu mācību vizītē, iepazīsies ar valsts start-up vidi un tiksies ar Izraēlas biznesa ekspertiem un investoriem.

[Papildināts viss teksts]

Latvijā šāds konkurss notiek pirmo reizi, bet starptautiski – otro. Start Tel Aviv ir Izraēlas rīkotas starptautiskas sacensības, kas vienlaikus norisinās vairākās valstīs. Konkurss norisinās otro reizi, bet Latvija tajā piedalās pirmoreiz. Šogad konkurss notiek 13 valstīs, kuru uzvarētāji tiksies kopējā piecu dienu pieredzē, iepazīstot start-up ekosistēmu Telavivā.

Izraēlas vēstniecības un TechHub Riga rīkotajā īso prezentāciju konkursā piedalījās septiņi start-up – Roamer app, Infogr.am, Mewo, Fastr, Polyflint, Froont un Latte.

Banku iebildumiem apvītais konkurss par Rīgas pilsētas pašvaldības kontu apkalpošanu noslēdzies. Par uzvarētāju atzīta Nordea banka, nevis kāda no tām, kas sūdzējās par konkursa norisi iepirkumu uzraudzības birojam.

Par to liecina IUB pieejamā informācija.

Db.lv jau vēstīja, ka konkursā par tiesībām apkalpot galvaspilsētas pašvaldības kontu apkalpošanu vairākas bankas iesniedza sūdzības.

Tā sūdzību iesniedza SEB banka, DnB NORD Banka un Swedbanka.

DnB NORD Banka bijar saņēmusi konkursa iepirkumu komisijas lēmumu, kurā noraidīts tās pieteikums konkursam par Rīgas pilsētas pašvaldības kontu apkalpošanu. Pēc šī lēmuma izvērtēšanas DnB NORD Banka IUB iesniedza sūdzību par konkursa kandidātu atlases noteikumiem, jo vairāku apsvērumu dēļ tā pieņem, ka ir aizskartas bankas tiesības.

DnB NORD Banka uzskatīja, ka konkursa kandidātu atlases noteikumi neparedz vienlīdzīgu attieksmi pret visiem konkursa kandidātiem un nenodrošina konkursa kandidātu brīvu konkurenci.

Plašākai sabiedrībai nezinot, Rīgas pašvaldība tērē līdzekļus «savu» projektu realizācijai, norāda Rīgas domes opozīcijas frakciju bloka Vienotība deputāti.

Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs devis uzdevumu veikt Rīgas domes norēķinu sistēmas reorganizāciju, lai panāktu pašvaldības līdzekļu efektīvāku izmantošanu un uzlabotu naudas plūsmas vadību. Kā galvenais pašvaldības ieguvums sadarbībai ar iepirkumā izvēlēto Nordea banku tiek minēts bezmaksas kontu apkalpošana un izdevīgāki procentu maksājumi.

Tomēr parādījusies arī medaļas otrā puse: lai nodrošinātu elektroniskās norēķinu sistēmas darbību, kas saistīts ar bankas maiņu, programmētu un veidotu jauno datu bāžu dizainu, Rīga tērēs gandrīz 20 tūkstošus latu no nodokļu maksātāju maciņa.

Atbilstoša infrastruktūra – jauna koncertzāle un viesnīcas – konkursu Jaunais vilnis varot pacelt citā līmenī, kā arī piesaistīt ārvalstu investorus.

Desmit gadu laikā konkurss Jaunais vilnis ir iekarojis televīzijas skatītājus bijušās PSRS telpā, un tas vairāk orientējas uz krievu valodu saprotošu publiku, taču mūsdienīga koncerzāle un viesnīcas ļautu šo jauno izpildītāju konkursu orientēt arī uz Rietumeiropas skatītājiem, skaidroja konkursa Jaunais vilnis organizators, komponists un šovbiznesa pārzinātājs Igors Krutojs.

Viņš norāda, ka, jau šobrīd tiekot domāts par pasākumiem, kā piesaistīt Rietumeiropas auditoriju, un ka viens no risinājumiem esot konkursa norises valodas maiņa no krievu uz angļu vai arī aizkadra stāstījums angļu valodā. Līdz ar to pakāpeniski saruktu Krievijas šobiznesa zvaigžņu īpatsvars, kuras aizstātu Rietumeiropas zvaigznes. To, ka to iespējams izdarīt rāda arī Stīva Vondera uzstāšānās, kas, pēc I. Krutoja sacītā izmaksājusi aptuveni 0,8 mljonus. I. Krutojs nenoliedza, ka šobrīd ir interese palielināt to valstu skaitu, uz kurām tiek translēts konkurss Jaunais vilnis, piemēram, uz Norvēģiju, no kurienes varot sagaidīt arī tūristus.

Sūdzību saistībā ar konkursu Par Rīgas pilsētas pašvaldības kontu apkalpošanu Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB) iesniegusi ne tikai SEB banka, bet arī DnB NORD Banka, liecina gan biroja interneta vietnē publicētā, gan DnB NORD Bankas sniegtā informācija.

Kā informēja DnB NORD Bankā, kredītiestāde ir saņēmusi konkursa iepirkumu komisijas lēmumu, kurā noraidīts tās pieteikums konkursam par Rīgas pilsētas pašvaldības kontu apkalpošanu. Pēc šī lēmuma izvērtēšanas DnB NORD Banka IUB ir iesniegusi iesniegumu par konkursa kandidātu atlases noteikumiem, jo vairāku apsvērumu dēļ tā pieņem, ka ir aizskartas bankas tiesības.

DnB NORD Banka uzskata, ka konkursa kandidātu atlases noteikumi neparedz vienlīdzīgu attieksmi pret visiem konkursa kandidātiem un nenodrošina konkursa kandidātu brīvu konkurenci.

Db.lv jau vēstīja, ka IUB saistībā ar šo pašu konkursu sūdzību iesniedza arī SEB banka. Kredītiestādei ir aizdomas, ka konkurss nav izsludināts uz vienādiem noteikumiem visiem kandidātiem.

Jūrmalas viesnīcas ir gandarītas, ka pretēji iepriekš izskanējušajai informācijai jauno izpildītāju konkurss Jaunais vilnis arī šogad tomēr notiks Jūrmalā, saka viesnīcu pārstāvji.

Viesnīcas Amber Sea Hotel pārstāve Jeļena Soboļenko norādīja, ka ziņa par to, ka konkurss Jaunais vilnis tomēr notiks Jūrmalā, iepriecina, tomēr neatkarīgi no pasākuma norises vasaras sezonā viesnīcā esot pietiekams klientu skaits.

«Vasaras sezonas garumā strādājam ar vienādām cenām, tādēļ klientu nekad nav trūcis,» paskaidroja Soboļenko.

Viesnīcas Baltic Beach Hotel pārstāve Zane Šteinberga norādīja: «Tā kā oficiāli konkurss nebija atcelts - turpinājās biļešu tirdzniecība, viesnīcu rezervācijas, šo situāciju dēvējam kā loģisku un saprātīgu situācijas atrisinājumu.»

Šteinberga paskaidroja, ka viesnīcas cenas 2012.gadam tika apstiprinātas jau 2011.gada vidū, līdz ar to cenu maiņa konkursa norises laikā netiek paredzēta.

Biroja administrators ir kā uzņēmuma vizītkarte - katram uzņēmumam atšķirīga, bet vienlīdz svarīga.

Šogad konkursā Labākais biroja administrators 85 dalībnieku konkurencē labākās titulu izcīnīja SIA Maximus Capital Management administratore Anna Tutina. Otro vietu ieguva SIA Apartment4Sale pārstāve Karlīna Bērza. AS Elko grupa biroja administrators Jānis Cinglers ierindojās trešajā vietā, savukārt ceturtajā vietā palika AS Hanzas maiznīcas biroja administratore Sanita Kadiķe.

«Zināju, ka kolēģi mani uzskata par labāko biroja administratori, tomēr nedomāju, ka varētu uzvarēt konkursā,» atzīst konkursa uzvarētāja A. Tutina. Viņa domā, ka konkurss palīdz izcelt amata nozīmīgumu, jo ikdienā daudz kas no darāmā darba esot teju vai neredzams. «Biroja administrators nav pati galvenā persona uzņēmumā. Tas ir cilvēks, kas dara darbu, ko citi varbūt pat nepamana. Ar šādu konkursu tiek izcelta administratora loma gan komunikācijā uz āru – klientiem un sadarbības partneriem, gan uz iekšu – kolēģiem,» viņa secina.