Konkursa procedūra jaunceļamās energojaudu bāzes stacijas pretendentu atlasei varētu būt tikai politiskais teātris, nodeva birokrātijai un acu aizmālēšanai.
Par to domāt vedina jau nedēļu pirms Saeimas pieņemtajiem Grozījumiem Elektroenerģijas tirgus likumā AS Latvenergo Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā ievietotais paziņojums par līgumu, kura oficiālais nosaukums ir «Kombinētā cikla gāzes turbīnu stacijas izbūve Rīgas TEC-2 rekonstrukcijas otrā kārta», kas vienlaikus ir arī pretendentu aptauja jaunceļamajai gāzes bāzes stacijai. Šo faktu apstiprināja Latvenergo ārējo komunikāciju vadītājs Andris Siksnis.
Lai izskatītos korekti
«Es esmu pārliecināts, ka Latvenergo uzvarēs. Konkurss vajadzīgs, lai politiski viss izskatītos korekti,» Db atzina dabasgāzes importa uzņēmuma un viens no galvenajiem AS LatvijasGāzes akcionāriem Itera-Latvija prezidents Juris Savickis. Pie tam tas notiek veselu nedēļu pirms Saeimas pieņemtajiem grozījumiem Elektroenerģijas tirgus likumā. Paziņojumā nekur nav tieši minēts, ka runa ir arī par jaunceļamo gāzes bāzes staciju, taču potenciālajiem elektrostacijas būvniekiem tas esot jāsaprot kā uzaicinājums pieteikties sarunu procedūrai, darīja zināmu Latvenergo ārējo komunikāciju vadītājs Andris Siksnis.
Jau nolemts
Šī pasteigšanās pirms oficiāli pieņemtā likuma ļauj domāt, ka patiesībā lēmums jau ir gatavs un Latvenergo pirms konkursa, ko likums paredz rīkot, lai izvēlētos vislabāko variantu un pretendentu energodeficīta novēršanai pēc 2009. gada, jau sper pavisam reālus soļus jaunās gāzes stacijas būvniecībā. To apliecina arī iepriekš medijos daudzkārt izskanējušais viedoklis, ka vienīgais reālais pretendents uz jaunās gāzes bāzes stacijas būvniecību ir Latvenergo, kam jau ir pavisam nopietnas iestrādes šajā projektā, un visas runas par alternatīviem projektiem vai konkursu ir tikai nepieciešamā formalitāte. Kā vēl viens apstiprinājums šim faktam ir arī Latvenergo valdes priekšsēdētāja Kārļa Miķelsona raidījumā Kas notiek Latvijā šī gada 12. martā paustais viedoklis, ka uzņēmuma prioritāte ir gāzes bāzes stacija un būtībā uzņēmums ir gatavs to uzbūvēt tūlīt. Taču diemžēl bez rīkotā konkursa nebūs subsīdiju. K. Miķelsons jau vairākkārt ir paudis viedokli, ka, lai jauno bāzes staciju vispār kāds apņemtos būvēt, uzņēmējam nepieciešamas vai nu subsīdijas no valsts, vai arī elektroenerģijas pārvades tarifā jāiekļauj jauna komponente, lai segtu būvniecības izmaksas. Arī Latvenergo šai sakarā neesot nekāds izņēmums, bet gan komerciāls, peļņā ieinteresēts uzņēmums. Līdz ar to projekti, kas nes zaudējumus vai ir saistīti ar palielinātu finansiālo risku, nav tā interesēs. Jebkurā gadījumā ir skaidrs, ka ar vai bez subsīdijām, taču gala rezultātā par jaunās energostacijas būvniecību nāksies maksāt gala patērētājiem. Taču tas vēl esot tik tāls nākotnes projekts, ka neviens šādus elektroenerģijas tarifu nākotnes aprēķinus nav veicis, Db norādīja Sabiedrisko pakalpojumu regulācijas komisijas priekšsēdētāja Valentīna Andrējeva.
Vieta skaidra
Vēl viens apstiprinājums tam, ka saistībā ar jaunās bāzes stacijas būvniecību kauliņi jau ir mesti, ir vietas izvēle. Tā atradīsies blakus Latvenergo TEC-2 Aconē, Salaspils novadā. To apstiprina gan AS LatvijasGāze valdes priekšsēdētāja Adriana Dāvja šā gada 28. aprīlī avīzei Telegraf viennozīmīgi paustais viedoklis, ka jaunā gāzes stacija blakus TEC-2 tiks pabeigta 2013. gadā, gan arī Ekonomikas ministrijas Enerģētikas departamenta direktora Uģa Sarmas apstiprinājums, ka visērtāk un efektīvāk jauno gāzes elektrostaciju ir novietot blakus jau esošajam Latvenergo energoblokam ar jau izbūvētu infrastruktūru. Esošā vieta arī esot Latvenergo galvenā priekšrocība. Piebildīsim, arī izšķirošā, jo bez vietas nav arī elektrostacijas. Par to, vai rīkojamais jaunās energostacijas būvniecības konkurss ir vai nav tikai teātris ar jau noskaidrotu uzvarētāju, Db pajautāt ekonomikas ministra Kaspara Gerharda viedokli neizdevās, jo ministrs atrodoties nedēļu ilgā ārzemju vizītē.
Neesot viena konkurss
Taču ministra padomniece Inga Spriņķe gan Db apgalvoja, ka tas nekādā gadījumā neesot viena uzņēmuma Latvenergo konkurss. Esot interesējušies arī vairāki ārzemju uzņēmumi, kas gan netika konkretizēti, jo tikai konkurss ļaus definēt elektroenerģijas vajadzību, jaudu apjomu un finansējumu, līdz ar to patlaban potenciālajiem interesentiem pat nav nekas konkrēts, ko piedāvāt. Taču par faktu, ka galvenajam Latvijas energouzņēmumam ir vairāk priekšrocību projektā nekā citiem pretendentiem, gan vajadzētu priecāties, norādīja I.Spriņķe.
Savādā aptauja
Acīmredzot šādas politikas dēļ arī Latvenergo ir daudz mazāk neskaidrību jaunā projekta sakarā, ja reiz tiek veikta jau jaunās stacijas būvniecības pretendentu atlase un cenu aptauja. Uz jautājumu, vai paziņojums par līguma publicēšanu, kur līguma priekšmetā ir minēta TEC-2 rekonstrukcija un nav ne vārda par patiesajiem aptaujas mērķiem, nav nedaudz neparasts veids, kā veikt projekta pretendentu un cenu aptauju, A. Siksnis atbildēja, ka Latvenergo ir pilnīgi atklāta, publiska kompānija un viņi būtu varējuši šo aptauju veikt arī telefoniski, taču izšķīrušies par šādu variantu. Bez tam uzņēmums jaunas gāzes bāzes stacijas būvniecību nekad neesot uzskatījis kā pilnīgi jaunu projektu, bet gan kā esošo jaudu papildinājumu un rekonstrukciju, līdz ar to nekādu pretrunu neesot, tā A. Siksnis. Par veiktās aptaujas rezultātiem nekādu apkopojumu vēl nav, bet pretendentu dokumentu iesniegšanas termiņš ir 13.05.2008.
Likumība neskaidra
Mēģinājumi noskaidrot, cik likumīga ir šādā veidā formulēta un IUB publicēta pretendentu atlase, pirms vispār pieņemts attiecīgs likums, kas dod iespēju izsludināt konkursu, skaidrus rezultātus nedeva. Kamēr uzņēmums IUB publikācijas rezultātus izmanto tiešām līguma priekšmetā minētajam mērķim, t.i., Rīgas TEC-2 rekonstrukcijai, pret to nav ko iebilst, tā IUB informācijas departamenta direktors Oļegs Fiļipovičs. Esot arī vienalga, kādā formā uzņēmums izsludina pretendentu aptauju, bet par faktu, vai tā konkrētajā gadījumā tiešām ir aptauja, varēs pārliecināties tikai pēc 13. maija. Neko aizdomīgu šajā procesā nesaskatīja arī U.Sarma, piebilstot, ka, ja reiz IUB šādu publikācijas formu atzinis par pieņemamu, tad tā arī esot. Jautājums tikai, ja jau aptaujas process ir pilnīgi atklāts un pat ikdienišķs, kāpēc tāda slēpšanās aiz nosaukuma «Rīgas TEC-2 rekonstrukcijas otrā kārta»? Varbūt potenciālie pretendenti varētu nesaprast, kas ir patiesais šīs publikācijas mērķis. Un kāpēc tāda steiga vēl pirms likuma pieņemšanas? Galu galā ir taču iespējams, ka Ministru kabineta rīkotā konkursa rezultātā uzvarētu pavisam cits pretendents, piemēram, cietā kurināmā stacija...