Iespējams, kļūda bija Arvila Ašeradena palikšana Ekonomikas ministra amatā. Neizskatās, ka viņam būtu kāds plāns, lai stratēģiski atrisinātu elektrības OIK jautājumu. Tikmēr valsts politikas trūkums enerģētikā draud arī ar dabasgāzes cenu nepamatotu sadārdzināšanos un iespējamu enerģētisko krīzi nākamā gada ziemā.
Mums ļoti paveicās, ka šogad bija tik maiga ziema. Sals tuvu mīnus divdesmit grādiem bija tikai vienu nedēļu, un jau tad ar tobrīd iesūknēto gāzes daudzumu Inčukalna pazemes gāzes krātuve strādāja maksimālā režīmā. Vēl pāris aukstu dienu un vajadzētu ierobežot gāzes padevi Latvijas iedzīvotājiem.
Pierādījās, ka aukstā laikā Krievija tikai pa cauruļvadu tehniski nevar piegādāt dabasgāzi ne tikai Latvijas, Igaunijas un Lietuvas klientiem, bet tai pašai ir nepieciešamas Inčukalna jaudas, lai apgādātu savus klientus reģionā, kas tradicionāli ir apgādāti no mūsu gāzes krātuves. Šī gada aukstajās dienās Krievija lūdza, lai Latvija ieslēdz reverso plūsmu un apgādā to ar gāzi. Aukstajā nedēļā Inčukalns, kā tas ir bijis vienmēr arī pagātnē, nodrošināja gāzes piegādes uz četrām valstīm – Latviju, Lietuvu, Igauniju un Krieviju.
Valdības novārtā atstātajā dabasgāzes nozarē sāk attīstīties procesi, kuru loģiskais iznākums var rezultēties nākamajā OIK.
Mums ļoti paveicās, ka Inčukalna lielākie klienti Latvijas Gāze un Latvenergo apzinīgi bija noglabājuši krātuvē šim gadam pietiekamu gāzes daudzumu. Eiropā aukstā laika dēļ gāzes cenas uzlidoja divas un trīs reizes. Tas rāda to, kas neapšaubāmi notiktu arī ar Latvijas dabasgāzes cenu, ja mums nebūtu mūsu lielās dabas bagātības – dabiskās pazemes gāzes krātuves – vai arī, ja tajā nebūtu gāzes.
Pašreizējā sistēma neveicina Inčukalna gāzes krātuves piepildījumu. Neizdevīgā stāvoklī ir nostādīti tirgotāji, kuri apzinīgi glabā gāzes rezerves, kas tiem sagādā papildu izmaksas, bet priekšrocība ir spekulantiem, kuri cer nopelnīt, izdevīgi pārdodot nelielas partijas bez riska. Nevienam nozarē nav šaubu – ja būtu tāda ziema ar mīnus trīsdesmit grādiem kā trīs četrus gadus atpakaļ, Latvijā kāds paliktu bez gāzes un apkures. Dabasgāzes nozarē katram ir skaidrs, ka tādā klimatā, kāds ir Latvijā, ir vajadzīgas obligātās dabasgāzes rezerves. Pat valstis ar daudz siltāku klimtu kā Latvijā nodrošina obligātās dabasgāzes rezerves. Nīderlandē operatoram nav pienākuma nodrošināt dabasgāzes piegādi klientiem, ja gaisa temperatūra noslīd zem mīnus 11 grādiem. Vai tādu brīvo tirgu mēs gribam Latvijā? Valdībai ir jāvirza uz Saeimu grozījumi Enerģētikas likumā, kas paredz obligāto dabasgāzes rezervju veidošanu.Un atbildība par to ir jāuzņemas ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam. Taču līdzšinējie ekonomikas ministra izteicieni liecina, ka viņš ne tikai nav gatavs uzņemties šādu iniciatīvu, bet neizprot pat problēmu.
Vienlaikus valdības novārtā atstātajā dabasgāzes nozarē sāk attīstīties procesi, kuru loģiskais iznākums var rezultēties nākamajā OIK. Liberalizācijas iecere paredzēja, ka monopoluzņēmuma AS Latvijas Gāze sadalīšanai vajadzētu sekmēt gāzes cenas samazināšanos un enerģētiskās drošības palielināšanos. Monopola vietā ir radīti trīs jauni uzņēmumi – pārvades sistēmas operators AS Conexus Baltic Grid, sadales sistēmas operators AS Gaso, kuri ir nodalīti no AS Latvijas Gāze, kas veic vairs tikai tirgotāja funkciju.
Blakus Latvijas Gāzei tirgū ir ienākusi virkne citu tirdzniecības kompāniju, kuru konkurencei teorētiski būtu jāsamazina gāzes cena. Taču, kurš varēja iedomāties, ka liberalizācija radīs neveselīgas konkurences elementu starp Conexus un Gaso? Pēc būtības šiem uzņēmumiem nekādā gadījumā nevajadzētu konkurēt savā starpā par peļņas daļu, jo tie veic attiecīgi pārvades un sadales sistēmas operatora funkcijas sabiedrības interesēs. Diemžēl ir indikācijas, kas liecina, ka tas varētu notikt. Neoficiāla informācija liecina, ka patlaban aktīvi tiek apspriesta iespēja sagatavot regulējumu, kas atļautu lielajiem gāzes patērētājiem tieši pieslēgties augsta spiediena tīklam, ko pārvalda Conexus.
Šobrīd, piemēram, AS Latvenergo maksā izejas maksu par pārvades sistēmu uzņēmumam Conexus un sadales sistēmas lietošanas maksu uzņēmumam Gaso. Pēc aplēsēm par Latvenergo kopējo gada patēriņu 2017. gadā, maksa par šiem tarifiem kopā veidoja apmēram 9,4 miljonus eiro par pārvades sistēmu, kas ir Conexus peļņas daļa, un apmēram 3,8 miljonus eiro par sadales sistēmu, ko saņēma Gaso. Latvenergo koncerna peļņa 2017. gadā pārsniedza 322 miljonus eiro. Vai tiešām tas ir uzņēmums, kura peļņa būtu vēl papildus jāstimulē uz mazo gāzes patērētāju rēķina?
Jo problēma nav Latvenergo peļņa, bet tas, ka tiklīdz sadales sistēmu «pametīs» viens lielais patērētājs Latv- energo, tam tūlīt sekos citi lielie klienti, kuriem būs loģiska vēlēšanās samazināt savas izmaksas. Ja lielie klienti pametīs gāzes sadales sistēmu, tās izmaksas būs jāsedz atlikušajiem sadales tīkla klientiem. Viss pārējais bizness un iedzīvotāji par to samaksās ar nepamatotu gāzes cenas kāpumu valdības politikas trūkuma dēļ, Ašeradena kungs!
