Ja Gazprom piekritīs piedalīties jaunās gāzes elektrostacijas projektā Latvijā, tas vēlēsies vismaz 25 % plus vienu akciju no tā.
Tā ekskluzīvā intervijā Db stāsta šā Krievijas koncerna padomes priekšsēdētāja vietnieks, kā arī a/s Latvijas Gāze padomes priekšsēdētājs Kirils Seļezņovs. Viņš arī norāda, ka pēc jauno dabasgāzes tarifu apstiprināšanas, jau šogad tie Latvijā būs tādā pašā līmenī kā Vācijā, Francijā, Itālijā un citās ekonomiski attīstītajās Eiropas valstīs.
Kādas jūs redzat Latvijas un Krievijas attiecības attiecībā uz dabasgāzes piegādēm nākotnē?
Pašreizējā brīdī visi jautājumi, kas attiecas uz gāzes piegādēm Latvijai, faktiski ir atrisināti, ir parakstīti ilgtermiņa līgumi. Nupat padomes sēdē izskatījām ilgtermiņa stratēģiju attiecībā uz gāzes piegāžu jautājumu Latvijas Republikai. Tāpat tika skarts jautājums par gāzes piegāžu jaudu palielināšanu saistībā ar gāzes elektrostacijas celtniecību Rīgā. Tiesa, šajā sakarā nekāds lēmums netika pieņemts, jo vēl ir nepieciešams veikt ekonomiskus aprēķinus, paskatīties, cik efektīvas būs šādas piegādes utt. Jāņem vērā, ka arī Krievijā pieprasījums pēc dabasgāzes pieaug, jo attīstās rūpniecība. Tādējādi mums ir jāizvērtē, cik liels investīciju apjoms būtu jāiegulda infrastruktūras attīstībā, lai nepieciešamais gāzes apjoms varētu tikt nogādāts līdz Latvijai, līdz patērētājam, līdz elektrostacijai. Šis jautājums vēl tiks apspriests un tikai pēc tam pieņemts konkrēts lēmums.
Un tomēr — kādi būtu Gazprom nosacījumi, lai piedalītos šādas gāzes elektrostacijas projektā?
Pirmām kārtām šim projektam jābūt ekonomiski efektīvam. Ja Gazprom dabūs savu daļu šajā projektā, ja būsim ieinteresēti tajā piedalīties, tad arī tās investīcijas, ko mēs ieguldīsim pašā Krievijā, lai varētu nodrošināt minētā projekta darbību, varētu atmaksāties. Uzsveru - mūs interesē tikai un vienīgi ekonomiskā efektivitāte, lai gāzes piegādes būtu izdevīgas.
Cik liela daļa Gazprom interesē šādā gāzes elektrostacijas projektā Latvijā?
Viss atkarīgs no šāda projekta struktūras. Ņemot vērā mūsu līdzšinējo praksi, mēs nebūsim gatavi piedalīties tādā projektā, kurā varam iegūt mazāk par 25 % plus vienu akciju. Neiegūstot tik lielu daļu, projekts mūs neinteresē. Tāpat jāskatās, kas būs pārējie investori, kādas būs Latvijas intereses. Jāņem arī vērā, ka Latvijā mēs strādājam struktūrā, kurā ir pārstāvēti Vācijas investori (E.ON Ruhrgas International AG pieder 47,23 % Latvijas Gāzes akciju. -red.), un jāņem vērā arī viņu intereses. Katrā ziņā tā vēl ir tēma pārrunām, un ir jāizsver visi plusi un mīnusi.
Kādas kompānijas jūs redzat kā potenciālos partnerus šādas elektrostacijas projektā?
Šodien es gan atturētos nosaukt konkrētas kompānijas. Tajā pašā laikā ir skaidrs, ka te ir jārunā ar Latvenergo, kas ir galvenā elektroenerģijas ražotājkompānija Latvijā, kā arī gāzes piegādātājiem Gazprom un Itera (SIA Itera Latvija pieder 16 % Latvijas Gāzes akciju-red.). Ir būtiski, lai tiktu atrasts balanss starp visu kompāniju interesēm. Svarīgi, lai tas būtu izdevīgi visiem investoriem, kas būtu gatavi dot naudu šādam projektam. Turklāt vispirms jānoskaidro, vai tas tiešām var būt izdevīgi investoriem, un tikai pēc tam jāpieņem konkrēts lēmums.
Vai pastāv risks, ka Gazprom varētu atteikties piegādāt gāzi šādai stacijai?
Šāda iespēja gan ir izslēgta. Latvijai pašai turklāt ir izvēle, kā risināt elektroenerģijas jaudu problēmu - šeit ir iespējams būvēt ne tikai gāzes staciju, bet arī ogļu termināli vai atomelektrostaciju. Variantu ir daudz, taču manā skatījumā visiem ir skaidrs, ka optimālais, loģiskākais un ekoloģiski pieņemamākais ceļš ir gāzes stacijas būvniecība.
Cik lielas investīcijas, jūsuprāt, nepieciešamas, lai šādu staciju Latvijā uzbūvētu?
Ceļot elektrostaciju ar 450 megavatstundu lielu jaudu, ir jārēķinās ar vienu tūkstoti ASV dolāru par katru megavatstundu. Tā ir cena, kuru šodien diktē tirgus. Protams, jāņem vērā, ka cenas aug visam, tostarp nepieciešamajām tehnoloģijām, un tādējādi šī summa var pieaugt. Tādējādi, jo ātrāk tiks pieņemts konkrēts lēmums par šādas stacijas projekta realizāciju, jo ātrāk tiks uzsākta būvniecība, pasūtītas nepieciešamās tehniskās iekārtas, jo pieņemamākas būs arī izmaksas.
Cik ilgā laikā šādu projektu, jūsuprāt, varētu realizēt?
Kā liecina līdzšinējā pieredze attiecībā uz šādu projektu realizāciju Krievijā, ja rīcība ir pietiekami ātra, operatīva, to var izdarīt 2,5 gadu laikā. Šeit tomēr ir jārēķinās ar dažādām problēmām. Piemēram, jau šodien mēs, pasūtot vajadzīgās iekārtas, tās varam saņemt apmēram 2010. vai 2011. gadā plus vēl pusgads ir nepieciešams uzstādīšanas, montāžas darbiem. Ņemot vērā, ka valsts elektroenerģijas jaudu problēmu izjūt pietiekami asi, uzskatu, ka ķerties pie šā projekta realizācijas vajag jau tūlīt.
Vairākus gadus strauji aug Krievijas piegādātās gāzes tarifi, kas neapmierina uzņēmējus un sabiedrību kopumā. Cik ilgu laiku vēl prognozējams šāds cenu kāpums?
Te ir jāskatās, kādas ir pasaules tendences. Nav noslēpums, cik lielā mērā aug naftas un naftas produktu cenas - to dinamika ir augšupejoša, un no tā ir atkarīgas arī gāzes izmaksas. Ja augs naftas, ja augs mazuta cenas, tās pieaugs arī dabasgāzei. Uz jautājumu, cik liels būs šā pieauguma temps, es atbildēt nevaru.
Un tomēr — tiek prognozēts, ka šogad dabasgāzes tarifu pieaugums Latvijā būs ap 50%, tādēļ būtisks ir jautājums — cik lielā mērā varētu tikt palielinātas gāzes piegādes cenas 2009. gadam?
Ir skaidrs, ka turpmākos gadus tik liels gāzes cenu kāpums vairs nebūs. Līdz šim bija būtiski izlīdzināt gāzes eksporta cenas, lai tās būtu vienādas visām Eiropas valstīm - Latvijai, Polijai, Rumānijai, Ungārijai, Vācijai, Itālijai, Francijai utt. Ir skaidri redzams, ka mēs centāmies panākt vienādu cenu piemērošanas pricipu visiem, kam sekoja arī liels cenu skrējiens augšup. Kad tas būs noticis, mums vairs nebūs jēgas tik strauji celt cenas. Jāņem arī vērā, ka gāzes cenas nākotnē var arī samazināties, jo nu tas būs atkarīgs tikai no situācijas tirgū, no tā, kādas būs pasaules cenas naftai, naftas produktiem.
Tātad jau no šā gada Latvijai tiek piemērotas tikpat augstas dabasgāzes cenas, kādas tās ir tādām valstīm kā Vācija un Francija?
Jā, pēc tam, kad tiks apstiprināti jaunie tarifi, šī cena būs tikpat liela, cik citās Eiropas valstīs.
Uzņēmējus neapmierina arī fakts, ka gāzes tarifi mainās katru gadu, kas ļoti apgrūtina viņu darbu. Kur ir problēma noslēgt gāzes piegādes līgumu un vienoties arī par cenu uzreiz uz trīs vai pieciem gadiem?
Gāzes cenas aprēķināšanas formula ir piesaistīta naftas cenām. Kāpēc mēs iepriekšējos gadus tik bieži mainījām šīs cenas? Mēs nācām pretī Latvijai, nepalielinot gāzes cenas līdz Eiropas līmenim ar vienu piegājienu - tas tika darīts pakāpeniski vairāku gadu garumā. Šā gada gāzes cenu palielinājums ir pēdējais posms tam, lai gāzes cenas Latvijā būtu tādas pašas kā citur Eiropā. Tagad pilnīgi visām valstīm tiek piemērota viena formula, atbilstoši kurai tad arī tiks aprēķināta cena. Līdz ar to pieļauju, ka cenas izmaiņas nākotnē varētu būt nenozīmīgas vai arī, kā jau minēju, tās varētu kristies.
Latvijā vairākkārt spriests par to, ka Krievija varētu neaprobežoties ar vienu pazemes gāzes krātuvi Inčukalnā un izveidot pat vairākas citas. Cik tas ir reāli?
Jebkuram šāda veida solim ir jābūt mērķtiecīgam, ekonomiski efektīvam. Izmantojot to gāzes krātuvi, kas šodien jau ir Inčukalnā, mēs ar dabasgāzi varam nodrošināt ne tikai šo valsti, bet arī Lietuvu, Igauniju, kā arī apmierināt tās vajadzības, kas šajā jomā ir Krievijai. Mūsu vajadzības ir pilnībā apmierinātas. Ja nākotnē redzēsim, ka ar esošās pazemes krātuves jaudām vairs nepietiek, tiks izskatīts jautājums par papildu jaudu nodrošināšanu.
Cik liela ir iespēja, ka šāda krātuve vajadzības gadījumā tiks veidota tieši Latvijā?
Pagaidām man par to ir grūti atbildēt, jo tas ir tehniskas dabas jautājums - lai to atrisinātu, ir nepieciešams izanalizēt virkni dažādu aspektu. Pašreiz Krievijai nepieciešamības būvēt jaunu gāzes krātuvi nav. Ja tirgus pietiekami dinamiski augs, attīstīsies, mēs daudz detalizētāk varēsim spriest par to.
Kāpēc, jūsuprāt, ir izveidojusies situācija, kad Krievija Eiropā tiek uzskatīta par nedrošu, nestabilu sadarbības partneri?
Gazprom savas pastāvēšanas laikā, bet tas ir ļoti ilgs periods, ne reizi nav pārkāpis kontraktos paredzētās saistības un arī nepārkāps nākotnē - šajā ziņā Latvija un visa pārējā Eiropa var būt mierīga. Attiecībā uz to, kāpēc rodas šāds priekšstats par Krieviju, labāk atbildēt politiķiem.
Vēlas rīkot konkursu
Lai noskaidrotu, kam uzticēt būvēt jauno gāzes elektrostaciju, paredzēts rīkot konkursu, nedodot jau iepriekš priekšroku kādam konkrētam investoram.
To Db savulaik pavēstīja Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Anrijs Matīss. Plānots, ka šā konkursa norisi uzraudzīs regulators, bet galīgo lēmumu pieņems Ministru kabinets. Jāatgādina arī, ka interesi par jaunās elektrostacijas būvniecību Rīgā ir izrādījusi gan SIA Itera Latvija, kuras prezidents Juris Savickis intervijā Db ir norādījis, ka vēlētos realizēt šādu projektu kopā ar Krievijas gāzes monopolkompāniju Gazprom un a/s Latvenergo, kā arī a/s Latvijas Gāze. Pēdējās pieminētās kompānijas pārstāvji ir norādījuši, ka tās akcionāru (E.ON Ruhrgas - 47,23%, Gazprom - 34%, Itera Latvija - 16%, pārējie akcionāri - 2,76%) piesaistīšana nodrošinātu jaunās stacijas projekta stabilitāti. Valdība konceptuāli nolēmusi Latvijā būvēt gan jaunu gāzes, gan cietā kurināmā elektrostaciju. Plānots, ka viena būs 400 megavatu cietā kurināmā stacija Kurzemē un otra - 400 megavatu gāzes stacija Rīgā. Ekonomikas ministrijai katru mēnesi valdībai jāatskaitās par projektu īstenošanu.
.jpg)
