Stokholmas starptautiskā šķīrējtiesa, kas izskatīja gandrīz četrus gadus ilgušo Lietuvas strīdu ar Krievijas gāzes koncernu Gazprom attiecībā uz aptuveni 1,4 miljardu eiro pārmaksu par Lietuvai piegādāto gāzi, nav atzinusi Gazprom pārkāpumus, trešdien žurnālistiem paziņojis enerģētikas ministrs Roks Masjulis.
Viņš neslēpis, ka ir vīlies par šādu tiesas lēmumu.
Tiesas izdevumi būs jāsedz abām pusēm - katrai pa pusmiljonam eiro.
Prasību pret Gazprom par tirgus stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu starptautiskajā šķīrējtiesā Lietuva iesniedza 2012.gada oktobrī, iepriekšējās premjerministra Andrjus Kubļus valdības laikā, norādot, ka no 2004. līdz 2012.gadam valsts pārmaksājusi par gāzi, ko Krievijas koncerns piegādājis par nepamatoti augstām cenām.
Kā tobrīd norādīja eksperti, runa ir arī par iespējamu precedentu - ja Lietuva uzvarētu, tās paraugam varētu sekot arī citas valstis.
«Šķīrējtiesas atzinumos norādīts, ka neviena no pusēm nav pietiekami pamatojusi savas prasības. Tas liecina, ka lieta ir ļoti sarežģīta un neviena puse nav spējusi aizstāvēt savu viedokli,» sacījis Masjulis.
Vienlaikus viņš piebildis, ka Lietuva jau ir sasniegusi visus savus stratēģiskos mērķus - reformējusi gāzes nozari, atguvusi kontroli pār gāzes infrastruktūru un uzcēlusi sašķidrinātās gāzes termināli, kas pielicis punktu Gazprom monopolstāvoklim tirgū.
«Tā bija tikai viena daļa no mūsu cīņas, kas turpinājusies četrus gadus. (..) Protams, būtu gribējies arī pietiesāt šo summu par gāzes cenu aprēķināšanas formulu, jo lietā bija runa par šīs formulas nepareizu lietošanu. Taču sākotnējā analīze liecina, ka šī bija sarežģīta lieta, daudz informācijas un arbitri vienkārši nav izšķīrušies pieņemt kaut kādu lēmumu,» norādījis ministrs.
«Šķīrējtiesa atzīst, ka koncernam Gazprom, piegādājot gāzi Lietuvai un esot gāzes kompānijas Lietuvos dujos akcionāram, bijis interešu konflikts. Tikai Lietuvos dujos akciju pirkuma līguma abstrakto noteikumu dēļ ir sarežģīti pierādīt konkrētu līguma pārkāpumu. Taču arī koncernam Gazprom nav izdevies pamatot visus savus aizstāvības argumentus,» teikts Enerģētikas ministrijas paziņojumā.
Tajā norādīts, ka pārmaksas aprēķinam izvēlēti sarežģīti ekonomiskie modeļi, kas balstīti uz taisnīgu gāzes cenu līmeni Lietuvā un alternatīvo energoresursu cenu dinamiku. Sarežģītā pierādīšanas procesa un lielā datu apjoma dēļ šķīrējtiesa nav izšķīrusies atzīt Lietuvai nodarīto kaitējumu.
«Šķīrējtiesa uzskata, ka termins «taisnīga cena» ir pārāk abstrakts, lai varētu novērtēt iespējamo kaitējumu. Turklāt arbitri lēmuši, ka prasībai piegādāt gāzi par zemāko cenu nav jēgas. Proti, Lietuvos dujos akcionāru līguma punkts, kas paredzēja piegādāt gāzi par zemāku cenu, uzskatāms tikai par pušu vēlmi, nevis juridiskām saistībām,» skaidrojusi ministrija.
Arī premjerministrs Aļģirds Butkevičs atzinis, ka ir vīlies par tiesas lēmumu, bet vienlaikus uzsvēris, ka laikā, kad turpinājās šis strīds, Lietuva panākusi milzīgu progresu enerģētikas nozarē.
2004.gadā, iegādājoties 34% kompānijas Lietuvos dujos akciju, Gazprom privatizācijas līgumā apņēmās piegādāt Lietuvai gāzi par taisnīgu cenu, ņemot vērā Lietuvas energoresursu tirgu un alternatīvā kurināmā cenu dinamiku. Taču vēlāk gāzes cenu formula tika ne vienreiz vien mainīta, neievērojot līgumā paredzētās saistības un noteikumus, tādēļ gāzes cenas Lietuvas lietotājiem krasi pieauga. Turklāt 2010.gada nogalē Gazprom paziņoja, ka samazinās gāzes cenas Igaunijai un Latvijai, bet ne Lietuvai, kura gatavojās ieviest Eiropas Savienības Trešo enerģētikas paketi.
Aptuveni pirms gada Butkevičs izteicās, ka gadījumā, ja šķīrējtiesa lems par labu Lietuvai, no Gazprom saņemtā kompensācija tiktu atdota patērētājiem, iespējams, ieguldot to sabiedrībai svarīgos gāzes infrastruktūras projektos.
Vēl vienu prasību pret Krievijas koncernu bija iesniegusi arī kompānija Lietuvos dujos, bet šī prasība tika atsaukta, kad 2014.gadā ar Gazprom izdevās vienoties, ka gāzes cena tiks samazināta aptuveni par piekto daļu.
Eiropas Komisija 2015.gada aprīlī pēc trīs gadus ilgas izmeklēšanas par iespējamu Gazprom monopolstāvokli vairākās Viduseiropas un Austrumeiropas valstīs atzina, ka Krievijas koncerns, iespējams, noteicis netaisnīgas gāzes cenas un ļaunprātīgi izmantojis savu stāvokli.
Aprīļa sākumā Gazprom atsauca prasību pret Lietuvu ANO Starptautiskās tirdzniecības noteikumu komitejas (UNCITRAL) šķīrējtiesā attiecībā uz ES trešo enerģētikas paketi.
