Oficiāli atklāts 225 miljonu latu vērtais a/s Latvenergo piederošais TEC-2 otrais energobloks.
Ar krāšņu gaismu šovu tika atklāts valsts uzņēmumam a/s Latvenergo piederošais lielākais enerģētikas objekts atjaunotās Latvijas vēsturē – TEC-2 otrais energobloks. Kopā ar jau iepriekš veiktajām rekonstrukcijām TEC-2 tagad šī spēkstacija, izmantojot dabasgāzi, spēj saražot 832 megavatus (MW) elektrības – aptuveni par 200 MW vairāk nekā pirms rekonstrukcijas. Par 225 milj. Ls šo staciju aptuveni trīs gadus būvēja Turcijas uzņēmums GAMA, bet spēkstacijai specifiskas iekārtas piegādāja arī Siemens un General Electric.
«Ar TEC-2 otrās kārtas pabeigšanu Latvija pirmo reizi vēsturē no elektroenerģijas ražošanas viedokļa ir kļuvusi pašpietiekama. Tas nav pasaulē pašsaprotams fakts. Ar rekonstruēto TEC-2 mēs varam arī ļoti elastīgi reaģēt uz gāzes cenu – ražot elektrību, kad tas ir komerciāli izdevīgi, vai arī to importēt. TEC-2 ir Latvijas enerģētikas un tautsaimniecības zelta rezerve un drošības garants,» atklāšanā sacīja a/s Latvenergo valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs. Zīmīgi, ka tik liela objekta atklāšanā nebija manāmi a/s Latvenergo akciju turētāji jeb vadošie Ekonomikas ministrijas pārstāvji. Arī a/s Latvijas gāze vadībai acīmredzot bija citas prioritātes, nevis sava lielākā klienta a/s Latvenergo publiska sveikšana.
Drošībai, ne biznesam
«Stacija, kuras būvniecības izmaksas ir zem 800 eiro par uzstādīto kilovatu, ir ar ļoti labiem rādītājiem. Tagad valdībai jābūt konsekventai un jāļauj Latvenergo šo aktīvu atpelnīt. Šajā sakarā gāzes tirgus liberalizācija ir nākamais speramais solis,» norāda enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš, pašreizējo situāciju Ekonomikas ministrijā ar amatpersonu maiņām vērtējot kā «drausmīgu apjukumu». «Lai kādi strīdi ir bijuši, nevar taču tagad, kad tāds objekts ir uzbūvēts, vienkārši aiziet no atbildības,» uzskata J. Ozoliņš.
«15 gadus par TEC-2 saņemsim jaudas maksājumus. Spēkā esošie noteikumi liek mums strādāt vismaz 1200 stundu gadā. Domājam, ka 15 gados arī spēsim atpelnīt ieguldītās investīcijas, bet pat ja ne, šādas stacijas darbības laiks ir vismaz 25 gadi jeb 200 tūkst. stundu,» DB sacīja a/s Latvenergo valdes loceklis Māris Kuņickis, piebil- stot, ka darbības intensitāte un ieņēmumi no TEC lielā mērā atkarīgi no gāzes cenas. «Taču svarīgi, ka tirgus cenas pīķa brīžos mēs varam ieslēgt savus TEC un tādējādi cenas pieaugumu apturēt. To mēs darījām jau šā gada oktobrī, ieslēdzot abus TEC uz pilnu 800 MW jaudu,» skaidro M. Kuņickis. «Gāzes tirgus liberalizācija mums ir ļoti svarīga, jo šobrīd mēs tā vietā, lai elektrības un siltuma ražošanai patērētu 1 miljardu m3 dabasgāzes, 2014. gadā gāzes cenas dēļ patērēsim tikai vienu trešdaļu no šī apjoma. Pilnu apjomu mēs varētu patērēt, ja gāze būtu divreiz lētāka nekā pašlaik,» uzsver Ā. Žīgurs. Saeimas Tautsaimniecības komisija konceptuāli atbalstījusi Latvijas gāzes tirgus liberalizāciju, no 2015. gada paredzot trešo personu piekļuvi dabasgāzes sistēmai, kā arī grāmatvedības nodalīšanu dabasgāzes uzņēmumos. Pret to asi iebilst a/s Latvijas gāze, norādot uz uzņēmuma privatizācijas līgumu, kas līdz 2017. gadam Latvijas tirgū paredz ekskluzīvas tiesības a/s Latvijas gāze. Rekonstruēt sev piederošos TEC a/s Latvenergo sāka 2003. gadā, kopumā investējot vairāk nekā 600 milj. eiro. Īpaši TEC-2 otrās kārtas rekonstrukciju pavadīja dažādi vētraini notikumi.
Grūtais ceļš
Projektu vairākas reizes ar sūdzībām Eiropas Komisijā mēģināja torpedēt atjaunojamo energoresursu lobiji. Pārmetumi izskanēja gan par piešķirtajām subsīdijām, gan izvēlētajām tehnoloģijām, kas vietējo un zaļo energoresursu vietā paredz izmantot importēto dabasgāzi. Arī pašlaik joprojām izskan dažādas pretenzijas par to, ka a/s Latvenergo par savās gāzes stacijās uzstādīto jaudu saņem subsīdijas (2012. gadā TEC-1 par uzstādīto jaudu saņēma 14,7 milj. Ls, bet TEC-2 37,4 milj. Ls). Šogad Ekonomikas ministrija pamainīja TEC atbalsta formulu, norādot, ka pēc jaunās formulas a/s Latv- energo saņems par 20 milj. Ls mazāk, nekā tas būtu bijis pēc vecās formulas, tomēr summāri subsīdiju apjoms sakarā ar TEC-2 otrā bloka nodošanu ekspluatācijā, visticamāk, nebūs mazāks.
«Ir jāsaprot, ka šobrīd visas valstis atklāti vai slēpti subsidē savas elektroenerģijas ražošanas stacijas, jo pie pašreizējās elektrības cenas tās nespēj rentabli strādāt,» uzsver Ā. Žīgurs. Ar TEC-2 rekonstrukciju daļēji saistīts arī kāds nepatīkams skandāls – 2010. gada vasarā KNAB aizdomās par korupciju dažādos a/s Latvenergo realizētos projektos, ieskaitot TEC-2, apcietināja bijušo a/s Latvenergo valdes priekšsēdētāju Kārli Miķelsonu un viņa vietnieku Aigaru Meļko. Amatus zaudēja vēl vairāki a/s Latvenergo darbinieki, taču līdz šim brīdim neviens vēl nav ticis notiesāts. Tā kā a/s Latvenergo naudu TEC-2 rekonstrukcijai bija aizdevušas starptautiskas bankas, tādas kā ERAB un EIB, sekoja ļoti nopietnas uzņēmuma pārbaudes un garas pārrunas, pirms aizdevēji bija gatavi turpināt a/s Latvenergo projekta kreditēšanu. «Pēc 2010. gada notikumiem mēs ieviesām ētikas kodeksu, izvērtējām korupcijas riskus, nostiprinājām uzņēmuma korporatīvo pārvaldību. Nomainījām vairākus atbildīgos vadītājus, kā arī sākām emitēt obligācijas, tādējādi demonstrējot, ka esam atvērti un caurspīdīgi pret tirgu,» stāsta M. Kuņickis.
Pārrunu rezultātā ar GAMA projekta izmaksas pēc skandāla izdevies samazināt par 11 miljoniem eiro, tomēr M. Kuņickis nekomentēja, uz kā rēķina šis izmaksu samazinājums ticis panākts.
#1/27
#2/27
#3/27
#4/27
#5/27
#6/27
#7/27
#8/27
#9/27
#10/27
#11/27
#12/27
#13/27
#14/27
#15/27
#16/27
#17/27
#18/27
#19/27
#20/27
#21/27
#22/27
#23/27
#24/27
#25/27
#26/27
#27/27
Āris Žīgurs
