Liepājas metalurgam līdzīgā situācijā, kad pieaugošais maksājums par obligātā iepirkuma komponenti (OIK) apdraud ražošanu un konkurētspēju, ir daudzi Latvijas rūpniecības uzņēmumi, uzskata bijušais Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks enerģētikas jautājumos, neatkarīgs enerģētikas eksperts Gatis Ābele.
Ābele norādīja, ka augošās elektrības cenas ir liela problēma ne tikai mazturīgajiem patērētājiem, bet arī rūpniecības uzņēmumiem, kas, pēc viņa teiktā, par elektrību maksā divreiz lielāku cenu nekā Vācijas vai citu Rietumeiropas valstu uzņēmumi.
«Vairāki uzņēmumi ir apturējuši investīcijas tālākai attīstībai un drīz varētu sašaurināt darba vietas,» brīdināja eksperts.
Vaicāts, vai līdzīgā situācijā kā Liepājas metalurgs, kuru OIK maksājums novedis līdz bankrotam, varētu būt arī citi Latvijas rūpnieki, bijušais EM valsts sekretāra vietnieks norādīja, ka līdzīgā situācijā ir daudzi Latvijas rūpniecības uzņēmumi.
«Īsais saraksts noteikti ir SIA Cemex, AS Valmieras stikla šķiedra un AS Latvijas Finieris. Bet ir ļoti daudz vidēja izmēra metālapstrādes uzņēmumu, kuri elektroenerģijas cenu dēļ zaudēs konkurētspēju. Starptautiskajos tirgos patērētāju diez vai interesē, vai kāds uzņēmums piedalās zaļās politikas shēmas īstenošanā savas mītnes valstī. Izšķiroša ir cena,» uzsvēra Ābele.
Ābele šodien medijiem izplatītā paziņojumā norādīja, ka AS Latvenergo jaunā 400 megavatu gāzes elektrostacija (TEC 2.2) elektrības ražošanu paredzēts sākt šogad, taču tai ir jānotiek bez valsts atbalsta. Viņš uzsver, ka TEC 2.2 nedrīkst kļūt par 2015.gada OIK kārtējo problēmu, kuru būs jārisina tā laika valdībai un ekonomikas ministram.
«TEC 2.2 celtniecības formālie argumenti plašākai sabiedrībai, visdrīzāk, nebūs pieejami, jo tie ir ietverti Ministru kabineta 2009.gada lēmumos, kuriem ir valsts noslēpuma statuss. Taču jau patlaban ir skaidra projekta patiesā daba - politiķu un viņu izpalīgu alkatība, kas pilnā mērā atspoguļosies elektrības rēķinos pēc 22 mēnešiem. Modernas valsts pamatā eksistētu mehānisms, kas novērstu traģisko situāciju, kad mūsu elektrības patērētāju maksātā cena satur arī korupcijas radītās izmaksas. OECD valstis pat ir vienojušās ietvert īpašus nosacījumus savos likumos, lai atturētu lielu kompāniju iesaistīšanos koruptīvos darījumos ārvalstīs, un šādu mehānismu, vispirms gan attiecībā uz Latviju, mūsu likumdevējam nepieciešams izstrādāt jau tuvākajā nākotnē,» atzina Ābele.
Viņš ir pārliecināts, ka ekonomikas ministram ir iespējas novērst šos riskus jau šodien, jo EM ir ne tikai enerģētikas politikas izstrādātāja, bet arī Latvenergo kapitāldaļu turētāja. «Tas nekādā gadījumā nedrīkstētu radīt ilūziju, ka pēdējo gadu lielākais korupcijas skandāls būtu vienkārši atrisināms, jo jebkādas izmaiņas subsīdiju apjomā, ko saņem valsts uzņēmums par TEC 2.2 ekspluatāciju, ir saskaņojamas ar Latvenergo kreditoriem,» sacīja eksperts.
Ābelesprāt, lielākā problēma ir tieši iekšpolitiska, jo Latvenergo dabasgāzes elektrostaciju peļņa ir ievērojams valsts budžeta avots, un, ja Latvenergo atteiktos no 2010.gadā iegūtajām tiesībām saņemt «dubulto» tarifu (jeb balstoties uz EM publicētajiem datiem 2,4 reizes augstāku tarifu) par TEC 2.2 saražoto elektrību, pirmsvēlēšanu budžetā būtu daudz rūpīgāk jāvērtē izdevumu palielināšana.
«Tas būtu tā vērts, jo patlaban TEC 2.2 ir paredzēts saņemt aptuveni 450 miljonus latu 15 gadu laikā, un tādu naudas apjomu uzlikt uz Latvijas mājsaimniecību un ražošanas uzņēmumu pleciem ir cietsirdīgi. 2012.gadā Latvenergo koncerna pašu ieņēmumi sasniedza 751 miljonu latu, savukārt EBITDA (peļņa pirms nodokļiem un amortizācijas) - 172 miljonus latu, un valdes priekšsēdētājam ir iespējams demonstrēt spēju vadīt uzņēmumu arī tirgus apstākļos,» norādīja Ābele.
Latvenergo lēmums atteikties no 2010.gadā iegūtajām obligātā iepirkuma tiesībām TEC 2.2 neradītu tūlītēju cenu samazināšanos elektrībai, un tam nepieciešami citi valdības lēmumi, kas ir vajadzīgi, bet pietiekami grūti. Līdz 2013.gada beigām valdības un Saeimas dienaskārtībā būtu jānonāk risinājumiem elektrības cenu samazināšanai gan trūcīgajām mājsaimniecībām, gan ražojošajiem un starptautiskajai konkurencei pakļautajiem uzņēmumiem - ir pārliecināts Ābele.
«Nesākot maksāt subsīdijas šodien, EM tiktu atvieglots ceļš uz tik nepieciešamajiem grozījumiem, bez riska, ka TEC 2.2 subsīdijas pārspēs jebkādu panākto izmaksu samazinājumu. Pēdējo gadu vērienīgākajam Latvijas enerģētikas projektam ir jāstrādā tirgū gan kā elektrības ražotājam, gan kā dabasgāzes patērētājam, nevis uz patērētāju rēķina subsidētā vidē,» sacīja Ābele.
Jau ziņots, ka pēc elektrības tirgus atvēršanas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) iespaidā elektrības cena mājsaimniecībām varētu paaugstināties par 7%, norādīja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) priekšsēdētāja pienākumu pildītājs Rolands Irklis.
Viņš gan atzīmēja, ka Ekonomikas ministrijā norit darbs, lai mazinātu OIK ietekmi uz elektrības cenām un pasargātu mazturīgos, tāpēc varbūt tā nebūs 7% apmērā, bet mazāka, savukārt ar tirgus atvēršanu palielinātos konkurence tirgotāju starpā.
Tirgus atvēršana, kas bija iecerēta no šī gada 1.septembra, pagaidām ir atlikta.
No 2013. gada 1.aprīļa apstiprinātās OIK galalietotājiem ir 1,89 santīmi par kilovatstundu (kWh), tajā skaitā komponente no ražotājiem, kas elektroenerģiju ražo koģenerācijā, ir 1,33 santīmi par kWh, bet, izmantojot atjaunojamos energoresursus, - 0,56 santīmi par kWh. Turpmāk OIK varētu pieaugt līdz 2,3 santīmiem par kWh 2014.gadā, 2,53 santīmiem par kWh 2015.gadā un 2,6 santīmiem par kWh 2016. gadā.
Ņemot vērā EM prognozes, obligātā iepirkuma izmaksu kompensācijai par 2013.gadā saražoto elektroenerģiju būs vajadzīgi 158,25 miljoni latu, par 2014.gadu - 173,50 miljoni latu, bet par 2015.gadu - 184,01 miljons latu.
Lai saglabātu ražotāju konkurētspēju un mājsaimniecību ienākumu līmeni, vienlaikus garantējot elektroenerģijas ražotājiem obligātā iepirkuma izmaksas, visiem elektroenerģijas lietotājiem piemērojamajai OIK vismaz trīs gadus būtu jāpaliek 2013.gada līmenī, tas ir, 1,89 santīmi par kWh. Lai OIK saglabātu šādā līmenī, tam 2014.gadā papildus nepieciešami 28,90 miljoni latu, 2015.gadā - 43,86 miljoni latu un 2016.gadā - 50,03 miljoni latu. Kā norāda EM, jāņem arī vērā, ka OIK maksājumi var svārstīties atkarībā no dabasgāzes cenas, elektroenerģijas tirgus cenas, patēriņa apjoma un saražotās elektroenerģijas, par kuru pienākas kompensējošais maksājums.
