Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Linda Raituma, uzņēmuma Paade Mode dibinātāja un vadītāja. Paade mode ir pirmais latviešu modes zīmols, kurš saņēmis bērnu modes Oskaru - Francijas Milk Fashion Design Award godalgu. «Mums seko Zara, nevis mēs Zarai,» saka L. Raituma. 98% no Paade mode izstrādājumiem tiek eksportēti uz vairāk nekā 15 pasaules valstīm.

Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Vienmēr esmu zinājusi, ka nodarbošos ar ražošanu. Kad dzīvē pienāca izšķirošs brīdis un bija jāpieņem lēmums - ko darīt - izvēlējos to, kas visvairāk iet pie sirds. Ja dari kaut ko, kas tiešām patīk, esi noturīgāks pret grūtībām un neskaiti darba stundas. Šobrīd redzu, ka no nekā esam radījuši jau kaut ko, kas ir atzīts visā pasaulē. Tas ir lielākais gandarījums un iemesls darbu turpināt.

Modes biznesā Latvijas dizaineriem ir grūti konkurēt. Ja esi itāļu vai franču modes mākslinieks, uzreiz ir liels «uzticības kredīts». Ja esi no nelielas valsts, kurai nav tādas modes vēstures, ir jābūt divreiz talantīgākam, darbīgākam un gudrākam. Taču Latvijas māksliniekiem ir potenciāls, biznesa portālam db.lv uzsver Elena Strahova, Baltijas modes federācijas prezidente.

Viņa atzīst, ka modes bizness ir ļoti komplicēts. «Mēs redzam galvenokārt aisberga virsotni. Var būt tā, ka zīmols ir pārstāvēts vairākās valstīs un ļoti labos veikalos, bet reālie pārdošanas skaitļi nav iepriecinoši. Var būt arī tā, ka pārdošanas apjomi ir iespaidīgi, bet biznesu nevar saukt par veiksmīgu. Tam iemesls var būt, piemēram, nepareizi sakalkulēta pašizmaksa attiecībā pret pārdošanas cenu. Ir gadījies tā, ka modes zīmols, ieejot lielā tirdzniecības tīklā vai veikalā, tik ļoti samazina iepirkšanas cenas, ka galu galā zaudē vairāk nekā vinnē,» stāsta E. Strahova.

Patērētāju uzvedība, gaume un pirkšanas ieradumi mainās tik strauji, ka vajadzība pēc jauniem dizaineriem arvien pieaug. «Sieviešu apģērbu niša tradicionāli skaitās spēcīgākā, jo tajā ir vislielākā auditorija. No otras puses - tajā ir arī vislielākā konkurence, jo ne tikai pieprasījums, bet arī piedāvājums ir visplašākais. Vairāki Latvijas dizaineri izvēlējušies bērnu modes nišu un strādā tajā ļoti veiksmīgi,» stāsta E. Strahova.

Meklējot pierādījumu tam, ka pandēmijā viss ir iespējams, turklāt sapņiem un ambīcijām nav vecuma ierobežojuma, ielūkosimies kādas jaunas uzņēmējas stāstā par to, kā mīlestība pret dabu un modi materializējās perspektīvā modes inovācijā.

Katrīna Resne ir 19 gadus veca jauniete, modes un dabas jautājumu entuziaste, kā arī dabai draudzīgā apģērba zīmola Rosafella radītāja: “Rosafella patiesībā tika izveidots jau tad, kad es gāju devītajā klasē. Man bija vēlme izpausties un šķita, ka bizness ir īstā vieta, kur to darīt. Protams, tobrīd man palīdzēja vecāki. Mans pirmais produkts bija plānotājs.”

Katrīna komentē, ka neesot gribējusi to, ko rāda filmās, – dizainerus, kuriem pieder sava studija un kuri nelielos daudzumos pārdod savus unikālos dizainus. Tieši tā radās pirmās idejas par dabai draudzīgu apģērbu. Rezultātā Katrīna savu bērnības interesi par dažādām dabas zinātnēm pārvērta lolotā sapņa piepildījumā, kurā mode draudzējas ar dabu.

Latvijas bērnu modes zīmola Paade Mode attīstībā pagrieziena punktu iezīmējusi jaunā 2018.gada pavasara/ vasaras kolekcija (SS18), jo ar to tiks uzsākta Paade Mode pārdošana prestižajā lielveikalu ķēdē Galeries Lafayette Parīzē un Nicā, informē zīmola radošā direktore Santa Pīlēna.

«Būt pamanītiem ir tikai puse no veiksmes. Otra, sarežģītākā puse ir saglabāt nemainīgu kvalitāti un spēt pārsteigt ar katru jaunu sezonu, kam pamatā ir smags, neatlaidīgs komandas darbs. Esam gandarīti, ka Paade Mode apņēmīgi turpina uzņemto izaugsmes kursu, un īpašs lepnums par to, ka mūsu radītie izstrādājumi tagad izstādīti un nopērkami arī līdzās pasaules vadošo modes namu apģērbiem leģendārajā Galeries Lafayette Parīzē un Nicā,» stāsta Paade Mode dibinātāja un vadītāja Linda Raituma.

Baltijas modes federācija, Riga Fashion Week organizators, sadarbībā ar Itālijas vēstniecību Latvijā bērnu modes zīmolam Paade Mode pasniegusi vērtīgu balvu - stipendiju mācībām Istituto Marangoni augstskolas trīs nedēļu kursos Milānā. Istituto Marangoni ir viena no prestižākajām augstskolām pasaulē, kur iegūt ar modes biznesu saistītu izglītību.

Mēs nemainām mēbeles katru gadu – un pat ne katrus piecus gadus. Taču tas nenozīmē, ka esam ar mieru dzīvot mājoklī ar novecojušām mēbelēm, ja vien tās nav krāmu tirgu atrastās vintāžas pērles. Un pat ja retro ir jūsu mīļākais stils, tomēr mājās gribas redzēt arī kādu mūsdienīgāku elementu, kaut vai interjera dekorā, vai ne?

Par laimi, mēbeļu mode nemainās radikāli ik gadu. Protams, vienmēr ir jaunas vēsmas un jauni redzējumi par perfekto interjera dekoru, taču galvenokārt izmaiņas parasti skar dekoratīvo elementu izskatu, krāsas, tekstūras un mēbeļu izkārtojuma variantus. Taču tieši šīs nelielās detaļas var mainīt mājas raksturu un ieviest telpā pavisam jaunu atmosfēru. Kopā ar mēbeļu ekspertiem no “ID mēbeles” veikala, pētām, kādas mēbeles būs aktuālas 2022. gadā un kā izvēlēties jaunus mēbeļu akcentus savam mājoklim!

TOP mēbeļu materiāli 2022. gadam

Neatkarīgi no tā, vai dodat priekšroku visam modernam, klasikai vai romantikai, visus mēbeļu stilus šobrīd vieno tendence uz dabisko. Pat industriālajā stilā veidotās telpas tiek piepildītas ar mēbelēm no dabiskajiem materiāliem vai vismaz dabiskajās krāsās. Taču izveidot pilnu interjeru tikai no koka mēbelēm ir, pirmkārt, dārgi, otrkārt, ne vienmēr lietderīgi. Piemēram, ja īrējat mājokli un nākotnē plānojat pārvākties, labāk iegādāties cenas ziņā daudz pieejamākas mēbeles no citiem materiāliem.

Latvijas mode piedzīvo krīzi, mainoties patēriņa paradumiem; labus signālus uzrāda bērnu mode

Dažādi tirdziņi nereti ir pirmais solis, lai jaunais dizainers kļūtu par šīs nozares sistēmas komponentu. Daļa spēlētāju paliek šajā līmenī un savas nezināšanas dēļ var negatīvi ietekmēt visu nozari. Ja kāds no sistēmas dalībniekiem preci savā darbnīcā vai tirdziņā pārdod par krietni zemāku cenu nekā citur vai arī bez čeka, pēc kāda laika cietīs visa joma. Tā uzskata Dita Danosa, kurai pieder vietējās modes daudzzīmolu veikals Taste Latvia.

Ilgus gadus viņa ir Latvijas Modes palātas prezidente un tagad arī jaundibinātā Latvijas Dizaina centra vadītāja.

Fragments no intervijas, kas publicēta 22. februāra laikrakstā Dienas Bizness:

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Latvijas modes zīmola deeply personal vadītāja Elīna Vanaga.

- Svarīgākie fakti par Jūsu pārstāvēto uzņēmumu? Ar ko Jūsu uzņēmums ir unikāls?

deeply personal ir sievietēm radīts ready-to-wear zīmols. Zīmola dibinātāja un kreatīvā vadītāja esmu es, Elīna Vanaga. Šobrīd zīmols ir izveidojis trešo kolekciju, tas jau tiek prezentēts pārdošanas izstādēs Parīzē, Milānā un Šanhajā - lai gan pasaules vadošo modes preču veikalu iepircēji ir piesardzīgi pret jauniem zīmoliem, tomēr deeply personal piesaistījis interesi, it īpaši no Ķīnas, Taivānas, kā arī no NVS valstu veikaliem (Krievija, Ukraina, Kazahstāna).

Rotaslietām ir jābūt tādām, lai tās varētu nēsāt gan ar baltu T-kreklu un džinsiem, gan arī pie smalkas vakarkleitas

Tā intervijā norāda itāļu rotaslietu zīmola Nanis radītāja un dizainere Laura Bicego. Viņa ir dzimusi juvelieru ģimenē Vičencā Itālijā un jau kopš dzimšanas ir saistīta ar rotaslietām un to izgatavošanu. Lielāko pieredzi viņa ir ieguvusi tēva juvelieru rūpnīcā, no kā tālāk attīstīja savu zīmolu Nanis. Visa L. Bicego dzīve saistās ar šo nozari, un viņa nekad nav vēlējusies dzīvē darīt kaut ko citu.

Savu zīmolu viņa kopā ar vīru Pjero Maranjonu (Piero Marangon) izveidoja 1990. gadā. L. Bicego ir neparasta dizainere, viņai vairāk patīk radīt lietas nevis uz papīra, bet ar rokām. Viņai svarīgi ir vienlaicīgi saglabāt itāļu tradīcijas, tai pat laikā radot mūsdienīgas, transformējamas rotaslietas. Viņas radītā rokas sprādze no zelta ar dimantiem, ko iespējams transformēt par kaklarotu, pagājušajā gadā ieguva Juvelierizstrādājumu gada balvu.

Rotu dizainere Ginta Sičeva jau 20 gadus dzīvo Londonā, 2000. gadā tur ir izveidojusi savu uzņēmumu, bet pirms pāris gadiem viņa savu darbnīcu pārcēla uz Rīgu

Biju domājusi, ka jūs lielākoties dzīvojat Londonā, bet, kad sarakstījāmies LinkedIn, pieminējāt, ka šobrīd dzīvojat starp Londonu, Tokiju, Minheni un Rīgu. Ko tas nozīmē?

Londonā esmu nodzīvojusi 20 gadus, bet pirms trim gadiem sāku veidot darbnīcu un izstāžu telpu (showroom) Rīgā. Tajā laikā paralēli izveidojās sadarbība ar Japānu, un tagad diezgan bieži jālido turp. Dzīvoju tur vienu vai vairākas nedēļas, tāpēc reizēm man šķiet, ka Japānā esmu biežāk nekā Londonā. Savukārt Minhenē daļēji dzīvo mana ģimene. Rīgā strādāju, te ir mana darbavieta, bet Londonā ir mana kompānija, grāmatveži, menedžeris, papīru darbi un mājas.

Rundāles pilī aizvadīts bērnu modes pasākums, kur tika demonstrēti Latvijas, Lietuvas, Krievijas un Baltkrievijas dizaineru darbi, informē organizētaja - modes un stila žurnāla L’Officiel Latvija – pārstāvji.

Savas aktuālās kolekcijas demonstrēja tādi Latvijas zīmoli kā Aristocrat Kids, Loverain by Nadia Kirpa, Leny Tomy Factory. Lietuvu pārstāvēja Diāna Rūta Stankjavičiene, Egle Ališauskiene, Jolanta Kudeļska, Daļa Audejaitiene, Jūlija Dremene, Egle Valavičiene un dizaina studija Mēs. Krieviju pārstāvēja Leather club Begimod un Lilas by Ekaterina Kormich no Maskavas, kā arī dizainere Svetlana Zlotņikova un Leya.me no Sanktpēterburgas.

Līdztekus dizaineriem savas kolekcijas piedāvāja arī Latvijas multizīmolu veikali Deepy Sleepy un Next. Savukārt mazie mākslinieki no Minskas modeļu skolas Kids Podium savas kolekcijas skati pārvērta par teātra izrādi. Tērpus demonstrēja modeļu skolu SV Models (Lietuva, Latvija), Ultra Kids (Krievija) un modes studija Santarves (Lietuva) audzēkņi.

Sociālā atbildība pievilcīgus augļus var nest arī investīciju portfelim , pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Jau kādu laiku arī investīciju pasaulē modē ir investēt sociāli atbildīgos uzņēmumos, kur daži vērtspapīru eksperti pauž pārliecību, ka tam vajadzētu ilgākā termiņā nozīmēt arī labākus laikus (ienesīgumu) visam investīciju portfelim.

Tradicionāli šāda investēšana sevišķi cenšas izvairīties no ieguldīšanas tā saucamajā grēku biznesā, kurš lielākoties sastāv no tabakas, azartspēļu un alkohola kompānijām (šāda pieeja parasti paredz arī izvairīšanos no fosilo energoresursu ieguvējiem un citām kompānijām, kas intensīvi patērē dabas resursus). Tiesa gan, šāda pieeja neaprobežojas vien ar neieguldīšanu pieminēto nozaru uzņēmumu vērtspapīros. Tiek meklētas kompānijas, kas lepojas, piemēram, ar godīgas samaksas principiem, nodrošina labus darba apstākļus un saudzē dabu, lieto atjaunojamos energoresursus utt.

Mode mainās diezgan strauji, taču uzvalks ir klasisks apģērbs, kurš tik ļoti nepakļaujas tās untumiem, tomēr arī uzvalki pēdējos gados iegūst arvien košākās krāsas

Tā intervijā DB atklāj lietuviešu uzņēmējs Geds Petrausks (Gedas Petrauskas), kuram kopā ar biznesa partneri Arvīdu Paulausku (Arvydas Paulauskas) pieder Nīderlandes apģērbu ražotāja Suitsupply franšīze Baltijā. Vairākus gadus G. Petrausks ir strādājis starptautiskā pārtikas ražošanas milža Mars pārstāvniecībā Lietuvā un Nīderlandē, vēlāk viņš korporatīvo pasauli nomainīja pret savu biznesu un jau gandrīz deviņus gadus tirgo uzvalkus, uzskatot, ka tieši šis apģērba gabals vīrietim ļauj ne vien justies pārliecinātākam par sevi, bet arī maina cilvēku uztveri par tā valkātāju.

Kas šodien ir uzvalks?

Pēdējos gados jaunie pāri laulību gredzenus izvēlas rūpīgāk un ir gatavi par tiem maksāt vairāk – vidēji ap 500 eiro.

Aktuāli ir tādi gredzeni, kas izceļ individualitāti, tomēr visvairāk pirktie joprojām ir klasiski laulību gredzeni, kuri pārsvarā atšķiras ar krāsu un platumu, norāda DB aptaujātie juvelierizstrādājumu ražotāji un tirgotāji. Aktuāli ir arī baltā, dzeltenā un kombinētā zelta gredzeni ar dārgakmeņiem, kā arī dažādu zelta krāsu salikumi.

Modes tendences šajā jomā lielā mērā nosaka kino industrija un mediji, kas atspoguļo, kādus juvelierizstrādājumus izvēlas slavenības, tādējādi zināmā mērā veidojot sabiedrības viedokli, gaumi, kā arī tendences tirgū, atklāj Grenardi produktu attīstības vadītāja Alīna Spriņģe. «Agrāk visbiežāk pāri izvēlējās vienas zelta krāsas stīpiņu, bet tagad priekšroka nereti tiek dota laulību gredzeniem ar briljantiem. Tāpat novērojama tendence, ka klienti savās kāzu jubilejās izvēlas gredzenus atjaunot. Šobrīd laulību gredzens vairs nav tikai simbols, bet arī ilgtermiņa mūža investīcija,» pauž A. Spriņģe.

Starptautiski atzītais bērnu modes zīmols Paade Mode turpina augt, atklājot jaunu veikalu - radošo studiju Rīgā, Ģertrūdes ielā.

Zīmols nes Latvijas vārdu vairāk nekā 30 pasaules tirgos ar Latvijā ražotiem apģērbiem. Savukārt ar īpaši veidotu piedāvājumu un cenu politiku radošajā studijā Paade Mode tiecas kļūt vēl pieejamāka Latvijas klientiem.

Tāpat ar 2022. gada pavasara/ vasaras kolekciju "Noķert vēju" zīmols piedalās arī Rīgas modes nedēļā (Riga Fashion Week). Kolekcija "Ņokert vēju" radīta, pievēršot uzmanību katrai detaļai – no skicēm, audumu izvēles un piegrieztnēm, līdz ilgtspējīgai un ētiskai ražošanai. Kolekciju raksturo romantiskas ziedu apdrukas, smalki izšuvumi, pasteļkrāsas un maigs vieglums. "Ņokert vēju" neatņemama sastāvdaļa ir arī unikāla, Latvijā radīta, bezvīļu adījumu līnija.

Latvijas zīmoli un dizaineri starptautiskā arēnā izvēlas dažādus attīstības ceļus, katram ir savi sasniegumi; pēdējos gados īpaši skaļu sensāciju nav bijis

«Pēc Mareunrol’s uzvaras gājiena, iegūstot starptautisko atpazīstamību, pagājuši jau desmit gadi, un šobrīd neviena tik «skaļa» viņu aizstājēja nav. Potenciāli tādi ir vairāki, tomēr ir jautājums – vai būs izrāviens. Industrijai tas ir ļoti nepieciešams,» vērtē Latvijas Modes palātas valdes priekšsēdētāja, Latvijas Dizaina padomes vadītāja, Banku augstskolas lektore Dita Danosa.

Ar savu veikalu ārvalstīs šobrīd var lepoties dizainere Katja Šehurina, kura pagājušajā rudenī ar prieku paziņoja, ka atvērusi savam zīmolam Katya Katya veikalu sen kārotā vietā – Čelsijā, Londonā. Šis notikums bija pamanīts angļu presē, atzīmējot ne vien zīmola atjaunošanu, bet arī sākot jauno kolekciju. Bērnu modes zīmola Lazy Francis dizainere Olga Krūze Čelsijas rajonā 2016. gada novembrī ir atvērusi Kids Emporium, kas ir bērnu apģērbu un aksesuāru veikals, kurš apvieno vairākus Latvijas bērnu modes zīmolus vienuviet. «Sava veikala atvēršanai nebūtu jābūt pašmērķim, bet gan pakārtotam attiecīgā zīmola definētajai ārējo tirgu iekarošanas stratēģijai un izvēlētajam modes produkta izplatīšanas modelim, kas var paredzēt vairumtirdzniecības aģentu, franšīzes, mazumtirdzniecības tīkla attīstīšanas, e-tirdzniecības u.c. risinājumus,» skaidro D. Danosa.

Pašmāju bērnu apģērbu ražošanas uzņēmuma "Mini mode" īpašniece Kristīne Līpiņa sociālajā tīklā "Facebook" dalījusies rūgtā pieredzē sadarbībā ar tirdzniecības centru "Spice", kurš ārkārtas situācijas laikā nav nācis pretī ar īres maksas atvieglojumiem, bet tā vietā uzņēmumam vēl aprēķinājis sodu par līguma laušanu.

"T/c "Spice" veikals "Mini Mode" bija 15 gadus - no 2005. līdz 2020. Vēlos atzīmēt, ka šo 15 gadu laikā nekad, nevienu reizi nenokavējām rēķinu apmaksas termiņus. Tas nevienam nav noslēpums, ka šā gada pavasaris daudziem uzņēmumiem ir īpaši smags. Arī "Mini Mode" nav izņēmums. Laikā, kad ar visiem iespējamiem līdzekļiem sabiedrība tika aicināta palikt mājās, veikalam nevar klāties labi. Un tas ir pilnībā saprotami. Ārkārtas situācijai ieilgstot, cerējām ar t/c "Spice" vienoties par īres maksas atvieglojumiem, taču diemžēl "Spices" vadība nereaģēja uz mūsu rakstītajām vēstulēm un neatbildēja ne uz vienu no tām," klāsta uzņēmumā.

Pēcāk tomēr izdevies ar vadību sazināties telefoniski, saņemot skaidru centra nostāju: nekādu atvieglojumu nebūs, īre jāmaksā pilnā apmērā, un tā būs arī vēlāk - laikā, kamēr ekonomika atkopsies, nekādu atlaižu nebūs.

Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, šogad daudziem ir iespēja izvēlēties, kā turpināt strādāt - dot priekšroku darbam birojā, turpināt darbu mājas apstākļos vai tomēr apvienot labāko no abiem variantiem plānojot darbdienas, kuras pavadām birojā un kuras mājās. Lai kādu darba režīmu mēs izvēlētos, ir nepieciešams padomāt par tādām ierīcēm, kas būs piemērotas visiem apstākļiem, tādējādi nodrošinot efektivitāti neatkarīgi no apkārtējās vides.

Darbs birojā - paliekoša vērtība

Pilsētas troksnis un kolēģu sarunas ir neatņemama biroja ikdienas sastāvdaļa, tāpēc programmētāji entuziasti ir ķērušies pie darba, lai izveidotu biroja skaņu ģeneratorus, kas strādājot mājās, radīs biroja atmosfēru – ar īpaši izvēlētām čalām un birojam raksturīgajām skaņām.

Taču tikpat liela nozīme, lai nodrošinātu patīkamus darba apstākļus, ir arī ierīču savstarpējai sinerģijai. Tādas ikdienas situācijas, kā failu pārsūtīšana no vienas ierīces uz otru vai iesākto darbu turpināšana citā ierīcē, var aizņemt ilgāku laiku un pieprasa papildu darbības, kamēr tiek pārnesti faili no vienas ierīces otrā. Pie tam, daži jaunākie tehnoloģiju izstrādājumi pat neatbalsta USB zibatmiņas pievienošanu, tāpēc ir nepieciešama speciāla pāreja, lai ievietotu zibatmiņas nesēju datorā vai citā ierīcē. Šīm laikietilpīgajām darbībām bija nepieciešams ātrs un ērts risinājums.

Lietuvas modes zīmola Julia Janus dizainere Jūlija Janulaitīte (Julija Janulaitytė) nākotni saskata e-komercijā un iespējā sev tīkamu apģērbu iegādāties jebkuram neatkarīgi no tā, kādu apģērba izmēru nēsā

Dizainere Jūlija Janulaitīte uzskata, ka modes pasaules radītā ilūzija par to, kā cilvēkam jāizskatās, neatbilst realitātei, tāpēc Julia Janus apģērbu zīmola izmēru skalā ir apģērbi arī lielāka auguma cilvēkiem. Viņas koncepcijai ir panākumi.

Fragments no intervijas:

Pirms pusotra gada jūs sākāt piedāvāt arī apģērbus vīriešiem. Kā izlēmāt par šādu soli?

Ideja par to bija jau no zīmola pirmsākumiem – es domāju par nobeigtu zīmola identitāti, veidojot apģērbu sievietēm un vīriešiem virs 30 gadiem. Pēdējo desmit gadu laikā vīriešu mode ir daudzējādā ziņā mainījusies. Vīriešiem vairs gandrīz nav vajadzīgs formālais apģērbs – uzvalks. Tos vairs nēsā tikai baņķieri un politiķi – cik daudz tādus cilvēkus mēs katrs zinām? Manā kontaktu tīklā tādu nav daudz. Tā vietā vīriešiem vajag ikdienas apģērbu (smart casual), kas nav sporta apģērbs. Vīrieši ir daudz konservatīvāki nekā sievietes. Es domāju, ka mans darbs ar vīriešu kolekciju ir arī viņu izglītošana. Vīrieši ģērbjas tik līdzīgi! Mēģināt iegūt vīriešu uzmanību ir tiešām liels izaicinājums. Joprojām ir daudz vīrieši, kuri nezina par mums, jo nav sasniedzami, neseko modei. Ir liels izaicinājums, kā veidot mārketingu vīriešiem vecumā virs 30 gadiem, lai viņi atpazītu mūsu zīmolu. Tagad tā ir organiska reklāma. Sievietes pamana mūsu apģērbus vīriešiem un rāda saviem draugiem vai pērk viņiem dāvanas. Vīrieši mūs pēta un ar lielu pārsteigumu secina, ka šīs drēbes viņiem der un ir ērtas. Viņi atgriežas. Pirmais solis, kāpēc es sāku šo biznesu, bija manas dusmas – es biju kļuvusi dusmīga. Pirms izveidoju savu zīmolu, es strādāju šajā biznesā 15 gadus. Es biju strādājusi citiem zīmoliem kā ārštata dizainere, un man bija savs ateljē, kur šuvu apģērbu klientiem pēc individuāla pasūtījuma. Tiekoties ar klientiem, es sapratu, ka mēs visi esam tik dažādi un atšķirību mērogs ir milzīgs. Ir ļoti grūti standartizēt cilvēkus. Modes pasaule mēģina radīt skaistums noteikumus, kā cilvēkam jāizskatās – cik tievam vai jaunam jābūt. Tā ir absolūta «buļļa kaka». Tā ir ilūzija, kas reālajā pasaulē neeksistē. Oficiālā mode rādīja un 97% gadījumu reklāmās joprojām rāda jaunus un tievus pusaudžu ķermeņus. Pieaugušajam, kuri ir beiguši augt, kam mainās vielmaiņa, un sievietēm, kuras ir dzemdējušas, nav iespējams tā izskatīties. Mode pārdod bailes kļūt vecam. Protams, ir lētāk ražot trīs četrus izmērus, nevis 10. Es nolēmu veidot šo zīmolu, piedāvājot daudzus izmērus un progresīvu stilu. Mēs strādājam pēc britu izmēriem un mazākais ir 6., kas atbilst eiropiešu 34. izmēram, un lielākais ir 26., kas atbilst eiropiešu 54. Mums ir arī seši vīriešu izmēri.

Aizvadīta Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) studentu modes skate, kurā 22 jaunie mākslinieki demonstrēja savas tērpu kolekcijas.

Arī šogad uz mēles varēja redzēt gan oriģinālus “gatavs valkāšanai” apģērbus, gan arī avangarda dizaina risinājumus, kuru centrā tika izvirzīts cilvēks.

Īpašu lomu modes skates vizuālajā koncepcijā ieņēma arī telpas scenogrāfiskais noformējums, kas šogad tika interpretēts caur spēcīgām gaismas un tumsas saspēlēm, lauzto spoguļu projekcijām, kā arī baltā un melnā mijiedarbību.

Kā galvenās vienojošās tendences jauno modes mākslinieku kolekcijās iezīmējās abstraktas, asimetriskas formas, ķermenim pieguloši un arī izteikti masīvi silueti -, koši toņi un raibi raksti, dažādu faktūru un materiālu kombinācijas, neordināri aksesuāri un galvassegas, kā arī sejas aizsegi, kas simboliski pauda tieksmi uz esības un patiesības meklējumiem un izteiktu robežu nojaukšana starp šķietami pareizo un nepareizo.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA) turpinās biznesa inkubatoru 2020.gada pavasara uzņemšana, kuros var pieteikties jaunie uzņēmēji un biznesa ideju autori pirmsinkubācijas vai inkubācijas programmai.

Iedrošinot uzņēmējus un biznesa ideju autorus, savā uzņēmējdarbības pieredzē dalās trīs LIAA biznesa inkubatoru inkubācijas programmas dalībnieki - "Coffee Pixels", Laima Jurča un "Gizzo".

Coffee Pixels - batoniņi veselīgākai kafijas patērēšanai

Strādājot kafijas industrijā, SIA "Solid Coffee" līdzdibinātājs Raivis Vaitekūns uzzināja, cik atkritumu rada kafijas piegādes ķēde - no kafijas audzētavas fermā līdz pat kafijas dzērienam tasītē. Tad arī tika uzsākti meklējumi labākajam risinājumam, kas varētu novērst kafijas nozares radīto piesārņojumu vismaz lietotāja posmā. Tā kā uzņēmuma komandai bija labas zināšanas par kafiju, arī kvalitātes standarti bija augsti. Iepriekš iegūtā kompetence kafijas jomā ļāva radīt produktu, kas ir ne tikai videi draudzīgs, bet arī kvalitatīvāks par alternatīvām tirgū. Uzņēmums sāka saņemt komplimentus no cilvēkiem par produkta kvalitāti, un "Coffee Pixels" komanda saprata, ka idejai ir labs potenciāls, turklāt ļoti lielā nozarē.

Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Modes mākslas katedra sadarbībā ar Galeriju Centrs un dizaineru apvienību Butterman atklājusi pirmo studentu pop-up veikalu, kurā varēs iepazīties ar jauno modes dizaineru jaunākajiem darbiem.

Pop-up veikala mērķis ir izveidot neatkarīgu reprezentācijas platformu, atklāt jaunus reprezentēšanas rīkus un aspektus, kā arī attīstīt sadarbības un mākslinieciskās jaunrades iespējas.

«Pēdējā desmitgadē modes un mākslas industrija ir strauji mainījusies. Tradicionālais ceļš no mākslinieka līdz patērētāju ar trade-show palīdzību zaudē aktualitāti, jo lielu auditoriju ātrāk un ērtāk var uzrunāt interneta vidē. Jaunajā pieejā trūkst iespējas dizainu un mākslu redzēt klātienē, kas ir īpaši būtiski, iepazīstot vēl nezināmu autoru darbus no jaunas un radošas valsts. Jaunajiem dizaineriem un māksliniekiem Latvijā ir īpaši problemātiski uzsākt radošo darbību, jo ir lielas izmaksas un lēna atdeve. Mazajiem zīmoliem un jaunajiem māksliniekiem grūti atrast noieta tirgu, ne tikai vietējā tirgus mazā apjoma dēļ, bet arī tādēļ, ka nav pietiekami attīstījusies specializēta attieksme sadarbībā ar jaunajiem dizaineriem, jo tiem nepieciešama īpaša pieeja darbu reprezentēšanā, kā arī jāveido dialogs ar apmeklētājiem,» norādīja veikala izveidotāji.

Ambient Mode režīms ļauj izslēgtam Samsung QE55Q9 televizoram saplūst ar sienu vai pārvērsties mākslas darbā

Samsung pērn prezentētā QLED televizoru sērija, kurā tiek izmantots kvantu punktu tehnoloģijā veidots šķidro kristālu panelis, šogad piedzīvojusi otro paaudzi. Meklējot veidus patērētāju uzmanības piesaistīšanai, korejieši šoreiz centušies košajam ekrānam piešķirt papildu funkciju, proti, no video rādīšanas brīvajā laikā piešķirot ekrānam gleznas funkciju ar īpaša Ambient Mode režīma palīdzību.

Šogad sortimentā palicis vairs tikai viens modelis ar ieliektu ekrānu, un, ņemot vērā gleznas funkciju, izvēlēties plakano šķiet loģiskāk. Tāds QE55Q9 FNAT uz dažām nedēļām nonāca DB rīcībā.

Vērojot Samsung tālrāžu evolūciju, redzams, ka ar katru nākamo paaudzi korejieši aizvien lielāku vērību pievērš estētikai. Rūpīgi nostrādāts kā no priekšpuses, tā aizmugures, QE55Q9 tiešām atgādina gleznu. 55 collu ekrānu ieskauj nieka puscentimetru biezs rāmis ar izteiktām šķautnēm, un aizmuguri klāj gluds vāks, apsedzot pieslēgvietas.

Rīgas modes nedēļa norisinājās no 28. marta līdz 1. aprīlim, pulcējot labākos Latvijas modes industrijas pārstāvjus.

28. martā Rīgas Motormuzejā notika 26. Rīgas modes nedēļas sesijas atklāšana.

Modes skašu programmas ietvaros savas 2017. gada rudens–ziemas prêt-à-porter kolekcijas prezentēja plaši pazīstami Latvijas modes zīmoli: Amoralle, Anna Led, Katya Katya Shehurina, Narciss, Natalija Jansone, Nóló, One Wolf, Paviljons, pagājušās sezonas debitants – zīmols Talented, kā arī šīs sezonas debitants - Cinnamon Concept. Jaunākās bērnu modes kolekcijas prezentēja zīmoli Paade Mode un Aristocrat Kids. Tika pārstāvēta arī ārzemju mode.

Rīgas modes nedēļas fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

Apvienoto Nāciju Organizācija kopš 2012. gada 21. martu pasludinājusi par Starptautisko meža dienu, lai veicinātu izpratni par visu veidu mežu nozīmi un iespējām, ko mežs var sniegt tagadnes un nākotnes paaudžu vajadzību apmierināšanai. Ik gadu Meža dienas ietvaros tiek aktualizēta kāda konkrēta tēma, un 2022. gadā tā ir “Meži – ilgtspējīga ražošana un patēriņš”.

Kāpēc ir jēgpilni 21. martā runāt par ilgtspēju mēbeļu ražošanā?

Koksne ir viens no ilgtspējīgākajiem materiāliem, kas tiek izmantots mēbeļu ražošanā. Ilgtspēja slēpjas ētiski iegūtā koksnē, kas nodrošina minimālu ietekmi uz pasaules mežiem un kuri savukārt sniedz būtiskus ekosistēmas pakalpojumus ikviena planētas iedzīvotāja veselībai. Uzreiz jāpiebilst, ka koksnes izmantošana mēbeļu ražošanā nav vienīgais ilgtspējas princips. Ilgtspējīgā mēbeļu ražošanā mēbelēm paredzams ilgāks dzīves cikls, nodrošinot, ka pēc pāris gadiem tās nesalūzt, nezaudē būtiski savu kvalitāti un veiktspēju, un netiek izmestas. Ilgtspējīgas mēbeļu ražošanas procesā pastāv tāds jēdziens kā ekodizains, kad projektētāji un speciālisti jau idejas izstrādes posmā katru preci veido tā, lai tā būtu izturīga, viegli kopjama, labojama, atjaunojama un visbeidzot saprotami nododama vienā gabalā vai detaļās šķirošanai un pārstrādei. Dīvāniem un atpūtas krēsliem ir noņemami pārvalki, lai tos varētu nomainīt un lai nebūtu jāpērk jaunas mēbeles, tiklīdz tās izskatās nolietotas. Tāpat šāda pieeja paredz iespēju mēbeles maksimāli ilgi un ērti lietot, labot, atjaunot tās, aizstājot ar kādām maināmām detaļām, vai pārveidot. Būtiski atzīmēt, ka ilgtspējīga pieeja paredz scenāriju tam, kas ar mēbeli notiks pēc tās dzīvescikla beigām.

Kinetics stāsts un mana saskarsme ar kosmētiku sākās kā tīra sagadīšanās – atceras Kinetics Nail Systems dibinātājs un vadītājs Andžejs Stenclavs.

Bija beidzies iepriekšējais bizness, un vajadzēja kaut ko jaunu. Tā nu sagadījās, ka partneri no Igaunijas piedāvāja tirgot plastmasas nagus, kas tajā laikā, 2002.gadā, nāca modē. Mēs ar tiem plastmasas nagiem aizgājām uz Drogām, un Drogas teica, ka viņi tos ir gatavi likt veikalā. Tas bija vairāk tāds izaicinājums – varam vai nevaram tikt iekšā šajā veikalu tīklā.

Sākumā mēs izplatījām citu ražotāju profesionālos produktus. Kā nākamais nāca izaicinājums – vai tad nevaram veidot savu produktu? Sākām attīstīt visu pārējo, kas ir nepieciešams profesionālajam manikīram. Sākumā tā bija nagu želejas un akrila līnija. Tālāk jau nagu lakas. Ap 2009.gadu modē nāca želejlaka. 2010.gadā pieņēmām drosmīgu lēmumu atteikties no ražošanas ārpakalpojuma un sākt produktu izstrādi un ražošanu savā ražotnē šeit pat Rīgā. Rezultātā šodien 90% no visa, ko piedāvā uzņēmums Kinetics, tiek ražots pašu spēkiem.