Lietuvas modes zīmola Julia Janus dizainere Jūlija Janulaitīte (Julija Janulaitytė) nākotni saskata e-komercijā un iespējā sev tīkamu apģērbu iegādāties jebkuram neatkarīgi no tā, kādu apģērba izmēru nēsā
Dizainere Jūlija Janulaitīte uzskata, ka modes pasaules radītā ilūzija par to, kā cilvēkam jāizskatās, neatbilst realitātei, tāpēc Julia Janus apģērbu zīmola izmēru skalā ir apģērbi arī lielāka auguma cilvēkiem. Viņas koncepcijai ir panākumi.
Fragments no intervijas:
Pirms pusotra gada jūs sākāt piedāvāt arī apģērbus vīriešiem. Kā izlēmāt par šādu soli?
Ideja par to bija jau no zīmola pirmsākumiem – es domāju par nobeigtu zīmola identitāti, veidojot apģērbu sievietēm un vīriešiem virs 30 gadiem. Pēdējo desmit gadu laikā vīriešu mode ir daudzējādā ziņā mainījusies. Vīriešiem vairs gandrīz nav vajadzīgs formālais apģērbs – uzvalks. Tos vairs nēsā tikai baņķieri un politiķi – cik daudz tādus cilvēkus mēs katrs zinām? Manā kontaktu tīklā tādu nav daudz. Tā vietā vīriešiem vajag ikdienas apģērbu (smart casual), kas nav sporta apģērbs. Vīrieši ir daudz konservatīvāki nekā sievietes. Es domāju, ka mans darbs ar vīriešu kolekciju ir arī viņu izglītošana. Vīrieši ģērbjas tik līdzīgi! Mēģināt iegūt vīriešu uzmanību ir tiešām liels izaicinājums. Joprojām ir daudz vīrieši, kuri nezina par mums, jo nav sasniedzami, neseko modei. Ir liels izaicinājums, kā veidot mārketingu vīriešiem vecumā virs 30 gadiem, lai viņi atpazītu mūsu zīmolu. Tagad tā ir organiska reklāma. Sievietes pamana mūsu apģērbus vīriešiem un rāda saviem draugiem vai pērk viņiem dāvanas. Vīrieši mūs pēta un ar lielu pārsteigumu secina, ka šīs drēbes viņiem der un ir ērtas. Viņi atgriežas. Pirmais solis, kāpēc es sāku šo biznesu, bija manas dusmas – es biju kļuvusi dusmīga. Pirms izveidoju savu zīmolu, es strādāju šajā biznesā 15 gadus. Es biju strādājusi citiem zīmoliem kā ārštata dizainere, un man bija savs ateljē, kur šuvu apģērbu klientiem pēc individuāla pasūtījuma. Tiekoties ar klientiem, es sapratu, ka mēs visi esam tik dažādi un atšķirību mērogs ir milzīgs. Ir ļoti grūti standartizēt cilvēkus. Modes pasaule mēģina radīt skaistums noteikumus, kā cilvēkam jāizskatās – cik tievam vai jaunam jābūt. Tā ir absolūta «buļļa kaka». Tā ir ilūzija, kas reālajā pasaulē neeksistē. Oficiālā mode rādīja un 97% gadījumu reklāmās joprojām rāda jaunus un tievus pusaudžu ķermeņus. Pieaugušajam, kuri ir beiguši augt, kam mainās vielmaiņa, un sievietēm, kuras ir dzemdējušas, nav iespējams tā izskatīties. Mode pārdod bailes kļūt vecam. Protams, ir lētāk ražot trīs četrus izmērus, nevis 10. Es nolēmu veidot šo zīmolu, piedāvājot daudzus izmērus un progresīvu stilu. Mēs strādājam pēc britu izmēriem un mazākais ir 6., kas atbilst eiropiešu 34. izmēram, un lielākais ir 26., kas atbilst eiropiešu 54. Mums ir arī seši vīriešu izmēri.
Kurus izmērus pērk visbiežāk?
No 12. līdz 18. izmēram.
Tie nav tie izmēri, ko redzam spīdīgajos žurnālos.
Nebūt ne. Mēs esam sākuši arī mūsu reklāmās izmantot dažādus cilvēkus, lai parādītu, cik atšķirīgi apģērbs izskatās dažādiem cilvēkiem. Nākamā gada rudens kolekcijas fotografēšanā iesaistījās visi mūsu kolēģi no 8. līdz 18. izmēram. Neizmantojām fotogrāfiju apstrādes programmas, un cilvēki, skatoties uz bildēm, secināja, ka viņi neizskatās nemaz tik atšķirīgi. Tas nozīmē, ka drēbes cilvēkus slaidina.
Visu interviju Stilam nav vecuma un izmēra lasiet 30. maija laikrakstā Dienas Bizness.