Bižutērija ir daudz vairāk nekā tikai aksesuārs – tas ir veids, kā izpaust savu personību un piešķirt tērpam īpašu akcentu. Tomēr, atrast sev izdevīgas un kvalitatīvas rotaslietas, kas būs lielisks papildinājums jebkuram svētku tērpam – var būt īsts izaicinājums.

Lai uzzinātu noderīgus padomus, kā izvēlēties atbilstošas rotaslietas sievietēm, un kādus svarīgus faktorus ņemt vērā, uzzini, lasot rakstu.

Bižutērijas loma sievietes tēlā – kā rotaslietas papildina personīgo stilu

Bižutērija piešķir sievietes izskatam gan smalkumu, gan pārliecību, palīdzot akcentēt un izcelt kopējo tēlu atkarībā no noskaņojuma vai kāda notikuma. Ikdienā vienkāršas rokassprādzes sievietēm vai smalki bižutērijas auskari piešķir tēlam elegantu vienkāršību, savukārt svētku brīžos spīdīgi kuloni vai izsmalcinātas brošas pievieno greznību un šarmu.

Rotaslietas ir piemērotas gan sievietēm, kas iecienījušas minimālismu, gan tām kas vēlas izcelt savu personalitāti, padarot to par neaizstājamu ikvienas sievietes garderobes sastāvdaļu.

Foto: Freepik.com/ freepic.diller

Bižutērija ir daudz vairāk nekā tikai aksesuārs – tas ir veids, kā izpaust savu personību un piešķirt tērpam īpašu akcentu. Tomēr, atrast sev izdevīgas un kvalitatīvas rotaslietas, kas būs lielisks papildinājums jebkuram svētku tērpam – var būt īsts izaicinājums.

Lai uzzinātu noderīgus padomus, kā izvēlēties atbilstošas rotaslietas sievietēm, un kādus svarīgus faktorus ņemt vērā, uzzini, lasot rakstu.

Bižutērijas loma sievietes tēlā – kā rotaslietas papildina personīgo stilu

Bižutērija piešķir sievietes izskatam gan smalkumu, gan pārliecību, palīdzot akcentēt un izcelt kopējo tēlu atkarībā no noskaņojuma vai kāda notikuma. Ikdienā vienkāršas rokassprādzes sievietēm vai smalki bižutērijas auskari piešķir tēlam elegantu vienkāršību, savukārt svētku brīžos spīdīgi kuloni vai izsmalcinātas brošas pievieno greznību un šarmu.

Rotaslietām ir jābūt tādām, lai tās varētu nēsāt gan ar baltu T-kreklu un džinsiem, gan arī pie smalkas vakarkleitas

Tā intervijā norāda itāļu rotaslietu zīmola Nanis radītāja un dizainere Laura Bicego. Viņa ir dzimusi juvelieru ģimenē Vičencā Itālijā un jau kopš dzimšanas ir saistīta ar rotaslietām un to izgatavošanu. Lielāko pieredzi viņa ir ieguvusi tēva juvelieru rūpnīcā, no kā tālāk attīstīja savu zīmolu Nanis. Visa L. Bicego dzīve saistās ar šo nozari, un viņa nekad nav vēlējusies dzīvē darīt kaut ko citu.

Savu zīmolu viņa kopā ar vīru Pjero Maranjonu (Piero Marangon) izveidoja 1990. gadā. L. Bicego ir neparasta dizainere, viņai vairāk patīk radīt lietas nevis uz papīra, bet ar rokām. Viņai svarīgi ir vienlaicīgi saglabāt itāļu tradīcijas, tai pat laikā radot mūsdienīgas, transformējamas rotaslietas. Viņas radītā rokas sprādze no zelta ar dimantiem, ko iespējams transformēt par kaklarotu, pagājušajā gadā ieguva Juvelierizstrādājumu gada balvu.

Zīmola «Korola» stāsts aizsācies interesanti. Lai gan sākotnēji tas nebija plānots kā bizness, desmit gadu laikā iegūts klientu loks, kas vēlas nēsāt šīs rotas. To darināšanā izmantoti zīmola «Swarovski» kristāli. Gadu gaitā zīmolu pamanījuši arī konkurenti, kuri cenšas rotaslietas atdarināt, stāsta SIA «Korola design» īpašniece Jekaterina Koroļa.

Rotaslietu darinātāja stāsta, ka sākotnēji rotas veidojusi sev, jo veikalos nevarēja atrast to, ko meklēja. «Svētku laikā uzdāvināju pāris rotas arī draudzenēm, viņas novērtēja. Vēlāk izveidoju rotu komplektus un, strādājot par juristi, piedāvāju savām klientēm. Sāku piedalīties arī dažādos tirdziņos,» zīmola pirmsākumus atceras J. Koroļa.

SIA «Korola design» ir ģimenes uzņēmums, kurā darbojas arī J.Koroļas mamma. Viņa ir galvenā dizainere visām mākslinieciskajām rotām – brošām un kaklarotām. Zīmols izveidots pirms aptuveni pieciem gadiem, bet veikals un darbnīca Antonijas ielā, Rīgā - pirms aptuveni diviem.

J.Koroļa stāsta, ka sākotnēji strādājusi gan kā juriste, gan attīstījusi rotu zīmolu. Lai arī baidījusies pilnībā pievērsties rotu biznesam, tomēr sapratusi, ka ir jāmēģina, jo vienmēr var atgriezties algotā darbā. «Mūsu zīmola pirmais un galvenais nosacījums ir, ka mēs neiepērkam citu veidotas rotas un nepārdodam ar savu zīmolu. Vienmēr radām paši,» skaidro J.Karoļa. Viņa stāsta, ka ir daudz pastāvīgo klientu, kuri zīmola rotaslietas nēsā jau desmit gadus. «Viņi atceras mani kā meiteni ar koferīti, jo sākotnēji rotaslietas tirgoju koferī,» stāsta zīmola radītāja. Viņa novērojusi, ka zīmola klientes uz veikalu jau ved arī meitas. Pārsvarā zīmola klientes ir vecumā no 25 līdz 55 gadiem.

Foto: GIVEN

Rotaslietas mūs pavada jau tūkstošiem gadu, un ne vienmēr tās bijušas tikai greznība. Senāk rotas pildīja arī praktiskas funkcijas, norādot uz piederību noteiktai ciltij vai sabiedrības slānim. Mūsdienās, protams, rotaslietu galvenā funkcija ir estētika, kalpojot kā mūsu personības un gaumes izpausme.

Populārākie metāli juvelierizstrādājumu pasaulē neapšaubāmi ir sudrabs un zelts. Kā izvēlēties, kurš no tiem piestāvēs tieši tev? Aplūkosim abu metālu īpašības, plusus un mīnusus.

Sudrabs – daudzveidīgs un pieejams

Foto: GIVEN

Sudrabs ir visai mīksts metāls ar vēsi pelēcīgu mirdzumu. No tā iespējams radīt sarežģītus un smalkus dizainus, kas arī ir viens no iemesliem, kāpēc juvelieri tik ļoti iecienījuši sudrabu. Tas lieliski sader arī ar dažādiem akmeņiem – gan dārgakmeņiem, gan pērlēm vai necaurspīdīgiem akmentiņiem.

Iestrādājot dārgakmeņus rotās, cilvēkiem tiek dota iespēja sev nesāt līdzi nelielu daļu no dabas bagātībām, ir pārliecināta Lidija Hlinova.

Rotu zīmola Room 88 īpašniece un idejas autore Lidija Hlinova savām rokām skaistas lietas darinājusi jau sen. Aizraušanās sākās laikā, kad viņa bija profesionāla sporta deju dejotāja un pati sev veidoja tērpus, aksesuārus, bet pēc tam savas prasmes lika lietā, strādājot Spānijā, kur bija atbildīga par grupas Gore Performance, kura uzstājās klubos Amnesia un Pacha Ibiza, skatuves tērpiem. Vēlāk viņa pievērsās rotām. «Šis ir mans otrais rotu zīmols. Pirmā zīmola nosaukums bija Yayoi, un tas bija kardināli atšķirīgs no tā, ko pašlaik veidoju. Rotas bija lielas, uzkrītošas, un tās tika veidotas no koraļļiem, kristāliem, ķēdēm un virvēm. Interesanti, ka man pašai nekad nav patikušas lielas un uzkrītošas rotas, aksesuāri. Esmu minimālisma piekritēja, un tieši šāds rokraksts ir pirms diviem gadiem izveidotajam zīmolam Room 88. Manuprāt, rotai ir jābūt daļai no sievietes būtības, un tai jābūt tādai, ko vēlas nēsāt katru dienu. Būtībā – dzīvot kopā ar rotu, sarast ar to. Rotai ir jābūt ilgtspējīgai, tādai, ko sieviete vēlas atstāt nākamajai paaudzei,» savu pārliecību pauž Lidija.

Rotu uzņēmums SIA Baltu Rotas tuvākajos piecos gados plāno paplašināties un būvēt savu ražotni

«Šobrīd strādājam nomātās telpās, kur ir ierobežotas iespējas attīstīties. Lai ietu uz priekšu, fiziski vajag vairāk vietas. Tas ir mūsu piecgades plāns,» saka Ieva Straupe-Lūse, SIA Baltu Rotas direktore. Pēdējie četri gadi uzņēmumā iezīmē pozitīvu apgrozījuma pieaugumu. Kompānijas biznesa attīstības vadītāja Laura Geistarde-Šube spriež, ka pērn, pat neskatoties uz Latvijas simtgadi, apgrozījuma pieaugums būtu bijis, tomēr ne tik straujš. Šogad saglabājas līdzīga tendence. Palīdzīgu roku sniedz arī tūristi. «Visvairāk to ir no Vācijas, Krievijas, Skandināvijas, kā arī no kaimiņvalstīm Lietuvas un Igaunijas. Pēdējā laikā pieaug somu tūristu interese. Liela nozīme ir arī konferencēm, kas notiek Rīgā,» viņa teic.

GIVEN ir juvelierizstrādājumu tirdzniecības tīkls, kuru dibināja uzņēmuma Grenardi īpašnieki Ainārs un Alīna Spriņģi, pēdējos gados uzsācis pamatīgu paplašināšanos visās Baltijas valstīs. Lai sasniegtu paplašināšanās mērķus, veikta obligāciju emisija ar Signet Bank atbalstu.

Par to arī Dienas Biznesa jautājumi Grenardi un GIVEN uzņēmumu līdzīpašniecei un arī produktu veidotājai Alīnai Spriņģei.

Pastāstiet, lūdzu, uzņēmuma izveidošanās stāstu: sākumā Grenardi, pēc tam GIVEN?

Grenardi sākās jau 2000. gadā, kad tika izveidots viens neliels veikaliņš Mežciemā. Pirmsākumā šo veikalu mans vīrs Ainārs Spriņģis izveidoja savai mammai Lilijai, un tas vairāk raksturojams kā hobija pasākums Lilijai, nevis kā nopietna tirdzniecības tīkla izveides iecere. Viņa ar šo veikalu darbojās gadus četrus, līdz brīdim, kad Ainārs, būdams pieredzējis uzņēmējs, saprata, ka šajā nozarē slēpjas labs biznesa potenciāls. Līdztekus viņam radās iespēja ieguldīt privātus līdzekļus uzņēmuma attīstībā. Laika gaitā Grenardi attīstījās par veikalu tīklu ar vairāk nekā 20 veikaliem Baltijā, un uzņēmuma portfolio bija vairāki pasaulē atzīti itāļu zīmoli un teicama reputācija savā nozarē. Taču 2017. gadā menedžmentam šķietami pietrūka nākotnes skatījuma un no finanšu puses bija redzams, ka uzņēmuma attīstība sāk stagnēt.

Sudrabs, akmeņi un stikls – tāds ir stikla mākslinieka Gata Vasiļjeva izmantoto materiālu arsenāls, no kuriem viņš veido rotas Glass Wolf.

Gata Vasiļjeva darbs pēdējos 15 gadus bijis cieši saistīts ar stiklu. Sadarbībā ar citiem māksliniekiem viņš ir īstenojis virkni dizaina projektu, tostarp roku rokā ar stikla mākslinieku, zīmola an&angel radošo direktoru Arti Nīmani pirms sešiem gadiem izgatavoja pasaulē pirmo stikla velosipēdu, kas patlaban atrodas Honkongas dizaina muzejā. «Mēs ar Arti vēl šobrīd daudz sadarbojamies pie citiem projektiem, bet man jau vairākus gadus bija iekšējs sapnis par sava rotu zīmola izveidi un darbnīcu, kurā varēšu darīt to, ko vēlos. Lai gan iepriekš esmu strādājis arī ar metālu, stikls kā materiāls man šķiet interesantāks, turklāt vēlos izaicināt pats sevi, veidojot no tā aizvien smalkākas un smalkākas lietas – rotas, kuras patīk gan man, gan citiem. Manis gatavotās rotas ir kā mākslas darbi, pārsvarā tās ir vienā eksemplārā. Ļoti reti esmu kādai rotai izveidojis nelielu partiju,» stāsta zīmola Glass Wolf idejas autors, stikla mākslinieks G. Vasiļjevs.

Tuvojas maģiskais svētku laiks un atkal rodas jautājums - ko dāvināt svētkos? Protams, vēlamies, lai dāvana ir labs pārsteigums, kas nes prieku. Rotas ir viena no top dāvanu idejām, kas bieži nokļūst zem Ziemassvētku eglītes. Tomēr kā neapjukt plašajā piedāvājumā? Esam apkopojuši, kuras no mūsu precēm visbiežāk izvēlas dāvanām.

Piedāvājam personalizētas rotas - gravētu medaljonu ar vārdiņu var pievienot jebkurai kaklarotai vai rokassprādzei.

Kaklarota ar personalizētu gravētu medaljonu. Uz medaljona var likt vārdu, iniciāļus, kādu dāvanas saņēmējai svarīgu datumu vai simbolu. Iemūžini mirkli mirdzumā!

https://nelagems.com/collections/necklaces/products/neredzama-kaklarota-ar-personalizetu-vardina-medaljonu

Kaklarotu iespējams izgatavot mazākā garumā, piemērotu bērnam.

Madara Jurgelāne plastmasas pudelēm devusi otru dzīvi, pārstrādājot tās auskaros, piespraudēs, rokassprādzēs un citos zīmola PETit accessories aksesuāros

Šāda ideja viņai radusies pirms aptuveni gada. M. Jurgelāne apmeklējusi kursus projekta vadībā, kuru nobeigumā bija jāizveido projekta pieteikums. Viņa nolēmusi, ka vēlas realizēt kaut ko īstu, lai velti neiztērētu laiku. Madarai jau pasen bijusi doma par atkārtotu lietu izmantošanu un pārstrādi. Ideja gadiem šaudījusies pa galvu, piemēram, kā neizmantotas kaklasaites pārvērst rotās. «Mājās mēdzam lietot arī gāzētu minerālūdeni, un pudeles sakrājas. Skatījos uz maisu, kas atkal tika nests uz atkritumu kasti, un domāju, kā mēs varētu darīt tā, lai pudeles tur nenonāktu,» stāsta M. Jurgelāne. Tika nolemts, ka no izlietotām plastmasas pudelēm kaut kas jārada. Jo vairāk Madara pētīja šo ideju un ievāca informāciju, jo vairāk viņai tā iepatikās. Kursu noslēgumā viņa nolēma, ka nepieciešams izveidot arī produkta prototipu un pati izveidoja pirmo eksperimentālo auskaru pāri. Vēlāk viņa iestājās LIAA Bauskas biznesa inkubatorā, kur saņēma palīdzību gan finanšu plānošanā, gan zīmola veidošanā. «Sapratu, ka sanāk skaisti. Tas Latvijā līdz šim nav bijis, un ļoti pieķēros šai idejai. Sāku attīstīt produktu, jau novembrī izveidoju zīmola Facebook lapu un parādīju plašākai auditorijai, ar ko nodarbojos,» atceras M. Jurgelāne. Sākumā rotas tika radītas sev pašai un draugiem. «Auskari kaut kādā ziņā ir mana vājība, jo tie man vienmēr ir patikuši. Savienoju savu aizraušanos ar to, ko es varu darīt,» atzīst M. Jurgelāne. Viņa nekad nav bijusi saistīta ar mākslas nozari, tāpēc aksesuāri izveidoti eksperimentālā veidā – mēģinot, darot un skatoties, kas sanāk.

Šis biznesā bijis izaicinājumiem bagātākais gads, sešu gadu jubilejas un jaunās kolekcijas prezentācijas priekšvakarā atzīst Soulstones zīmola radītāja Agnese Zeltiņa

Taču viņa nesūdzas, tā vietā meklējot aizvien jaunus risinājumus. Nākamo gadu plānots veltīt, lai uzlabotu savu darbu digitālajā platformā, kā arī piedāvātu jaunus produktus, neaprobežojoties tikai ar rotām.

Fragments no intervijas, kas publicēta 31. oktobra laikrakstā Dienas Bizness:

Kā populāra aktrise nonāca līdz idejai par savu rotu kolekciju?

Gluži tāpat, kā populāra aktrise 2011. gadā nonāca līdz lēmumam aizbraukt no Latvijas mācīties itāļu valodu. Ja runājam par visu pēc kārtas, jāsāk ar to, ka jau 2008., 2009. gadā kritiski izpaudās valsts krīzes laiks. Proti, iepriekš noslēgtie līgumi tika atcelti, jauni netika parakstīti. Darba kļuva arvien mazāk. Tikko biju atgriezusies no ASV pēc pasaules prezentācijas filmai Es gribu tavu meiču!.

Uzņēmums Baltu Rotas Siguldā jau 25 gadus darina Nameja gredzenus un gada laikā Rīgā, Siguldā, Turaidā un globālajā tīmeklī visā pasaulē pārdod vairāk nekā 1300 Nameja pinuma rotas – gredzenus, aproces, aproču pogas, kulonus un piespraudes. Tāpat vairāk nekā simt interesentu pērn izmēģinājuši paši uzpīt savu Nameju Baltu Rotu meistarklasēs.

Pērn uzņēmuma meistaru darbs bija redzams arī filmā Nameja gredzens. Uzņēmuma dibinātājs Vitauts Straupe izgatavoja filmas galveno gredzenu, kas bija pirkstā galvenajam varonim visu filmēšanās laiku, kā arī kopā ar uzņēmuma dizaineri Initu Straupi un rotkali Normundu Vanagu iejutās filmas aktieru godā.

Rotkalis Normunds Vanags db.lv demonstrē, kā top Nameja gredzens. Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

Šonedēļ rubrikā "Kā top?" portāls Db.lv piedāvā aplūkot, kā Talsu Radošās Sētas darbnīcā "StoneHill" tiek izgatavotas dabiskas ādas jostas.

"StoneHill" dibinātāji ir Diāna un Miķelis Šteinbergi, kurzemnieki, kas ar ādu strādā jau sešus gadus un šādas prasmes apguvuši pašmācības ceļā. Šobrīd D.Šteinberga vairāk laika velta atvases audzināšanai un saimniekošanu darbnīcā ir pārņēmis vīrs.

Viņš darbnīcā strādā katru dienu. Vairums pircēju to apmeklē tieši gada siltajā laikā, no maija līdz septembrim, taču pasūtījumu veikšana iespējama arī meistaru mājaslapā internetā un darba netrūkst. Tūristu vidū visbiežāk esot vācieši, dāņi un zviedri, uzskaita meistars.

Amatnieks izgatavo ādas jostas, dažāda izmēra maciņus, rotas, kā arī izpilda individuālus pasūtījumus. Viņa darbnīcā ir iespējams redzēt gan darba procesu, gan piedalīties tajā.

"Katrai darbībai, cilvēkam un notikumam ir savs laika nogrieznis. Man tie ir bijuši 20 gadi, kurus esmu veltījusi laikmetīgajai un konceptuālajai rotai," stāsta mākslas galerija "Putti" vadītāja Agita Putāne, kura nolēmusi izbeigt uzņēmējdarbību.

Saistībā ar mākslas galerijas "Putti" slēgšanu tiek pārdotas vitrīnas un lete, kas atradās galerijas telpās.

Savu 20.jubileju un vienlaikus pastāvēšanas beigas mākslas galerija atzīmēs martā ar izstādi "Rotas nav tikai rotas". Galerija tiks slēgta no 1. aprīļa.

"Lēmums slēgt galeriju nebija spontāns. Tas brieda jau ilgu laiku. Ar vīru Andri dodamies dzīvot uz laukiem, uz mūsu 90 hektāriem Blīdenē, kuros mēs stādīsim mežus, tīrīsim dīķus, vēlos izveidot nelielu zirgu pansionātu un turēt nelielu vistu saimi. Bioloģiskās pļavas. Vairs nekāds bizness. Es vēlos baudīt gadalaiku maiņas, auklēt savus mazbērnus un palēlināt tempu skrienošajam laikam. Gribu dzīvot tikai sev un saviem tuvākajiem," lēmumu slēgt mākslas galeriju komentē A.Putāne.

Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja rīkotais ikgadējais gadatirgus šogad atzīmētu 50. jubilejas sezonu, taču pulcēšanās ierobežojumu dēļ gadatirgus norise tika pārcelta uz 2021. gadu. Lai nodrošinātu pircējiem no Latvijas un ārzemēm iespēju iegādāties vietējo amatnieku un mājražotāju preces un tirgotājiem pārdot jau saražoto, izveidots tirgošanās portāls egadatirgus.lv.

Šobrīd egadatirgus.lv reģistrējušies vairāk nekā 130 amatnieki un mājražotāji no visas Latvijas.

Produkti ir izvietoti vairākās kategorijās – keramika; koks un tāss, tekstils; rotaļlietas; metāls; rotas; āda; stikls un pārtika un dzērieni, no kurām pārstāvētākās šobrīd ir tekstils, rotas un koka izstrādājumi.

Visvairāk tirgotāju pieteikušies no Rīgas un apkārtnes (50 %), Vidzemes (17 %), Zemgales (12 %), Latgales (11 %) un Kurzemes (10 %).

"Atskārstot, ka šogad lielie amatnieku svētki nevar noritēt kā ierasts, vēlējāmies tomēr šo gadu Latvijas amatniecības vēsturē atzīmēt kā būtisku, jo rūpes par savējiem un nepieciešamība izcelt un lolot vietējos darinājumus ir tikai augusi. Arī šajā on-line Gadatirgū piedalīsies amatnieki un mājražotāji, kuri sevi ir pierādījuši. Esam ļoti priecīgi par amatnieku un mājražotāju atsaucību un interesi pircējus sastapt arī virtuāli. Pateicoties viņiem, Latvijas amatniecība un mājražošanas tradīcijas tiek uzturētas dzīvas, jo tikai tā varam saglabāt šo nozīmīgo kultūras mantojumu. Mēs atšķirībā no daudzām tautām varam būt lepni, ka mums patiešām ir izdevies saglabāt to, kas daudziem jau zudis," stāsta Kristīne Kūla, Brīvdabas muzeja direktora vietniece.

Smiltenē tirdzniecības centrā "Centrs", Baznīcas laukumā 2, durvis vēris juvelierizstrādājumu zīmola "Given by Grenardi" veikals, kas piedāvā augstvērtīgu un izteiksmīgu rotaslietu sortimentu par pieejamām cenām. Jaunatklātajā veikalā radītas trīs darbavietas pilsētas iedzīvotājiem.

Smiltenes "Given by Grenardi" veikalā pieejams plašs pakalpojumu klāsts – juvelierizstrādājumi sievietēm, vīriešiem un bērniem, rotaslietu bezprocentu nomaksa, zelta maiņa, "Goldwork" juvelieru serviss un gravēšanas pakalpojumi.

"Given by Grenardi" ir Latvijas uzņēmums ar vairāk nekā 20 gadu pieredzi juvelierizstrādājumu mazumtirdzniecībā. Šobrīd "Given" tīklā jau ir 35 veikali visā Latvijā un interneta veikals, darbinieku skaits sasniedz 106. "Given" vērtība ir profesionāla klientu apkalpošana, īpašu uzmanību pievēršot darbinieku apmācībai. Lai nodrošinātu augstu klientu servisa kvalitāti, visi "Given" darbinieki ir apguvuši pārdošanas apmācību programmu "Given akadēmijā".

2023. gadā Latvija, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, bija ceturtajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no dažādu koka mēbeļu eksporta.

To liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija). Mēbeļu rūpniecībai Latvijā bija izcila pagātne. Pašlaik šī ir viena no ļoti svarīgām meža produkcijas ražošanas nozarēm, kurā tiek ražotas preces ar ļoti augstu pievienoto vērtību. Ja daudzās ekonomikas jomās Latvijai būtu jāmācās no Igaunijas pieredzes, tad mēbeļu ražošanā un eksportā Latvijai būtu jāvadās no izcilā Lietuvas piemēra. Vērtējot Lietuvas izcilos panākumus koka mēbeļu eksportā, svarīga daļa no šiem panākumiem attiecas arī uz Latviju. Latvijā ražotais saplāksnis, kokskaidu un kokšķiedru plātnes, kā arī cita meža nozares produkcija ir neaizstājams pamats Lietuvas izcilajiem panākumiem mēbeļu ražošanā un eksportā. XXI gadsimtā pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā visām rūpniecības nozarēm bija jādarbojas apstākļos, kad ir brīva preču apmaiņa, kas nozīmē brīvu importa preču konkurenci ar Latvijas ražojumiem. Latvijas mēbeļu rūpniecības lielākais izaicinājums bija izmantot Eiropas Savienības dotās iespējas, lai attīstītu mēbeļu eksportu. Tomēr dažādās mēbeļu grupās Latvijas panākumi ir visai atšķirīgi.

Pēdējo gadu laikā rosība Ogres centrālajā ielā – Brīvības ielā – ir daudz aktīvāka nekā iepriekšējos gados – vērojama gan lielāku vietējo iedzīvotāju plūsma, gan tūristu skaita pieaugums.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Centra veidols piedzīvojis arī vizuālas izmaiņas – tajā izvietota digitālā strūklaka, kas vasarā ap sevi pulcē ne tikai bērnus, bet arī pieaugušos, tāpat atjaunota Ogres pērles – kafejnīcas Zelta liepa ēka, savukārt Ziemassvētkos iela tērpās greznās rotās, par kurām atzinību izteica ne tikai vietējie, bet arī citu pilsētu iedzīvotāji. Tūristus uz Ogri ziemā vilina Zilo kalnu slēpošanas trase, un pēc sportiskajām aktivitātēm iespējams sasildīties kādā no daudzām ēdināšanas vietām, kas pēdējo gadu laikā Brīvības ielas gājēju posmā viens pēc otra saradušies kā sēnes pēc lietus, un aktivitātes vairākās tuvākajās ēkās liecina, ka gaidāmi vēl jaunumi. Vērojot šo tendenci, ir skaidrs, ka aug klientu skaits, un to apstiprina arī uzņēmumi, kas strādā šajā posmā. Tajā pašā laikā viņi atzīst, ka darbs nav viegls, vasarā apmeklētāju skaits ievērojami pieaug, bet ziemā, kad ir klusais periods, nākas sekot līdzi finansēm, lai nebūtu jāver vieta ciet. Gar gājēju ielas malām izvietojušies arī suvenīru un rokdarbu veikali, skaistumkopšanas saloni, un pirms neilga laika šeit no Pārogres pārcēlies arī Ogres biznesa inkubators. Jaunam uzņēmumam telpas gan atrast ir grūti, cenas ir salīdzinoši augstas un visas labākās vietas jau aizņemtas, tāpat dažkārt nākas saskarties arī ar konkurentu cīņu.

Mežu apsaimniekošana Latvijā jau ilgāku laiku raisa diskusijas par to, vai mežu mūsu valstī kļūst vairāk vai mazāk. No vienas puses izskan viedoklis, ka meži tiek pārlieku izcirsti, no otras – ka meža zemes platība Latvijā pieaug.

Tomēr visas diskusijā iesaistītās puses ir vienisprātis: mežs ir vērtība un ilgtermiņa ieguldījums. Tāpēc rakstā vēlos koncentrēties uz meža ieaudzēšanu platībās, kur tas nav audzis līdz šim jeb apmežošanu.

Latvijas mežainums palielinās

Valsts meža dienesta apkopotie statistikas dati liecina, ka meži Latvijā klāj 3,08 miljonus hektāru jeb 52% no teritorijas. Salīdzinot – aizvadītā gadsimta divdesmitajos gados meži aptvēra 23% no valsts kopplatības. Tas nozīmē, ka simts gadu laikā mežu platība ir dubultojusies. Latvijas zaļās rotas tagad ir vairāk, ja salīdzinām arī ar aizvadītā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem. Tā, piemēram, 1994. gadā meži aizņēma 2,82 miljonus hektāru valsts teritorijas. Kopš tā laika meža platības ir pieaugušas par aptuveni 600 tūkstošiem hektāru, kas ir visnotaļ iespaidīgs skaitlis. Šāds kopējais pieaugums pārsvarā tiek skaidrots ar plašu lauksaimniecībai nerentablo zemju apmežošanu, kas tika īstenota 20. gadsimta 60.–70. gados. Otrs procesu veicinošais faktors bija agrārā reforma pēc neatkarības atgūšanas un tai sekojošā lauksaimnieciskās ražošanas sašaurināšanās. Tiek prognozēts, ka nākotnē mežu platības turpinās pieaugt, jo lauksaimniecībā neizmantotā teritorija aizaug dabiskā ceļā vai arī tā tiek apmežota mākslīgi.

Alus darītavas pērk visās valstīs, un kapitāla kustība ir normāla lieta, bet Latvijas īpatnība ir tā, ka ražošana visu laiku iet prom no mums, vismaz, ja runājam par aldariem - ir Latvijas zīmoli, ir sortiments, bet alus nav tapis Latvijā. Septembri vietējie aldari gaida ar cerībām, jo lielveikalu plauktos produkciju rotās karodziņi, ļaujot patērētājam identificēt vietējos ražotājus.

To intervijā Dienas Biznesam teic alus darītavas Labietis vadītājs un Latvijas Neatkarīgo aldaru biedrības prezidents Reinis Pļaviņš.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 3.septembra numurā lasi:

Statistika

Būvniecības nozarē grūtības turpinās

Tēma

Par skaidras naudas darījumiem zinās vairāk

Aktuāli

Valsts neefektīvi tērē naudu

Transports

Elektroauto bums pierimst

Meža nozare

Kokrūpniekiem krasas peļņas svārstības

Ceļojums

Uzkāpt Olimpa kalnā

Portrets

Rita Maizenberga, SIA BOMA Capital līdzīpašniece un valdes locekle

Brīvdienu ceļvedis

Arnis Ozols, Aleph reģionālais vadītājs Latvijā

Uzņēmumu jaunumi

No vairāk nekā 60 saņemtajiem pieteikumiem ir izvēlēti 14 Latvijas uzņēmumi, kas turpinās dalību SEB bankas uzņēmumu Izaugsmes programmas ceturtajā ciklā.

Tās mērķis ir palīdzēt uzņēmumiem sagatavoties straujākai biznesa izaugsmei, izmantojot uz digitālajām tehnoloģijām un inovācijām balstītus risinājumus. Salīdzinot ar programmas iepriekšējo ciklu, šajā tika saņemts rekordliels dalībnieku pieteikumu skaits.

Saņemtie pieteikumi tika vērtēti pēc tādiem kritērijiem kā uzņēmējdarbības pieredze, pārstāvētā nozare, apgrozījums, izvirzītie mērķi un ambīcijas. Izaugsmes programmā piedalīsies uzņēmumi no dažādām nozarēm, dažādiem reģioniem, kā arī ar atšķirīgu mērogu biznesu.

Uzņēmums AS «Smiltenes piens» nodarbojas ar piena produktu ražošanu, SIA «Felici» – graudaugu pārtikas izstrādi un ražošanu, savukārt SIA «Overly» specializējas «augmented reality» tehnoloģijas risinājumu izstrādē. SIA «Kamelota» nodarbojas ar grāmatvedības un konsultāciju pakalpojumu sniegšanu, SIA «Optimagro» – ar metālapstrādi un mašīnbūvi, SIA «Maksikoms» – ar nestandarta IT sistēmu un risinājumu izstrādi, savukārt SIA «Magma» nodarbojas ar santehnikas vairumtirdzniecību un ražošanu.

Alus darītavas pērk visās valstīs, un kapitāla kustība ir normāla lieta, bet Latvijas īpatnība ir tā, ka ražošana visu laiku iet prom no mums, vismaz, ja runājam par aldariem - ir Latvijas zīmoli, ir sortiments, bet alus nav tapis Latvijā. Septembri vietējie aldari gaida ar cerībām, jo lielveikalu plauktos produkciju rotās karodziņi, ļaujot patērētājam identificēt vietējos ražotājus.

To intervijā Dienas Biznesam teic alus darītavas Labietis vadītājs un Latvijas Neatkarīgo aldaru biedrības prezidents Reinis Pļaviņš.

Labietis augusta izskaņā svinēja kompānijas 11. pastāvēšanas gadadienu, un šajā laikā ir bijis daudz notikumu. Pēdējais no tiem skāra arī patērētājus, proti, iepakojuma maiņa, pārejot uz bundžām, lai nelietotu Krievijā ražotas pudeles, uz brīdi pat radīja šī zīmola produkcijas iztrūkumu lielveikalu plauktos.

Fragments no intervijas

Kādēļ tik daudz alus darītavu ir pārdotas ārvalstu kompānijām, un kādēļ ražošana tiek pārcelta uz citām valstīm? Ko īsti pērk - ražotni vai zīmolu?

Noteikti nav iemesla pārmest tiem pārdevējiem. Nepārmetīšu uzņēmējam, kurš jau pensijas gados - pēc 30 darba gadiem pārdod uzņēmumu un vēlas izbaudīt pelnītu atpūtu. Tas, ka viņš nevēlas uzlikt atbildību savai mākslu mīlošajai meitai vai dēlam, ir tikai saprotami. Tas, ka alus darītavas pārdod, ir pilnīgi normāls process. Jautājums - kurš tās pērk un kādēļ? Skaidra lieta, ka pērk tie, kuriem ir nauda, un vietējiem naudas vēl nav tik daudz. Vismaz tajā laikā, kad tika pārdotas lielās alus darītavas, vietējiem nebija tāda kapitāla. Turklāt, pērkot alus darītavu, nepērk pašu ražotni, iekārtas vai ēku. Pērk zīmolu, tirgus daļu, pārdošanas kanālus! Protams, ka ārvalstu korporācijai, kurai vairākās valstīs pieder vairākas alus darītavas, ir iespēja tirgotājiem nodrošināt plašu sortimentu. Kroga īpašnieks no viena ražotāja var saņemt virkni alus un citu dzērienu zīmolu un viegli nodrošināt plašu piedāvājumu plauktos. Tikai vietējie dzērieni šādos krogos iekšā vairs netiek, jo plaukti pilni un līgumi arī saslēgti ar noteikumiem.

Iepazīstinot ar jauno Land Rover flagmaņa Range Rover paaudzi, britu ražotājs pamatoti varēja lepoties, akcentējot, kādai jābūt piecu gadu desmitu ražošanas pieredzes un moderno tehnoloģiju sinerģijai. Jaunais auto pilnībā atspoguļo moderno luksusu, sniedzot autovadītājam un pasažieriem vairāk izsmalcinātības un individualizēšanas nekā jebkad agrāk.

“Jaunais Range Rover ir ideāls piemērs mūsu redzējumam par to, kā radīt pasaulē visiekārojamākos luksusa automobiļus pat visprasīgākajiem klientiem. Tas ir atvēris jaunu nodaļu inovatīvo risinājumu unikālajā vēsturē, kas jau vairāk nekā 50 gadus ir Range Rover īpašā iezīme,” komentē Juste Jaruše, Jaguar Land Rover zīmola vadītāja Baltijas valstīs.

Baltijas tirgū šis modelis būs pieejams no janvāra, un pirmie pasūtītie automobiļi klientiem tiks piegādāti pavasarī. Uzlādējamais hibrīds (PHEV) un SV versijas pasūtījumiem būs pieejamas jau no janvāra.

Jaunās paaudzes sniegtās iespējas

Range Rover izmantotā jaunās paaudzes virsbūves konstrukcija ir kļuvusi par modeļa uzlabojumu pamatu. Modulārās arhitektūras (MLA-Flex) virsbūve izceļas ar savu īpašo stingrību un jauna līmeņa trokšņu izolāciju.

Biznesa informācijas centrs Magnetic Latvia Rīgas lidostā ir jau gadu. Tas ir Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktora Andra Ozola EXPO redzējums un reizē jautājums par kopēju Latvijas zīmolu

2018. gada februārī LIAA direktors A. Ozols telpas atklāšanā sacīja: «Lidostā tagad ir savs EXPO, vieta, kur sevi parādīt!» A. Ozolam desmit gadus tā arī neizdevās iegūt kontroli par EXPO izstāžu rīkošanu un Rīgas lidostā bija iespēja radīt savu zīmolu Magnetic Latvia. Stāsts par Biznesa informācijas centru Magnetic Latvia vienlaikus ir arī stāsts par cīņu, kurā A. Ozols visādām metodēm pierāda, ka viņam ir taisnība.

Pēc starptautiskā kraha

A. Ozola paziņojums pērn uzrunā medijiem bija ievērības cienīgs un nebija gluži kļūmīga amatpersonas pārteikšanās. Tas izriet gan no LIAA un aģentūras direktora iepriekšējās darbības, gan no zīmola Magnetic Latvia veidošanas pirmsākumiem. Sauklis Magnetic Latvia savu augšupeju sāka 2015. gadā, kad Eksporta forumā LIAA amatpersonas ar īpašu skubu sāka lielīt iestādes lomu eksporta veicināšanā, pārstāvniecības Pekinā, Šanhajā, Singapūrā un citviet Āzijā, kā arī sāka virzīt ideju, ka tas viss būtu liekams zem viena zīmola – Magnetic Latvia. Vēlāk, 2017. gadā, sekoja ieteikums zīmolu lietot arī citām valsts iestādēm, pašvaldībām un uzņēmumiem kā kopēju Latvijas zīmolu. Vienlaikus 2015. gads Latvijas vēsturē iezīmējas arī ar to, ka valdība nolēma valsts paviljonu EXPO izstādē Milānā neuzstādīt. Tobrīd sabiedrībā virsroku uz brīdi guva viedoklis, ka piedalīšanās starptautiskajās EXPO izstādēs ir jāpārtrauc, ka tas ir novecojis un sevi izsmēlis projekts un Latvijai ir vajadzīgs kas cits, savs un tepat. Par to liecina daudz ierakstu sociālajos tīklos. 2017. gadā apstākļi mainījās un Astanā, Kazahstānā, notika mazais EXPO. Latvija par spīti tam, ka valsts finansējuma nebija, izstādē piedalījās. Tieši togad A. Ozols un LIAA ierosināja zīmolu Magnetic Latvia piedēvēt praktiski visam Latvijā radītajam, visam, kas mums ir labs. To apstiprina arī LIAA interneta portāls Labs of Latvia, kurā šā gada februārī tika palaists zīmols Magnetic Latvia.