Ekonomika

Pēc Milānas kraha Ozols gandarījumu rod Magnetic Latvia zīmolā

Jānis Goldbergs,15.03.2019

Jaunākais izdevums

Biznesa informācijas centrs Magnetic Latvia Rīgas lidostā ir jau gadu. Tas ir Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktora Andra Ozola EXPO redzējums un reizē jautājums par kopēju Latvijas zīmolu

2018. gada februārī LIAA direktors A. Ozols telpas atklāšanā sacīja: «Lidostā tagad ir savs EXPO, vieta, kur sevi parādīt!» A. Ozolam desmit gadus tā arī neizdevās iegūt kontroli par EXPO izstāžu rīkošanu un Rīgas lidostā bija iespēja radīt savu zīmolu Magnetic Latvia. Stāsts par Biznesa informācijas centru Magnetic Latvia vienlaikus ir arī stāsts par cīņu, kurā A. Ozols visādām metodēm pierāda, ka viņam ir taisnība.

Pēc starptautiskā kraha

A. Ozola paziņojums pērn uzrunā medijiem bija ievērības cienīgs un nebija gluži kļūmīga amatpersonas pārteikšanās. Tas izriet gan no LIAA un aģentūras direktora iepriekšējās darbības, gan no zīmola Magnetic Latvia veidošanas pirmsākumiem. Sauklis Magnetic Latvia savu augšupeju sāka 2015. gadā, kad Eksporta forumā LIAA amatpersonas ar īpašu skubu sāka lielīt iestādes lomu eksporta veicināšanā, pārstāvniecības Pekinā, Šanhajā, Singapūrā un citviet Āzijā, kā arī sāka virzīt ideju, ka tas viss būtu liekams zem viena zīmola – Magnetic Latvia. Vēlāk, 2017. gadā, sekoja ieteikums zīmolu lietot arī citām valsts iestādēm, pašvaldībām un uzņēmumiem kā kopēju Latvijas zīmolu. Vienlaikus 2015. gads Latvijas vēsturē iezīmējas arī ar to, ka valdība nolēma valsts paviljonu EXPO izstādē Milānā neuzstādīt. Tobrīd sabiedrībā virsroku uz brīdi guva viedoklis, ka piedalīšanās starptautiskajās EXPO izstādēs ir jāpārtrauc, ka tas ir novecojis un sevi izsmēlis projekts un Latvijai ir vajadzīgs kas cits, savs un tepat. Par to liecina daudz ierakstu sociālajos tīklos. 2017. gadā apstākļi mainījās un Astanā, Kazahstānā, notika mazais EXPO. Latvija par spīti tam, ka valsts finansējuma nebija, izstādē piedalījās. Tieši togad A. Ozols un LIAA ierosināja zīmolu Magnetic Latvia piedēvēt praktiski visam Latvijā radītajam, visam, kas mums ir labs. To apstiprina arī LIAA interneta portāls Labs of Latvia, kurā šā gada februārī tika palaists zīmols Magnetic Latvia.

Magnētisma gājiens

Dienas Bizness jau iepriekš rakstīja, ka Ģirta Majora vadīto Milānas EXPO projekta tālāku nevirzīšanu 2015. gadā saistīja ar tā laika finanšu ministres un Andra Ozola sievas Danas Reiznieces-Ozolas politisko ietekmi un gribu. Rakstījām arī par LIAA vēršanos pret Aerodium līdzīpašnieku Ivaru Beitānu, kurš saistīts ar Šanhajas EXPO organizēšanu 2010. gadā. 2017. gadā mazais EXPO Astanā nepagāja bez pārsteiguma organizatoriem, kas gan plaši neizskanēja. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) izstādi organizēja par līdzekļiem, ko izdevās piesaistīt pašu spēkiem. Iespēja piesaistīt naudu bija no uzņēmējiem, kuriem izstāde interesēja. LIAA Astanas EXPO laikā sarīkoja uzņēmējiem braucienus uz Astanu Kazahstānā ar 80% lielu atbalstu biļešu iegādei – gandrīz par velti. Informāciju par šāda atbalsta noteikumiem Dienas Bizness atrada LIAA interneta vietnē.

«Salīdzinājumam – viena ārvalstu izstāde, kurā Latvijas uzņēmēji plaši piedalās, izmaksā līdz 100 tūkstošiem eiro un notiek trīs dienas, šeit mēs runājam par apmēram 400 tūkstošiem eiro trīs gadu garumā. Tas ir viens no labākajiem un pareizākajiem ieguldījumiem, kur Latvijas uzņēmumiem, ražotājiem, gaumei, mākslai un radošumam izpausties,» pērn, atklājot Magnetic Latvia, skaidroja A. Ozols.

Citās lidostās nav

Gadu pēc Biznesa informācijas centra Magnetic Latvia atvēršanas Dienas Bizness iztaujāja LIAA par rezultātiem, par atdevi, par zīmola jēgu, jo aptuveni trešdaļa no 437,5 tūkstošiem eirolielā finansējuma ir iztērēta.

«Centrs ir veidots kā Latvijas vizītkarte ar iespēju ielūkoties Latvijas uzņēmējdarbības, kultūras, inovāciju vidē un aplūkot starptautiski godalgotu ražotāju produktus. Viss, sākot no zāles noformējuma un mēbelēm līdz pat sīkākajiem interjera priekšmetiem, kafijai un tās krūzītēm, ir veidots Latvijā. LIAA klientu apkalpošanas speciālisti ik dienu konsultē par biznesa atbalsta iespējām Latvijā, uzņēmējdarbības veicināšanas aktivitātēm, tūrisma piedāvājumu, investīciju vidi. Šis centrs kalpo arī kā reprezentabla Latvijas labāko produktu un pakalpojumu ekspozīcija. Tādu neesam redzējuši nevienā citā lidostā, un apmeklētājos tas izraisa apbrīnu,» Dienas Biznesu informēja LIAA sabiedrisko attiecību speciāliste Linda Eiduka.

Arī Starptautiskās lidostas Rīga Komunikācijas vienības vadītāja Laura Karnīte apstiprināja, ka Magnetic Latvia Biznesa informācijas centrs ir unikāls un citās Eiropas lidostās telpu ar līdzīgu nozīmi neesot. «Mēs esam ieinteresēti, lai Rīgas lidostā centrs tiktu saglabāts, jo tas patiešām ir ļoti skaists un iespaidīgs. Centrs atrodas koridora vidū starp divām izejām. Pa šo koridoru iziet aptuveni puse no visiem septiņiem miljoniem pasažieru, kas mūsu lidostu gada laikā apmeklē,» sacīja L. Karnīte.

Atļaujas un garāmgājēji

Magnetic Latvia Biznesa informācijas centrs atrodas lidostas izlidošanas zonā – tas ir tur, kur cilvēki var iekļūt tikai ar aviobiļetēm. Starptautiskajā lidostā Rīga Dienas Biznesam izskaidroja, ka uzņēmējiem, kuri, piemēram, vēlētos tikties ar darījumu partneriem, ir vajadzīgas atļaujas ienākt lidostā. Piemēram, ja laikus zināms, ka biznesa partneris lidos tranzītā un stundu būs lidostā, gaidot lidmašīnu, tad atļauja jākārto jau iepriekšējā dienā. Īsāk – uzņēmējiem, kuri nekur negrasās lidot, ir šķēršļi izmantot Biznesa informācijas centra sniegtos pakalpojumus, jo bez aviobiļetes piekļuve ir krietni sarežģītāka. Aptaujājot lidostas apmeklētājus, bija vairāki piedāvājumi šādu informācijas centru izvietot pirms aviobiļešu kontroles, tomēr nevienam nebija konkrētas norādes, kur rast tik lielu telpu – 354 m2, kāda LIAA šobrīd ir lidostas izlidošanas zonā.

Sabiedrības attieksme kopumā par Biznesa informācijas centru lidostā svārstās no klajas slavēšanas, kas robežojas ar reklāmu, līdz pat nopēlumam, ironijai un minējumiem, ka centrs lidostā nevienu neinteresē un ir vien valsts līdzekļu izsaimniekošana.

Dienas Bizness pētīja, ko gada garumā par centru teikuši sociālajā tīklā Twitter identificējami cilvēki. Izslēdzot no saraksta pašus LIAA un dažādu sadarbības uzņēmumu paziņojumus, uzslavu un kritisku paziņojumu skaits ir aptuveni līdzīgs. Īpatnība, ka kritiķi ievietojuši daudz fotogrāfiju, kurās Magnetic Latvia Biznesa informācijas centrs ir slēgts un ar novilktām restotām metāla žalūzijām, tā parādot, ka viņiem tā arī nav izdevies centrā iekļūt.

Tiešās sarunās lidostā retais atzīst, ka ir laiks skatīties, kas lidostā atrodams. Tas nozīmē, ka liela daļa no 3,5 miljoniem pasažieru, kuri teorētiski varētu redzēt Magnetic Latvia Biznesa informācijas centru, ir steidzīgi pasažieri, kuru vienīgais mērķis ir nokļūt lidmašīnā.

Rezultāts Duty-Free

Kopumā pēc visdažādākajām izstādēm gada laikā ieguvums ir jauni sadarbības projekti. Par vairāku Latvijas uzņēmumu produkciju ieinteresējušies lidostas beznodokļu zonas veikali, kas ir viens no ieguvumiem, jo var nodrošināt reālu produkcijas pārdošanu.

LIAA informēja, ka Biznesa informācijas centru lidostas izlidošanas zonā uzņēmēji labprāt izmanto savu ekspozīciju veidošanai. Kopumā gada laikā centrā bijušas izvietotas 50 ekspozīcijas. Dekoratīvo sienu paneļu ražotājs SIA AW Latvia Magnetic Latvia saticis savus partnerus. «Latvijas koka būvniecības klasteris, kura biedri tiek ar lepnumu pārstāvēti informācijas centrā, šeit organizēja savu valdes sēdi,» norādīja LIAA pārstāve L. Eiduka. Šobrīd tiekot meklēti risinājumi SIA Latvijas Amerikas acu centrs un gumijas grīdu ražotāja SIA RUBRIG ekspozīciju veidošanai.

L. Eiduka uzsvēra, ka «Magnetic Latvia viesi īpaši iemīļojuši un novērtē iespēju vēl pēdējā brīdī pirms kāpšanas lidmašīnā nosūtīt saviem mīļajiem kādu no Magnetic Latvia pastkartēm. Tās tāpat kā pastmarkas iespējams saņemt Biznesa informācijas stendā un iemest Latvijas Pasta kastītē.»

Veicināt ticību Latvijai

Sociālajos tīklos jautājumu par lidostas Biznesa informācijas centra nozīmību un jēgu ir daudz mazāk par tiem, kuri prasa izskaidrot – kādēļ vispār mums ir zīmols Magnetic Latvia, kādēļ tas jāattiecina uz Latvijas eksporta precēm, investīciju projektiem, tūrisma piedāvājumu, ārvalstu izstādēm, īsāk – uz visu, kas mūsu valstī top, tapis vai jebkad tiks radīts. Atbildes ir LIAA, jo tur šis zīmols veidojies.

«Sākotnēji Magnetic Latvia tika veidots kā LIAA eksporta pakalpojumu zīmols ar LIAA darbinieku ciešu iesaisti. Pašiem LIAA darbiniekiem sauklis Magnetic Latvia ļoti patika, un tajā tika saskatīts lielāks potenciāls. Pamazām tas tika attīstīts, līdz ieguva pašreizējo veidolu,» paskaidroja L. Eiduka, piebilstot, ka Magnetic Latvia mērķis ir izcelt un popularizēt labāko, kas mums ir, – Latvijas veiksmes stāstus uzņēmējdarbībā, ekonomikā, kultūrā, sportā un ikvienā citā jomā. Saukļa nozīme ir būt par Latvijas sasniegumu, uzvaru un panākumu vēstnesi.

«Zīmola mērķis ir veicināt ticību savai valstij, tās panākumiem un nākotnei, atklāt un parādīt Latvijas pievilcību gan lielos un būtiskos projektos un norisēs, gan ikdienišķu notikumu daudzveidībā,» uzsver L. Eiduka.

Līdz šim veidotie Latvijas saukļi un zīmoli bijuši ar līdzīgu mērķi un piedzīvojuši kritiku un neatzīšanu. Zīmolu speciālisti apgalvo – lai valsts zīmols par tādu kļūtu, nepietiek vēstīt par ticību valstij, cilvēkiem ir jānotic konkrētajam zīmolam.

Labāk pateikt nevaram

Atbildi uz to, kāpēc sauklis ir tieši tāds un ne savādāks, vislabāk izskaidro A. Ozols pats forumā Magnetic Latvia Polaris 2018. gada nogalē. Uzstāšanās ieraksts atrodams interneta vietnē YouTube.

«Man ļoti patika, ka mans ministrs Arvils Ašeradens sasaistīja šo forumu ar Latvijas stāstu un Magnetic Latvia. Mēs neko labāku pateikt nevaram kā to, ka mūsu valsts ir pievilcīga. Mēs nemācējām un nemākam! Ja kāds izdomās kaut ko labāku, tad mēs to noteikti darīsim. Kāpēc šis angļu vārds, Arvil? Laimdota Straujuma mani par to tincināja Saeimā un jautāja, ar kādām tiesībām saku Magnetic Latvia, kur ir nobalsots par to, ka tā drīkst teikt. Es pazobojos, ka man ir viens priekšnieks un viņš tā īpaši neiebilst par to,» pērn forumā pašvaldību pārstāvjiem un uzņēmējiem vienkārši un saprotami izskaidroja A. Ozols. Uzstājoties A. Ozols paziņoja, ka 40 valodās magnetic nozīmē pievilcīgs.

«Viens krievu žurnālists jautāja, vai Magnetic nozīmē pievilcīga vai pievelkoša Latvija, tad arī noburkstēju, ka man tās jūsu problēmas... Man šķiet, ka Latvija ir ļoti pievilcīga,» forumā teica A. Ozols.

VIEDOKLIS

Idejai ir jābūt pirms zīmola

Jānis Endziņš, EXPO 2020 Dubaijā Latvijas komisārs, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs:

Es neuzņemšos spriest par Magnetic Latvia Biznesa informācijas centra atdevi, jo nav bijis iespējas iepazīties ar kādiem konkrētiem datiem par to. Nav iznācis arī runāt ar uzņēmējiem par šo centru. Kas attiecas uz zīmolu vai saukli Magnetic Latvia – vēl ir pāragri teikt, ka tas rotās EXPO 2020 Dubaijā. Mēs vēl esam pārāk agrīnā izstrādes stadijā. Atzīstu, ka arī man kā rīkotājam EXPO sauklis būs izaicinājums. Komunikācijas ideja jau ir skaidra – jautājums ir, kā to pateikt, lai strādā. Kopēja Latvijas zīmola un saukļa radīšana ir izaicinājums mums visiem. Igaunijai ir vienkāršs un iedarbīgs sauklis – e-estonia. Viņi to visi lieto, šajā laukā strādā un tiešām mēģina būt labākie e-lietās. Tas ir viens no galvenajiem kritērijiem – sauklim ir jābūt patiesam. Latvijai ir bijuši ļoti daudz un dažādi saukļi. Patiesībā to klāsts ir ļoti plašs. Lai radītu patiesu un iedarbīgu saukli, ir jāatbild uz jautājumu, kāds ir Latvijas plāns nākotnē. Tieši uz šo jautājumu drīzumā grasās atbildēt Latvijas jaunā valdība. Sāksies darbs pie Nacionālā attīstības plāna turpmākajiem septiņiem gadiem. Tad, kad ir atbilde, ko mēs grasāmies darīt, kāda būs mūsu attīstības stratēģija, tad arī būs skaidrs, ko gribam pateikt pārējai pasaulei par to, kas mēs esam un ko piedāvājam citiem. Pats uzskatu, ka centrālā ass šajā vēstījumā par Latviju ir zināšanas un talantīgi cilvēki. Viņi izšķirs, kādā Latvijā mēs dzīvosim un ko mēs piedāvāsim pasaulei. Pats nozīmīgākais kopējam Latvijas eksporta, inovāciju, tūrisma un visa cita zīmolam ir, lai tiešām visi piekristu un lietotu izvēlēto zīmolu, jo tikai tad būs kopējs vēstījums un maksimāli labs rezultāts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Magnetic Latvia biznesa centrā lidostā notiks jaunuzņēmumu pasākums Startup Bootcamp

Zane Atlāce - Bistere,28.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dienu pirms vērienīgā tehnoloģiju, startup, politikas un dzīvesstila festivāla Digital Freedom Festival atklāšanas 29.novembrī Magnetic Latvia biznesa centrā starptautiskajā lidostā Rīga notiks jaunuzņēmumu pieredzes pasākums Startup Bootcamp powered by Magnetic Latvia, ko organizē Magnetic Latvia sadarbībā ar Digital Freedom Festival.

Pasākums būs turpinājums Minsk-Riga vilciena hakatonam jeb tehnoloģiju maratonam, kurā apvienotās komandas ar dalībniekiem no Latvijas un Baltkrievijas augusta nogalē devās 5 dienu braucienā ar vilcienu Minsk-Riga Startup Train, lai gūtu jaunas zināšanas un pieredzi, mēģinātu apskatīt problēmas no cita skatupunkta, tiekoties ar tehnoloģiju profesionāļiem, pieredzējušiem uzņēmējiem, ekspertiem un mentoriem.

«Organizējot apmācību semināru Bootcamp powered by Magnetic Latvia, mēs vēlamies panākt uzreiz divus mērķus – nodrošināt piekļuvi pieredzējušiem mentoriem, kuri ir gatavi dalīties ar savām zināšanām un prasmēm, kā arī turpināt veiksmīgu sadarbību ar daudzsološām startup komandām no Baltkrievijas,» teic Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Andris Ozols.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktoru Andri Ozolu varētu rotēt Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) vadītāja amatā, atzina ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV).

Ministrs informēja, ka viņa vadītā ministrija un uzņēmēju organizāciju pārstāvju komisija izvērtējusi LIAA direktora darbu, novērtējot to kā labu ar piebildi, ka tas būtu pilnveidojams. Tomēr Ekonomikas ministrija (EM) lēmusi neturpināt darba attiecības ar Ozolu, kura pilnvaru termiņš beigsies šā gada novembrī. Nemiro piebilda, ka Ozols LIAA vadījis 15 gadus, tādēļ iestādes darbu vajadzētu «atsvaidzināt».

Vērtējot iespējamu Ozola vēlmi apstrīdēt EM lēmumu par viņa pilnvaru termiņa nepagarināšanu, Nemiro piebilda, ka lēmums ticis pieņemts juridiski korekti, bet nevienam neesot liegts vērsties tiesā.

«Ozols ir pieredzējis, enerģisks un viņš būtu valsts pārvaldē noderīgs. No EM pakļautībā esošajām iestādēm redzams, ka potenciāli būs nepieciešamas izmaiņas CSP vadībā, kuras vadītāja iespējams dosies pelnītā pensijā,» stāstīja ekonomikas ministrs. Vaicāts, vai Ozols varētu tikt rotēts darbam CSP vadībā, Nemiro atzina, ka šāds variants tiek apspriests, bet nekādi lēmumi vēl nav pieņemti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 12. novembra apmeklētājiem tiek slēgts Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) biznesa informācijas centrs "Magnetic Latvia" Starptautiskajā lidostā "Rīga", informē LIAA.

"Līdz ar Covid-19 pandēmijas izraisītajiem ierobežojumiem pasažieru skaits lidostā ir samazinājies par 85%. Būtiski krities arī biznesa informācijas centra apmeklētāju skaits, tādēļ esam pieņēmuši lēmumu slēgt šo centru un meklēt jaunas sadarbības formas ar lidostu, izmantojot digitālos risinājumus," uzsver LIAA direktors Kaspars Rožkalns.

"Magnetic Latvia" biznesa informācijas centrs Starptautiskajā lidostā "Rīga" "C" izlidošanas sektorā tika atklāts 2018. gada februārī. Centrs tika veidots kā Latvijas uzņēmumu pieredzes stāstu un sasniegumu telpa, kas ikvienam lidostas viesim sniedz pirmo iespaidu par Latviju – daudzpusīgu, radošu un uz attīstību orientētu valsti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministra Ralfa Nemiro (KPV LV) paustais par Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) darbinieku iesaisti Eiropas Savienības (ES) fondu izkrāpšanā grauj valsts reputāciju un rada miljoniem eiro zaudējumus, piektdien preses konferencē pauda LIAA direktors Andris Ozols.

Valsts policija (VP) otrdien aizturēja piecas personas aizdomās par aptuveni četru miljonu eiro izkrāpšanu no ES fondiem. Izskanējusi informācija, ka lietā iesaistīts «Ditton» holdings. Otrdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā «Viens pret vienu» ekonomikas ministrs teica, ka šajā lietā iesaistīti arī LIAA darbinieki.

Ozols norādīja, ka ministrs paudis kļūdainu informāciju un aicināja Nemiro to atsaukt.

«Tas, ko teica Nemiro, ir meli. Ir liela atšķirība tajā vai LIAA, sadarbojoties ar Valsts policiju, palīdzējusi novērst nelikumības, vai LIAA ir piedalījusies nelikumībās. Virsrakstiem, ka LIAA darbinieki ir piedalījušies krāpšanā, ir lielas negatīvas sekas. Iespējams, Nemiro ir jauns un nepieredzējis, bet LIAA nav iesaistīta krāpšanā,» uzsvēra Ozols.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

LVRTC pauž gatavību finansiāli iesaistīties Tet kapitāldaļu izpirkšanā

LETA,23.10.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) pauž gatavību finansiāli iesaistīties Zviedrijas uzņēmumam "Telia" piederošās tehnoloģiju uzņēmuma SIA "Tet" kapitāldaļu izpirkšanā, trešdien diskusijā "Ko gaidīt no izmaiņām interneta sakaru tirgū, potenciāli mainoties "Tet" īpašniekiem?" sacīja LVRTC valdes priekšsēdētājs Ģirts Ozols.

Viņš norādīja, ka LVRTC ir gatavi piedāvāt nozīmīgu proporciju no nepieciešamā finansējuma, kā arī to, ka "uzņēmumam ir brīvie resursi, ko labprāt investētu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozarē".

Šobrīd nav runa par ļoti padziļināti izstrādātiem scenārijiem, taču sarunas joprojām ir stratēģiskā līmenī, akcentēja Ozols.

Runājot par finansējuma avotu, Ozols diskusijā sacīja, ka LVRTC ilgstoši savā pamatdarbībā strādājuši ar peļņu - pērn 16,314 miljonu eiro apmērā. Uzņēmums 64% novirza valstij, kas pērn bijis virs 10 miljoniem eiro, savukārt pārējā peļņas daļa paliek LVRTC rīcībā investīcijām un dažādiem projektiem.

"Šobrīd LVRTC projektu portfelis pārsniedz 200 miljonus eiro, un mums ir gan ko investēt, gan kur investēt," sacīja Ozols.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Starp LIAA direktora amata kandidātiem - premjera biroja vadītājs, LIAA un EM darbinieki

LETA,02.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starp Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktora amata kandidātiem ir premjera biroja vadītājs Jānis Patmalnieks, kā arī LIAA un Ekonomikas ministrijas (EM) darbinieki, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.

Patlaban konkurss ir noslēdzies, taču uzvarētāja vārds netiek atklāts.

Aģentūrai LETA no neoficiāliem avotiem zināms, ka LIAA vadītāja amata konkursa pēdējā kārtā iekļuva Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) biroja vadītājs Jānis Patmalnieks, EM Inovācijas departamenta direktore Elīna Branta, LIAA pārstāvis Vācijā Kaspars Rožkalns un bijušais LIAA direktors Andris Ozols, kurš arī iepriekš neslēpa, ka ir pieteicies šim amatam.

Ozols atzina, ka bijis starp pieciem pretendentiem uz LIAA direktora amatu, bet pērn 27.decembrī no konkursa rīkotājiem saņēmis ziņu, ka viņš konkursā nav uzvarējis, lai arī, pēc Ozola teiktā, saņemts labs vērtējums.

Vienlaikus Ozols pauda, ka konkurss noritējis pārlieku ilgi. Viņš klāstīja, ka amata konkursa komisija iepriekš solīja rezultātu paziņot 18.decembrī, pēc tam to atlika uz 23.decembri, bet reāli vēsts par konkursa iznākumu tika saņemta 27.decembrī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Latvijas jaunuzņēmumi aicināti prezentēt idejas investoriem konferencē Slush 2019

Lelde Petrāne,04.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Magnetic Latvia Startup kopā ar TechChill 22. novembrī starptautiskajā jaunuzņēmumu un tehnoloģiju konferencē Slush 2019 Helsinkos organizēs jaunuzņēmumu-investoru brokastis, kurās jaunuzņēmumiem būs iespēja prezentēt idejas saviem nākamajiem sadarbības partneriem.

Reģistrācija pasākumam ir atvērta, un jaunuzņēmumi ir aicināti pieteikties līdz 10. novembrim.

Pasākumā tiksies 20 Latvijas jaunuzņēmumi un 40 starptautiski investori, kuriem piemeklēs atbilstošākos sarunu partnerus. Veidojot pārrunu sesijas, vērā ņems katra dalībnieka individuālās biznesa intereses – tas palīdzēs veidot katra uzņēmuma mērķiem atbilstošus, vērtīgus kontaktus un ļaus jau pasākuma gaitā pārrunāt iespējamo sadarbību.

Pasākums notiks 22. novembrī no plkst. 7.30 līdz 10.00 Messukeskus izstāžu centra 204. telpā. Sarunas starp jaunuzņēmumiem un investoriem notiks viens pret vienu 15 minūšu garās sesijās.

Slush 2019 ir viens no vadošajiem jaunuzņēmumu pasākumiem Eiropā, kas ik gadu pulcē jaunuzņēmumus un investorus no Eiropas un Āzijas. Šogad pasākums notiks 21. un 22. novembrī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

19. aprīlī vairāk kā 200 dalībnieki no 12 Eiropas valstīm ieradīsies Rīgā, lai pārstāvētu savus uzņēmumus Starptautiskajā skolēnu mācību festivālā un tirdziņā Cits Bazārs.

Pasākuma dienā ikviens interesents tirdzniecības centrā Domina Shopping varēs apskatīt un nopirkt produktus, kurus radījuši jaunieši no Austrijas, Igaunijas, Zviedrijas, Somijas, Lietuvas, Norvēģijas, Itālijas, Īslandes, Nīderlandes, Maltas un Latvijas. Ar Unicef projekta Uplift Youth atbalstu festivālā piedalīsies arī jaunieši no Ukrainas.

“Starptautiskais skolēnu mācību uzņēmumu (SMU) festivāls ir vieta, kur Latvijas skolēniem ir iespēja paplašināt savu redzesloku, iepazīties ar līdzīgi domājošiem jauniešiem no dažādām valstīm, kurus arī aizrauj uzņēmējdarbība, iegūt kontaktus un smelties iedvesmu savu prasmju un sava produkta attīstībai,” pauž festivāla organizators, izglītības organizācijas “Junior Achievement Latvia” vadītājs Jānis Krievāns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāk nekā 40 skolēnu mācību uzņēmumi no Latvijas, Austrijas, Igaunijas, Zviedrijas un Maltas piedalīsies Starptautiskajā skolēnu mācību uzņēmuma (SMU) festivāla tirdziņā “Cits Bazārs”, kas norisināsies šī gada 28. februārī Rīgā, tirdzniecības centrā Domina Shopping.

Pasākuma laikā no plkst. 11.00 līdz 16.00 ikviens apmeklētājs varēs apskatīt, iepazīt un iegādāties jauniešu radītus, inovatīvus produktus.

Automātiskā augu laistīšanas sistēma, spēles dažādu sociālo problēmu risināšanai un veselīgu uztura paradumu veicināšanai, viedierīces, rotaļlietas, uz tehnoloģijām balstīti sadzīves priekšmeti, virtuves instrumenti, rotas un apģērbi no otrreiz pārstrādātām izejvielām, inovatīvs brokastu risinājums, ilgtspējīga piezīmju grāmata ar akrila lappusēm un pat mākslīgā āda, kas izveidota no bioloģiskas izcelsmes produktiem, svečturi ar smaržu, – tās ir tikai dažas no inovatīvām un ilgtspējīgām biznesa idejām, ko festivāla ietvaros prezentēs gan mūsu pašu jaunieši no 24 skolēnu mācību uzņēmumiem Latvijā, gan jaunieši no citām valstīm. Ar visām SMU idejām iespējams iepazīties ŠEIT.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizdomās par vairāk nekā 4 miljonu eiro izkrāpšanu un naudas legalizāciju, Valsts policija šodien veic kratīšanas dažādās vietās Latvijā. Ir pieci aizturētie, informēja Valsts policijas pārstāve Ilze Jurēvica.

Šodien Valsts policija veic vairākas kratīšanas dažādās vietās Latvijas teritorijā iepriekš uzsāktā kriminālprocesa ietvaros pēc Krimināllikuma 177.panta trešās daļas un Krimināllikuma 195.panta trešās daļas par iespējamām krāpnieciskām darbībām ar mērķi nepamatoti saņemt naudas līdzekļus no Eiropas Savienības Reģionālā attīstītības fonda, izmantojot Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras programmas sniegtās iespējas, kā arī par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.

Kriminālprocesā šobrīd tiek veiktas procesuālās darbības, tai skaitā vairākas kratīšanas.

Patlaban Valsts policija aizturējusi piecas personas aizdomās par naudas līdzekļu izkrāpšanu un iespējamu tās legalizēšanu vairāk nekā 4 000 000 eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Lietā par četru miljonu eiro izkrāpšanu no ES fondiem iesaistīti arī LIAA darbinieki

LETA,20.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietā par četru miljonu eiro izkrāpšanu no Eiropas Savienības (ES) fondiem iesaistīti arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) darbinieki.

To intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā «Viens pret vienu» atklāja ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV).

«Pašlaik daudz nevaru pastāstīt, tādēļ, ka tas ir noticis šodien, un, iespējams, izmeklēšanas interesēs informācija vēl netiek atspoguļota, bet katrā ziņā ir zināms, ka tur ir iesaistīti arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras darbinieki,» viņš pastāstīja.

Ministrs par šo tēmu ir sazinājies ar LIAA vadītāju Andri Ozolu un tuvākajā laikā plāno ar viņu tikties, lai aprunātos par to, kas īsti ir noticis un, kā vaina un atbildība ir šajā jautājumā.

Atbildīgajiem jārēķinās ar sekām, atzina ministrs. Vaicāts, vai viņš runā arī par politiskām sekām, Nemiro skaidroja, ka politisks lēmums nevar būt pārsteidzīgs. «Mēs noteikti gribam sīkāk saprast lietas apstākļus,» viņš uzsvēra, piebilstot, ka šis notikums ir jauns, tāpēc nav tik daudz informācijas, lai jau varētu runāt par politiskiem lēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) darbinieki nav iesaistīti Eiropas Savienības (ES) fondu izkrāpšanā, uzsver LIAA direktors Andris Ozols.

Valsts policija otrdien aizturēja piecas personas aizdomās par aptuveni četru miljonu eiro izkrāpšanu no ES fondiem. Izskanējusi informācija, ka lietā iesaistīts «Ditton» holdings. Otrdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā «Viens pret vienu» ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV) teica, ka šajā lietā iesaistīti arī LIAA darbinieki.

Tomēr Ozols uzsvēra, ka LIAA darbinieki nav iesaistīti ES fondu izkrāpšanā, bet gan viņa vadītās iestādes darbinieki sadarbojas ar Valsts policiju un pret tiem nav vērstas aizdomas.

LIAA direktors arī piebilda, ka Nemiro līdz dalībai raidījumā «Viens pret vienu» ar viņu neesot sazinājies. Tikmēr ekonomikas ministrs raidījumā apgalvoja pretējo.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Ilgsēdētāji valsts amatos

Anita Kantāne, Galvenās redaktores vietniece,25.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vienmēr esmu aizstāvējusi domu, ka lielos valsts un pašvaldības uzņēmumos un iestādēs cilvēks nedrīkst uz mūžu nonākt vadītāja amatā.

Tas ir neizbēgami, ka vadītājam izveidojas kontakti, kuri pārkāpj formālās robežas, un izveidojas loks, kurā svešie iekļūt vairs nevar. Loka ārpusē paliek projekti, virzieni, kuriem nav iespēju ieraudzīt dienasgaismu.

Tas ir tikai viens aspekts. Nākamais – nevar amatpersona būt tik ģeniāla, lai piecpadsmit, divdesmit vai vairāk gadus vadītu nozīmīgu uzņēmumu vai iestādi.Cilvēks var būt ļoti apdāvināts, taču pienāks mirklis, kad attīstība apstāsies - gan tādēļ, ka vadītāja «galms» izveidojis savu mūri pret svešajiem, gan tādēļ, ka desmit, divdesmit gados pavisam noteikti būs izveidojies spēks, kuram ārpus «galma» būs citāds skatījums uz valsts naudas izlietošanu, un tad sāksies kauja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamgad Latvijas Institūtu (LI) pievienos Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai (LIAA), aģentūrai LETA atzina LIAA direktors Kaspars Rožkalns.

Rožkalns stāstīja, ka Ārlietu ministrija (ĀM) nāca klajā ar priekšlikumu apvienot abas institūcijas, lai stiprinātu vienota valsts tēla ieviešanu.

Patlaban tiek gatavots konceptuāls ziņojumus Ministru kabinetam, kurā tiks piedāvāts lemt par abu institūciju apvienošanu. Plānots, ka LI varētu pievienot LIAA līdz nākamā gada jūnijam.

Apvienošanas rezultātā LIAA paspārnē tiks izveidots atsevišķs departaments, kas nodarbosies ar vienota valsts tēla jautājumiem. Departamentā kopumā būs 15 amata vietas, no kurām trīs aizpildīs esošie LI darbinieki, desmit - līdzšinējie LIAA darbinieki no dažādiem departamentiem, bet uz divām amata vietām plānots sludināt konkursu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Stāsts par biksēm, kas izmainīja pasauli

Db.lv,27.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kinoteātrī Forum Cinemas nosvinēta Staņislava Tokalova un Jura Kursieša režisētā seriāla “Padomju džinsi” pirmo divu sēriju pirmizrāde.

“Padomju džinsi” ir stāsts par biksēm, kas izmainīja pasauli, un tas būs skatāms kinoteātros visā Latvijā no 1. marta.

Seriāla scenāriju rakstīja Staņislavs Tokalovs, Teodora Markova un Valdemars Kalinovskis, balstoties uz trim patiesiem stāstiem. “Padomju džinsi” ir traģikomisks stāsts par brīvdomātājiem un konformistiem, par attiecībām un izvēlēm, par robežu un pasaules atvēršanos. Un par biksēm, kas izmainīja pasauli! Septiņdesmito gadu izskaņā – laikā, kad visā PSRS ir izvērsta pati sīvākā propaganda pret rietumu kultūru – kādā Latvijas psihiatriskajā slimnīcā kvēls rokmūzikas fans ir izveidojis veiksmīgu un nelegālu pagrīdes džinsu ražotni.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Raidījums: Ameriks pamanījies iegādāties Mogo obligācijas vēl pirms to kotēšanas biržā

LETA,14.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domnieks Andris Ameriks (GKR) savulaik pamanījies iegādāties ātrās kreditēšanas uzņēmuma «Mogo» obligācijas vēl pirms to kotēšanas biržā, vēstīja TV3 raidījums «Nekā personīga».

Pirms mēneša Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs saistībā ar iespējamiem koruptīviem «Rīgas satiksmes» iepirkumiem veica 30 kratīšanas un aizturēja septiņus cilvēkus. Starp viņiem bija arī partijas «Gods kalpot Rīgai» (GKR) biedrs Aleksandrs Krjačeks, bet kratīšana notika arī toreizējā vicemēra Amerika dzīvesvietā, atgādina raidījums. Ameriks noliedza darījumu vai kādas citas saites ar kukuļdošanas lietā iesaistīto uzņēmēju Māri Martinsonu, savukārt raidījums vēsta, ka Martinsonam piederējuši divi ātro kredītu uzņēmumi, kuru obligācijas Ameriks iegādājies un no kuriem procentu maksājumos saņēmis vairākus simtus tūkstošu eiro.

2014.gadā ātro kredītu firma «Mogo» emitēja obligācijas. Vēl pirms tās nonāca biržā, obligācijas iegādājās savulaik «Rīgas satiksmes» valdē strādājošais, GKR «māsas partijas» politiķis Andrejs Požarnovs, Amerika dēls un vēlāk arī pats Ameriks. «Mogo» obligācijas ir vienas no ienesīgākajām Baltijas biržu vērtspapīru sarakstā, un to īpašnieki katru gadu procentos saņem ap desmito daļu no visas obligāciju vērtības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Roku higiēnai kļūstot par neatņemamu ikdienas sastāvdaļu, trīs domubiedri - Edijs Žīle, Artis Vilks un Jānis Pētersons - īstenojuši biznesa ideju par pilnībā automatizētu, bezkontakta roku dezinficēšanas risinājumu, kas īpaši piemērots publiskām vietām.

"Pēc ārkārtējās situācijas izsludināšanas bija novērojams zināms haoss un nekārtība pie ieejām veikalos. Lai dezinficētu rokas ir jāpieskaras virsmām, kuras aiztikuši teju visi iepriekšējie pircēji. Uz zemes peļķes, netīrība un spēcīgs spirta smārds. Internetā joku par to netrūkst. Tā radās ideja par drošu roku dezinfekcijas risinājumu. Elementāra roku higiēna šobrīd kļuvusi par neatņemamu ikdienas sastāvdaļu, tāpēc, lai šo procesu padarītu vēl vienkāršāku, drošāku un izdevīgāku, esam radījuši "Handbox," stāsta viens no idejas autoriem Edijs Žīle.

Stockmann uzstāda inovatīvus roku dezinfekcijas stendus 

Rūpējoties par veikala apmeklētāju un klientu drošību, universālveikalā "Stockmann" ir uzstādīti...

"Handbox" radīts, primāri domājot par drošību, lai pilnībā izslēgtu kontaktēšanos ar virsmām, kā arī, lai tas būtu pamanāms no attāluma. Produkts ražots Latvijā un realizēts pašu spēkiem, zināšanām un salīdzinoši nelieliem resursiem.

"Handbox" izplata SIA "Artistic", kas ir vadošais muzikālo multimediju strūklaku šovu tehniskais nodrošinātājs un ražotājs ar 10 gadu pieredzi Baltijas valstīs.

Rūpēties par to, lai iekārta vienmēr ir darba kārtībā, ļauj attālinātā pārvaldības sistēma, kas nodrošina iespēju reālajā laikā sekot līdzi dezinfekcijas līdzekļa patēriņam. Tā savlaicīgi nosūta e-pasta paziņojumu, kad tilpnē ir atlicis neliels daudzums dezinfekcijas līdzekļa un ir nepieciešams to uzpildīt.

Pašlaik "Handbox" jau uzstādīts brīvdabas koncertzālē "Mītava", "Magnetic Latvia" biznesa informācijas centrā, Rīgas Centrāltirgū un Elektrum Energoefektivitātes centrā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas pārtikas ražotāji, kokrūpniecības, tehnoloģiju un citu nozaru uzņēmumi ar kopējo Baltijas stendu šogad pirmo reizi piedalījās Šanhajas tirdzniecības izstādē "Shanghai Fair 365", informē LIAA.

No 28. septembra līdz 3. novembrim Šanhajas tirdzniecības izstādē "Shanghai Fair 365" tika aizvadīts Baltijas valstu produktu mēnesis.

Izstādes noslēgumā, 3. novembrī, īpašā Latvijas dienas pasākumā, "Magnetic Latvia Business Salon", pulcējās 15 nozares asociāciju pārstāvji no Šanhajas ķīmijas, tekstila, krāsaino metālu, viedo materiālu, būvmateriālu, metālapstrādes un citām nozarēm. Viesi tika iepazīstināti ar Latvijas uzņēmumu piedāvājumu, kā arī apliecināja savu interesi sadarbībai ar mūsu valsts uzņēmumiem.

"Ņemot vērā, ka šajā izstādē ir pārstāvēti Ķīnas uzņēmumi no 15 dažādām nozaru asociācijām, tā ir lieliska iespēja kā veidot divpusējās attiecības un meklēt sev piemērotus sadarbības partnerus Ķīnas tirgū," uzsver Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Ārējās ekonomiskās pārstāvniecības Ķīnā padomniece Agnese Stūrmane.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO: Modes un tekstila nozares izstāde Baltic Fashion & Textile Riga 2019

Žanete Hāka,26.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā nedēļas nogalē, 26.–28. aprīlī, Ķīpsalā notiek Baltijas modes un tekstila nozares izstāde «Baltic Fashion & Textile Riga 2019», informē BT1.

Lai veicinātu Baltijas dizaina popularitāti, šogad izstādē «Baltic Fashion & Textile Riga» pirmo reizi darbojas Fashion Pop-up Street, kurā varēs iepazīt un iegādāties apģērbu un aksesuāru kolekcijas. Lietuvu pārstāvēs dizainers Marijus Vepšta (Marius Vepšta), zīmoli «A.P. Line» un «Shyzuka Bags», Igauniju – «Kyllike» un «Vetka Fashion», bet Latviju – «Linden Leaf», «Loviletters», «Epifania» u. c.

Izstādē darbosies arī Inovāciju stends, kas iepazīstina ar jaunumiem tekstila un modes nozarē Latvijā – transformējamiem mēteļiem no «Espatte», dizaina sporta apģērbu «Fit and Feminine», «Colorfall» lietusmēteļiem un apģērbu sievietēm.

«Baltic Fashion & Textile RIGA» apmeklētāji varēs iepazīt arī «Magnetic Latvia» biznesa inkubatoros attīstītos produktus – «be-with», «RainSisters» mēteļus, «Forgaminnt KIDS» jaundzimušo apģērbu, gultas veļu «MeadowMe», apģērbu pakaramos «Trempel», interjera priekšmetus no «IkoCrochet», zīmola «ZĪLE» apģērbus, kā arī apģērbu ražotāju «MaiMai».

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Ķīnas uzņēmēji vēlas izveidot vērienīgu e-komercijas un loģistikas centru Rīgā

Zane Atlāce - Bistere,14.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai spriestu par Ķīnas-Latvijas e-komercijas centra izveidi Rīgā, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) uzņēma viesos delegāciju no Ninbo (Ķīna) pilsētas pašvaldības komercijas departamenta, kā arī Ķīnā bāzētā tirdzniecības uzņēmuma China-Base Ningbo group Co.Ltd pārstāvjus.

Latvijas galvaspilsēta ir izraudzīta kā labākā vieta, caur kuru tiktu nodrošināta preču piegāde pārējām Eiropas valstīm atbilstoši «16+1» sadarbības formātam. Preču loģistiku plānots koordinēt caur Rīgas brīvostu. Projekta ietvaros tiks parakstīts sadarbības memorands starp LIAA un Ninbo pašvaldību.

Tikšanās laikā Ninbo pašvaldības komercbiroja direktora vietniece Ližena Čena (Lizhen Chen) piedāvāja LIAA direktoram Andrim Ozolam kļūt par Latvijas-Ķīnas e-komercijas centra īstenošanas darba grupas līdzpriekšsēdētāju.

«Esmu pārliecināts, ka Ninbo pilsētas uzņēmumu klātbūtne un tālāka sadarbība ar Eiropu tieši no Rīgas dos labumu visiem iesaistītajiem partneriem – īpaši Latvijai. Ja preces caur Latviju tiek transportētas un piegādātas patērētājiem uz Ungāriju, Čehiju, Igauniju un Lietuvu, tad Latvija nenoliedzami ir ieguvēja. E-komercijas centra izveide būs izdevība arī Latvijas uzņēmumiem paplašināt tirgus iespējas uz Ķīnu. Šis projekts būs iespēja Latvijai veidot divvirzienu tirdzniecību ar 16+1, Skandināvijas valstīm, arī Ukrainu,» skaidro LIAA direktors Andris Ozols.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas konteineru terminālī, Rīgā, 20.maijā notika Ķīnas (Ninbo)-Latvijas pārrobežu e-komercijas centra atklāšanas ceremonija, kuras laikā pirmais kravas konteiners no jaunizveidotā e-komercijas centra ar krāsām no Rīgas laku un krāsu rūpnīcas tika nosūtīts uz Ninbo, Ķīnā, informē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāve Linda Eiduka.

«E-komercija pēdējo 10 gadu laiku ir kļuvusi par svarīgu starptautiskās ekonomikas sastāvdaļu, un Latvija ar savu stratēģiski izdevīgo atrašanās vietu spēj kalpot pārrobežu e-komercijas attīstībai Ķīnas un Eiropas valstu starpā. Redzu šeit izdevību arī Latvijas uzņēmumiem paplašināt tirgus iespējas uz Ķīnu, līdz ar centra izveidi palielinot tirdzniecības apjomus un dibinot plašāku sadarbību ar valstīm un tirdzniecības uzņēmumiem,» teica LIAA direktors Andris Ozols.

«Ķīna ir viens no lielākajiem Latvijas ārējās tirdzniecības partneriem Āzijā. Mūsu tirdzniecības apgrozījums un ieguldījumu plūsma pastāvīgi pieaug. Savukārt Ninbo ir galvenais spēlētājs Ķīnā pārrobežu e-komercijas attīstīšanā ar nozīmīgu pieredzi šajā jomā, līdz ar to Latvija ir ieguvusi atzītu un pieredzējušu partneri. Latvijā ir daudz unikālu un izcilu produktu, un esam gatavi paplašināt eksportu uz Ķīnu. Ķīnas-Latvijas pārrobežu e-komercijas centra atklāšana palielinās abu valstu ekonomisko sadarbību, kas jau tuvākajos gados ļautu sasniegt miljardu eiro,» teica Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Ēriks Eglītis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien, 4.februārī, 80 gadu vecumā nomiris stikla šķiedras ražotājas AS "Valmieras stikla šķiedra" padomes priekšsēdētājs un Vācijas "P-D" grupas dibinātājs Heincs Jirgens Preiss-Daimlers, teikts uzņēmuma paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Uzņēmums norāda, ka Preiss-Daimlers kā akcionārs bija kopā ar "Valmieras stikla šķiedru" vairākus gadu desmitus un viņam bija liela loma uzņēmuma attīstībā.

"Valmieras stikla šķiedras" padomē darbu turpina padomes priekšsēdētāja vietnieks Teiss Klaubergs un padomes locekļi Štefans Aleksanders Preiss-Daimlers, Andris Oskars Brutāns un Ainārs Ozols.

Jau ziņots, ka Vidzemes rajona tiesa 2019.gada 18.oktobrī apstiprināja "Valmieras stikla šķiedras" tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu. Kompānija nonākusi finansiālās grūtībās saistībā ar ražotnes izveidi ASV.

"Valmieras stikla šķiedra" koncerns 2018.gadā strādāja ar 114,245 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 9,2% mazāk nekā 2017.gadā, un cieta zaudējumus 114,711 miljonu eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš. Kompānijas revidents - "KPMG Baltics" - atteicies sniegt atzinumu par koncerna finanšu pārskatu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdzšinējais AS "Latvijas valsts meži" (LVM) valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks no šodienas ieņems lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības "Latraps" valdes priekšsēdētāja amatu.

Edgars Ruža, kurš bijis kooperatīva vadītājs kopš tā dibināšanas, iepriekš informējis, ka iesākumā plāno apmācīt jauno kooperatīva valdes priekšsēdētāju, bet pēc tam pievērsīsies darbam stratēģijas un attīstības projektu jomā.

Ruža atstāj Latraps valdes priekšsēdētāja amatu 

Līdzšinējais kooperatīvās sabiedrības "Latraps" valdes priekšsēdētājs un kooperatīva dibinātājs...

"Firmas.lv" publiskotā informācija liecina, ka "Latraps" valdi pagājušajā nedēļā atstājis arī valdes loceklis Andris Balodis. Ruža skaidroja, ka Balodis "Latraps" tika pieņemts uz konkrētu līguma laiku. Turpmāko kooperatīva darbību Baloža aiziešana neietekmēs.

LVM valdes priekšsēdētājs Strīpnieks kļūs par Latraps vadītāju 

Valsts mežu apsaimniekotāja a/s Latvijas valsts meži (LVM) valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks...

Līdz ar to turpmāk kooperatīva valdē strādās valdes priekšsēdētājs Strīpnieks, kā arī valdes locekļi Gundars Ruža un Ģirts Ozols.

Jau ziņots, ka Strīpnieks vairāk nekā 20 gadus vadīja LVM. Par jauno LVM valdes priekšsēdētāju iecelts līdzšinējais LVM valdes loceklis Arnis Melnis, kurš uzņēmuma vadībā strādā kopš tā dibināšanas 1999.gadā.

Informācija "Firmas.lv" liecina, ka "Latraps" apgrozījums finanšu gadā, kas ilga no 2019.gada 1.jūlija līdz 2020.gada 30.jūnijam, bija 269,902 miljoni eiro, kas ir par 35,7% vairāk nekā iepriekšējā finanšu gadā, taču kooperatīvā sabiedrība cieta zaudējumus 3,339 miljonu eiro apmērā pretstatā peļņai iepriekšējā finanšu gadā.

"Latraps" reģistrēta 2000.gadā. Pagājušā gada beigās kooperatīvam bija vairāk nekā 1110 biedru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

VSŠ akcionāri atliek lemšanu par papildu akciju publisko piedāvājumu

Zane Atlāce - Bistere,28.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS «Valmieras stikla šķiedra» (VSŠ) akcionāri piektdien, 28.jūnijā sapulcē atlika lemšanu par papildu akciju publisko piedāvājumu, liecina uzņēmuma paziņojums biržai «Nasdaq Riga».

Atlikts arī darba kārtības jautājums par akciju pārcelšanu no «Nasdaq Riga» otrā saraksta uz oficiālo sarakstu. Netika skatīts arī jautājums par 2018.gada peļņas izlietošanu un par revidenta ievēlēšanu 2019.gada pārskata revīzijai un atlīdzības noteikšanu revidentam.

Vienlaikus akcionāri uzdeva VSŠ valdei nekavējoties sasaukt akcionāru sapulci valdes, padomes, revīzijas komitejas ziņojumu un zvērināta revidenta atzinuma izskatīšanai un 2018.gada pārskata apstiprināšanai, tiklīdz zvērināts revidents par valdes sagatavoto un padomes izskatīto 2018.gada pārskatu būs sniedzis savu atzinumu.

Akcionāri iecēla VSŠ padomi jaunā sastāvā - padomes sastāvu papildinās Ainārs Ozols un Teiss Klaubergs, savukārt darbu padomē turpinās Heincs Jirgens Preiss-Daimlers, Stefans Aleksandrs Preisu-Daimleru un Andris Oskars Brutāns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Nemiro: Investora valstiskā piederība nav svarīga

Līva Melbārzde,26.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja potenciālais investors ir veiksmīgs un godīgs uzņēmējs, kāpēc lai viņš brīva kapitāla plūsmas ietvaros nevarētu izvēlēties strādāt Latvijā- Eiropas Savienībā?

Šādu tematu intervijā DB aktualizē ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro, piebilstot, ka termiņuzturēšanās atļauju (TUA) programmai varētu ieviest papildu regulējumu un kritērijus investoriem no trešajām valstīm. Taču, ja šāds investors- nerezidents vēlētos ieguldīt Latvijā, izmantojot TUA programmu, un te uzbūvēt lielus daudzdzīvokļu namus, tad tas būtu ļoti pozitīvi skatāms, jo veicinātu mājokļu pieejamību.

Fragments no intervijas, kas publicēta 26. augusta laikrakstā Dienas Bizness:

No ārzemju investoriem reizēm var dzirdēt, ka viņiem ir skaidrs, ka igauņi Baltijā ir IT centrs, lietuvieši atkal intensīvi piedāvā sevi ražotnēm un fintech sektoram, bet par Latviju nereti skaidra priekšstata nav. Cik, jūsuprāt, LIAA līdz šim ir labi tikusi galā ar saviem pienākumiem investīciju piesaistē?

Komentāri

Pievienot komentāru