Labklājības ministrija (LM) konstatējusi virkni problēmu mikrouzņēmumu nodokļa administrēšanā, tāpēc paredzēts izvērtēt iespējas pilnveidot mikrouzņēmumu darbinieku skaita un mikrouzņēmumu darbinieku ienākumu kontroli.
Valdība uzdevusi Finanšu ministrijai sadarbībā ar LM izvērtēt mikrouzņēmumu darbinieku skaita un darbinieku ienākumu kontroles pilnveidošanu, kā arī problēmas saistībā ar mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja statusa zaudēšanu ar atpakaļejošu datumu. Iespējamie normatīvo aktu grozījumi jāsagatavo līdz šā gada 1. decembrim.
Ir neiespējami kontrolēt, vai gadījumos, ja mikrouzņēmuma darbinieka ienākums pārsniedz 500 latus, tiek piemērota paaugstināta nodokļa likme, vērojamas problēmas arī ar mainīgo mikrouzņēmumu darbinieku skaitu, no kā atkarīgi papildu nodokļa maksājumi. Turklāt LM secinājusi, ka mikrouzņēmumu darbinieku sociālās apdrošināšanas iemaksu objekts (salīdzinājumā ar darbiniekiem vispārējā gadījumā) pensiju un apdrošināšanas atlīdzību apmērus negatīvi ietekmēs pakāpeniski - ilgtermiņā. Savukārt ietekme uz īslaicīgo pakalpojumu (slimības, maternitātes, paternitātes, vecāku un bezdarbnieku pabalstu) apmēriem ir ievērojama.
«Lielākoties mikrouzņēmumu darbinieku ienākumi ir lielāki nekā sociālās apdrošināšanas iemaksu objekts, kā rezultātā personas ir mazāk sociāli aizsargātas nekā darba ņēmēji vispārējā gadījumā,» skaidro ministrija, piebilstot, ka šo uzņēmumu darbinieki izvēlas veikt brīvprātīgas sociālās apdrošināšanas iemaksas neilgi pirms sociālo pakalpojuma piešķiršanas – tajā periodā, par kuru tiek aprēķināta vidējā sociālās apdrošināšanas iemaksu alga pakalpojuma apmēra noteikšanai.
Mikrouzņēmumu nodoklis veido 9% no uzņēmuma apgrozījuma. Tas ir spēkā kopš 2010. gada 1. septembra. Pērn kā mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji reģistrējās 27% no visiem jaunreģistrētajiem nodokļu maksātājiem, bet 2012. gada pirmajā pusgadā to īpatsvars samazinājies līdz 24%.