Pirms deviņiem mēnešiem šīs Saeimas deputāti ar skaļām runām atvēra Mikrouzņēmumu nodokļa likumu, taču acīmredzot bija par kūtriem, lai nepieciešamos likuma grozījumus arī pieņemtu.
Minētajos likuma grozījumos runa bija par visnotaļ atbalstāmu ideju – mikrouzņēmumiem, kuru apgrozījums nepārsniedz 100 tūkstošus eiro gadā un kam nav vairāk par pieciem darbiniekiem, ļaut arī turpmāk maksāt 9% lielu nodokļu likmi. Attiecīgi mazliet lielākiem mikrouzņēmumiem tika piedāvāts piemērot 10% un 11% mikronodokļa likmi. Taču 100 gudrās galvas Jēkaba ielā izrādījās tikai naskas runātājas tajā brīdī, kad Mikrouzņēmumu nodokļa likums bija jāatver un kad ne viens vien tautas kalps iedomājās ar krāšņām atbalsta runām diferencētajam mikronodoklim krājam plusiņus pie saviem vēlētājiem. Sekojošos deviņos mēnešos Saeimas deputāti par šo ideju vairs nelikās ne zinis, kas nozīmē vien to, ka no nākamā gada mikronodokļa likme visiem šī nodokļa maksātājiem būs 11%, lai pēc tam pakāpeniski pieaugtu līdz 15%, tādējādi pilnībā degradējot šīs uzņēmējdarbības formas ideju, proti, pie tik augstas nodokļu likmes dibināt mikrouzņēmumu vairs nebūs nekādas jēgas. Jāpiebilst, ka ne jau Mikrouzņēmuma nodokļa likums ir vienīgais, kas šajā parlamenta sasaukumā pazuda Saeimas «melnajā caurumā». Līdzīgi gāja, piemēram, arī ar prioritāro nozaru saraksta paplašināšanu un Maksātnespējas likuma grozījumiem.
Šāda 11. Saeimas deputātu rīcība ir augstākajā mērā neapdomīga, jo līdz šim mikronodoklis ir bijusi laba iespēja daudziem, lai uzsāktu vai vismaz pamēģinātu savas spējas biznesā. Lai arī mikrouzņēmumi oficiāli netika saukti par sociālo uzņēmējdarbības formu, pēc savas būtības tie tādi ir, jo ir ļāvuši daudzām ģimenēm nopelnīt naudu sevis uzturēšanai, nevis tikai «sēdēt uz pabalstiem». Dažam ir paticis saukt mikrouzņēmumus par vietējiem ofšoriem, taču statistika to neapliecina. Tieši pretēji, mikrouzņēmumos vidējā alga pērn ir bijusi 455 eiro mēnesī, kamēr tāda paša izmēra parastajos SIA vidējā mēnešalga bija vien 184 eiro. Būtu vērts padomāt, kura no šīm uzņēmējdarbības formām drīzāk ir piederīga pelēkajam sektoram. Taču pa šo laiku vilciens jau ir aizgājis – ir pilnīgi skaidrs, ka šī Saeima solīto mikronodokļa diferencēšanu vairs nepieņems, bet jaunā Saeima primāri būs aizņemta ar savu amatu dalīšanu un budžeta pieņemšanu. Kādi tur vairs mikrouzņēmumi!?
Taču šāda ignorance pret mazajiem uzņēmumiem ir ļoti vieglprātīga un tautsaimniecībai pat kaitīga. Šodien daudzi ar skaudību nolūkojas uz Eiropas ekonomikas motoru Vāciju, bet tikai retais ir pievērsis uzmanību tam, ka Vācijas veiksmes stāsts ir balstīts nevis uz tādiem monstriem kā, piemēram, Volkswagen ar vairāk nekā 300 tūkstošiem darbinieku, bet gan tieši uz spēcīgiem maziem un vidējiem uzņēmumiem. Vācijā ir gandrīz 1400 uzņēmumu – slēpto čempionu, kas ir specializējušies ļoti specifiskā nišā, taču izdarījuši to ar tādu meistarību, ka ar savu produktu un zīmolu ir spējuši iekarot pasaules tirgus. Tāds ir, piemēram, komforta apavu ražotājs Birkenstock, kura korķa zoles iešļūcenes šovasar bija viena no visvairāk izplatītajām modes kaprīzēm. Ar mazo nišas uzņēmumu dibināšanu un saglabāšanu vācieši šodien izgriež pogas daudzām Eiropas ekonomikām, kas pārāk pakļāvās pagājušā gadsimta 60. un 70. gadu tendencei, kad visiem uzņēmumiem bija jābūt lieliem un vēl lielākiem. Šodien sen jau ir pierādīts, ka mazi un vidēji uzņēmumi ir daudz elastīgāki un inovatīvāki par lielajiem monstriem. Pat nenoniecinot lielo firmu pienesumu un radīto lepnumu katras valsts tautsaimniecībā, taču kurš un kādā veidā ar šodienas nosacījumiem Latvijā ir spējīgs radīt, piemēram, šejienes Siemens?
Savu iespēju izvērtēšanā ir jābūt reāliem, bet priekšrocības ir jāizmanto, nevis jānoniecina. Šodien ir moderni runāt pat visādiem startapiem, meklēt vietējos skaipus un nokijas, taču arī šādām idejām vispirms ir jādod iespēja, lai tās varētu rasties. Uzņēmīgu cilvēku biznesa sākums ir jāpabalsta arī no valsts puses, piedāvājot izdevīgu nodokļu politiku. Un nav svarīgi, ka varbūt puse no šiem mikrouz- ņēmumiem bankrotēs vai nekad neizaugs par lielo biznesu. Cilvēkiem ir darbs, viņi mēģina sevi realizēt, paliekot Latvijā, un tā šobrīd ir viena no vislielākajām valsts prioritātēm.
