Lai novērtētu nozares vai uzņēmuma konkurētspēju, tiek izmantoti dažādi modeļi un metodes, piemēram, BCG jeb Bostonas Konsultāciju Grupas (Boston Consulting Group) produktu portfeļa matrica, kā arī GE (General Electric) daudzfaktoru analīze jeb izaugsmes un tirgus daļas matrica u.c.

Taču, raksturojot esošo konkurētspējas situāciju, bieži ar minētajiem rādītājiem ir par maz. Analīzē jāiekļauj plašāka dažādu iekšējo un ārējo faktoru analīze. Tāpēc mūsdienās katrs uzņēmums, kurš patiesi vēlas veikt noteiktus uzlabojumus uzņēmējdarbībā, pielieto Konkurētspējas profila matricu (The Competitive Profile Matrix jeb CPM).

Tas ir bezmaksas stratēģiskās plānošanas rīks, kas mūsdienās uzņēmumiem ļauj salīdzināt sevi ar konkurentiem, lai pēc iespējas precīzāk noteiktu gan savas, gan konkurentu stiprās un vājās puses. Matricas izveidošana nav pārāk sarežģīts, bet vairāk gan laikietilpīgs process. Uzņēmumam arī jārēķinās, ka matricas veidošanā iesaistītiem cilvēkiem ir jāpārzina situācija uzņēmumā un jāspēj novērtēt konkurenti.

Nodokļu administrācija bloķējusi SIA Veiksmes studijas bankas kontu, tādējādi paralizējot uzņēmuma darbību, īpašnieks meklē taisnību pie tieslietu un finanšu ministriem, kā arī jaunās Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes

«Uzņēmums nespēj izpildīt saistības pret darījumu partneriem par preču piegādi, samaksāt par transporta un citiem pakalpojumiem, samaksāt citus maksājumus, jo pēc 30. janvārī notikušās nodokļu administrācijas darbinieku viesošanās uzņēmumā 5. februārī kredītiestādes uzlika liegumu veikt jebkādas darbības ar kompānijas norēķinu kontiem, to pamatojot ar VID rīkojumu,» stāsta SIA Veiksmes studijas īpašnieks Arturs Korsaks (Arturas Korsakas). Viņu visvairāk izbrīna ne tikai VID kontroli veicošo darbinieku zināšanas, bet jo īpaši attieksme. «Viss sākās 30. janvārī, kad uzņēmumā ieradās VID darbinieku grupa un bez jebkādiem lēmumiem vēlējās sākt datu kopēšanu no uzņēmuma datorsistēmas, kaut arī tika informēti par to, ka šāda darbība padara neiespējamu pasūtījumu apstrādi, tāpēc aicināju to darīt darba dienas nogalē, taču atbildes vietā bija – konfiscēsim datorus un izsauksim policiju,» stāsta A. Korsaks. Viņš atzīst, ka šos «ieteikumus» ņēmis vērā, bet, datu kopēšanu veicot vienlaicīgi, notika serveru avārija, ko kontrolētāji uztvēruši kā speciālas darbības, lai nepieļautu datu kopēšanu. «Pēc tam tika atvērts kases aparāts ar apgalvojumu, ka neesot plombas, bet tāds fakts konstatēts netika, ko apliecināja arī kases aparātu apkalpojošā kompānija,» norāda A. Korsaks. Viņu šokējis fakts, ka 7. februārī, ierodoties VID ar lūgumu izsniegt uzņēmumam lēmumu, uz kāda pamata veiktas attiecīgās darbības un bloķēts konts, atbildi šajā dienā nav izdevies saņemt, bet tāda radusies 8. februārī. «Ir dīvaina nianse. VID 22. janvārī EDS sistēmā bija paziņojums par to, ka esošo kases aparātu (bez uzlabojumiem) izmantošanas termiņš ir 11. februāris, bet pārkāpumu protokolu par tā neatbilstību sastādīja 30. janvārī,» uz jautājumu, vai ar kases aparātiem viss bija kārtībā (vai tie atbilda izvirzītajām prasībām), atbild A. Korsaks. Viņaprāt, šāda rīcība, maigi izsakoties, ir dīvaina, ja vien tā nav apzināta. «Uzņēmumam nebija nodokļu parādu (uz 26.02.2019. gan bija 351 eiro pēc SIA Lursoft datu bāzē esošās informācijas), nav neviena VID lēmuma par kaut kādu nodokļu parādu uzrēķinu un nav arī nekādu cita veida liegumu vai lēmumu par uzņēmuma saimnieciskās darbības apturēšanu, ir tikai kaut kādas aizdomas un nekas vairāk,» sašutis ir A. Korsaks.

ASV politiķu nespēja izdarīt neko būtisku var nozīmēt, ka nekas daudz arī netiek sačakarēts; par to arī mēreni priecājas finanšu tirgus dalībnieki.

Šonedēļ liela daļa finanšu tirgus dalībnieku uzmanības tika koncentrēta uz ASV Kongresa vidustermiņa vēlēšanām. To iznākums nozīmēja, ka vairākumu no ASV Republikāņu partijas šīs valsts Kongresa apakšpalātā atkaro ASV Demokrātu partija. Savukārt ASV Kongresa augšpalātā – Senātā – vairākumu saglabāja ASV republikāņi.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Šāds vēlēšanu iznākums pamatā tika uztverts pozitīvi, jo nepiepildījās trauksmainākais scenārijs. Tas paredzēja, ka ASV Kongresā, arī Senātā, vairākumu izdosies nodrošināt Demokrātu partijai. Daļa tirgus dalībnieku baidījās, ka tas ASV politiku noliks gluži vai totālas paralīzes stadijā. Šobrīd piepildījies tirgus dalībnieku pārsvarā prognozētais scenārijs, kas patiesībā pats par sevi vien ir uzskatāms par pozitīvu faktoru. Negaidītais dažu pēdējo gadu vēlēšanu iznākums ar lielāku saspringumu vienmēr liek gaidīt arī citu nozīmīgu balsojumu iznākumu.

Latvijas kompānijas SIA Zippy Vision izstrādātās un ražotās koka brusu un zāģmateriālu optimizācijas līnijas, kas ļauj palielināt gatavās produkcijas iznākumu, nepalielinot pārstrādājamās koksnes daudzumu, pašlaik sekmīgi izmanto vairāki kokapstrādes uzņēmumi Latvijā, bet tuvāko mēnešu laikā tiks uzsākts to eksports uz Ziemeļeiropas valstīm.

„Pašlaik ir sarunas ar ārvalstu dīleriem, kuriem jau ir padomā vairāki šajās zemēs strādājošie kokapstrādes uzņēmumi, kuriem ir nepieciešamas mūsu izstrādātās koksnes pārstrādes optimizācijas sistēmas, risinājumi un iekārtas,” situāciju skaidro SIA Zippy Vision līdzīpašnieks un valdes priekšsēdētājs Gundars Kuļikovskis.

Viņš atzīst, ka kompānijai ir paveicies ar pirmajiem klientiem, jo kokapstrāde ir salīdzinoši konservatīva un tajā labākais pārdošanas risinājums ir strādājoša un sevi pierādījusi iekārta. Vienlaikus, lai no ieceres un laboratorijas izmēra prototipa nonāktu līdz reālai, sekmīgi strādājošai sistēmai, ir vajadzīgs ne tikai laiks, bet arī resursi. „Būtībā nav tāda iekārtas prototipa, kas spēt izturēt sadursmi ar reālu ražotni, kurā ir viss — skaidas, putekļi, vibrācija utt. -, tāpēc bijuši nepieciešami ļoti daudzi uzlabojumi un jārisina problēmiņas, par kurām sākotnēji neiedomājāmies,” skaidro G. Kuļikovskis. Viņš norāda, ka viss sācies ar Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūta pasūtījumu, tomēr, ienākot ar savām iekārtām reālajā ražošanā, tās nācies pilnveidot, uzlabot ne tikai atbilstoši pasūtītāju vēlmēm un biznesa uzstādījumiem, bet arī atbilstoši videi, kādā attiecīgajām iekārtām jāstrādā.

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Nīderlandes parlamenta vēlēšanu iznākums vērtējams kā labējo populistu zaudējums, taču ne kā iemesls grimt pašapmierinātībā

Pēc pērnā gada Brexit balsojuma un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta vēlēšanās nevarēja izslēgt, ka šo tendenci turpinās arī Nīderlande, tās parlamenta vēlēšanās uzvarot galēji labējai Gērta Vildersa partijai. Šāda notikumu gaita savukārt būtu ļoti nopietna uvertīra Francijas prezidenta vēlēšanām šā gada pavasarī ar attiecīgo kandidāti Marinu Lepēnu un Vācijas parlamenta vēlēšanām šā gada rudenī ar radikāli labējo, eiroskeptisko politisko spēku AfD. Tomēr Nīderlandes vēlēšanu iznākums šo scenāriju izjauca, jo uzvaras laurus plūca līdzšinējā premjera Marka Rites liberāli konservatīvā Tautas partija.

Nodokļu administrācija bloķējusi SIA Veiksmes studijas bankas kontu, tādējādi paralizējot uzņēmuma darbību, īpašnieks meklē taisnību pie tieslietu un finanšu ministriem, kā arī jaunās Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes.

«Uzņēmums nespēj izpildīt saistības pret darījumu partneriem par preču piegādi, samaksāt par transporta un citiem pakalpojumiem, samaksāt citus maksājumus, jo pēc 30. janvārī notikušās nodokļu administrācijas darbinieku viesošanās uzņēmumā 5. februārī kredītiestādes uzlika liegumu veikt jebkādas darbības ar kompānijas norēķinu kontiem, to pamatojot ar VID rīkojumu,» stāsta SIA Veiksmes studijas īpašnieks Arturs Korsaks (Arturas Korsakas). Viņu visvairāk izbrīna ne tikai VID kontroli veicošo darbinieku zināšanas, bet jo īpaši attieksme.

«Viss sākās 30. janvārī, kad uzņēmumā ieradās VID darbinieku grupa un bez jebkādiem lēmumiem vēlējās sākt datu kopēšanu no uzņēmuma datorsistēmas, kaut arī tika informēti par to, ka šāda darbība padara neiespējamu pasūtījumu apstrādi, tāpēc aicināju to darīt darba dienas nogalē, taču atbildes vietā bija – konfiscēsim datorus un izsauksim policiju,» stāsta A. Korsaks. Viņš atzīst, ka šos «ieteikumus» ņēmis vērā, bet, datu kopēšanu veicot vienlaicīgi, notika serveru avārija, ko kontrolētāji uztvēruši kā speciālas darbības, lai nepieļautu datu kopēšanu. «Pēc tam tika atvērts kases aparāts ar apgalvojumu, ka neesot plombas, bet tāds fakts konstatēts netika, ko apliecināja arī kases aparātu apkalpojošā kompānija,» norāda A. Korsaks. Viņu šokējis fakts, ka 7. februārī, ierodoties VID ar lūgumu izsniegt uzņēmumam lēmumu, uz kāda pamata veiktas attiecīgās darbības un bloķēts konts, atbildi šajā dienā nav izdevies saņemt, bet tāda radusies 8. februārī. «Ir dīvaina nianse. VID 22. janvārī EDS sistēmā bija paziņojums par to, ka esošo kases aparātu (bez uzlabojumiem) izmantošanas termiņš ir 11. februāris, bet pārkāpumu protokolu par tā neatbilstību sastādīja 30. janvārī,» uz jautājumu, vai ar kases aparātiem viss bija kārtībā (vai tie atbilda izvirzītajām prasībām), atbild A. Korsaks.

Lielākoties uzņēmējus virza vajadzība pēc neatkarības, nevis vēlme nopelnīt vēl vienu miljonu, tā uzskata profesors Nikolauss Franke (Nikolaus Franke), Vīnes Ekonomikas un biznesa universitātes WU Vienna Uzņēmējdarbības un inovācijas institūta vadītājs.

Viņa skatījumā, visa sabiedrība iegūtu, ja jau bērniem un jauniešiem viņiem piemērotā veidā mācītu par uzņēmējdarbību un mudinātu aktivizēt uzņēmējspējas. Vairāk par mītiem saistībā ar biznesu un to, kā ieviest organizācijā inovāciju, viņš stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Fragments no intervijas

Kas ir populārākie mīti par uzņēmējdarbību?

Viens no tiem ir par uzņēmēju kā supervaroni. Medijiem patīk šie stāsti, kur viens cilvēks pārvar visus šķēršļus un kļūt par varoni. Realitātē tā gluži nav. Tam ir vairāki iemesli. Pirmkārt, parasti ir komanda, vienam ir grūti. Ļoti reti visas vajadzīgās prasmes, spējas un zināšanas ir apvienotas vienā indivīdā. Visbiežāk cilvēki ar tehnoloģiju zināšanām ir relatīvi nabadzīgi, ja runājam par biznesa prasmēm, pārdošanu, finanšu plānošanu. Otrkārt, maldīgs ir priekšstats par tūlītējiem panākumiem. Tie prasa laiku, reti notiek vienas nakts laikā. Varbūt ir tādi priekpilni brīži, kad tiek piesaistīts pirmais klients vai investors.

Ar savāktiem 988 ASV dolāriem (864 eiro) nesekmīgi noslēgusies pūļa finansēšanas kampaņa vietnē Indiegogo, kuras mērķis bija savākt 100 000 ASV dolāru (87 473 eiro) mājas apstākļos lietojama lāzerterapijas rīka BambooLaser ražošanas sākšanai un sertifikācijai, liecina informācija projekta mājaslapā.

Projektu kopumā atbalstījuši 12 cilvēki, un, lai arī kampaņa nav savākusi iepriekš noteikto summu, BambooLaser saņems kampaņā savākto naudu.

Kā aģentūrai LETA sacīja projekta autors Māris Belte, šāds iznākums projektu ietekmēs tā, ka investors būs jāatrod citā veidā. « Pašlaik norit sarunas ar interesi izrādījušiem riska kapitāla fondiem,» atklāja Belte. «Viņi ienestu projektā savu pieredzi un zināšanas, kas var izrādīties veiksmes faktors, tādēļ šāds kampaņas iznākums nav viennozīmīgi vērtējams kā labs vai slikts.»

Viņš arī norādīja, ka kampaņā galvenais bijis uzklausīt cilvēku viedokli par projektu. Galvenais secinājums esot tāds, ka par ierīci, kas maksā teju 500 ASV dolāru (436 eiro), retais maksātu pēc īsa video rullīša noskatīšanās. «Tādas cenas produktam ar īsu video rullīti ir par maz, lai piesaistītu pircēju,» sacīja Belte.

SIA "Zlaukts" jeb alus darītava "Labietis" pielāgojusies ārējiem apstākļiem. Saistībā ar Latvijā izsludināto ārkārtas stāvokli uzņēmums bijis starp pirmajiem, kas uzsāka alkoholisko dzērienu piegādi mājās.

To, kā norit alus "Labietis" piegāde mājās, uzziniet, skatoties video!

Atsaucas ministra aicinājumam

Jokojot, darītavas izveidotājs Reinis Plaviņš teic, ka atsaucies premjera aicinājumam piegādāt cilvēkiem pirmās nepieciešamības preces. "Un atsaucība bija fantastiska! Pirmajā dienā saņēmām apmēram sešdesmit pasūtījumus. Lai nodrošinātu piegādi tajā dienā, iesaistīti tika visi darbaspēka resursi, pēdējo sūtījumu piegādājot apmēram desmitos vakarā," atceras R.Pļaviņš.

Tā kā "Labietis" jau līdz šim aktīvi nodarbojās ar izbraukumu tirdzniecību, kā arī gatavojās šā gada vasarā dibināt uzņēmumu Igaunijā, kur tirgot alkoholu internetā ir legāli, pārslēgties uz piegādēm bijis samērā viegli. Darbinieki jau bija pieraduši regulāri doties izbraukumos un uzņēmuma īpašumā jau bija tam nepieciešamie transportlīdzekļi. Lielākais izaicinājums bijis izveidot sistēmu, pēc kuras pieņemt pasūtījumus un plānot piegādes.

Starptautiskā ieguldījumu strīdu izskatīšanas centra (ICSID) šķīrējtiesas tribunāla spriedumā nolemts neturpināt šķīrējtiesas procesu AS "KVV Liepājas metalurgs" īpašnieka Jevgeņija Kazmina lietā pret Latvijas valsti.

Tiesa lēmusi piedzīt no J.Kazmina par labu Latvijas valstij visus ar šķīrējtiesas procesu saistītos izdevumus aptuveni 3,4 miljonu eiro apmērā, informē Valsts kancelejas pārstāvji.

Šķīrējtiesas process lietā tika formāli sākts 2017.gada 3.februārī, kad J.Kazmins vērsās ICSID ar lūgumu uzsākt šķīrējtiesas lietu pret Latviju, balstoties uz 1997.gada 24.jūlija Latvijas valdības un Ukrainas valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību.

Ukrainas investora ieskatā Latvijas valsts esot pārkāpusi līgumā ietvertās ieguldījumu aizsardzības garantijas attiecībā uz Kazmina veikto ieguldījumu Latvijā. Ieguldījumu strīda centrā bija J.Kazmina kontrolētās Ukrainas sabiedrības "KVV Group" dalība maksātnespējīgās AS "Liepājas Metalurgs" metalurģijas aktīvu iegādes konkursā un neveiksmīgais AS "KVV Liepājas Metalurgs" mēģinājums atjaunot metalurģijas rūpnīcas darbību Liepājā.

Turcijai būs vēl jāpagaida, līdz tā atkal kļūs par ietekmīgu spēlētāju uz Eiropas ekonomiskās un politiskās skatuves, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Turciju nevar ierindot pasaules politiski stabilāko valstu vidū un līdzīgi ir arī ar šīs valsts tautsaimniecību. Pēdējos gados jau vairākkārt tai pāri vēlusies pamatīga finanšu tirgus šaubu ēna. Vēl 2013. gadā aktuālas bija spekulācijas par termiņiem, kad ASV Federālo rezervju sistēma pārtrauks savu dolāru drukāšanas programmu. Rezultātā izpārdošanas vilnis skāra attīstības valstu akcijas, obligācijas un valūtas, kas uz kādu laiku destabilizēja arī Turcijas tautsaimniecību. Tālu nebija no brīža, kad šo valsti skartu pilnvērtīga valūtas krīze. Tāpat arī bažas par politiskajiem riskiem un vairāki milzīgi korupcijas skandāli par tautsaimniecības stabilitāti domīgi galvu finanšu dalībniekiem lika grozīt arī aizpagājušajā un pagājušajā gadā.

Es kā valstsvīrs; mana valdība; manai partijai un man personīgi vēl būs ļoti liela loma Latvijas politikā – tās ir tikai dažas no pērlēm Alda Gobzema teiktajā žurnālistiem Rīgas pilī pēc tam, kad Valsts prezidents Raimonds Vējonis paziņoja, ka atsauc viņa kā Ministru prezidenta nomināciju.

Tas, ka Valsts prezidents atsauks A. Gobzema kandidatūru, domāju, nevienam nebija īpašs pārsteigums, jo nominantam tā arī nebija izdevies vienoties ar partijām un iegūt 51 balsi savai valdībai. Pārsteidzoša bija A. Gobzema mesiāniskā un gana narcistiskā izrunāšanās presei, sevi atkārtoti dēvējot par valstsvīru, lai gan politikā valsts labā nekas nav paveikts, tāpat uzsverot, ka viņam vēl būs liela loma Latvijas politikā. Interesants ir Gobzema apgalvojums, ka viņa valdība esot tikusi torpedēta, jo faktiski jau nebija, ko torpedēt, – nebija valdības.

Vispirms izgāzās sarunas ar visām partijām, izņemot Saskaņu, kas nebija aicināta, tad tika atmests profesionāļu valdības izveides mēģinājums, kam sekoja paziņojums, ka pie galda sēdīsies četras partijas, lai gan tām kopā nav 51 balss. Būtībā tika izmēģinātas visas iespējamās kombinācijas bez kāda jēdzīga uzstādījuma, ja vien par tādu neuzskata ārkārtīgo vēlmi kļūt par premjeru. Daudz cienījamāk būtu, ja pēc mēģinājuma izveidot profesionāļu valdību, kas tika aizstāvēts ar putām uz lūpām, bet kas neizdevās, A. Gob- zems pats noņemtu savu kandidatūru. Tā teikt, es gāju ar savu pārliecību, man neizdevās pārliecināt citus, es atkāpjos. Tā vietā A. Gobzems pat izgāja uz mazākuma valdības izveidi, kas bija trešais neveiksmīgais «jājiens Stikla kalnā».

Portāls db.lv publicē informāciju par pasākumiem, uz kuriem nākamās nedēļas laikā doties pašiem, kopā ar saviem kolēģiem vai biznesa partneriem. Informāciju apkopojis Andrejs Šavrejs.

9. aprīlī plkst.18.00 Dailes teātrī tiks demonstrēts mūzikls par slaveno Orleānas jaunavu Žannu d’Arku. Libreta autori ir Jānis Elsbergs un Evita Mamaja, bet teātra režisors – Dž.Dž.Džilindžers. Izrādes mūziku sarakstījis komponists Kārlis Lācis. Mūzikla garums ir 2,5 stundas un tajā iekļauta vēsture, sākot no Žannas d’Arkas dzimšanas brīža.

9.aprīlī plkst.19.00 Splendid Palace džeza konkursa Riga Jazz Stage 2016 laureātu koncerts un uzvarētāju apbalvošana nominācijās Džeza vokāls un Džeza trompete. Otrajā pasākuma daļā uzstāsies slavenā džeza dziedātāja no ASV - Šarenē Veida, kas ir Teloniusa Monka vokālistu konkursa uzvarētāja. Riga Jazz Stage 2016 konkursā viņa bija žūrijas locekle kopā ar Raimondu Paulu, kurš apmeklēs koncertu, un, iespējams uzstāsies kopā ar dīvu.

Jamaikas sprinta zvaigzne Useins Bolts svētdien noliedza iespēju atgriezties sacensībās un sacīja, ka viņam bija skumji, taču satraucoši atvadīties no vieglatlētikas. Sportists gan uzsvēra, ka neveiksmīgais pasaules čempionāts Londonā nemainīs viņa iepriekšējos sasniegumus.

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka 100 metru sprintā Bolts bija spiests samierināties ar bronzu, kamēr par pasaules čempionu kļuva viens no viņa niknākajiem konkurentiem, amerikānis Džastins Getlins. Savukārt savā pēdējā startā sprinteris augšstilba muskuļa krampju dēļ veica tikai nepilnu pusi no pēdējā posma 4x100 metru stafetē, nokrītot uz skrejceļa un paliekot bez rezultāta.

«Katru reizi 100 metros esmu centies demonstrēt savu labāko sniegumu un sniegt labu šovu. Esmu bēdīgs aiziet šādi,» sacīja 30 gadus vecais Bolts. «Taču nedomāju, ka viens čempionāts mainīs manis iepriekš paveikto.»

Pasaules Vieglatlētikas federācijas (IAAF) prezidents Sebastjans Ko ir salīdzinājis Boltu ar bokseri Muhamedu Ali ne tikai sportisko sasniegumu, bet arī harizmas un personības dēļ.

No 303 regulārajām lidsabiedrībām Eiropā 2030. gadā būs palikušas mazāk nekā 100, tostarp 7‒8 lielās, 5‒10 reģionālās, «cerams, ka airBaltic būs viena no tām, jo jums ir jāpaplašina savs tīkls», kā arī 40‒50 nišas kompānijas, Rīgas Aviācijas forumā 2019 prognozēja Midas Aviation direktors, komerciālās aviācijas analītiķis Džons Grānts.

Mūsu nacionālā lidsabiedrība par tik tālu nākotni spekulācijās neielaižas, vismaz publiski ne, bet līdz 2025. gadam biznesa plāns tai ir. Optimistiskajā scenārijā tas paredz 80 jaunu Airbus 220-300 gaisa kuģu floti un jaunu tirgu – ārpus Baltijas ‒ iekarošanu. Tā kā lidmašīnas nebūt nav lēti aktīvi, ar katru brīdi aktuālāks kļūst jautājums par to, kur kompānijai ņemt naudu to iegādei. Risinājumi tie paši vecie – akcionāri (valsts un no debesīm nokritušā vācieša Montāga-Girmesa vietā no cepures savulaik izvilktais noslēpumainais dānis Larss Tūsens) piemet naudu, atrodas finanšu vai stratēģiskais investors (nopietns aviācijas spēlētājs) vai ejam biržā.

Kārtējais gads, kārtējās auto nodokļu izmaiņas. Šogad, pāršķirstot arhīva materiālus nācās fiksēt visai bezcerīgu ainu.

Jau no 2011. gada Auto Asociācija katru gadu ir vērsusi uzmanību uz to, ka auto nodokļu sistēmu ir jābeidz izmantot kā brutālu budžeta piepildīšanas rīku, bet to nepieciešams veidot kā stimulējošu mehānismu videi draudzīgu auto izvēlei, citādi mūsu auto parks neglābjami noveco, un ar katru gadu šo “izlieto ūdeni” savākt kļūs ar vien grūtāk. Diemžēl šis gads nav izņēmums.

2021. gada budžetā tika iekļautas, un arī pieņemtas izmaiņas transportlīdzekļu nodokļos. Uz transporta līdzekļiem tiek attiecināti divu veidu nodokļi. Transporta ekspluatācijas nodoklis (TEN), kuru reizi gadā maksā katrs reģistrētā transporta līdzekļa īpašnieks. Līdz 2009. gadam ražotiem auto šis nodoklis ir atkarīgs no masas vai masas, jaudas un tilpuma attiecības, pēc 2009. gada ražotajiem auto tas atkarīgs no CO2 izmešiem.

Godātā redakcija,atļaujiet man paust savu atbalstu visiem tiem pašaizliedzīgajiem cilvēkiem, kas nerimtīgajā cīniņā par mūsu valsts reputācijas atjaunošanu nebaidās ne no kā. Pat ne no riska izskatīties pēc tādiem, kas paši šo reputāciju tā drusciņ piešķiebj.

Tai dramatiskajā laikā, kad mūs no posta glāba Mīļais Lāčuks, formāli pazīstams kā Valdis Dombrovskis, valsts reputācija bija iebraukusi tikpat kā pilnīgā tā kā drusku riska zonā. Atgādināšu, paša premjera kundzes un premjera padomnieces kunga biznesa kredītiņu neveiksmīgais liktenis varēja pabojāt cienījamo ģimeņu naktsmieru un – ak šausmas! – pat valsts reputāciju. Kredīti iefasējās portfelītī un pārceļoja uz citu banciņu. Cik un kurš tieši uz to nopelnīja, bet kurš – ietaupīja, palika smalki iekūņots. Mūsu mīļā Brūnā Lācīša cīņu biedris Pelēkais Vilciņš toreiz Finanšu ministrijas vārdiem pauda: «Atbildot uz Jūsu jautājumu par VAS Latvijas Hipotēku un zemes banka komercdaļas paketi, kurā ir nekustamo īpašumu attīstītāju aizdevumi, informējam, ka, atbilstoši starp VAS Latvijas Hipotēku un zemes banka un AS Rietumu banka noslēgtajam uzņēmuma pārejas līgumam, līgumā ietvertie nosacījumi ir komercnoslēpums un nav atklājami bez Rietumu bankas piekrišanas,» – un draudi novērsti.

"OnePlus" izcīnīja vietu tirgū, piedāvājot labus tālruņus lētāk nekā lielie zīmoli, taču jaunākais modelis "8 Pro" vairs nekonkurē ar cenu.

Divām dižgaru apcerētām neizbēgamām nepatikšanām – nodokļiem un fiziskā ķermeņa bojāejai - diezgan droši varam pieskaitīt trešo – tehnoloģiju produktu sadārdzināšanos līdz ar zīmola atpazīstamības pieaugumu. Vairākums ražotāju centušies ielauzties pieblīvētā tirgū ar lētāku produkciju un uzaudzējuši pircēju pulku, galvenokārt pateicoties tieši kārdinošai cenas un kvalitātes attiecībai, taču agrāk vai vēlāk padevušies vilinājumam paņemt no klientiem pēc iespējas vairāk naudas.

Tā noticis arī ar Ķīnas zīmolu "OnePlus". Dažus gadus priecējis cilvēkus ar kvalitatīviem tālruņiem par saprātīgu cenu, šogad ražotājs par jaunāko flagmani "OnePlus 8 Pro" jau prasa gandrīz tikpat daudz, cik tie konkurenti, kuriem tas vēl nesen mēģināja "atsist" klientus ar zemāku cenu.

Lai gan pagājušajā gadā Latvijā būtiski pieaudzis uzņēmumu iegādes un apvienošanas darījumu (M&A) skaits, nesenie notikumi finanšu sektorā raisījuši virkni jautājumu – vai un kā mainījies investoru noskaņojums un vēlme veikt ieguldījumus Latvijā. Vai šāda interese vēl maz pastāv?

Interese par darījumiem nav zudusi, tomēr investoru vidū augusi piesardzība. Īpaša uzmanība tiek veltīta uzņēmumu saistībām un partneriem Latvijas finanšu sektorā. Priekšplānā atkal izvirzījusies mūsu uzņēmējdarbības vidē sen klātesoša problēma – korupcija.

Neskatoties uz iepriekš minēto, redzam, ka M&A darījumu skaits Latvijā turpina augt. Kādēļ? Tas, protams, jāskata kontekstā ar ekonomikas cikla attīstību un izaugsmi, kas veicinājis gan investoru interesi, gan apetīti. Ja gada sākumā bija vērojama zināma piesardzība, tad līdz ar pirmā ceturkšņa noslēgumu ir jau aktīva interese par darījumiem, ko pavada arī visai augsta pārliecība.

Sektori, par kuriem vērojama vislielākā interese, ir atjaunojamā enerģija, finanses, IT un loģistika. Pircēju vidū ir gan fondi, gan stratēģiskie investori – uzņēmumi, kuri vēlas paplašināties. Turpina pieaugt arī privāto investoru nozīme. Latvijā šobrīd vērojama problēma, ka pircēju ir daudz un tie ar interesi šeit drūzmējas, tomēr piedāvājums viņu mērogiem ir visai knaps – mums nav pietiekami daudz lielu uzņēmumu, ko varētu iegādāties.

Arvien tuvojoties ASV prezidenta vēlēšanām un novērojot investoru “rosību” ap šo notikumu, var aizmirst plašāku ainu, jo arvien situācija akciju tirgos ir diezgan labvēlīga.

Vēsture rāda, ka pārmērīgs uzsvars tikai uz politiskiem riskiem, atrauts no citiem būtiskiem faktoriem, kā piemēram, uzņēmumu peļņas, bilances, pasaules vadošo centrālo banku monetārās politikas un ekonomiskās izaugsmes, var novest pie investīciju iespēju neizmantošanas ilgtermiņā.

Jāuzsver, ka neatkarīgi no tā, kurš uzvarēs gaidāmajās vēlēšanās, ASV ekonomika saglabāsies spēcīga. Saskaņā ar Bloomberg apkopotajām aplēsēm, ASV iekšzemes kopprodukta izaugsme šogad tiek prognozēta par +2,6% un 2025. gadā par +1,9%. Turklāt jaunākie makroekonomiskie dati liecina par izaugsmes rādītāju stabilizēšanās pazīmēm visā pasaulē, ieskaitot Eiropu un attīstības valstis. Inflācija ir manāmi palēninājusies, un dažos reģionos, piemēram, eirozonā, inflācija ir sabremzējusies līdz Eiropas Centrālās bankas prognozētajam mērķim – 2%. Šī vide ir ļāvusi lielākajām centrālajām bankām visā pasaulē īstenot monetārās politikas mīkstināšanu, kas parasti ir saistīta ar pozitīvu finanšu aktīvu sniegumu. Turklāt lielo pasaules uzņēmumu peļņa un bilances patlaban šķiet stabilas, un tiek sagaidīts, ka tā turpināsies arī nākamajā gadā. Analītiķi šogad prognozē S&P 500 indeksa uzņēmumu peļņas pieaugumu par aptuveni 9%, un 2025. gadā tiek prognozēts vēl straujāks izaugsmes temps.

Olainfarm mantinieču strīdi no sociālo tīklu un mediju sāgas ir jāpārdēvē par fabulu, jo 1. novembra Olainfarm akcionāru sapulcē, atbilstoši Zemgales rajona tiesas tiesneses Mairas Griķes starplēmumam, mantinieču strīdā pie balsošanas netiek uzņēmuma lielākais akcionārs Olmafarm.

Atturoties no dzejas formas, fabula ir vienkāršāk stāstāma, nekā tie juridiski ideālie stāsti, kurus izplata strīdnieku algoti pārstāvji.

Tātad, kādam tēvam bija trīs meitas un liels uzņēmums Olainfarm. Tēvs nomira, un uzņēmums palika meitām. Divas bija pilngadīgas, bet viena – nepilngadīga, un viņas tiesības pārstāvēt uzticēja mammai. Kad meita kļūs pilngadīga, tad mammai nekas nepienāksies, izņemot to, ko viņa paspējusi nopelnīt, esot laba mamma, un tā viņa strīdas mazās māsas vietā, cik spēka.

Tēvs bija paredzējis, ka meitas varētu strīdēties, un savas Olainfarm daļas bija sadalījis. Vienu daļu – 42,56% no Olainfarm akcijām – viņš turēja īpašā uzņēmumā Olmafarm, bet otra daļa bija tieši lielajā uzņēmumā Olainfarm – 24% akciju. Meitām pieklājās pa trešdaļai no visa, katrā no uzņēmumiem. Tā kā meitenes strīdējās, vispirms tika mainīta Olmafarm valde, un tālāk jau tika pieprasīta Olainfarm padomes maiņa. Kā tas atgadījies, kā ne, meitenes strīdā mainās vietām un sāk visu no sākuma. Meitu strīdos ir trīs iespējamās kombinācijas.

Eiropas Komisijas (EK) jaunākais ziņojums par valsti satur nekorektu informāciju. Tā nule ziņu aģentūrai LETA ir paudusi finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola, tādējādi cenšoties sēt šaubas par ziņojuma secinājumu kvalitāti. Latvijas valsts pārvaldes negatīvā reakcija pēc EK ziņojumiem par valsti nav pārsteigums.

Kā jau tas pēdējos gados ierasts, pēc EK kritikas no Finanšu ministrijas puses atskan vairāk vai mazāk nikni pārmetumi komisijai. Kādi ir galvenie iemesli, kādēļ EK ziņojumi tiek uztverti tik nelabvēlīgi? Vispirms tas saistāms ar izteikto kritiku par politiķu darbu, kas «mūsējiem», protams, neiet pie sirds. Tā, piemēram, jaunākajā EK ziņojumā, nenoliedzot nodokļu reformas iespējamo pozitīvo ietekmi uz ekonomikas izaugsmi, minēts, ka tās rezultātā nepietiekami tiek mazināta ienākumu nevienlīdzība, jo lielākie ieguvēji nav iedzīvotāji ar zemākiem ienākumiem. Tāpat izteiktas bažas, ka veselības aprūpes reforma, kas paredz ieviest divus pakalpojumu grozus, tos sasaistot ar sociālo iemaksu veikšanu, var pasliktināt iedzīvotāju pieejamību veselības aprūpei.

Kad Oļegs Sokolovs klausās, kā citi cilvēki stāsta par to, ka pēc dažiem darba gadiem uzņēmumā viņiem ir apnicis savs darbs, viņš nesapratnē nogroza galvu. MV GROUP Distribution LV izpilddirektors apgalvo, ka ikviena ambicioza un mērķtiecīga organizācija nepārtraukti mainās – nav tādu lietu kā tāds pats gads, tas pats pierastais ceļojums vai tie paši izaicinājumi. Šodien viens no vadošajiem vairumtirgotājiem Latvijā pārstāv vairāk nekā 100 zīmolus, tostarp Lietuvas Stumbras Vodka un Angostura no Trinidadas un Tobago.

O. Sokolova vadītais uzņēmums pieder MV GROUP – vienai no lielākajām uzņēmumu grupām, kas darbojas Lietuvā, Latvijā, Igaunijā un Polijā. MV GROUP Distribution LV ir arī Lays un British American Tobacco Latvia oficiālais pārstāvis, kā arī CPP Nestle un Les Grands Chais de France S.A. sadarbības partneris.

O. Sokolovs uzņēmumā strādā jau 15 gadus un ir bijis iesaistīts iespaidīgā uzņēmējdarbības pārveidē, kas atspoguļojās arī uzņēmuma nosaukuma maiņā pirms dažiem gadiem, kad MV Latvia pārtapa par MV GROUP Distribution LV.

Organizācijas izaugsme atspoguļojas ne tikai ieņēmumu rezultātos, bet arī komandas izaugsmē, produktu klāsta daudzveidības palielināšanā un jaunu partnerattiecību veidošanā. "Šodien jaunus talantus mūsu komandā galvenokārt piesaista vēlme kļūt par daļu no vīna un stipro alkoholisko dzērienu nozares, kā arī iespēja kļūt par vairumtirdzniecības ekspertiem," saka MV GROUP Distribution LV vadītājs O. Sokolovs. Uzņēmuma komanda paplašinās, un tās darbinieki gūst atzinību visā pasaulē, atgriežoties mājās ar visaugstākajiem starptautiskajiem apbalvojumiem.