Olainfarm mantinieču strīdi no sociālo tīklu un mediju sāgas ir jāpārdēvē par fabulu, jo 1. novembra Olainfarm akcionāru sapulcē, atbilstoši Zemgales rajona tiesas tiesneses Mairas Griķes starplēmumam, mantinieču strīdā pie balsošanas netiek uzņēmuma lielākais akcionārs Olmafarm.
Atturoties no dzejas formas, fabula ir vienkāršāk stāstāma, nekā tie juridiski ideālie stāsti, kurus izplata strīdnieku algoti pārstāvji.
Tātad, kādam tēvam bija trīs meitas un liels uzņēmums Olainfarm. Tēvs nomira, un uzņēmums palika meitām. Divas bija pilngadīgas, bet viena – nepilngadīga, un viņas tiesības pārstāvēt uzticēja mammai. Kad meita kļūs pilngadīga, tad mammai nekas nepienāksies, izņemot to, ko viņa paspējusi nopelnīt, esot laba mamma, un tā viņa strīdas mazās māsas vietā, cik spēka.
Tēvs bija paredzējis, ka meitas varētu strīdēties, un savas Olainfarm daļas bija sadalījis. Vienu daļu – 42,56% no Olainfarm akcijām – viņš turēja īpašā uzņēmumā Olmafarm, bet otra daļa bija tieši lielajā uzņēmumā Olainfarm – 24% akciju. Meitām pieklājās pa trešdaļai no visa, katrā no uzņēmumiem. Tā kā meitenes strīdējās, vispirms tika mainīta Olmafarm valde, un tālāk jau tika pieprasīta Olainfarm padomes maiņa. Kā tas atgadījies, kā ne, meitenes strīdā mainās vietām un sāk visu no sākuma. Meitu strīdos ir trīs iespējamās kombinācijas.
Tēvs bija iecerējis, ka, lai kā meitenes strīdētos, Olainfarm kopumā paliks ģimenes kontrolē, ko nodrošina Olmafarm. Ja nebūtu Olmafarm, tad jebkura viena no aizvainotajām meitām varētu balsot kopā ar citiem akcionāriem un uzņēmumu beigās kontrolētu ar ģimeni mazāk saistīta pārvalde. Tomēr šajā matemātiski pārdomātajā shēmā tēvs nebija paredzējis, ka meitu strīdos jārada arī kāda juridiska barjera. Nelaime ir tā, ka no brīža, kad viena Olmafarm valde spēj nomainīt Olainfarm padomi, paiet mēneši. Šo mēnešu laikā vecā valde atrod pārkāpumus, ko veikusi jaunā, vai arī jaunā sūdzas par veco un sākas prāva. Nav būtiski, kuri juristi kuru māsu vārdā iesniedz prasību tiesā. Galvenais, ka tiesa notiek.
Šobrīd notiekošo prāvu iztiesāja Maira Griķe Zemgales tiesā. Nav svarīga prāvas būtība, bet gan lēmums par labu mazgadīgās meitenes prasībai apturēt Olmafarm. Lēmums ir liegums Olmafarm piedalīties Olainfarm pilnsapulcē. Tiesnese Dienas Biznesam paskaidroja, ka aizstāv nepilngadīgo meitu. Nepilngadīgie esot jāaizstāv vairāk, tādi mums Latvijā likumi. Uzreiz pēc šī lieguma viņa no lietas izskatīšanas atstatījās, jo par pieminēto lēmumu bija sūdzības Tieslietu ministram un premjeram. Lēmumu var mēģināt apšaubīt, bet tas prasa laiku, un laika līdz 1. novembrim ir ļoti maz. Tuvredzīgs arī būtu tas tieslietu ministrs, kurš nolemtu vienkārši atcelt tiesneša lēmumu. To ministri demokrātiskās valstīs darīt nevar. Nav arī svarīgi, vai tiesnesi kāds sodīs vai nē.
Ja skata visu caur fabulas prizmu, tiesnese Olmafarm tiesības piedalīties ir ierobežojusi vēl vairāk nekā vien ar savu starplēmumu, jo, kamēr lietu sāks skatīt jauns tiesnesis, paies lielāks laiks, bet viņa par sekām vairs neatbildēs. Ievērojot, ka bez Olmafarm akcijām pilnsapulcē piedalās 33% mazākuma akcionāru un tikai 24% meitu akciju ir tiesīgas piedalīties, skaidrs, ka var ievēlēt mantiniecēm nelabvēlīgu padomi. Un, ja tas tiešām notiek, tad tiesnese ir nevis aizstāvējusi mazgadīgās meitenes intereses, bet vienā paņēmienā visas mantinieces izslēgusi no spēles, tostarp arī tik ļoti aizstāvamo mantinieci, kuras labā lēmums pieņemts.
Stāsta iznākums nemainās, vai pilnsapulce notiek un Olainfarm padomi nomaina par labu reālam mazākumam vai arī tā nenotiek un paliek vecā padome, kurai divas meitas izteikušas neuzticību. Ir pieļauta situācija, ka reālais akciju vairākums tiek atstāts bez ievērības. Skaidra aina šajā fabulā būs 1. novembrī. Redzēsim, kurš no akcionāriem ir tiesīgs piedalīties, tomēr, lai kāds ir iznākums, uz šo situāciju vajadzētu paraudzīties vēlreiz un pajautāt pāris lietu. Vai patlaban viss tiešām ir tā, kā tam būtu jābūt? Vai par reiderismu nesauc situāciju, kad cilvēki, kas kontrolē mazāko akciju daļu, vai pat cilvēki, kuri nav uzņēmuma īpašnieki, kontrolē to un pieņem lēmumus? Un tieši šāda situācija patlaban veidojas! Turklāt to veido tiesneša lēmums, absurdi skan, jau esošā reiderisma lietā.
Saprotams, ka valsts tiesībsargājošā sistēma ir nokļuvusi mantinieču strīda burvju aplī un, ja godīgi, visiem šis strīds ir apnicis, bet problēma patlaban pastāv un reālāka, nekā tā bija jebkad iepriekš. Proti, iepriekš mantinieces strīdējās viena ar otru, bet šobrīd viņas ir ārā no balsošanas pilnsapulcē, kamēr uzņēmuma kasē stāv 10 miljoni eiro.
