No 303 regulārajām lidsabiedrībām Eiropā 2030. gadā būs palikušas mazāk nekā 100, tostarp 7‒8 lielās, 5‒10 reģionālās, «cerams, ka airBaltic būs viena no tām, jo jums ir jāpaplašina savs tīkls», kā arī 40‒50 nišas kompānijas, Rīgas Aviācijas forumā 2019 prognozēja Midas Aviation direktors, komerciālās aviācijas analītiķis Džons Grānts.
Mūsu nacionālā lidsabiedrība par tik tālu nākotni spekulācijās neielaižas, vismaz publiski ne, bet līdz 2025. gadam biznesa plāns tai ir. Optimistiskajā scenārijā tas paredz 80 jaunu Airbus 220-300 gaisa kuģu floti un jaunu tirgu – ārpus Baltijas ‒ iekarošanu. Tā kā lidmašīnas nebūt nav lēti aktīvi, ar katru brīdi aktuālāks kļūst jautājums par to, kur kompānijai ņemt naudu to iegādei. Risinājumi tie paši vecie – akcionāri (valsts un no debesīm nokritušā vācieša Montāga-Girmesa vietā no cepures savulaik izvilktais noslēpumainais dānis Larss Tūsens) piemet naudu, atrodas finanšu vai stratēģiskais investors (nopietns aviācijas spēlētājs) vai ejam biržā.
Kāda jēga sildīt vecu zupu, jautāsiet. Tāda, ka ļoti jau nu negribētos pēkšņus pārsteigumus, jo neba viena vien Eiropas lidsabiedrība pēdējos gados it kā negaidīti aizgājusi pa skuju taku. Ņemot vērā sabiedrības nepatiku pret nodokļu maksātāju naudas (dažādā veidā) izmantošanu uzņēmumu (Parex, Liepājas metalurgs, airBaltic) glābšanā, grūti iztēloties, ka valdība gribētu politiski iešaut sev kājā. Tam, lai Rīgas lidosta un nacionālā lidsabiedrība izveidotu holdingu (kā čehiem) saprātīgā izskatā, šķiet, IQ valsts pārvaldē ir par mazu (par to liecina kaut vai atsevišķu ministru neveiksmīgais veids, kā tikt galā ar uzticību zaudējušu uzņēmumu vadību). Savukārt stratēģiskā investora vārdu jau sen neviens neņem mutē. Līdz ar to atliek birža/obligācijas, kas, kā norāda par uzņēmumā notiekošo informētie, varētu būt ticamākais variants.
Tad par ko satraukums? Vai ir vērts celt paniku par laikrakstā Diena minētajiem līdz pat 30 miljoniem eiro, kādi varētu būt airBaltic šā gada pirmā ceturkšņa operatīvie zaudējumi? Jo kurš gan nezina, ka ziemas sezonā cilvēki lido mazāk nekā vasaras sezonā, kad kompānija pelna? Turklāt uz avīzes jautājumu, vai uzņēmumam šogad jāatdod aizņēmumi aptuveni 35 miljonu eiro apmērā un no kurienes tiks ņemti šādi līdzekļi, airBaltic norādījis, ka tam «nav nekādu grūtību izpildīt savas saistības nedz šobrīd, nedz nākotnē». Labi, ja tā. Un tomēr. Vai tiešām kompānijai ir tik labi finanšu rezultāti, ka investora trūkuma dēļ tā var atļauties naudu svilināt lidmašīnu līzingos, nevis to iegādē? Ļoti jau nu gribētos ticēt, ka nemierīgā dīdīšanās nacionālās lidsabiedrības vadības augstākajos ešelonos liecina par priekpilnām gaidām uz visu airBaltic problēmu risinājumam, nevis ir priekšvēstnesis pēkšņam paziņojumam: «Atvainojiet! Gribējām kā labāk, iznāca kā parasti.» Bet, ja tomēr kaut kādas ziepes briest, tad satiksmes ministrs Tālis Linkaits ar kolēģiem valdībā varētu likt lietā festivālā Lampa gūto pieredzi diskusijā par drosmīgu lēmumu pieņemšanas procesa niansēm un ķerties vērsim pie ragiem, kamēr nav par vēlu.
