Maksātnespējīgās būvkompānijas MTK Construction (bij. Kalnozols celtniecība) kreditori kārtējā sapulcē pieņēmuši lēmumu par uzņēmuma bankrota procedūras sākšanu, liecina Maksātnespējas reģistra informācija.

Maksātnespējas pieteikumu pret MTK Construction iesniedza betona izstrādājumu ražotājs HC Betons. Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa uzņēmumu par maksātnespējīgu pasludināja pērnā gada 30.jūnijā. MTK Construction maksātnespējas procesa administratore Ilze Gulbe DB iepriekš informēja, ka uzņēmums betona izstrādājumu ražotājam parādā palicis aptuveni 31 tūkstoti latu.

DB jau ziņoja, ka iepriekš MTK Construkction maksātnespēju pieteica 2008.gada augustā un to pieteica SIA Vides dizaina grupa. Vēl iepriekš ar lūgumu atzīt MTK Construction maksātnespēju tiesā vērsies arī kāds Feodors Kiosa, taču toreiz uzņēmuma maksātnespējas process vēl netika ierosināts. Savukārt vēl agrāk par parāda piedziņu no uzņēmuma vērsies arī SIA Pilsētmāju institūts Urban Art, kā arī jau pieminētā SIA Vides dizaina grupa.

Rīgas apgabaltiesa noraidījusi Lietuvas kompānijas MG Baltic Investment prasību pret uzņēmēju Valdi Kalnozolu un viņa uzņēmumiem Kalnozols un partneri un SIA Ranka K par 5.87 miljonu latu zaudējumu piedziņu.

Pēc sprieduma stāšanās spēkā būs atceļami arī pieņemtie lēmumi par prasības nodrošināšanu, Db uzzināja tiesā.

MG Baltic Investment bija norādījis, ka tam radušies zaudējumi, jo 2007. gadā uzņēmumam pērkot 51.62 % kapitāldaļu no V. Kalnozola, SIA Ranka K, kā arī SIA Kalnozols un partneri, kapitāldaļu pārdevējiem bija jāsniedz atzinums par finanšu stāvokli uzņēmumā, debitoru parādiem, noslēgtajiem līgumiem u.c., taču pērn vasarā Deloitte Audits Latvia auditori atzinuši sniegtās ziņas par nepatiesām. Patiesībā gan situācija uzņēmumā bijusi sliktāka, kas radījis zaudējumus MG Baltic Investment.

MG Baltic Investment lūdza arī apķīlāt dažādus īpašumus - prasības nodrošināšanai, tomēr šī prasība tika apmierināta tikai daļēji, proti, apķīlāti V. Kalnozola īpašumi R. Kalnozoli, Vasiļi, Bērzmalas, Vinķeles 1 un daļas no īpašuma Liedes ielā 17, Rīgā.

Lietuvas kompānijas MG Baltic Investment strīdā ar uzņēmēju Valdi Kalnozolu un viņa uzņēmumiem par 5.87 miljonu latu zaudējumu piedziņu, saīsinātais tiesas spriedums būs zināms 7. decembrī.

Šodien Rīgas apgabaltiesa izskatīja lietu pēc būtības, Db informēja tiesas preses sekretāre Inese Auniņa.

MG Baltic Investment radušies zaudējumi, jo 2007. gadā uzņēmumam pērkot 51.62 % kapitāldaļu no V. Kalnozola, SIA Ranka K, kā arī SIA Kalnozols un partneri, kapitāldaļu pārdevējiem bija jāsniedz atzinums par finanšu stāvokli uzņēmumā, debitoru parādiem, noslēgtajiem līgumiem u.c., taču pērn vasarā Deloitte Audits Latvia auditori atzinuši sniegtās ziņas par nepatiesām. Patiesībā gan situācija uzņēmumā bijusi sliktāka, kas radījis zaudējumus MG Baltic Investment.

MG Baltic Investment lūdza apķīlāt dažādus īpašumus - prasības nodrošināšanai, tomēr šī prasība tika apmierināta tikai daļēji, proti, apķīlāti V. Kalnozola īpašumi R. Kalnozoli, Vasiļi, Bērzmalas, Vinķeles 1 un daļas no īpašuma Liedes ielā 17, Rīgā.

Būvkompānija MTK Construction (bij. Kalnozols celtniecība), ko pirms diviem gadiem iegādājās Lietuviešu koncerns MG Baltic Group, tagad ir likvidācijas procesā, portālam vz.lt pastāstījis koncerna viceprezidents Raimondas Kurlianskis.

Viņš atzina, ka investīcija Latvijā nav bijusi veiksmīga, taču uzņēmums joprojām no MTK Construction īpašniekiem gaida 5.87 miljonus latu.

Pēc R. Kurlianska teiktā, uzņēmums Latvijā nedarbojas kopš šī gada marta un šobrīd tiek likvidēts, jo nesis vienīgi zaudējumus.

Db jau ziņoja, ka Lietuvas koncerns MG Baltic Investment šī gada janvārī iesniedza prasību Rīgas apgabaltiesā pret uzņēmēju Valdi Kalnozolu, lai piedzītu 5.87 miljonus latu zaudējumus, kas radušies, sniedzot nepatiesas ziņas par pārdodamo uzņēmumu. Savukārt maksātnespējas administrācijas dati liecina, ka MTK Construction ir sākts maksātnespējas process un līdz septembra beigām visi kreditori var pieteikt savas prasības pret uzņēmumu pie maksātnespējas administratora.

Būvkompānijai SIA MTK Construction (bij. Kalnozols celtniecība) atkal ierosināta maksātnespējas lieta, liecina Maksātnespējas administrācijas dati. Procesā iecelta arī administratore - Ilze Gulbe.

Maksātnespējas administrācijas dati liecina, ka maksātnespējas pieteikums iesniegts 20. aprīlī un to iesniedzis betona izstrādātjumu ražotājs HC Betons.

Db jau ziņoja, ka pēdējoreiz MTK Construkction maksātnespēja pieteikta pērn augustā un to pieteica SIA Vides dizaina grupa. Vēl iepriekš ar lūgumu atzīt MTK Construction maksātnespēju tiesā vērsies arī kāds Feodors Kiosa, taču toreiz uzņēmuma maksātnespējas process vēl netika ierosināts. Savukārt vēl agrāk par parāda piedziņu no uzņēmuma vērsies arī SIA Pilsētmāju institūts Urban Art, kā arī jau pieminētā SIA Vides dizaina grupa.

Mājokļu projektu Tekstiliāna, Brūkleņu parks, SunDays attīstītājs Capitolia Group atzīts par maksātnespējīgu, liecina Maksātnespējas reģistra dati.

Toreiz tika norādīts, ka uzņēmuma projektos Tekstiliana un SunDays fonds savu ieguldījumu jau ir veicis, bet finansējumu projektu tālākai attīstībai nodrošinās vietējās bankas. Tekstilianai Nordea banka bija apstiprinājusi projekta būvniecības finansējumu 100 % apmērā. Bija saņemta būvatļauja. Kopējas investīcijas projektā plānotas aptuveni 55 miljoni eiro. Sundays kompleksā Jūrmalā, Vaivaros tika plānots investēt vairāk nekā 100 miljonus eiro.

Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā pieteikumu atzīt Capitolia Group par maksātnespējīgu bija iesniegusi SIA Kuģu stūris. Tiesa prasību apmierināja. Maksātnespējas reģistrā ieraksts veikts 28. maijā.

Valmieras rajona tiesa šodien par maksātnespējīgu atzinusi vienu no lielākajiem gaļas pārstrādes uzņēmumiem SIA Triāls.

Kā Db uzzināja tiesā, uzņēmums par maksātnespējīgu atzīts no šā gada 30. aprīļa.

Db jau vēstīja, ka maksātnespējas procesa lieta pret Triāls tika ierosināta 5. maijā pēc Valsts Ieņēmumu dienesta (VID) pieteikuma. Saskaņā ar VID datiem Triāla saistības pret valsti ir 1.54 miljoni Ls, ko veido aktuālais nodokļu parāds uz 29. aprīli - 674 tūkstoši Ls un nodokļu parādi 867 tūkstošu Ls apjomā. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Valts Blaumanis iepriekš izteica cerību par kompānijas sanāciju.

Laikraksts Liesma vēsta, ka patlaban ražošana uzņēmumā pārtraukta, jo pēc maksātnespējas procesa lietas ierosināšanas uzņēmuma konti tika bloķēti un banka slēgusi kredītlīniju.

Polijas arhitekts zaudējis prāvā apelācijas tiesā un viņam par 2006.gadā notikušo traģēdiju, kad, sabrūkot Katovices izstāžu centra jumtam, dzīvību zaudēja 65 cilvēki, piespriesti deviņi gadi cietumā.

Jaceks J. - arhitekts, kurš izstrādājis Katovices Starptautiskā gadatirgus (MTK) konstrukcijas plānus - bija apsūdzēts "netīšā katastrofas izraisīšanā".

Eksperti norādīja, ka Jaceka J. plāni bijuši "stipri atšķirīgi" no ēkas arhitektūras projektiem, bet tiesa atzina, ka traģēdija notikusi arhitekta "nevērības un nolaidības dēļ, kā arī aiz necienīgas izturēšanās pret likumiem", vēsta ziņu aģentūra PAP.

Jaunzēlandes pilsonis un bijušais MTK valdes loceklis Brūss R., kuram iepriekš bija piespriesti trīs gadi cietumā, tika attaisnots.

Savukārt citam bijušajam valdes loceklim Rišardam Z., kurš bija apsūdzēts par to, ka zinājis par potenciālajām briesmām, bet nav rīkojis, sods tika samazināt uz pusi līdz diviem gadiem.

Vairāki tūkstoši somu lauksaimnieku piektdien Helsinkos rīko demonstrācijas, lai protestētu pret finansiālajām grūtībām, ko izraisījis cenu kritumus un Krievijas noteiktais embargo.

Vismaz 500 traktori tikuši izvietoti centrālajā Senāta laukumā, lauksaimniekiem piedaloties protesta akcijā, kuru organizē Somijas Centrālā lauksaimnieku un meža īpašnieku biedrība (MTK) un tās māsas organizācija SLC, vēsta raidorganizācija YLE.

Lauksaimnieki Somijas premjerministram Juham Sipilam un lauksaimniecības un vides ministram Kimo Tilikainenam nodevuši sarakstu ar viņu izteiktajām prasībām.

Šajā sarakstā ietverta prasība pēc pamatotām kompensācijām zaudējumiem, kurus tieši un netieši rada Krievijas noteiktais embargo, norāda MTK.

Sipila uzskata, ka Somijas iedzīvotāji var palīdzēt mazināt šo krīzi, vairāk ēdot iekšzemē izaudzēto produkciju, un pavēstīja, ka tiks aplūkotas iespējas valstij iegūt atbalstu no Eiropas Savienības (ES) ārkārtas fondiem.

Rīgas Centra rajona tiesa šodien sanāca uz trešo tiesas sēdi ASK Rīga maksātnespējas lietā un ar šā gada 24. aprīli atzina biedrību par maksātnespējīgu.

Jau vakar (8. jūnijā) Rīgas Centra rajona tiesa sanāca uz otro sēdi, kurā administratore lietai pievienoja ziņojumu ar pazīmēm, kas varētu liecināt par biedrības ASK Rīga maksātnespēju, ziņo esports.lv. Tāpat kļuva zināms, ka biedrības parādsaistības būtiski pārsniedz aktīvus. Kopējie ASK Rīga parādi šobrīd ir 1.4 miljoni latu. Visas lietā iesaistītās puses atzina, ka ir pazīmes par kluba maksātnespēju, un tiesa noteica, ka lēmums šajā lietā tiks paziņots trešdien.

Šodien Rīgas Centra rajona tiesā tika paziņots lēmums šajā lietā, biedrību ASK Rīga atzīstot par maksātnespējīgu ar 2009. gada 24. aprīli. Tāpat tiesa lēma, ka biedrībai jāsamaksā valsts nodeva (100 Ls) abiem prasītājiem - Gatim Jahovičam un ceļojumu aģentūrai Airtour.lv. Aprīlī tiesā tika iesniegti divi pieteikumi par kluba maksātnespējas procesa ierosināšanu. Vienu iesniedza bijušais šī kluba spēlētājs Gatis Jahovičs, otru ceļojumu aģentūra Airtour.lv

Rīgas Centra rajona tiesa, atkārtoti skatot uzņēmēja Jāņa Lasmaņa maksātnespējas procesa lietu, atzina viņu tomēr par maksātnespējīgu, DB noskaidroja tiesā. Tiesas spriedums nav pārsūdzams.

Augstākās tiesas Senāts pagājušā gada novembrī apmierināja ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera protestu un atcēla iepriekšējo Rīgas pilsētas Centra rajona spriedumu, ar kuru J.Lasmanis tika atzīts par maksātnespējīgu. Lieta tika nodota jaunai izskatīšanai.

Jāatgādina, ka ar lūgumu Ģenerālprokuratūrā vērsās Parex banka un Citadele banka. J.Lasmanis par maksātnespējīgu tika atzīts pagājušā gada 25. janvārī, sākot no 2010.gada 28.oktobra. DB jau rakstīja, ka maksātnespējas ieteikumu tiesā J.Lasmanis iesniedza vēl 2010.gada oktobra beigās, bet tiesa to atstāja bez virzības, jo tika konstatētas dažas nepilnības. 2010. gada 1.decembrī Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa ierosināja J.Lasmaņa maksātnespējas lietu.

Nākamā gada 24.janvārī nekustamā īpašuma izsolē ar augšupejošu soli plānots izsolīt par maksātnespējīgu atzītās uzņēmējas un Kolonnas grupas dibinātājas Ievas Plaudes Rēlingeres vienu no nekustamajiem īpašumiem.

Oficiālajā laikrakstā Latvijas Vēstnesis norādīts, ka tas ir dzīvokļa īpašums nr.3 (kopīpašuma domājamā daļa no daudzdzīvokļu mājas un zemesgabala), kas atrodas Rīgā, Kaļķu ielā 6-3, ar kopējo platību 157,1 kvadrātmetri.

Nekustamā īpašuma novērtējums un izsoles sākumcena ir 181,4 tūkst. Ls. Šī ir pirmā izsole.Uz nekustamo īpašumu nostiprināta pirmā hipotēka par labu Nordea Bank Finland Plc Latvijas filiālei par kopējo summu 228,41 tūkst. Ls apmērā. Citi hipotekārie kreditori un viņu prasījumi uz nekustamo īpašumu nav zināmi.

Jāatgādina, ka šā gada pavasarī I.Plaudes-Rēlingeres netieši kontrolētajai SIA Strēlnieku 7 izdevās kādam Krievijas pilsonim piederošai Latvijā reģistrētai firmai SIA AP Vecrīga par vairāk nekā 1,75 milj. Ls pārdot zemesgabalu Rīgā, Strēlnieku ielā 7. Zemesgabals Strēlnieku ielā 7 bija viens no tiem I.Plaudes-Rēlingeres maksātnespējas plānā neminētajiem diviem īpašumiem, kurus uzņēmēja marta beigās solījās pārdot par labu kreditoriem.

Augstākās tiesas (AT) Senāts šodien atcēla Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2010.gada decembra spriedumu, ar kuru Kolonnas grupas dibinātāja un akcionāre Ieva Plaude-Rēlingere tika atzīta par maksātnespējīgu.

Senāts šodien pēc Ģenerālprokuratūras protesta šo Vidzemes priekšpilsētas tiesas spriedumu atcēla un jautājumu nodeva jaunai izskatīšanai, informēja AT preses sekretāre Baiba Kataja.

Šodien Senāts paziņoja tikai saīsināto lēmumu. Ar tā motīviem būs iespējams iepazīties no 20.jūnija.

Lai gan spriedums par Plaudes-Rēlingeres maksātnespējas pasludināšanu un bankrota procedūras sākšanu ir atcelts, tiesā ir ierosināta viņas maksātnespējas lieta. Administratoram samaksātā atlīdzība nav jāatmaksā, savukārt laikā no maksātnespējas procesa pasludināšanas veiktās īpašuma izsoles tiesas ceļā var apstrīdēt kreditori.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa otro reiz apmierināja uzņēmējas Kolonnas grupas dibinātājas Ievas Plaudes Rēlingeres pieteikumu par fiziskas personas maksātnespējas atzīšanu.

Parex banka, kas gan spriedumu vēl nav saņēmusi, izskaa nožēlu, ka tiesa atkārtoti nav ņēmusi vērā bankas iesniegtos pierādījumus par I. Rēlingeres-Plaudes iespējami prettiesiskām darbībām saistībā ar aktīvu nobēdzināšanu, tajā skaitā par darbībām, kas veiktas pēc 2010. gada 7. decembra tiesas sprieduma pasludināšanas. Parex banka norāda, ka vairākkārtīgi norādījusi uz I. Plaudes – Rēlingeres veiktajiem darījumiem nolūkā izvairīties no savu saistību izpildes, kā arī to radīto būtisko kreditoru aizskārumu. Tāpat Parex banka ir norādījusi, ka Plaude- Rēlingere maksātnespējas lietā sniegusi nepilnīgu, tātad nepatiesu informāciju par viņai piederošo mantu.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa augusta beigās atkārtoti izskatīs Kolonnas grupas dibinātājas Ievas Plaudes-Rēlingeres pieteikumu par maksātnespējas procesa pasludināšanu, liecina informācija tiesu sistēmas portālā pieejamā informācija.

Jāatgādina, ka Augstākās tiesas (AT) Senāts maijā atcēla iepriekšējo Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2010.gada decembra spriedumu, ar kuru I. Plaude-Rēlingere tika atzīta par maksātnespējīgu.

Senāts pēc Ģenerālprokuratūras protesta šo tiesas spriedumu atcēla un jautājumu nodeva jaunai izskatīšanai. DB jau rakstīja, ka Ģenerālprokuroratūra šā gada 25.februārī iesniedza protestu par I.Plaudes-Rēlingeres maksātnespēju. Ar lūgumu iesniegt protestu par viņas atzīšanu par maksātnespējīgu Ģenerālprokuratūrā vērsās a/s Parex banka.

Kā iepriekš skaidroja Parex pārstāve Marita Ozoliņa-Tumanovska, banka tiesas lēmumu, atzīstot I.Plaudi-Rēlingeri par maksātnespējīgu, uzskata par nepamatotu un norāda, ka lietas izskatīšanā pieļauti būtiski procesuālo un materiālo tiesību normu pārkāpumi.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šodien, 24.augustā, atkārtoti izskatīs Kolonnas grupas dibinātājas Ievas Plaudes-Rēlingeres pieteikumu par maksātnespējas procesa pasludināšanu, liecina informācija tiesu sistēmas portālā pieejamā informācija.

Jāatgādina, ka Augstākās tiesas (AT) Senāts maijā atcēla iepriekšējo Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2010.gada decembra spriedumu, ar kuru I. Plaude-Rēlingere tika atzīta par maksātnespējīgu.

Senāts pēc Ģenerālprokuratūras protesta šo tiesas spriedumu atcēla un jautājumu nodeva jaunai izskatīšanai. DB jau rakstīja, ka Ģenerālprokuroratūra šā gada 25.februārī iesniedza protestu par I.Plaudes-Rēlingeres maksātnespēju. Ar lūgumu iesniegt protestu par viņas atzīšanu par maksātnespējīgu Ģenerālprokuratūrā vērsās a/s Parex banka.

Kā iepriekš skaidroja Parex pārstāve Marita Ozoliņa-Tumanovska, banka tiesas lēmumu, atzīstot I.Plaudi-Rēlingeri par maksātnespējīgu, uzskata par nepamatotu un norāda, ka lietas izskatīšanā pieļauti būtiski procesuālo un materiālo tiesību normu pārkāpumi.

Tirgotāja SIA "Elkor centrs" pasludināts par maksātnespējīgu, liecina Maksātnespējas reģistrā pieejamā informācija.

Rīgas pilsētas tiesa uzņēmumu par maksātnespējīgu pasludinājusi trešdien, 21.februārī. Par "Elkor centra" maksātnespējas procesa administratoru iecelta Kristīne Kļaviņa.

Kreditoru prasījumi pret parādnieku iesniedzami administratorei līdz 2024.gada 22.martam.

Šogad 21.februārī "Elkor centram" bija Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrēto nodokļu parāds 73 435 eiro apmērā.

Jau vēstīts, ka VID pērn novembrī "Elkor centram" piemēroja aizliegumu komercķīlas reģistrācijai, pārjaunošanai un grozīšanai, kā arī kapitāldaļu atsavināšanai un pārreģistrācijai.

2022.gadā "Elkor centrs" strādāja ar 3,058 miljonu eiro apgrozījumu un 25 273 eiro peļņu, liecina informācija "Firmas.lv". Uzņēmums reģistrēts 2003.gadā, un tā pamatkapitāls ir 17 066 eiro. "Elkor centra" vienīgā īpašniece kopš pagājušā gada novembra ir pati kompānija.

Londonā notikušajā 37.gadskārtējā What Car? balvu pasniegšanas ceremonijā par 2014.gada labāko auto atzīts jaunākās paaudzes Nissan Qashqai. Pērn šis tituls tika Audi A3 Sportback, bet vēl gadu iepriekš - Volkswagen Up.

Šī ir pirmā reize, kad par uzvarētāju tiek atzīts Nissan zīmola pārstāvis. Lielbritānijā ražotais, jaunākās paaudzes Qashqai ieguva arī labākā mazā apvidus auto titulu.

Žurnāla What Car? galvenais redaktors Čass Halets atzinis, ka «jaunais Qashqai ienes izcilību un eleganci segmentā, kurā netrūkst kārdinošu piedāvājumu. Qashqai piedāvā zemas lietošanas izmaksas apvienojumā ar augstas klases komfortu, trokšņu izolāciju, ietilpību un drošību».

BMW ieguva divas godalgas – 435i tika iecelts labākās kupejas godā, bet jaunais BMW i3 tika atzīts par labāko videi draudzīgo auto. Arī Audi svinēja dubultuzvaru – A3 sedans ieguva balvu kā labākais biznesa auto, bet A3 kabriolets – kā gada labākais kabriolets.

Viens no pazīstamākajiem mājokļu attīstītājiem SIA Pilsētmāju institūts Urban Art ir pasludināts par maksātnespējīgu.

Par to liecina ieraksts Maksātnespējas reģistrā. Kreditoru prasījumi pret parādnieku iesniedzami administratoram viena mēneša laikā, kas skaitāms no dienas, kad maksātnespējas reģistrā izdarīts ieraksts par parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanu, t.i., līdz 7. oktobrim.

Db.lv jau ziņoja, ka šis uzņēmums bija vērsies tiesā, lūdzot piemērot tiesiskās aizsardzības procesu. Tiesa lūgumu noraidīja, un galvenais iemesls bijis projekta Dienvidu pakavs 1. kārtas ģenerāluzņēmēja SIA MTK Construction hipotēka, ko Urban Art nebija norādījis dokumentos tiesai. Taču uzņēmums izmantoja likumā paredzētās iespējas un iesniedza atkārtoti lūgumu tam noteikt tiesiskās aizsardzības procesu. Tomēr, ņemot vērā pašreizējo situāciju mājokļu tirgū, kompānijas vadība secinājusi, ka «ar tiesiskās aizsardzības procesu nebūs līdzēts», tāpēc nolemts pieteikt maksātnespēju.

Videi draudzīgais kuģis Baltijas jūrā MyStar, kuru pasūtīja Tallink Grupp, un kas pašlaik tiek būvēts Rauma Marine Constructions (RMC) kuģu būvētavā Somijā, tiks pabeigts 2022. gadā.

Tradicionālās kuģa kristības plānotas 2021. gada 12. augustā, un par kuģa krustmāti ir izvēlēta Igaunijas Republikas prezidente Kersti Kaljulaida.

Kuģa MyStar kristību pasākuma ietvaros kuģis pēc kristību ceremonijas tiks nolaists ūdenī, kas ir vēl viens būtisks un svarīgs pavērsiens kuģa būvniecības gaitā, tādējādi pārbaudot uz sauszemes būvētā kuģa gatavību un tā peldspēju.

Kuģa nolaišana ūdenī notiks kuģu būvētavas sausajā dokā, kur kuģis vēl tiek būvēts. Ceremonijas laikā goda viesi svinīgi atver vārstus, lai piepildītu doku ar ūdeni, kurā atrodas kuģis. Pēc kuģa kristīšanas un nolaišanas ūdenī, kuģa būvniecības darbi, kas līdz šim notika kuģa ārpusē, tagad noritēs kuģa iekšpusē.

Izstrādājot speciālu pārklājuma materiālu saules baterijām, arī Latvijā var būt izdevīga solāro paneļu modificēšana un uzstādīšana, kas pie pašreizējām elektroenerģijas cenām var atmaksāties 5 līdz 6 gados, apgalvo SIA Composite Constructions. Patlaban darbs pie saules bateriju pārklājuma izstādes ir iegājis noslēguma fāzē un jau drīzumā plānots radīt saules elektrostacijas prototipu, kas būtu pamatā masveida ražošanas uzsākšanai.

«Viena no saules enerģijas iegūšanas problēmām Latvijas apstākļos ir saules paneļu pārklājuma uzņēmība pret putekļiem un salīdzinoši biežās temperatūras maiņas, kad diennakts laikā nulles grāda robeža tiek šķērsota vairākas reizes. Līdz ar to solārie elementi (saules baterijas) to efektīvai darbībai ir samērā bieži jātīra no apledojuma un netīrumiem, kas šādu elektroenerģijas iegūšanas veidu vismaz pagaidām padara ekonomiski neizdevīgu,» skaidro SIA Composite Constructions valdes loceklis, ķīmijas zinātņu doktors Andrejs Žagars.

Esošo situāciju plānots risināt, saules baterijas virsslāni pārklājot ar speciālām filmām, kas ne tikai atgrūdīs putekļus un pasargās saules baterijas no apledošanas, bet arī lauzīs saules starus tā, lai elektroenerģiju būtu iespējams iegūt arī no tā sauktās izkliedētās gaismas (brīžos, kad saule ir tuvāk horizontam).

Lai gan Gunārs Ķirsons iepriekš pauda pārliecību, ka viņam piederošos īpašumus izsolē nepārdos, maksātnespējīgais uzņēmums SIA Dizaina projekti otrajā izsolē nosolīts par 3 miljoniem Ls.

Uzņēmuma administrators Ilmārs Krūms Db atzina, ka otrā Dizaina projektu izsole beigusies veiksmīgi un uzņēmums nosolīts par 3 miljoniem Ls. Izsoles sākumcena bija 1,875 miljoni Ls un tajā piedalījās vairāki dalībnieki. Iepriekš pirmajā izsolē, kad sākumcena bija 2,5 miljoni Ls, nebija pieteicies neviens pretendents. I. Krūms pagaidām neatklāja, kurš ir izsoles uzvarētājs. Tas būs zināms mēneša laikā, kad izsoles uzvarētājam jāsamaksā noteiktā summa.

Jau ziņots, ka ar Lido īpašnieku Gunāru Ķirsonu saistītā SIA Dizaina projekti, kuras iepriekšējais nosaukums bija Lido Dizaina rūpnīca, par maksātnespējīgu tika pasludināta pagājušā gada decembrī. Tāpat Db.lv jau vēstīja, ka Dizaina projekti pieteikto un atzīto nenodrošināto kreditoru prasījumu kopējā summa veido 11,97 milj. Ls, liecina Maksātnespējas reģistrā publicētā informācija.

Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa vakar, 5.decembrī, atkārtoti ir ierosinājusi SIA Baltijas Aviācijas sistēmas (BAS) maksātnespējas procesa lietu, liecina Maksātnespējas aģentūras mājaslapā esošā informācija.

Ar pieteikumu tiesā vēlreiz vērsās SIA "Finanšu restrukturizācijas risinājumi". Maksātnespējas procesa administratora kandidāts pagaidām ir Inese Rimdžus.

Lietu paredzēts izskatīt 19. decembrī plkst.11.30, liecina informācija tiesu portālā tiesas.lv.

Jau ziņots, ka Rīgas rajona tiesa 15.jūnijā noraidīja trīs kompāniju pieteikumus atzīt par maksātnespējīgu uzņēmumu BAS. Uzņēmumu par maksātnespējīgu bija lūgušas atzīt Finanšu restrukturizācijas risinājumi un SIA Eurobalt Junipro, kā arī SIA Mateks.

Eurobalt Junipro advokāts Zigurds Krastiņš iepriekš atzina, ka BAS maksātnespējas pieteikums iesniegts 36 000 latu parāda dēļ par juridiskajiem pakalpojumiem. Krastiņš lūdza tiesu ņemt vērā to, ka BAS vēl papildus ir saistības pret viņa pārstāvēto kompāniju 80 tūkst. eiro (56 tūkst. latu) apmērā, un arī šis jautājums būtu vērtējams, lemjot par BAS maksātnespēju.

Rīgas dome grib pārdot 102,9 ha plašus īpašumus Lucavsalā, ko iepriekš biznesam tā noskauda

Otrdien Rīgas dome iecerējusi lemt par 10 īpašumu Lucavsalas ielā nodošanu atsavināšanai, pārdodot tos izsolē. Šie īpašumi, kuru kopējā platība ir 102,9 ha, ir gandrīz visa Lucavsalas ziemeļu daļa – lielākā salas daļa, kuru no pašvaldības lab- iekārtotā parka šķir Salu tilts. Daži īpašumi šajā salas pusē pieder arī privātīpašniekiem, tomēr lielākoties zeme, no kuras lielu daļu aizņem mazdārziņi, ir pašvaldības īpašums.

Salas zemi iecerēts pārdot attīstības vārdā. Proti, salu attīstīt iespējams, īpašumus vai nu atsavinot par labu kādam privātam investoram, vai pašvaldībai sadarbojoties ar investoru, DB norāda Rīgas domes Īpašuma departamenta vadītājs Oļegs Burovs. Viņš arī piebilst – Lucavsalas attīstība nekad nav bijusi pašvaldības funkcija.

Otrdien Rīgas domes sēdē tika nolemts Rīgas pašvaldībai Lucavsalā piederošās teritorijas daļas nodot atsavināšanai, informē domes pārstāvji.

Tas ļaušot nākotnē piesaistīt nepieciešamās investīcijas šīs teritorijas sakārtošanai.

Pārdošanai izsolē plānots nodot 10 zemesgabalus, kuru kopējā platība ir 102,9 hektāri. Nekustamie īpašumi atrodas salas dienvidu daļā.

Lucavsalā iekārtotā atpūtas zona ziemeļu daļā tiek saglabāta pašvaldības īpašumā. Te agrāk bija pamesti mazdārziņi, tā bija piemēslota un pilnīgi degradēta teritorija. Šo teritoriju Rīgas pilsēta ir savedusi kārtībā. Parku Lucavsalas ziemeļu daļā pašvaldība turpinās labiekārtot un attīstīt.

Saskaņā ar Rīgas attīstības plāniem, potenciālajam pircējam būs pienākums pirms teritorijas attīstības uzsākšanas izstrādāt lokālplānojumu teritorijai, tajā iekļaujot ielas izbūvi, elektrisko tīklu transformatora apakšstacijas izbūvi, pretplūdu aizsardzības pasākumu īstenošanu, nodrošinot krastmalu publisku pieejamību, kā arī veidojot Lucavsalu kā teritoriju ar lielu apzaļumojuma blīvumu.