Augstākās tiesas (AT) Senāts šodien atcēla Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2010.gada decembra spriedumu, ar kuru Kolonnas grupas dibinātāja un akcionāre Ieva Plaude-Rēlingere tika atzīta par maksātnespējīgu.

Senāts šodien pēc Ģenerālprokuratūras protesta šo Vidzemes priekšpilsētas tiesas spriedumu atcēla un jautājumu nodeva jaunai izskatīšanai, informēja AT preses sekretāre Baiba Kataja.

Šodien Senāts paziņoja tikai saīsināto lēmumu. Ar tā motīviem būs iespējams iepazīties no 20.jūnija.

Lai gan spriedums par Plaudes-Rēlingeres maksātnespējas pasludināšanu un bankrota procedūras sākšanu ir atcelts, tiesā ir ierosināta viņas maksātnespējas lieta. Administratoram samaksātā atlīdzība nav jāatmaksā, savukārt laikā no maksātnespējas procesa pasludināšanas veiktās īpašuma izsoles tiesas ceļā var apstrīdēt kreditori.

Augstākās tiesas (AT) Civillietu tiesu palāta pirmdien nolēma par labu a/s Reverta no Kolonnas dibinātājas Ievas Plaudes-Rēlingeres un a/s Kolonna Asset Management valdes priekšsēdētāja Jāņa Lasmaņa piedzīt 2 966 472,40 eiro.

Kā informēja AT preses sekretāre, līdz ar to prasība pret šīm personām un SIA Kolonna Beauty tika apmierināta.

Tiesa nolēma piedzīt solidāri no I. Plaudes-Rēlingeres un J. Lasmaņa Revertas labā neatmaksāto aizdevuma pamatsummu 1 484 840,72 eiro, nokavējuma procentus par laika posmu no 2010. gada 1. janvāra līdz 2010. gada 14. maijam 1 471 962,34 eiro un tiesas izdevumus 9669,34 eiro - kopā 2 966 472,40 eiro.

Spriedumā noteikts atļaut vērst piedziņu uz Kolonna Beauty ieķīlāto kā komercķīlu mantu kā lietu kopību uz ieķīlāšanas brīdi un lietu kopības nākamajām sastāvdaļām.

Tāpat tiesa nolēma piedzīt no I. Plaudes-Rēlingeres un J/ Lasmaņa valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 51,94 eiro no katra.

Augstākajā tiesā (AT) pārsūdzēts Rīgas apgabaltiesas spriedums, ar kuru daļēji tika apmierināta AS Swedbank prasība pret Kolonnas grupas dibinātāju Ievu Plaudi-Rēlingeri, viņas dēlu Ivaru Plaudi-Lasmani, kā arī Menas salā reģistrēto uzņēmumu Kolonna Limited un tam daļēji piederošo patlaban maksātnespējīgo SIA Hotel Kolonna par trīs miljonu latu piedziņu.

Kā liecina informācija tiesas.lv, apelācijas sūdzība AT tika pieņemta pagājušajā nedēļā, tomēr vēl nav lemts par apelācijas tiesvedības ierosināšanu.

Apgabaltiesa 10.septembrī daļēji apmierināja Swedbank prasību. Tiesā tika nolemts piedzīt nesamaksāto parāda pamatsummu, nesamaksātos procentus par iztērēto aizdevuma daļu laikā no 2009.gada 18.augusta līdz 2011.gada 1.novembrim, kā arī piedzīt nokavējuma procentus laika posmā no 2010.gada 30.aprīļa līdz 2011.gada 1.novembrim. Tāpat tiesa lēma piedzīt līgumsodu un tiesas izdevumus.

Swedbank vērsās tiesā, lai piedzītu 3 514 020 latu parādu no Ievas Plaudes-Rēlingeres, viņas dēla un uzņēmuma Kolonna Limited, tostarp vēršot parādu piedziņu uz diviem īpašumiem Jaunajā ielā, Langstiņos, ko Plaude-Rēlingere atdāvināja savam dēlam neilgi pirms maksātnespējas procesa pasludināšanas, tādā veidā izņemot īpašumus no maksātnespējas procesa, padarot neiespējamu mantas piedzīšanu.

Rīgas apgabaltiesā daļēji apmierināja AS Swedbank prasību pret šobrīd maksātnespējīgo uzņēmēju Kolonnas grupas dibinātāju Ievu Plaudi-Rēlingeri, viņas dēlu Ivaru Plaudi-Lasmani, kā arī Menas salā reģistrēto uzņēmumu Kolonna Limited un tam daļēji piederošo patlaban maksātnespējīgo SIA Hotel Kolonna par 3 miljonu latu piedziņu.

Kā informē tiesā, nolemts piedzīt nesamaksāto parāda pamatsummu, nesamaksātos procentus par iztērēto aizdevuma daļu laikā no 2009.gada 18.augusta līdz 2011.gada 1.novembrim, kā arī piedzīt nokavējuma procentus laika posmā no 2010.gada 30.aprīļa līdz 2011.gada 1.novembrim. Tāpat tiesa lēma piedzīt līgumsodu un tiesas izdevumus.

Šodien tika apsludināts saīsinātais spriedums, bet pilns tā teksts būs pieejams 24.septembrī. Sākot no šī datuma, 20 dienu laikā spriedumu varēs pārsūdzēt.

Swedbank vērsās tiesā, lai piedzītu 3 514 020 latu parādu no Ievas Plaudes-Rēlingeres, viņas dēla un uzņēmuma Kolonna Limited, tostarp vēršot parādu piedziņu uz diviem īpašumiem Jaunajā ielā, Langstiņos, ko Plaude-Rēlingere atdāvināja savam dēlam neilgi pirms maksātnespējas procesa pasludināšanas, tādā veidā izņemot īpašumus no maksātnespējas procesa, padarot neiespējamu mantas piedzīšanu.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa otro reiz apmierināja uzņēmējas Kolonnas grupas dibinātājas Ievas Plaudes Rēlingeres pieteikumu par fiziskas personas maksātnespējas atzīšanu.

Parex banka, kas gan spriedumu vēl nav saņēmusi, izskaa nožēlu, ka tiesa atkārtoti nav ņēmusi vērā bankas iesniegtos pierādījumus par I. Rēlingeres-Plaudes iespējami prettiesiskām darbībām saistībā ar aktīvu nobēdzināšanu, tajā skaitā par darbībām, kas veiktas pēc 2010. gada 7. decembra tiesas sprieduma pasludināšanas. Parex banka norāda, ka vairākkārtīgi norādījusi uz I. Plaudes – Rēlingeres veiktajiem darījumiem nolūkā izvairīties no savu saistību izpildes, kā arī to radīto būtisko kreditoru aizskārumu. Tāpat Parex banka ir norādījusi, ka Plaude- Rēlingere maksātnespējas lietā sniegusi nepilnīgu, tātad nepatiesu informāciju par viņai piederošo mantu.

Nākamā gada 24.janvārī nekustamā īpašuma izsolē ar augšupejošu soli plānots izsolīt par maksātnespējīgu atzītās uzņēmējas un Kolonnas grupas dibinātājas Ievas Plaudes Rēlingeres vienu no nekustamajiem īpašumiem.

Oficiālajā laikrakstā Latvijas Vēstnesis norādīts, ka tas ir dzīvokļa īpašums nr.3 (kopīpašuma domājamā daļa no daudzdzīvokļu mājas un zemesgabala), kas atrodas Rīgā, Kaļķu ielā 6-3, ar kopējo platību 157,1 kvadrātmetri.

Nekustamā īpašuma novērtējums un izsoles sākumcena ir 181,4 tūkst. Ls. Šī ir pirmā izsole.Uz nekustamo īpašumu nostiprināta pirmā hipotēka par labu Nordea Bank Finland Plc Latvijas filiālei par kopējo summu 228,41 tūkst. Ls apmērā. Citi hipotekārie kreditori un viņu prasījumi uz nekustamo īpašumu nav zināmi.

Jāatgādina, ka šā gada pavasarī I.Plaudes-Rēlingeres netieši kontrolētajai SIA Strēlnieku 7 izdevās kādam Krievijas pilsonim piederošai Latvijā reģistrētai firmai SIA AP Vecrīga par vairāk nekā 1,75 milj. Ls pārdot zemesgabalu Rīgā, Strēlnieku ielā 7. Zemesgabals Strēlnieku ielā 7 bija viens no tiem I.Plaudes-Rēlingeres maksātnespējas plānā neminētajiem diviem īpašumiem, kurus uzņēmēja marta beigās solījās pārdot par labu kreditoriem.

Atklātā izsolē trešdien pārdoti a/s DK Holding piederošie 49 % SIA Douglas Baltic kapitāla daļu.

DK Holding bija Ievai Plaudei-Rēlingerei pastarpināti piederošs uzņēmums. Douglas Baltic kapitāla daļas iegādājusies UAB Fragrances International, Lietuvas vadošā kosmētikas kompānija ar 20 gadu ilgu pieredzi kosmētikas zīmolu attīstībā, mazumtirdzniecībā un izplatīšanā Baltijas valstīs, informē I. Plaudes – Rēlingeres pārstāvis Juris Pētersons.

Darījums noticis I.Plaudes-Rēlingeres maksātnespējas procesa ietvaros. Par pārdotajām kapitāla daļām iegūtie 1,6 miljoni eiro tiks sadalīti starp kreditoriem, tai skaitā a/s Reverta (agrāk – a/s Parex banka), un par šo summu samazinās kopējā parādu summa I.Plaudes-Rēlingeres kreditoriem. Ieva Plaude-Rēlingere paudusi personīgu gandarījumu par notikušo darījumu.

Augstākās tiesas (AT) Civillietu tiesu palāta otrdien bija paredzējusi izskatīt Kolonnas dibinātājas Ievas Plaudes-Rēlingeres un AS Kolonna Asset Management valdes priekšsēdētāja Jāņa Lasmaņa apelācijas sūdzību par AS Reverta prasību par parāda piedziņu 2,98 miljonu eiro apmērā, informē Reverta pārstāve Marita Ozoliņa.

Ka skaidro M. Ozoliņa, tiesa bija plānojusi izskatīt apelācijas sūdzību par Vidzemes apgabaltiesas 2011.gada 31. augusta spriedumu, ar kuru tika apmierināta Revertas prasība par parāda piedziņu 2,98 miljonu eiro apmērā, piedziņu vēršot uz I.Plaudes-Rēlingeres, J.Lasmaņa un SIA Kolonna Beauty mantu.

Apelācija tika iesniegta jau pirms diviem gadiem, bet noslogotās tiesu sistēmas rezultātā izskatīšana ir notikusi tikai tagad.

Lietas izskatīšana tika atlikta līdz 31.martam, lai precizētu I.Plaudes-Rēlingeres un J.Lasmaņa maksātnespējas procesā veiktos maksājumus saistību izpildei. Ne I. Plaude-Rēlingere, ne J. Lasmanis uz sēdi neieradās, kā arī apelācijas sūdzībā parāda aprēķinus neapstrīdēja.

Maksātnespējīgās uzņēmējas Ievas Plaudes-Rēlingeres netieši kontrolētajai SIA Strēlnieku 7 izdevies kādam Krievijas pilsonim piederošai Latvijā reģistrētai firmai SIA AP Vecrīga par vairāk nekā 1,75 milj. Ls pārdot zemesgabalu Rīgā, Strēlnieku ielā 7.

Darījumam piekrišanu devusi Parex banka, kam, spriežot pēc Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas datiem, šādā veidā izdevies nedaudz samazināt I.Plaudei-Rēlingerei izsniegto aizdevumu apjomu, raksta portāls pietiek.com.

Zemesgabals Strēlnieku ielā 7 bija viens no tiem I.Plaudes-Rēlingeres maksātnespējas plānā neminētajiem diviem īpašumiem, kurus uzņēmēja marta beigās solījās pārdot par labu kreditoriem.

No Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas datiem gan pilnībā nav skaidrs ne tas, cik no šīs darījuma summas tiks citiem Plaudes-Rēlingeres kreditoriem, ne arī tas, kādu precīzu summu izdevies atgūt Parex bankai, kura jau dzēsusi uz šo īpašumu uzliktās hipotēkas.

Uzlikts arests skaistumkopšanas jomas uzņēmējas Ievas Plaudes-Rēlingeres pastarpināti piederošajām daļām uzņēmumā SIA "Kolonna Invest", kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, informē "Lursoft" pārstāvji.

"Lursoft" informē, ka Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvaldes Finanšu noziegumu izmeklēšanas daļa pieņēmusi lēmumu par nodrošinājuma piemērošanu "Kolonna Invest". Arests uzlikts aizdomās turētās Plaudes-Rēlingeres kā patiesā labuma guvējas mantai - AS "Lawrence Asset Management" piederošajām daļām uzņēmumā "Kolonna Invest".

Vienlaikus "Firmas.lv" informācija liecina, ka 2023.gada 9.februārī ar VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes Finanšu noziegumu izmeklēšanas daļas 6.februāra lēmumu par aresta uzlikšanu mantai ir piemērots arests Plaudes-Rēlingeres kā patiesā labuma guvējas mantai - "Lawrence Asset Management" piederošajām daļām uzņēmumā "Kolonna Invest".

«Parex bankas rīcība, tiesai iesniedzot dokumentus pēdējā brīdī, acīmredzot, domāta procesa novilcināšanai, kas man personīgi nav saprotama un rada papildus apgrūtinājumu tiesu sistēmai,» norāda uzņēmēja Ieva Plaude-Rēlingere. Viņa arī piebilst, ka kopš iepriekšējās tiesas šā gada 11.maijā ir pagājuši vairāk nekā trīs mēneši.

Jāatgādina, ka vakar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa neizskatīja atkārtoti iesniegto I.Plaudes-Rēlingeres maksātnespējas pieteikumu, jo Parex banka 23.augustā maksātnespējas administratorei Santai Strodei nosūtījusi jaunu iesniegumu ar pievienotiem 17 dokumentiem.

I.Plaude-Rēlingere lūdza tiesu atlikt maksātnespējas procesa lietas izskatīšanu, lai varētu iepazīties ar minētajiem dokumentiem. Līdz ar to nākamā tiesas sēde notiks 18.oktobrī.

Izplatītajā paziņojumā arī norādīts, ka dokumentos banka cenšoties pamatot savu iepriekšējo interpretāciju par I.Plaudes-Rēlingeres uzņēmējdarbību pēdējo triju gadu laikā.

Jūnijā izsolē plānots pārdot par maksātnespējīgu pasludinātās uzņēmējas Ievas Plaudes-Rēlingeres dzīvokli Vecrīgā, Kaļķu ielā 6‒3, liecina informācija oficiālajā laikrakstā Latvijas Vēstnesis. Dzīvoklis atrodas daudzdzīvokļu mājā, un tā platība ir 157,1 kvadrātmetrs.

Nekustamā īpašuma novērtējums un izsoles sākumcena ir 181,4 tūkstoši latu. Uz šo īpašumu nostiprināta pirmā hipotēka par labu Nordea bankai par kopējo summu 228,4 tūkstoši latu.

Saskaņā ar uzņēmējas maksātnespējas administratores Santas Strodes paziņojumu citi hipotekārie kreditori un viņu prasījumi uz nekustamo īpašumu nav zināmi.

Izsole paredzēta šā gada 17.jūnijā. Aģentūra BNS jau vēstīja, ka Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa uzņēmēju par maksātnespējīgu pasludināja pērn 7.decembrī. Savukārt Parex banka, uzskatot, ka lietas izskatīšanā pieļauti būtiski procesuālo un materiālo normu pārkāpumi, vērsās pie ģenerālprokurora ar lūgumu iesniegt protestu. Senātā protests tika iesniegts februārī, un to iecerēts izskatīt šā gada 11.maijā.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šodien, 24.augustā, atkārtoti izskatīs Kolonnas grupas dibinātājas Ievas Plaudes-Rēlingeres pieteikumu par maksātnespējas procesa pasludināšanu, liecina informācija tiesu sistēmas portālā pieejamā informācija.

Jāatgādina, ka Augstākās tiesas (AT) Senāts maijā atcēla iepriekšējo Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2010.gada decembra spriedumu, ar kuru I. Plaude-Rēlingere tika atzīta par maksātnespējīgu.

Senāts pēc Ģenerālprokuratūras protesta šo tiesas spriedumu atcēla un jautājumu nodeva jaunai izskatīšanai. DB jau rakstīja, ka Ģenerālprokuroratūra šā gada 25.februārī iesniedza protestu par I.Plaudes-Rēlingeres maksātnespēju. Ar lūgumu iesniegt protestu par viņas atzīšanu par maksātnespējīgu Ģenerālprokuratūrā vērsās a/s Parex banka.

Kā iepriekš skaidroja Parex pārstāve Marita Ozoliņa-Tumanovska, banka tiesas lēmumu, atzīstot I.Plaudi-Rēlingeri par maksātnespējīgu, uzskata par nepamatotu un norāda, ka lietas izskatīšanā pieļauti būtiski procesuālo un materiālo tiesību normu pārkāpumi.

Lai gan lielāko sabiedrības uzmanību šoruden varētu saistīt tiesāšanās sabrukušā lielveikala Maxima lietā, tiesu darba kārtībā ir arī daudz citu nozīmīgu procesu

Pēc būtības Rīgas apgabaltiesā sākta skatīt viena no Zolitūdes traģēdijas civillietām – prasība vērsta pret SIA Maxima Latvija, SIA Re&Re, Homburg Zolitude, SIA Tineo, Rīgas domi, SIA HND Grupa un arhitektu biroju Kubs. Tiesā vērsušies trīs cietušie – Edgars Čerņe- noks, Valērija Valentīna Mizula un Oksana Vilsone –, kuri vēlas panākt atbildētāju rīcības atzīšanu par prettiesisku un morālā kaitējuma atlīdzināšanu. Iepriekš jau ziņots, ka cietušie kompensācijā vēlas piedzīt ap 140 milj. eiro. Cietušo pārstāvis, zvērināts advokāts Aldis Gobzems, kuram šī cīņa maksājusi biroju, masu medijiem jau paudis, ka mērķis ir atklāt nevis lielveikala sabrukšanas iemeslus, bet gan to, kā traģēdijas laikā tur varēja atrasties cilvēki. Prasības Maxima lietā iesniegtas arī citās tiesās un, piemēram, Talsu rajona tiesa 30. oktobrī plānojusi skatīt lietu, kurā pret jau minētajiem atbildētājiem vēršas Māris Apsītis. Arī viņš vēlas panākt atbildētāju prettiesiskas bezdarbības atzīšanu, nenodrošinot cilvēka dzīvībai un veselībai atbilstošu vidi būvniecības un telpu ekspluatācijas procesā, kas noveda pie smagām sekām un atlīdzības par morālo kaitējumu piedziņu.

Parasti maksātnespējas gadījumu skaits pieaug, kad ekonomikā vērojama lejupslīde. Tomēr 2020. gadā, kad iestājās pandēmija, maksātnespējas gadījumu skaits samazinājās visās lielākajās eirozonas valstīs.

Var uzskatīt, ka valdību atbalsta mehānismi daudzus trauslus uzņēmumus uztur - vai šobrīd vērojams “klusums pirms vētras”, gaidot maksātnespēju vilni? Ir ievērojams skaits maksātnespēju, kas ir atliktas, bet nav novērstas, iespējams, visvairāk tādu ir tūrisma, ēdināšanas un transporta nozarēs.

Covid-19 krīzes patiesā ietekme paliks neskaidra, kamēr uzņēmumi nepublicēs savus finanšu pārskatus. Tāpēc “Coface” ir simulējusi uzņēmumu finansiālo stāvokli, aprēķinot nozaru maksātspējas koeficientu (bruto darbības peļņa / neto parāds), ņemot vērā gan šoku, ko radīja negatīvais ieņēmumu apmērs, gan valstu valdību sniegtās palīdzības pozitīvo efektu. Kopumā simulācijā tika apskatīta nozaru izlase, kas parasti veido ~ 80% no visām maksātnespējām.

Šā gada vasarā likvidēta nekustamā īpašuma uzņēmuma SIA Kolonna Invest 100% īpašniece SIA Domo Invest, kuras iepriekšējais nosaukums bija SIA Kolonna Ltd, liecina Firmas.lv pieejamā informācija.

Domo Invest likvidēta šā gada 6.jūnijā. Līdz šā gada 12.janvārim uzņēmuma nosaukums bija Kolonna Ltd.

Savukārt Domo Invest 100% īpašniece AS Ieguldījumu pārvaldes sabiedrība Kolonna Asset Management nosaukumu mainījusi 15.jūnijā un tagad saucas AS Lawrence Asset Management.

Šīs sabiedrības dalībnieku skaitā ir Polijas pilsonis Patriks Lails Jangs un AS Holding kolonna, kas no šā gada 13.aprīļa saucas AS DK Holding, un tās 100% īpašniece ir Menas salā reģistrētā Kolonna Limited.

Menas salā reģistrētā Kolonna Limited ir vienīgā kādreizējās AS Kolonna īpašniece, kuras nosaukums kopš 2009.gada februāra ir AS Projekts Hanzas 12. Šīs sabiedrības padomes priekšsēdētāja vietnieces amatā darbojas uzņēmēja Ieva Plaude-Rēlingere, bet padomes priekšsēdētājs ir Jānis Lasmanis, un amatpersonu skaitā ir Ojārs Pētersons, Vaiva Kirvelaite un Ina Putniņa.

Pirms dažām dienām maksātnespēju pieteikusī SIA Hotel Kolonna savas viesnīcas nodod līdzšinējā priekšsēdētāja vadītam uzņēmumam, raksta Dienas Bizness.

SIA Hotel Kolonna pieteikums maksātnespējas procesa uzsākšanai neietekmēs ar Kolonna zīmolu strādājošo viesnīcu darbību, informē uzņēmuma pārstāvis Juris Pētersons. Visas Kolonna Hotel Group viesnīcas turpina strādāt. Tas, visticamāk, ir tādēļ, ka faktiski īpašnieki nemainās.

SIA Hotel Kolonna ir uzņēmums, kas uz franšīzes pamata lietoja Latvijas un ārzemju investoriem piederošo Kolonna zīmolu viesnīcu apkalpošanas biznesā.

Zaudējot konkurences cīņā un nespējot izpildīt savas saistības pret viesnīcu telpu izīrētājiem, uzņēmumam nācās pārtraukt saimniecisko darbību pagājušā gada decembrī, skaidro J. Pētersons. Hotel Kolonna 2009.gada apgrozījums bija 1,01 miljonu latu, bet gadu noslēdza ar 68 tūkst. latu zaudējumiem. Gadu iepriekš apgrozījums uzņēmumam bija 1,14 miljoni latu un to uzņēmums noslēdza ar 115 tūkst. latu peļņu.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pasludinājusi SIA Hotel Kolonna maksātnespēju, liecina ieraksts Maksātnespējas reģistra mājaslapā.

Uzņēmuma kreditori var pieteikties mēneša laikā. SIA Hotel Kolonna pieteikums maksātnespējas procesa uzsākšanai neietekmēs ar Kolonna zīmolu strādājošo viesnīcu darbību, iepriekš informēja uzņēmuma pārstāvis Juris Pētersons. SIA Hotel Kolonna uz franšīzes pamata lietoja Latvijas un ārzemju investoriem piederošo Kolonna zīmolu viesnīcu apkalpošanas biznesā.

Zaudējot konkurences cīņā un nespējot izpildīt savas saistības pret viesnīcu telpu izīrētājiem, uzņēmumam nācās pārtraukt savu saimniecisko darbību pagājušā gada decembrī, skaidro J. Pētersons. SIA Hotel Kolonna 2009. gada apgrozījums bija 1,01 miljons latu, bet gadu noslēdza ar 68 tūkstošiem latu zaudējumiem. Gadu iepriekš apgrozījums uzņēmumam bija 1,14 miljoni latu un to uzņēmums noslēdza ar 115 tūkstošu latu peļņu. SIA Hotel Kolonna 51% kapitāldaļas pieder holdingam Kolonna Limited, 34% - Margaritai Platacei un 15% - Anitai Bilzēnai.

Valdes loceklim ir jāvada uzņēmums kā krietnam un rūpīgam saimniekam, kas sevī ietver arī pienākumu nepieļaut nepamatotu parādasaistību rašanos.

Diemžēl mūsu valstī izplatīta ir saistību izpildes kavēšana kā rezultātā darījuma partneri ir spiesti aprēķināt dažādas soda sankcijas. Nereti arī nodokļu pārbaudēs uzņēmumiem tiek veikti uzrēķini par izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Vispārpieņemta ir finanšu grūtībās nonākušo uzņēmumu maksātnespējas pieteikšanas novilcināšana, lai sagaidītu noilguma termiņu iestāšanos administratora tiesībām atgūt izsaimniekoto mantu, tādejādi uzņēmumiem ilgstoši turpina pieaugt soda naudas, nokavējuma procenti un līgumsodi.

Līdz šim valdes locekļiem nebija jāatbild par prettiesiskas darbības vai bezdarbības rezultātā radītu parādsaistību pieaugumu, jo tiesu praksē bija nostiprinājies uzskats, ka uzņēmumam aprēķinātās soda sankcijas nav zaudējums, ja tās nav reāli apmaksātas. Īpaši saudzīga līdzšinējā tiesu prakse bija pret valdes locekļiem, kuru uzņēmumiem nodokļu auditos bija veikti uzrēķini un pret kuriem maksātnespējas administratori bija cēluši prasības par zaudējumu piedziņu. Administratoru prasības, praktiski, vienmēr tika noraidītas aizbildinoties ar uzskatu, ka nodokļu auditā netiek vērtēta valdes locekļa civiltiesiskā atbildība un, ka auditā uzrēķinātās soda sankcijas nav atzīstamas par zaudējumu.

Skaistumkopšanas salonu "Kolonna" pārvaldītājam SIA "Day SPA" izbeigta tiesiskās aizsardzības procesa lieta, liecina Maksātnespējas reģistrā publiskotā informācija.

Lieta izbeigta, jo tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu nav atbalstījis Maksātnespējas likuma 42.panta trešajā daļā noteiktais kreditoru vairākums.

Par lietas izbeigšanu Rīgas pilsētas tiesa lēma ceturtdien, 27.jūnijā.

Jau ziņots, ka Rīgas pilsētas tiesa lēmumu par tiesiskās aizsardzības procesa ierosināšanu "Day SPA" pieņēma 26.februārī, par procesa administratori ieceļot Zani Borozkinu.

Termiņš tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izstrādei un saskaņošanai ar kreditoriem tika noteikts līdz 26.aprīlim.

Kā liecina informācija "Firmas.lv", uzņēmums "Day SPA" 2022.gadā strādāja ar 1288 eiro apgrozījumu un 290 eiro peļņu. Finanšu dati par 2023.gadu nav publiskoti.

Skaistumkopšanas salonu "Kolonna" pārvaldītājam SIA "Day SPA" ierosināts tiesiskās aizsardzības process, liecina Maksātnespējas reģistrā publiskotā informācija.

Rīgas pilsētas tiesa lēmumu par tiesiskās aizsardzības procesa ierosināšanu pieņēmusi 26.februārī, par procesa administratori ieceļot Zani Borozkinu.

Termiņš tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izstrādei un saskaņošanai ar kreditoriem noteikts līdz 26.aprīlim.

Kā liecina informācija "Firmas.lv", uzņēmums "Day SPA" 2022.gadā strādāja ar 1288 eiro apgrozījumu un 290 eiro peļņu.

Uzņēmums reģistrēts 2017.gadā, un tā pamatkapitāls ir 2800 eiro. "Day SPA" vienīgais īpašnieks ir AS "Lawrence Asset Management", bet patiesā labuma guvēja uz ipašumtiesību pamata ir Ieva Plaude-Rēlingere.

"Day SPA" pārvalda virkni skaistumkopšanas salonu, tostarp tirdzniecības centros "Domina Shopping", "Dole", "Origo", "Mols", "Bolero" un citviet. Tāpat uzņēmumam pieder saloni Limbažos, Liepājā un Jūrmalā.

Šīs nedēļas nogalē Rīgas svētku laikā pilsētā gaidāmi ievērojami satiksmes ierobežojumi, tostarp tiks slēgta transportlīdzekļu kustība 11. novembra krastmalā, informē Rīgas dome.

Tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme (izņemot transportlīdzekļus ar speciālām caurlaidēm):

- no 11. augusta plkst. 22.00 līdz 15. augustam plkst. 7.00 11.novembra krastmalas posmā no Akmens tilta līdz Muitas ielai (arī velorikšu, elektromobiļu un zirgu pajūgu satiksme);

- no 11. augusta plkst. 22.00 līdz 15. augustam plkst. 7.00 11.novembra krastmalai paralēlajā ielā, posmā no Jaunielas līdz Poļu gātei un Bīskapa gātē (arī velorikšas, elektromobiļi un zirgu pajūgi);

- 13. augustā no plkst.8.00 līdz 20.00 Eksporta ielas posmā no Elizabetes ielas līdz Muitas ielai (izņemot transportlīdzekļus ar caurlaidēm un transportlīdzekļus, kuriem nepieciešams iekļūt un izkļūt no Rīgas pasažieru ostas);

Uzņēmēja un partiju apvienības Par labu Latviju (PLL) biedre Ieva Plaude-Rēlingere jūlijā Patentu valdē (PV) reģistrējusi preču zīmi, ko veido balts aplis uz sarkana apļa fona, zem kura izvietots drukātiem burtiem veidots paraksts «par labu Latviju».

Kā liecina publikācija PV oficiālajā vēstnesī Patenti un preču zīmes, preču zīme attiecināta uz reklāmu, darījumu vadīšanu, uzņēmumu pārvaldīšanu un biroja darbiem.

Kā liecina PLL interneta mājaslapā pieejamā informācija, balsts aplis uz karmīnsarkana apļa fona ar tās pašas sarkaniem drukātiem burtiem veidotu parakstu Par labu Latviju! veido arī PLL logo.

PLL logo no Plaudes-Rēlingeres reģistrētās preču zīmes atšķiras ne tikai ar izmantotās sarkanās krāsas toni un apļu proporcijām, bet saukļa beigās lietoto izsaukuma zīmi.

Kā ziņots, PLL pirms 10.Saeimas vēlēšanām nodibināja Tautas partija un Latvijas pirmā partija/Latvijas ceļš. Apvienība Saeimā ieguva astoņas vietas.

Šovasar pasaules ekonomika varētu piedzīvot izaugsmi, ko ietekmēs veiksmīgie vakcinācijas rezultāti, potenciāli ļaujot darboties arvien lielākam skaitam nozaru. Tomēr vietējiem uzņēmumiem būtu jāvēro "slēptās" maksātnespējas Vācijā, ņemot vērā ievērojamās tirdzniecības saites ar šo valsti un tās uzņēmumu lomu dažādās piegāžu ķēdēs, liecina tirdzniecības kredītu apdrošināšanas un riska pārvaldības uzņēmuma Coface prognozes.

Kopumā “Coface” ir pārskatījis globālās izaugsmes prognozi, palielinot to 2021. gadam par pus punktu (+ 5,1%). Tas noticis, pateicoties straujākai izaugsmei ASV, kas pozitīvi ietekmēs arī Baltijas valstis.

ASV ir liela ietekme uz pasaules ekonomiku kopumā, ņemot vērā tās ekonomikas politiku un spēju regulēt valsts ekonomiskos rādītājus. Pašlaik ASV atlabšana ir paātrinājusies, salīdzinot ar Eiropu. Izaugsmes atšķirības ir par labu ASV, jo tā gan 2020., gan 2021. gadā ieviesa mazākus mobilitātes ierobežojumus nekā eirozona. Savukārt straujāks vakcinācijas process ļauj tās ekonomikai atveseļoties ātrāk. Vēl jo vairāk - lielāks fiskālais atbalsts ļaus ASV ekonomikai jau šogad atgriezties pirmskrīzes IKP līmenī kāds tas bija 2019. gadā, turpretim eirozonai būs jāgaida līdz 2022. gadam.

Bezskaidrās un skaidrās naudas maksājumu attiecība Latvijā 2024.gada augustā bijusi 77% pret 23%, liecina jaunākais, 2024.gada rudens, Latvijas Bankas "Maksājumu radars".

Bezskaidrās un skaidrās naudas attiecība salīdzinājumā ar 2024.gada februāra mērījumu ir saglabājusies nemainīga, un tas ir vēsturiski augstākais bezskaidrās naudas maksājumu īpatsvars.

"Maksājumu radarā" apkopota jaunākā informācija par Latvijas sabiedrības naudas izmantošanas paradumiem, izmantojot tirgus un sociālo pētījumu aģentūras SIA "Latvijas Fakti" veiktās iedzīvotāju aptaujas rezultātus.

"Maksājumu radars" tiek publicēts reizi pusgadā un ir pieejams Latvijas Bankas tīmekļvietnē. Pārskata centrālais mērījums ir bezskaidrās naudas un skaidrās naudas maksājumu attiecības attīstība un mijiedarbība (stāvoklis 2024.gada augustā), ko papildina izvērstāka skaitliskā informācija un ekspertu komentāri.