Uzlikts arests skaistumkopšanas jomas uzņēmējas Ievas Plaudes-Rēlingeres pastarpināti piederošajām daļām uzņēmumā SIA "Kolonna Invest", kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, informē "Lursoft" pārstāvji.

"Lursoft" informē, ka Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvaldes Finanšu noziegumu izmeklēšanas daļa pieņēmusi lēmumu par nodrošinājuma piemērošanu "Kolonna Invest". Arests uzlikts aizdomās turētās Plaudes-Rēlingeres kā patiesā labuma guvējas mantai - AS "Lawrence Asset Management" piederošajām daļām uzņēmumā "Kolonna Invest".

Vienlaikus "Firmas.lv" informācija liecina, ka 2023.gada 9.februārī ar VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes Finanšu noziegumu izmeklēšanas daļas 6.februāra lēmumu par aresta uzlikšanu mantai ir piemērots arests Plaudes-Rēlingeres kā patiesā labuma guvējas mantai - "Lawrence Asset Management" piederošajām daļām uzņēmumā "Kolonna Invest".

Tirdzniecības centrā Domina Shopping atklāts jaunā koncepta KOLONNA DAY SPA salons, kura izveidē investēti 300 000 eiro un tas ir jau astotais jaunā koncepta KOLONNA DAY SPA salons Rīgā, informē uzņēmumā.

Jaunajā salonā ierīkoti desmit slēgta tipa kabineti – četri manikīra un pedikīra kabineti, trīs sejas un trīs ķermeņa kopšanas kabineti. Kopumā salonā ir pieejami vairāk nekā 80 dažādi skaistumkopšanas pakalpojumi, piemēram, matu krāsošana, veidošana, griešana, īpašas matu procedūras un rituāli, manikīra un pedikīra pakalpojumi, sejas un ķermeņa kopšanas procedūras, masāžas, vaksācija, ausu caurduršana, make-up un solārijs.

«KOLONNA skaistumkopšanas salonu tīkls jau četrus gadus veiksmīgi attīsta jaunu skaistumkopšanas nozares kustību tirdzniecības centros, atverot jaunā koncepta salonus. Jaunais koncepts spēj nodrošināt kombinētos pakalpojumus, kas pēdējo gadu laikā kļūst arvien aktuālāki. Klienti aizvien vairāk matu un ādas kopšanu uztver kā programmu, kas sastāv no kosmētiķa apmeklējuma un attiecīgu profesionālo produktu lietošanas arī mājas apstākļos,» saka KOLONNA mārketinga vadītāja Guna Miļusa.

Nolūkā piesaistīt investoru SIA Reho, kas pārvalda skaistumkopšanas salonus Kolonna un četras viesnīcas, uzņēmuma valdē atgriezies Jānis Lasmanis, apstiprināja pats Lasmanis.

Izmaiņas Reho valdē reģistrētas 30.martā, kad Lasmanis nomainīja vienīgo uzņēmuma valdes locekli Ģirtu Vidrusku.

Kā liecina Firmas.lv informācija, Lasmanis no 2007.gada 12.februāra līdz 2009.gada 20.novembrim bija Reho padomes priekšsēdētājs, bet laikā no 2010.gada 23.augusta līdz 2011.gada 11.janvārim - valdes loceklis.

Lasmanis skaidro, ka Reho lielākais īpašnieks Krievijas pilsonis Aleksandrs Komarovs ir iecerējis pārdot viņam pastarpināti caur SIA Kirk Investments piederošo 88,01% akciju.

«Esam ar Komarova kungu pazīstami sen. Viņam ir radusies vēlme pārdot savas daļas, savukārt man ir interese atrast investoru, lai palīdzētu Komarovam pārdot viņam piederošās kapitāldaļas. Tāpēc kļuvu par uzņēmuma valdes locekli,» klāsta Lasmanis.

Augstākās tiesas (AT) Civillietu tiesu palāta otrdien bija paredzējusi izskatīt Kolonnas dibinātājas Ievas Plaudes-Rēlingeres un AS Kolonna Asset Management valdes priekšsēdētāja Jāņa Lasmaņa apelācijas sūdzību par AS Reverta prasību par parāda piedziņu 2,98 miljonu eiro apmērā, informē Reverta pārstāve Marita Ozoliņa.

Ka skaidro M. Ozoliņa, tiesa bija plānojusi izskatīt apelācijas sūdzību par Vidzemes apgabaltiesas 2011.gada 31. augusta spriedumu, ar kuru tika apmierināta Revertas prasība par parāda piedziņu 2,98 miljonu eiro apmērā, piedziņu vēršot uz I.Plaudes-Rēlingeres, J.Lasmaņa un SIA Kolonna Beauty mantu.

Apelācija tika iesniegta jau pirms diviem gadiem, bet noslogotās tiesu sistēmas rezultātā izskatīšana ir notikusi tikai tagad.

Lietas izskatīšana tika atlikta līdz 31.martam, lai precizētu I.Plaudes-Rēlingeres un J.Lasmaņa maksātnespējas procesā veiktos maksājumus saistību izpildei. Ne I. Plaude-Rēlingere, ne J. Lasmanis uz sēdi neieradās, kā arī apelācijas sūdzībā parāda aprēķinus neapstrīdēja.

Diemžēl t/c Galerija Centrs bieži notiekošās evakuācijas stipri negatīvi ietekmē ne vien KOLONNA (ēkā esošā salona un fitnesa centra) darbību un ieņēmumus, bet arī klientu labsajūtu, noskaņojumu un patērēto laiku. Kā pieredzējis un profesionāls uzņēmums, mēs, protams, darām visu iespējamo, lai mazinātu radītos sarežģījumus un reizēm arī zaudējumus.

Ņemot vērā mūsu uzņēmuma specifiku, atšķirībā no klienta iziešanas, piemēram, no veikala tirdzniecības zāles, daudz sarežģītāk un grūtāk ir evakuēt klientu, kuram ir uzsākta, piemēram, matu krāsošana vai ķermeņa masāža. Tā kā evakuācija notiek negaidīti un zibenīgi, ne darbinieki, ne klienti nevar paspēt pārģērbties vai savest sevi kārtībā, lai pēc tam varētu netraucēti doties turpmākajās dienas gaitās. Savukārt, darbiniekiem nav pietiekami daudz laika pienācīgi sagatavoties pakalpojuma pārtraukšanai, kas ir īpaši svarīgi, piemēram, matu krāsošanas gadījumā, kad pielietotajai krāsai ir noteikts iedarbības laiks, kuru, stipri paildzinot, var notikt nevēlami un pat kaitīgi procesi.

SIA "Latvijas-Vācijas kopuzņēmums "Reho"", kas tostarp ir skaistumkopšanas salonu ķēdes "Kolonna" pārvaldītājs, neraugoties pasludināto maksātnespēju, darbību vēl nepārtrauks un cer atgriezties pie tiesiskās aizsardzības procesa, informēja kompānijā.

"Latvijas-Vācijas kopuzņēmums "Reho"" pārstāve Elizabete Vegnere norādīja, ka maksātnespējas administrators likuma noteiktajā kārtībā lems vai turpināt kapitālsabiedrības darbību, taču patlaban kompānijas filiāles darbību nepārtrauks un saglabās visas esošās darbavietas.

Vegnere arī norādīja, ka kompānijas kreditoriem atbilstoši regulējumam būs jālemj par maksātnespējas procesa izbeigšanu un lūgumu tiesai ierosināt tiesiskās aizsardzības procesu.

Komentējot Valsts ieņēmuma dienesta (VID) aprēķināto soda naudu, kompānijas pārstāve norādīja, ka uzņēmums vēl joprojām gaida VID skaidrojumu par soda naudas 300% apmērā likumisko pamatojumu. Pēc Vegneres paustā, 11.janvārī VID pamatparādam 572 405 eiro apmērā tika uzrēķināta 1 607 453 eiro soda nauda.

Lai gan lielāko sabiedrības uzmanību šoruden varētu saistīt tiesāšanās sabrukušā lielveikala Maxima lietā, tiesu darba kārtībā ir arī daudz citu nozīmīgu procesu

Pēc būtības Rīgas apgabaltiesā sākta skatīt viena no Zolitūdes traģēdijas civillietām – prasība vērsta pret SIA Maxima Latvija, SIA Re&Re, Homburg Zolitude, SIA Tineo, Rīgas domi, SIA HND Grupa un arhitektu biroju Kubs. Tiesā vērsušies trīs cietušie – Edgars Čerņe- noks, Valērija Valentīna Mizula un Oksana Vilsone –, kuri vēlas panākt atbildētāju rīcības atzīšanu par prettiesisku un morālā kaitējuma atlīdzināšanu. Iepriekš jau ziņots, ka cietušie kompensācijā vēlas piedzīt ap 140 milj. eiro. Cietušo pārstāvis, zvērināts advokāts Aldis Gobzems, kuram šī cīņa maksājusi biroju, masu medijiem jau paudis, ka mērķis ir atklāt nevis lielveikala sabrukšanas iemeslus, bet gan to, kā traģēdijas laikā tur varēja atrasties cilvēki. Prasības Maxima lietā iesniegtas arī citās tiesās un, piemēram, Talsu rajona tiesa 30. oktobrī plānojusi skatīt lietu, kurā pret jau minētajiem atbildētājiem vēršas Māris Apsītis. Arī viņš vēlas panākt atbildētāju prettiesiskas bezdarbības atzīšanu, nenodrošinot cilvēka dzīvībai un veselībai atbilstošu vidi būvniecības un telpu ekspluatācijas procesā, kas noveda pie smagām sekām un atlīdzības par morālo kaitējumu piedziņu.

Skaistumkopšanas salonu "Kolonna" pārvaldītājam SIA "Day SPA" ierosināts tiesiskās aizsardzības process, liecina Maksātnespējas reģistrā publiskotā informācija.

Rīgas pilsētas tiesa lēmumu par tiesiskās aizsardzības procesa ierosināšanu pieņēmusi 26.februārī, par procesa administratori ieceļot Zani Borozkinu.

Termiņš tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izstrādei un saskaņošanai ar kreditoriem noteikts līdz 26.aprīlim.

Kā liecina informācija "Firmas.lv", uzņēmums "Day SPA" 2022.gadā strādāja ar 1288 eiro apgrozījumu un 290 eiro peļņu.

Uzņēmums reģistrēts 2017.gadā, un tā pamatkapitāls ir 2800 eiro. "Day SPA" vienīgais īpašnieks ir AS "Lawrence Asset Management", bet patiesā labuma guvēja uz ipašumtiesību pamata ir Ieva Plaude-Rēlingere.

"Day SPA" pārvalda virkni skaistumkopšanas salonu, tostarp tirdzniecības centros "Domina Shopping", "Dole", "Origo", "Mols", "Bolero" un citviet. Tāpat uzņēmumam pieder saloni Limbažos, Liepājā un Jūrmalā.

Luhanskā otrdien ielauzusies bruņutehnikas kolonna no Krievijas, savā Facebook lapā raksta organizācijas Informatīvā pretestība koordinators Dmitro Timčuks.

«Apstiprinās fakts, ka šodien Luhanskā palīdzēt vietējiem kaujiniekiem ieradusies militārās tehnikas kolonna no Krievijas. Daļa no tās ieradās no Krievijas agrāk, daļa iegāja Donbasā no Krievijas teritorijas šodien,» paziņoja Timčuks.

Pēc viņa datiem, pavisam Luhanskas apkaimē ielauzušies vairāki desmiti bruņutehnikas vienību, no kuriem 40 ir smagā bruņutehnika.

«Kādā veidā tehnikas kolonna spēja izlauzties cauri aplenkuma līnijai, ņemot vērā, ka Luhanska ir nobloķēta ar kontrolpunktu un pretterorisma operācijas atbalsta punktu loku, šobrīd pateikt nevaram,» norādīja Timčuks.

Skaistumkopšanas salonu "Kolonna" pārvaldītājam SIA "Day SPA" izbeigta tiesiskās aizsardzības procesa lieta, liecina Maksātnespējas reģistrā publiskotā informācija.

Lieta izbeigta, jo tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu nav atbalstījis Maksātnespējas likuma 42.panta trešajā daļā noteiktais kreditoru vairākums.

Par lietas izbeigšanu Rīgas pilsētas tiesa lēma ceturtdien, 27.jūnijā.

Jau ziņots, ka Rīgas pilsētas tiesa lēmumu par tiesiskās aizsardzības procesa ierosināšanu "Day SPA" pieņēma 26.februārī, par procesa administratori ieceļot Zani Borozkinu.

Termiņš tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izstrādei un saskaņošanai ar kreditoriem tika noteikts līdz 26.aprīlim.

Kā liecina informācija "Firmas.lv", uzņēmums "Day SPA" 2022.gadā strādāja ar 1288 eiro apgrozījumu un 290 eiro peļņu. Finanšu dati par 2023.gadu nav publiskoti.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) šonedēļ veicis procesuālas darbības skaistumkopšanas uzņēmumā «Kolonna», kura pārvaldītājs ir Latvijas-Vācijas kopuzņēmums SIA «Reho», liecina neoficiāla informācija.

VID pārstāvis Andrejs Vaivars apstiprināja, ka VID šonedēļ veicis procesuālas darbības vienā no lielākajiem skaistumkopšanas nozarē strādājošajiem uzņēmumiem Latvijā.

Vaivars neatklāja skaistumkopšanas uzņēmuma nosaukumu, jo to VID liedz likums. Vaivars vienīgi norādīja, ka procesuālās darbības bija saistītas ar aizdomām par nedeklarētu naudu uzņēmumā.

Tāpat Vaivars nevarēja teikt, vai pēc veiktajām procesuālajām darbībām skaistumkopšanas uzņēmumam ir piemēroti kādi aizliegumi vai darbības ierobežojumi.

«TV3 Ziņām» Vaivars norādīja, ka VID ir aizdomas, ka uzņēmumā strādājošajiem darbiniekiem fiktīvi izmaksāta komandējumu nauda, kas nav jāapliek ar nodokļiem, taču faktiski darbinieki komandējumos nemaz nav sūtīti. Šajā lietā neviens pagaidām neesot aizturēts.

SPA speciālists ir skaistumkopšanas nozares meistars ar vidējo profesionālo izglītību, kuru var iegūt vairākās profesionālās izglītības mācību iestādēs, kā arī dažādos akreditētos privātos mācību centros. Skaistumkopšanas nozares eksperti norāda, ka SPA speciālista meistarība ir paša rokās – gan tiešā, gan pārnestā nozīmē.

Gluži kā jēdzienā ārsts ietilpst daudzas mediķu jomas, tāpat SPA speciālists ir mūsdienu termins, kas ietver sevī gan piecas mūžsenas profesijas – masierus, manikīra un pedikīra speciālistus, frizierus un kosmetologus –, gan īpaši apmācītu, zinošu un kosmētikas izvēlē klientus konsultēt protošu administratoru arodu, pauž Kolonna Day SPA mārketinga direktore Guna Miļusa.

Latvijas kosmētikas nozare pēc 1991. gada attīstījās uz medicīnas bāzes pamata, līdz ar to kopš pašiem pirmajiem soļiem tā ir bijusi konkurētspējīga Eiropā, viņa norāda. «Protams, medicīniskā izglītība – vidējā vai augstākā – nodrošina SPA speciālistam augstāku kvalifikāciju. Citur Eiropā šādu zināšanu bāzi SPA jomā nepieprasa. Pēdējā laikā vairākās profesionālajās izglītības iestādēs sākta SPA speciālistu apmācība, bet topā šobrīd ir meistari, kas ir absolvējuši medicīnas māsu skolas un Rīgas Stradiņa universitāti,» saka G. Miļusa. Kolonna Day SPA strādā vairāk nekā 350 SPA speciālistu. Regulāri četras reizes gadā viņi tiek apmācīti pie nozares ekspertiem starptautiskās kompānijās. «Cilvēka ķermenis pēdējos 2000 gados nav īpaši mainījies. Lai arī kā cenšamies tā kopšanu modernizēt, beidzamajos gados neredz daudz jaunumu. Roku darbs tiek cienīts aizvien,» uzsver speciāliste.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvalde uzsākusi kriminālprocesu par izvairīšanos no nodokļu nomaksas, kā rezultātā nodarīts kaitējums valsts budžetam vairāk nekā 844 000 eiro apmērā.

Latvijas Televīzijas raidījums "Panorāma" un raidījums "TV3 Ziņas" vēstīja, ka minētais uzņēmums ir "Kolonna".

2021.gada augustā VID Nodokļu un muitas policijas pārvalde veica 20 kratīšanas kriminālprocesā iesaistītā uzņēmuma telpās un personu dzīves vietās Rīgā, Jūrmalā, Limbažos, Madonā un Liepājā.

Kratīšanu laikā tika atrasti un izņemti skaidras naudas līdzekļi 9 000 eiro apmērā; tos kratīšanu laikā mēģināja noslēpt, iemetot atkritumu urnā. Kratīšanu laikā izņemtas arī darba laika uzskaites tabeles, "aplokšņu algu" saraksti, kā arī citi kriminālprocesam nozīmīgi pierādījumi, kas tiks analizēti turpmākajā kriminālprocesa pirmstiesas izmeklēšanas gaitā.

Pirmdien Ukrainā netālu no Azovas jūras izraisījušās kaujas starp Ukrainas robežsargiem un vairāku desmitu bruņumašīnu un tanku lielu kolonnu, kas iebraukusi no Krievijas teritorijas, pavēstījis drošības dienestu preses pārstāvis Leonīds Matjuhins.

Ukrainas robežu pārkāpa kolonna ar vairākiem desmitiem tanku un bruņutransportieru, paziņoja amatpersona. Kolonna Ukrainas teritorijā iebraukusi netālu no Mariupoles.

Robežsargi apstādināja kolonnu. Kauja turpinās, sacīja amatpersona, tuvākas detaļas nesniedzot.

Vienlaikus Militāri politisko pētījumu centra eksperts Dmitro Timčuks sociālajā tīklā Facebook paziņoja: Krievijas okupantu iebrukums ir noticis. Šobrīd lokāls un viegli neitralizējams.

Informāciju par Krievijas bruņoto spēku iebrukumu apstiprināja arī Ukrainas bataljona Donbass komandieris Semens Semčenko.

Atbilstoši Doņeckas robežsargu vienības informācijai šorīt 50 bruņutehnikas vienības šķērsoja Krievijas Federācijas robežu Novoazovskas rajonā. Notika arī mūsu teritorijas artilērijas apšaude. Daļa tehnikas (līdz 40 vienībām) devās Mariupoles rajonā, daļa virzījās Kutejņikoves-Amvrosijivkas-Ilovajskas virzienā.

Koka konstrukciju un guļbūvju ēku ražošanā un būvniecībā SIA Pieci kaķi izmanto 200 gadu vecas zināšanas, piemērojot tās mūsdienu prasībām, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Viengabala koka kolonnas, pārsedzes, griestu sijas, guļbaļķi ir ne tikai būvniecībā un rekonstrukcijā nepieciešami produkti, bet bieži vien arī kalpo kā savdabīgs interjers. Kā liecina SIA Pieci kaķi piemērs, inovāciju idejas var smelties vēsturē un tās sekmīgi darbojas.

«Privātmāju, it paši koka ēku, būvniecībā bieži vien ir vēlme, lai ārpusē esošas kolonnas būtu no viengabala koka, lai tās būtu kā sava veida vizītkarte un dizaina elements, vienlaikus lai tās pārlieku neplaisātu, tāpēc pieprasījums ir, bet adekvāta piedāvājuma nebija,» ieceres pirmsākumu atceras SIA Pieci kaķi līdzīpašnieks un valdes loceklis Juris Balodis. Risinājumu viņš atradis vēstures muzejā – priedes kolonnā jāizurbj serde visā garumā. «Rezultātā kolonna vai sija ātrāk izžūst, kļūst vieglāka un neplaisā,» stāsta J. Balodis. Šāda risinājuma iedzīvināšanas stimulators ir bijis klients no Francijas, kurš plaisas sienā esošā guļbaļķī uzskatīja par defektu. «Jaunās metodes (tā izmantota 17. un 18. gadsimtā) aprobācija notika, būvējot koka mājas Latvijas pasūtītājiem,» uzsver J. Balodis. Viņš atzīst, ka nācies pasvīst, lai izdomātu, kā izurbt caurumu (serdi) 6 m garai pārsedzei.

Ukrainas Čerņihivas apgabalā iegājis Baltkrievijas karaspēks.

Šīs ziņas apstiprinājis Ukrainas teritoriālās aizsardzības spēku "Ziemeļi" pārstāvis Vitālijs Kirilovs.

"Baltkrievija iesaistījusies karā. Čerņihivas apgabalā ienācis Baltkrievijas karaspēks," paziņojumā apliecināja Kirilovs.

Slabinas, Pakuļas un Mihailo-Kocjubinskes ciema iedzīvotāji ziņo, ka novērojuši ar baltu apli atzīmētas militārās tehnikas pārvietošanos.

Līdz ar tehnikas pārvietošanos tiek slāpēti mobilie sakari.

Kā ziņo Mihailo-Kocjubinskes iedzīvotāji, plkst.11.30 braukusi baltkrievu kolonna, kurā bijušas 33 tehnikas vienības, tostarp 11 reak'tivie daudzstobru mīnmetēji "Grad".

Mobilie sakari tiek slāpēti, kolonna devusies Slabinas un Pakuļas virzienā.

Krievijas armija Ukrainā apšauda Zaporižjas AES un tajā izcēlies ugunsgrēks, piektdienas rītā savā "Telegram" kanalā paziņoja Enerhodaras pilsētas mērs Dmitro Orlovs.

Iepriekš bija ziņots, ka pie Zaporižjas AES jau vairāk nekā stundu turpinās sīvas kaujas starp Krievijas armiju un Ukrainas bruņotajiem spēkiem, kas aizsargā šo Eiropā lielāko atomelektrostaciju.

"Draudi pasaules drošībai. Ienaidniekam nepārtraukti apšaudot Eiropas lielākās AES ēkas un energoblokus, ir aizdegusies Zaporižjas AES!" paziņoja Orlovs.

Zaporižjas apgabala Enerhodaras pilsētai, kurā atrodas Zaporižjas AES, trešdien pietuvojās Ukrainā iebrukušais Krievijas karaspēks. Pretī ienaidniekam izgāja iedzīvotāji, kas to neielaida pilsētā.

Mērs Orlovs ceturtdien paziņoja, ka pilsētai tuvojas vairāk nekā 100 Krievijas smagās tehnikas vienību kolonna. Viņš vēlāk piebilda, ka blokpostenī šajā pilsētā notiek kauja, ienaidnieka šāviņi trāpījuši dzīvojamos namos un vienā no tiem izcēlies ugunsgrēks, un ir ievainotie civiliedzīvotāju vidū.

Režisors Uldis Cipsts šobrīd aktīvi strādā pie sava gara darba - seriāla Šķiršanās formula, kam jākļūst par jaunās TV3 rudens sezonas sensāciju un būs skatāms no 27. septembra.

Seriāls ir par mīlestību, ģimeni un to, kāpēc nešķirties, par lielākajām dzīves izvēlēm un par to, cik ilgi jāpierod vienam pie otra, par piedošanu saviem tuvākajiem. Seriāla galveno varoni tēlo Intars Rešetins.

Par seriāla tematiku U. Cipsts sācis domāt, redzot, cik bieži cilvēki šķiras, pat tādi, kuri ir šķietami paraugi citām ģimenēm. Viņš esot daudz domājis par to, kāpēc cilvēki šķiras un nevēlas mainīties kopā, tāpat veicis pietiekami apjomīgu pētniecisko darbu par šo tēmu.

Režisors nelielā intervijā biznesa portālam db.lv stāsta par seriāla tapšanas finansiālo pusi:

Cik izmaksā seriāla uzņemšana? Kas prasa vislielākās izmaksas?

Britu apģērbu zīmola Phase Eight veikala izveidē investēti 350 000 eiro, pastāstīja veikalu pārvaldošā uzņēmuma SIA DBH Ltd Baltics valdes locekle Vaiva Kirvelaite.

Līdzekļi ieguldīti telpu remontā, precēs, IT sistēmā un darbinieku apmācībā. Investīcijas plānots atpelnīt desmit gados.

Veikals atradīsies tirdzniecības centrā Riga Plaza, un tā izveide radīs piecas jaunas darbvietas.

Jauno veikalu atklās 14.oktobrī.

Kirvelaite norāda, ka pēdējo desmit gadu laikā Phase Eight ir ievērojami paplašinājies un tagad zīmolam ir vairāk nekā 430 veikali un stendi daudzzīmolu veikalos vairāk nekā 20 valstīs.

Kā liecina Firmas.lv informācija, DBH Ltd Baltics pērn apgrozīja 3 751 010 eiro un nopelnīja 135 821 eiro. SIA DBH Ltd Baltics dibināta 2013.gadā. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 2845 eiro.

DBH Ltd Baltics pilnībā pieder ieguldījumu pārvaldes AS Lawrence Asset Management, kas pērn apgrozīja 23 860 eiro un nopelnīja 1090 eiro.

AS "Latvijas valsts meži" (LVM) par 745 000 eiro plāno būvēt bērzu sēklu siltumnīcu kokaudzētavā "Mežvidi" Kalsnavas pagastā, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Plānots īstenot līdz 2024.gada 15.martam.

Iepirkuma tehniskajā specifikācijā norādīts, ka pretendentam jāveic bērza sēklu siltumnīcas jaunbūve atbilstoši SIA "Kolonna" izstrādātajam projektam "Siltumnīca Mežvidu kokaudzētavā".

Pretendenti konkursā var pieteikties līdz 2023.gada 20.aprīlim.

Jau ziņots, ka kokaudzētava "Mežvidi" sāka darbību 2021.gada pavasarī.

Savukārt šogad pavasarī kokaudzētavas "Mežvidi" stādu šķirošanas un apstrādes kompleksa būvniecībā kopumā bija paveikti 30% plānoto darbu. Kompleksā 8000 kvadrātmetru platībā atradīsies ražošanas telpas, stādu saldētavas un kokaudzētavas administratīvās telpas. Tāpat paredzēta inventāra un tehnikas uzglabāšanas noliktava 500 kvadrātmetru platībā, kā arī inženiertīklu izbūve un teritorijas labiekārtošana 2,8 hektāru platībā. Projekta investīcijas ir 14,4 miljoni eiro.

Liela daļa Austrumukrainas pilsētas Slovjanskas iedzīvotāju pametuši savas mājas. Slovjanska kļuvusi par prokrievisko separātistu cietoksni, kas piedzīvo komunālo pakalpojumu pārtraukumus, dažādu preču trūkumu un regulāras kaujas, ziņo Reuters.

Ziņu aģentūras Reuters fotogrāfs iemūžinājis, kāda šobrīd izskatās Austrumukrainas pilsēta. Attēli uzņemti jūnija pirmajā pusē.

Ukrainas prezidents Petro Porošenko paziņojis, ka pavēlējis armijai atgūt kontroli pār valsts robežu ar Krieviju, lai varētu nodibināt pamieru un sākt sarunas. Jau ziņots, ka jūnija pirmajā pusē no Krievijas Ukrainā iekļuvusi bruņutehnikas kolonna.

ANO rīcībā esošā informācija liecina, ka Ukrainas krīzes dēļ savas mājas bijuši spiesti pamest 34 tūkstoši ukraiņu. ANO norāda, ka tā Ukrainā identificējusi 19 tūkst. pārvietotu personu, taču vietējo varasiestāžu aplēses liecina, ka rajonos, kuros ANO neveic novērošanu, savas mājas bijuši spiesti pamest vēl 15 tūkst. cilvēku.

Pēdējos gados Latvijā arvien biežāk sevi piesaka veikali, kuri tiek pozicionēti kā tā saucamie outlet

Pēdējo trīs gadu laikā ir atvērti 32 Alkoutlet dzērieni & Vīni veikali, šoruden ZeroSportOutlet plāno atvērt piekto veikalu Latvijā. Pagaidām nav īstenojušās ieceres šādu tirdzniecības formātu iedzīvināt iepirkšanās centra Olimpia 2.stāvā, no tirgus pazudis Outlet Village Toskāna.

Mazajiem jāapvienojas

Labskanīgs tulkojums latviski, šķiet, joprojām šāda tipa tirdzniecības vietām nav atrasts. DB jau pirms vairākiem gadiem rakstīja, ka, pēc speciālistu domām, Latvijā sastopamos t.s. autletus precīzāk būtu saukt par atlaižu veikaliem. Valsts valodas centra (VVC) Valodas kontroles Rīgas reģiona nodaļas vadītājs Viesturs Razumovskis norāda, ka outlet nav sinonīms vārdam veikals, taču atzīst, ka VVC nevar piedāvāt alternatīvu apzīmējumu un iesaka latviskot atlikumu izpārdošanas fenomenu kā zīmolu iepriekšējās kolekcijas izpārdošanas veikalu.

Nozares tirgus mainīsies, un atsevišķām viesnīcām tas būs pārbaudījumu laiks, intervijā DB norāda viesnīcu operatora SIA Mogotel ģenerāldirektore Jeļena Stirna

Fragments no intervijas:

Viesnīcu skaita ziņā operējat ar lielāko Latvijas naktsmītņu tīklu, kam populārākais zīmols ir Wellton, un ir arī Rixwell. Cik liels tas ir un kādi ir attīstības plāni?

Kopumā Latvijā tās ir 11 viesnīcas, no kurām 10 atrodas Rīgā, bet viena Bauskā. Arī viena Tallinas viesnīca ir saistīta ar mums. No 1. aprīļa pārņēmām vēl vienu viesnīcu, kas nu jau sanāk vienpadsmitā Rīgā, un tā atrodas Tirgoņu ielā 9, bijusī Kolonna Hotel Rīga. Tagad – ar nosaukumu Rixwell Domus hotel. Nākotnē sadarbībā ar partneriem operēsim ar vēl septiņām viesnīcām, līgumi ir parakstīti. Trīs no tām būs pieczvaigžņu. Viena neliela, ekskluzīva boutique pieczvaigžņu viesnīca jau tiek celta Kungu ielā. Tāpat būvdarbi notiek trīs ielu stūrī – 11. novembra krastmalā, Minsterejas ielā, Mārstaļu ielā. Tur būs visai liela viesnīca. Ap 250 numuriem, restorānu augšējā stāvā, ar skatu uz Daugavu, pilnvērtīgu SPA kompleksu. Tuvākajos trīs gados atvērsies trīs no minētajām septiņām viesnīcām. Svarīgi saprast, ka esam operators. Tā var būt gan jau esoša viesnīca vai jauns attīstības projekts, kur tālāk nodrošinām operatīvo saimniecisko darbību. Kā galveno mērķi esam izvirzījuši nokļūšanu arī citos tirgos. Ļoti interesants un pievilcīgs tirgus ir Tallinā. Sadarbībā ar investoriem skatāmies arī uz Lietuvas pusi. Plāni ir attīstīties Eiropā un vēlāk visā pasaulē. Uzskatu, ka mums jau ir veiksmīgs starts.

Ieva Plaude

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Pēc desmit Bavārijā pavadītiem gadiem zīmola "Kolonna" izveidotāja un bijusī uzņēmuma "Douglas Baltic" līdzīpašniece Ieva Plaude ir atgriezusies Latvijā, lai vadītu investīciju fondu, kura mērķis ir ieguldīt Baltijas valstu uzņēmumos, kas darbojas mazumtirdzniecībā un pakalpojumu sfērā.

"Esmu jaunas dzīves sākumā, formulēju savas vēlmes un plānus nākamajiem desmit gadiem, – ja mana pieredze un atziņas var noderēt citiem, neslēpju sveci zem pūra un ar prieku tajās dalos," žurnālam "Dienas Bizness" saka "Lawrence Asset Management" izpilddirektore.

"Latvija ir mana dzimtene, latviešu valoda ir mana dzimtā valoda. Man ir tikai viena dzīve. Maniem bērniem daudz svarīgāks būs tas, ko es esmu devusi Latvijai, nevis nopelnījusi lielākas naudas summas kaut kur svešumā," viņa atzīst.

"Tas, ka Latvija ir nomale, pēdējais ciems pa ceļam uz Krieviju, lai kā mums arī varētu nepatikt, tomēr ir fakts. Vai mēs to pieņemam un izmantojam savā labā, ir atkarīgs no mums. Manuprāt, tas, ka Latvijā ir atvērta un salīdzinoši ļoti neliela ekonomika, to var nedaudz vairāk pasargāt no krīzēm," viņa teic.

Skaistuma un veselības kults diktē toni arī darba tirgū, ārējie dotumi tiek ņemti vērā arī personāla atlasē, īpaši, ja darbs saistīts ar klientu apkalpošanu.

Skaistuma kults ir bijis visos laikos, taču mūsdienās plašsaziņas līdzekļi, izklaides un skaistumkopšanas industrija ir kultivējuši pārliecību, ka tie, kas labi izskatās, ir tie veiksmīgākie. Piemēram, Kolonnas moto kopš uzņēmuma pirmsākumiem, ir bijis: «Tu labi izskaties, Tev veicas!»

«Taču veiksme nenāk tāpat vien. Lai sasniegtu panākumus, labi justos un izskatītos, ir smagi jāstrādā un jāiegulda sevī,» uzsver Taka Spa vadītāja Lolita Millersone. Pēc viņas teiktā, ikviens cilvēks, kas novērtējis labu atpūtu un atguvis veselību caur ūdeni (Sanus per Aquam), jau ir veiksminieks.