Izsole, kurā bija plānots pārdot maksātnespējīgā SIA Triāls Valmieras ražotni, nav notikusi, jo nebija pieteicies neviens pretendents, DB pastāstīja maksātnespējas administrators Alvis Marga.

Viņš arī norādīja, ka nākamā nedēļā tiks sludināta jauna izsole ar pazeminātu sākuma cenu. Savukārt pati izsole varētu notikt maija sākumā. Valmieras ražotnes sākumcena bija noteikta 1,2 miljoni latu.

Jāatgādina, ka šā gada februārī tika nosolīta Lielvārdes ražotne bez iekārtām par 69 tūkstošiem latu un to iegādājās ir iegādājies SIA Latectus, kas ir SEB bankas nekustamā īpašuma pārvaldīšanas uzņēmums. SEB banka ir arī viens no lielākajiem nodrošinātajiem kreditoriem.

Iepriekš SEB bankas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Agnese Strazda norādīja: «Latectus kā jebkurš cits uzņēmums vai privātpersona var piedalīties izsolē, lai iegādātos īpašumu. Tā tas ir noticis arī attiecībā uz Triālu. Pēc tiesas lēmuma par maksātnespēju vai nu tiesas izpildītājs vai maksātnespējas administrators iniciē īpašumu tālāku realizāciju, lai apmierinātu dažādu kreditoru prasības. Šī ir viena no tādām izsolēm. Šobrīd netiek plānota tā tālāka pārdošana.»

Rīgas Centra rajona tiesa šodien sanāca uz trešo tiesas sēdi ASK Rīga maksātnespējas lietā un ar šā gada 24. aprīli atzina biedrību par maksātnespējīgu.

Jau vakar (8. jūnijā) Rīgas Centra rajona tiesa sanāca uz otro sēdi, kurā administratore lietai pievienoja ziņojumu ar pazīmēm, kas varētu liecināt par biedrības ASK Rīga maksātnespēju, ziņo esports.lv. Tāpat kļuva zināms, ka biedrības parādsaistības būtiski pārsniedz aktīvus. Kopējie ASK Rīga parādi šobrīd ir 1.4 miljoni latu. Visas lietā iesaistītās puses atzina, ka ir pazīmes par kluba maksātnespēju, un tiesa noteica, ka lēmums šajā lietā tiks paziņots trešdien.

Šodien Rīgas Centra rajona tiesā tika paziņots lēmums šajā lietā, biedrību ASK Rīga atzīstot par maksātnespējīgu ar 2009. gada 24. aprīli. Tāpat tiesa lēma, ka biedrībai jāsamaksā valsts nodeva (100 Ls) abiem prasītājiem - Gatim Jahovičam un ceļojumu aģentūrai Airtour.lv. Aprīlī tiesā tika iesniegti divi pieteikumi par kluba maksātnespējas procesa ierosināšanu. Vienu iesniedza bijušais šī kluba spēlētājs Gatis Jahovičs, otru ceļojumu aģentūra Airtour.lv

Mājokļu projektu Tekstiliāna, Brūkleņu parks, SunDays attīstītājs Capitolia Group atzīts par maksātnespējīgu, liecina Maksātnespējas reģistra dati.

Toreiz tika norādīts, ka uzņēmuma projektos Tekstiliana un SunDays fonds savu ieguldījumu jau ir veicis, bet finansējumu projektu tālākai attīstībai nodrošinās vietējās bankas. Tekstilianai Nordea banka bija apstiprinājusi projekta būvniecības finansējumu 100 % apmērā. Bija saņemta būvatļauja. Kopējas investīcijas projektā plānotas aptuveni 55 miljoni eiro. Sundays kompleksā Jūrmalā, Vaivaros tika plānots investēt vairāk nekā 100 miljonus eiro.

Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā pieteikumu atzīt Capitolia Group par maksātnespējīgu bija iesniegusi SIA Kuģu stūris. Tiesa prasību apmierināja. Maksātnespējas reģistrā ieraksts veikts 28. maijā.

Maksātnespējīgā SIA Triāls Lielvārdes ražotni bez iekārtām ir plānots izsolīt 25.februārī. Sākuma cena ražotnei noteikta 20 tūkstoši latu, Db pastāstīja uzņēmuma administrators Alvi Marga.

Savukārt 25.martā tiks izsolīta Valmieras ražotne ar visām iekārtām. Valmieras ražotnes sākuma cena ir noteikta 1.2 miljoni latu. A.Marga arī norādīja, ja Valmieras ražotni neizdosies nosolīt, viņš plāno sasaukt kreditoru sapulci, kurā piedāvās mainīt pārdošanas kārtību un izsolīt atsevišķi iekārtās un nekustamo īpašumu.

Administrators Db arī norādīja, ka interese par izsolāmajiem Triāls objektiem esot. Cilvēki nākot, runājot un interesējoties, taču pagaidām A.Marga vēl nejūtot, ka kāds būtu gatavs izteikt konkrētu piedāvājumu iegādāties vienu vai otru īpašumu un kustamo mantu. Ja veikšoties labi un abas izsoles noslēgsies veiksmīgi, vairāk neko izsolīt neesot plānots, piebilst A.Marga.

Septembra beigās mēģinās atkārtoti izsolīt maksātnespējīgā SIA Triāls trīs nekustamos īpašumus. Šī jau būs trešā reize, kad izsolīs šos īpašumus, liecina informācija oficiālajā laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

Plānots izsolīt zemes gabalu 3,5 tūkst. kvadrātmetru platībā Rūpniecības ielā 1, Valmierā. Nekustamā īpašuma novērtējums ir 5,8 tūkst. Ls, bet izsoles sākumcena – 3,48 tūkst. Ls.

Izsolē tiks piedāvāts arī zemes gabals 4,09 tūkst. kvadrātmetru platībā Rūpniecības ielā 5, Valmierā. Nekustamā īpašuma novērtējums ir 19,1 tūkst. Ls,bet izsoles sākumcena – 11,46 tūkst. Ls, un zemes gabala 3,41 tūkst. kvadrātmetru platībā arī Rūpniecības ielā 1, Valmierā. Šī nekustamā īpašuma novērtējums ir 5,6 tūkst. Ls, izsoles sākumcena noteikta 3,36 tūkst. Ls apmērā. Hipotekāro kreditoru šiem īpašumiem nav, teikts sludinājumos. Izsoles notiks 27.septembrī.

«Bez šaubām, sākumā man nebija vēlēšanās attīstīt Valmierā gaļas kombinātu - vienkārši es no tā neko nejēdzu. Tikai, galu galā, pateicoties pilsētas mēram...,» sacījis Krievijas multimiljonārs Sergejs Čerņins, kurš nopirka Valmieras gaļas kombinātu Triāls.

Intervijā žurnālam Ir, jautāts, vai viņu pierunāja, multimiljonārs atbildējis: «Jā, pierunāja. Pats pēc tam nodomāju: darīt kaut ko jaunu - arī tas ir interesanti. Tagad esmu sācis sarunas ar liela mēroga Krievijas tirgotājiem, lai varētu atjaunot kombināta darbību.»

«Vai nav bail bez pieredzes? Ja ir nauda, var tepat uz vietas nolīgt pieredzējušu komandu, un to mēs jau esam izdarījuši. Tie ir cilvēki no gaļas biznesa, no vietējās tirdzniecības, viņi visus pazīst. Turklāt man pašam ir zināma reputācija, teikšu bez liekas pieticības - esmu «vīrs un vārds»,» skaidrojis S. Čerņins.

Bankrotējušais gaļas pārstrādes uzņēmums SIA Triāls likvidēts, un reģistrēta tā izslēgšana no Komercreģistra.

Par to liecina ieraksts Lursoft datu bāzē. Jāatgādina, ka viens no lielākajiem gaļas pārstrādes uzņēmumiem SIA Triāls par maksātnespējīgu tika pasludināts no 2009. gada 30. aprīļa. Maksātnespējas procesa lieta pret Triālu tika ierosināta pēc Valsts Ieņēmumu dienesta (VID) pieteikuma.

Tā paša gada novembrī uzņēmuma kreditori nolēma sākt bankrota procedūru. Uzņēmumam kopumā bija 272 kreditori un kopējā prasījumu summa bija 5,276 miljoni latu. Lielākie nodrošinātie kreditori bija SEB banka, VID, SIA Agro Baltic, Valmieras pilsētas dome un citi. Aprīļa sākumā Valmieras gaļas kombinātu, kurā iepriekš atradās SIA Triāls ražotne, iegādājās Krievijas korporācija GazEnergoStroi, kas paredz atjaunot ražotni un izveidot tehnoloģisko parku vairāku projektu attīstīšanai.

Nākamā gada 24.janvārī nekustamā īpašuma izsolē ar augšupejošu soli plānots izsolīt par maksātnespējīgu atzītās uzņēmējas un Kolonnas grupas dibinātājas Ievas Plaudes Rēlingeres vienu no nekustamajiem īpašumiem.

Oficiālajā laikrakstā Latvijas Vēstnesis norādīts, ka tas ir dzīvokļa īpašums nr.3 (kopīpašuma domājamā daļa no daudzdzīvokļu mājas un zemesgabala), kas atrodas Rīgā, Kaļķu ielā 6-3, ar kopējo platību 157,1 kvadrātmetri.

Nekustamā īpašuma novērtējums un izsoles sākumcena ir 181,4 tūkst. Ls. Šī ir pirmā izsole.Uz nekustamo īpašumu nostiprināta pirmā hipotēka par labu Nordea Bank Finland Plc Latvijas filiālei par kopējo summu 228,41 tūkst. Ls apmērā. Citi hipotekārie kreditori un viņu prasījumi uz nekustamo īpašumu nav zināmi.

Jāatgādina, ka šā gada pavasarī I.Plaudes-Rēlingeres netieši kontrolētajai SIA Strēlnieku 7 izdevās kādam Krievijas pilsonim piederošai Latvijā reģistrētai firmai SIA AP Vecrīga par vairāk nekā 1,75 milj. Ls pārdot zemesgabalu Rīgā, Strēlnieku ielā 7. Zemesgabals Strēlnieku ielā 7 bija viens no tiem I.Plaudes-Rēlingeres maksātnespējas plānā neminētajiem diviem īpašumiem, kurus uzņēmēja marta beigās solījās pārdot par labu kreditoriem.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa otro reiz apmierināja uzņēmējas Kolonnas grupas dibinātājas Ievas Plaudes Rēlingeres pieteikumu par fiziskas personas maksātnespējas atzīšanu.

Parex banka, kas gan spriedumu vēl nav saņēmusi, izskaa nožēlu, ka tiesa atkārtoti nav ņēmusi vērā bankas iesniegtos pierādījumus par I. Rēlingeres-Plaudes iespējami prettiesiskām darbībām saistībā ar aktīvu nobēdzināšanu, tajā skaitā par darbībām, kas veiktas pēc 2010. gada 7. decembra tiesas sprieduma pasludināšanas. Parex banka norāda, ka vairākkārtīgi norādījusi uz I. Plaudes – Rēlingeres veiktajiem darījumiem nolūkā izvairīties no savu saistību izpildes, kā arī to radīto būtisko kreditoru aizskārumu. Tāpat Parex banka ir norādījusi, ka Plaude- Rēlingere maksātnespējas lietā sniegusi nepilnīgu, tātad nepatiesu informāciju par viņai piederošo mantu.

Augstākās tiesas (AT) Senāts šodien atcēla Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2010.gada decembra spriedumu, ar kuru Kolonnas grupas dibinātāja un akcionāre Ieva Plaude-Rēlingere tika atzīta par maksātnespējīgu.

Senāts šodien pēc Ģenerālprokuratūras protesta šo Vidzemes priekšpilsētas tiesas spriedumu atcēla un jautājumu nodeva jaunai izskatīšanai, informēja AT preses sekretāre Baiba Kataja.

Šodien Senāts paziņoja tikai saīsināto lēmumu. Ar tā motīviem būs iespējams iepazīties no 20.jūnija.

Lai gan spriedums par Plaudes-Rēlingeres maksātnespējas pasludināšanu un bankrota procedūras sākšanu ir atcelts, tiesā ir ierosināta viņas maksātnespējas lieta. Administratoram samaksātā atlīdzība nav jāatmaksā, savukārt laikā no maksātnespējas procesa pasludināšanas veiktās īpašuma izsoles tiesas ceļā var apstrīdēt kreditori.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šodien, 24.augustā, atkārtoti izskatīs Kolonnas grupas dibinātājas Ievas Plaudes-Rēlingeres pieteikumu par maksātnespējas procesa pasludināšanu, liecina informācija tiesu sistēmas portālā pieejamā informācija.

Jāatgādina, ka Augstākās tiesas (AT) Senāts maijā atcēla iepriekšējo Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2010.gada decembra spriedumu, ar kuru I. Plaude-Rēlingere tika atzīta par maksātnespējīgu.

Senāts pēc Ģenerālprokuratūras protesta šo tiesas spriedumu atcēla un jautājumu nodeva jaunai izskatīšanai. DB jau rakstīja, ka Ģenerālprokuroratūra šā gada 25.februārī iesniedza protestu par I.Plaudes-Rēlingeres maksātnespēju. Ar lūgumu iesniegt protestu par viņas atzīšanu par maksātnespējīgu Ģenerālprokuratūrā vērsās a/s Parex banka.

Kā iepriekš skaidroja Parex pārstāve Marita Ozoliņa-Tumanovska, banka tiesas lēmumu, atzīstot I.Plaudi-Rēlingeri par maksātnespējīgu, uzskata par nepamatotu un norāda, ka lietas izskatīšanā pieļauti būtiski procesuālo un materiālo tiesību normu pārkāpumi.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa augusta beigās atkārtoti izskatīs Kolonnas grupas dibinātājas Ievas Plaudes-Rēlingeres pieteikumu par maksātnespējas procesa pasludināšanu, liecina informācija tiesu sistēmas portālā pieejamā informācija.

Jāatgādina, ka Augstākās tiesas (AT) Senāts maijā atcēla iepriekšējo Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2010.gada decembra spriedumu, ar kuru I. Plaude-Rēlingere tika atzīta par maksātnespējīgu.

Senāts pēc Ģenerālprokuratūras protesta šo tiesas spriedumu atcēla un jautājumu nodeva jaunai izskatīšanai. DB jau rakstīja, ka Ģenerālprokuroratūra šā gada 25.februārī iesniedza protestu par I.Plaudes-Rēlingeres maksātnespēju. Ar lūgumu iesniegt protestu par viņas atzīšanu par maksātnespējīgu Ģenerālprokuratūrā vērsās a/s Parex banka.

Kā iepriekš skaidroja Parex pārstāve Marita Ozoliņa-Tumanovska, banka tiesas lēmumu, atzīstot I.Plaudi-Rēlingeri par maksātnespējīgu, uzskata par nepamatotu un norāda, ka lietas izskatīšanā pieļauti būtiski procesuālo un materiālo tiesību normu pārkāpumi.

Tirgotāja SIA "Elkor centrs" pasludināts par maksātnespējīgu, liecina Maksātnespējas reģistrā pieejamā informācija.

Rīgas pilsētas tiesa uzņēmumu par maksātnespējīgu pasludinājusi trešdien, 21.februārī. Par "Elkor centra" maksātnespējas procesa administratoru iecelta Kristīne Kļaviņa.

Kreditoru prasījumi pret parādnieku iesniedzami administratorei līdz 2024.gada 22.martam.

Šogad 21.februārī "Elkor centram" bija Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrēto nodokļu parāds 73 435 eiro apmērā.

Jau vēstīts, ka VID pērn novembrī "Elkor centram" piemēroja aizliegumu komercķīlas reģistrācijai, pārjaunošanai un grozīšanai, kā arī kapitāldaļu atsavināšanai un pārreģistrācijai.

2022.gadā "Elkor centrs" strādāja ar 3,058 miljonu eiro apgrozījumu un 25 273 eiro peļņu, liecina informācija "Firmas.lv". Uzņēmums reģistrēts 2003.gadā, un tā pamatkapitāls ir 17 066 eiro. "Elkor centra" vienīgā īpašniece kopš pagājušā gada novembra ir pati kompānija.

Samsung tehnikas izplatītājiem par karteli 6.6 milj. sods. Konkurences padome (KP) konstatējusi aizliegtu vienošanos starp pieciem uzņēmumiem - Samsung Electronics Baltics, RD Elektroniks, Proks, Elkor Trade un Rota un K (kādreizējais Tehnoland veikalu tīkla īpašnieks, kam pieteikta maksātnespēja), kas izplata Samsung Electronics Co. Ltd. ražoto tehniku.

Kopumā uzņēmumiem uzlikts naudas sods 6.62 milj. Ls apmērā, kā arī tiesiskais pienākums izstrādāt un ieviest korporatīvos konkurences tiesību ievērošanas noteikumus. «Esam uzdevuši visiem karteļa dalībniekiem izstrādāt programmu konkurences tiesību ievērošanai,» norādīja KP priekšsēdētāja Ieva Jaunzeme, paužot cerības, ka karteļa dalībnieki nāks pretim un piedāvās risinājumus, kā kompensēt patērētājiem radušos zaudējumus.

Samazina soda apmēru

Vēlmi sadarboties ar KP un pārkāpumus līgumu punktos novērst izrādīja divi - Samsung Electronics Baltics un Proks, tāpēc KP soda apmēru samazināja. Sākotnēji Samsung Electronics Baltics tika piemērots sods 3.9% no apgrozījuma, bet šā brīža soda apmērs veido 3.4%. Savukārt Proks soda apmēra īpatsvars samazināts no 3.6 līdz 2.85%, Db paskaidroja KP Juridiskā departamenta direktora vietniece Marika Grunte-Buka. Lai gan KP atzīmē, ka pārkāpuma iniciators ir nācis pretī, Samsung Electronics Baltics zīmola vadītāja Gundega Pie­balga Db informēja, ka nepiekrīt KP lēmumam, ar kuru uzņēmumam tiek pārmesta iesaistīšanās negodīgu konkurenci veicinošās darbībās.

Pēc publiski izskanējušās informācijas par gaidāmo iepirkšanos Latvijā, Lietuvas gaļas pārstrādes uzņēmums Biovela Group saņēmis vismaz piecus zvanus ar piedāvājumiem no Latvijas uzņēmumiem.

To Db uzzināja Lietuvas uzņēmumā. Vairāku nelielu uzņēmumu pārstāvji zvanījuši, lai izteiktu piedāvājumus tos nopirkt. Šo kompāniju vārdi gan netiek konkretizēti.

Db jauz ziņoja, ka Biovela Group varētu iegādāties vienu vai pat divas kompānijas Latvijā. Lietuvas kompānija darījumā ir gatava investēt 10-15 miljonus latu. Starptautiskie eksperti kompānijai ieteikuši pievērst uzmanību septiņiem Latvijas gaļas pārstrādes uzņēmumiem - AS Ruks Cēsu gaļas kombinātam (Ruks), Jelgavas gaļas kombinātam, Tukuma gaļas kombinātam, AS Talsu gaļa, SIA Triāls, SIA Forevers un M.V.A. Biovela iecerējusi kāpināt savu tirgus daļu Latvijā līdz 25 % tuvāko divu trīs gadu laikā, ko pašmāju gaļas pārstrādes uzņēmumi vērtē skeptiski.

Uzņēmējs Gunārs Ķirsons jau šogad plāno atvērt jaunu ātrās ēdināšanas restorānu Rīgā, ko tālāk varētu izvērst kā restorānu ķēdi ne tikai Latvijā, bet ar franšīzes starpniecību arī ārzemēs.

Restorāna nosaukums nesīs Ķirsona uzvārdu, bet par tā atrašanās vietu lēmums šobrīd vēl nav pieņemts. Notiek sarunas ar Rīgas domi un privātīpašniekiem, db.lv pastāstīja Gunārs Ķirsons. Ēdināšanas uzņēmuma koncepcija paredz iespēju produkciju ņemt līdzi, piedāvājot «veselīgus burgerus». «Cilvēki ir sākuši mīlēt burgerus. Pasaule pie tiem ir pieradināta. Rūpēsimies, lai cilvēki ar šo pārtiku uzņemtu enerģiju, bet centīsimies to piedāvāt interesantākā un labākā veidā,» saka uzņēmējs.

G. Ķirsons atzīst, ka sākotnējais plāns bija restorānu atklāt jau augustā, taču «dzīve plānos ienes korekcijas». «Līdzekļus pirmā restorāna atvēršanā ieguldīs uzņēmējs Vladimirs Šestakovs, kurš man ir palīdzējis jau iepriekš,» atklāja G. Ķirsons. DB iepriekš rakstīja, ka V. Šestakovs ir Krievijas pilsonis, G. Ķirsona uzņēmuma Daugmales projekti līdzīpašnieks, SIA GKVS valdes loceklis un Lido džudo kluba valdes priekšsēdētājs.

Lai gan Gunārs Ķirsons iepriekš pauda pārliecību, ka viņam piederošos īpašumus izsolē nepārdos, maksātnespējīgais uzņēmums SIA Dizaina projekti otrajā izsolē nosolīts par 3 miljoniem Ls.

Uzņēmuma administrators Ilmārs Krūms Db atzina, ka otrā Dizaina projektu izsole beigusies veiksmīgi un uzņēmums nosolīts par 3 miljoniem Ls. Izsoles sākumcena bija 1,875 miljoni Ls un tajā piedalījās vairāki dalībnieki. Iepriekš pirmajā izsolē, kad sākumcena bija 2,5 miljoni Ls, nebija pieteicies neviens pretendents. I. Krūms pagaidām neatklāja, kurš ir izsoles uzvarētājs. Tas būs zināms mēneša laikā, kad izsoles uzvarētājam jāsamaksā noteiktā summa.

Jau ziņots, ka ar Lido īpašnieku Gunāru Ķirsonu saistītā SIA Dizaina projekti, kuras iepriekšējais nosaukums bija Lido Dizaina rūpnīca, par maksātnespējīgu tika pasludināta pagājušā gada decembrī. Tāpat Db.lv jau vēstīja, ka Dizaina projekti pieteikto un atzīto nenodrošināto kreditoru prasījumu kopējā summa veido 11,97 milj. Ls, liecina Maksātnespējas reģistrā publicētā informācija.

Gadījumā, ja netiks atcelts Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas spriedums par veikalu IKI un Cento apsaimniekotāja Palink maksātnespējas pasludināšanu, kompānijas akcionāri gatavi tiesāties ar Latvijas valsti, lai piedzītu materiālo un morālo kompensāciju, ceturtdien žurnālistiem pavēstīja Lietuvas Palink dibinātājs un akcionārs Olivers Ortics (Oliver Ortiz).

«Mēs ceram, ka šis smieklīgais lēmums [par maksātnespējas pasludināšanu] tiks atcelts,» norādīja Ortics un piebilda, ka pretējā gadījumā kompānijas akcionāri taisnību meklēs Eiropas institūcijās.

Pēc viņa teiktā, process, kādā Palink tika pasludināts par maksātnespējīgu, bijis kā banānu republikā, lai gan Latviju par tādu nevar uzskatīt.

Tikmēr auditorkompānija PricewaterhouseCoopers, kas ir Palink likumīgais auditors gan Latvijā, gan Lietuvā paziņoja, ka veikalu tīkla Iki un Cento operatora Palink audita procesā līdz pagājušā gada 31.decembrim neesot konstatētas nekādas ar uzņēmuma maksātspēju saistītas problēmas.

Atklātā izsolē trešdien pārdoti a/s DK Holding piederošie 49 % SIA Douglas Baltic kapitāla daļu.

DK Holding bija Ievai Plaudei-Rēlingerei pastarpināti piederošs uzņēmums. Douglas Baltic kapitāla daļas iegādājusies UAB Fragrances International, Lietuvas vadošā kosmētikas kompānija ar 20 gadu ilgu pieredzi kosmētikas zīmolu attīstībā, mazumtirdzniecībā un izplatīšanā Baltijas valstīs, informē I. Plaudes – Rēlingeres pārstāvis Juris Pētersons.

Darījums noticis I.Plaudes-Rēlingeres maksātnespējas procesa ietvaros. Par pārdotajām kapitāla daļām iegūtie 1,6 miljoni eiro tiks sadalīti starp kreditoriem, tai skaitā a/s Reverta (agrāk – a/s Parex banka), un par šo summu samazinās kopējā parādu summa I.Plaudes-Rēlingeres kreditoriem. Ieva Plaude-Rēlingere paudusi personīgu gandarījumu par notikušo darījumu.

Ekonomisko lietu tiesa pasludinājusi likvidējamo "Baltic International Bank" par maksātnespējīgu, pavēstīja bankas maksātnespējas procesa administratore Linda Sniega-Svilāne.

Viņa norāda, ka Ekonomisko lietu tiesa trešdien pasludināja "Baltic International Bank" par maksātnespējīgu un par maksātnespējas procesa administratori iecēla Sniegu-Svilāni.

Sniega-Svilāne informē, ka sākotnēji veiks bankas dokumentu un mantas inventarizāciju, kā arī lietu pārņemšanu no bankas likvidatora.

Tāpat tuvākajā laikā oficiālajā izdevumā "Latvijas vēstnesis" tiks publicēts paziņojums par to, ka kreditoru prasījumi un citu personu prasības, pretenzijas pret banku būs piesakāmas administratorei trīs mēnešu laikā no sludinājuma publicēšanas dienas.

Vienlaikus viņa arī atzīmē, ka kreditoru prasījumi, kas pieteikti bankas likvidācijas procesā, to pieteiktajā apmērā atkārtoti nebūs jāpiesaka.

Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa vakar, 5.decembrī, atkārtoti ir ierosinājusi SIA Baltijas Aviācijas sistēmas (BAS) maksātnespējas procesa lietu, liecina Maksātnespējas aģentūras mājaslapā esošā informācija.

Ar pieteikumu tiesā vēlreiz vērsās SIA "Finanšu restrukturizācijas risinājumi". Maksātnespējas procesa administratora kandidāts pagaidām ir Inese Rimdžus.

Lietu paredzēts izskatīt 19. decembrī plkst.11.30, liecina informācija tiesu portālā tiesas.lv.

Jau ziņots, ka Rīgas rajona tiesa 15.jūnijā noraidīja trīs kompāniju pieteikumus atzīt par maksātnespējīgu uzņēmumu BAS. Uzņēmumu par maksātnespējīgu bija lūgušas atzīt Finanšu restrukturizācijas risinājumi un SIA Eurobalt Junipro, kā arī SIA Mateks.

Eurobalt Junipro advokāts Zigurds Krastiņš iepriekš atzina, ka BAS maksātnespējas pieteikums iesniegts 36 000 latu parāda dēļ par juridiskajiem pakalpojumiem. Krastiņš lūdza tiesu ņemt vērā to, ka BAS vēl papildus ir saistības pret viņa pārstāvēto kompāniju 80 tūkst. eiro (56 tūkst. latu) apmērā, un arī šis jautājums būtu vērtējams, lemjot par BAS maksātnespēju.

Lai gan faktiski apritē bijis krietni senāk, maksātnespējas jēdziens īpaši aktuāls kļuvis pēdējos pāris gados, kas, ņemot vērā ekonomiskās situācijas svārstības, ir gluži loģiski. Tiesa gan, šā gada sākumā jaunas kaislības uzjundīja strīds, kuram, iespējams, ir mazāk sakara ar ekonomisko situāciju kā salīdzinoši jaunā Maksātnespējas likuma nepilnībām.

Bez šaubām, es runāju par SIA Palink pretrunīgo gadījumu, kad tiesa pasludināja minētā uzņēmuma maksātnespējas procesu, balstoties uz viena kreditora prasījumu. Būtiski, ka šāds lēmums nav tikai formalitāte, bet pēc būtības nozīmē, ka par uzņēmuma turpmāko likteni vairs nevar lemt tā vadība, bet gan tiesas iecelts maksātnespējas procesa administrators un kreditori.

Par šo spriedumu Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētājam protestu iesniedza Latvijas Republikas ģenerālprokurors, bet paša uzņēmuma īpašnieki vērsās Eiropas Komisijā ar oficiālu sūdzību, lūdzot piemērot Latvijas valstij sankcijas, ja spriedums netiks atcelts. Ģenerālprokurors arī pauda publisku viedokli, ka uzņēmumu nevar atzīt par maksātnespējīgu maza parāda dēļ. Protams, paliek jautājums – kas ir «mazs parāds»? Kas vienam ir mazs, citam varbūt ir puse kopējā apgrozījuma.