Lai gan faktiski apritē bijis krietni senāk, maksātnespējas jēdziens īpaši aktuāls kļuvis pēdējos pāris gados, kas, ņemot vērā ekonomiskās situācijas svārstības, ir gluži loģiski. Tiesa gan, šā gada sākumā jaunas kaislības uzjundīja strīds, kuram, iespējams, ir mazāk sakara ar ekonomisko situāciju kā salīdzinoši jaunā Maksātnespējas likuma nepilnībām.
Bez šaubām, es runāju par SIA Palink pretrunīgo gadījumu, kad tiesa pasludināja minētā uzņēmuma maksātnespējas procesu, balstoties uz viena kreditora prasījumu. Būtiski, ka šāds lēmums nav tikai formalitāte, bet pēc būtības nozīmē, ka par uzņēmuma turpmāko likteni vairs nevar lemt tā vadība, bet gan tiesas iecelts maksātnespējas procesa administrators un kreditori.
Par šo spriedumu Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētājam protestu iesniedza Latvijas Republikas ģenerālprokurors, bet paša uzņēmuma īpašnieki vērsās Eiropas Komisijā ar oficiālu sūdzību, lūdzot piemērot Latvijas valstij sankcijas, ja spriedums netiks atcelts. Ģenerālprokurors arī pauda publisku viedokli, ka uzņēmumu nevar atzīt par maksātnespējīgu maza parāda dēļ. Protams, paliek jautājums – kas ir «mazs parāds»? Kas vienam ir mazs, citam varbūt ir puse kopējā apgrozījuma.
Tomēr – kā varēja rasties situācija, kad liels un faktiski maksātspējīgs uzņēmums nonāk šādā situācijā? Lai arī šajā situācijā ir dažādi blakus iemesli, galvenie cēloņi meklējami maksātnespējas likumdošanā. Iepriekšējais regulējums paredzēja, ka uzņēmumu, pamatojoties uz kreditora iesniegtu pieteikumu, varēja pasludināt par maksātnespējīgu tikai tad, ja tā parādsaistību apjoms pārsniedza aktīvu vērtību. Citiem vārdiem, ja uzņēmums spēja iesniegt pozitīvu bilanci, pasludināt tā maksātnespējīgu faktiski nebija iespējams. Plašāk šī metode bija pazīstama kā «bilances tests». Savulaik tā, piemēram, no maksātnespējas pasludināšanas veiksmīgi izvairījās SIA DHL Latvia, kuras aktīvi izrādījās lielāki par saistībām.
Pieņemot jauno Maksātnespējas likumu, kas stājās spēkā 2010. gada rudenī, «bilances tests» tajā netika iekļauts, un patlaban, lemjot par uzņēmuma maksāt(ne)spēju, izšķiroša nozīme ir tam, vai uzņēmums norēķinājies ar pieteikumu iesniegušo kreditoru vai nē. Izstrādājot jauno likumu, «bilances testa» metode tika pilnībā atcelta, tās vietā paaugstinot parāda slieksni un ieviešot depozītu. Citiem vārdiem, par patiešām nelieliem parādiem uzņēmumi var neuztraukties, jo kreditoram lietas ierosināšana izmaksā vismaz 700 latu. Tomēr reāli apdraudēti ir lielie uzņēmumi, kuriem ir ievērojami aktīvi, bet arī ievērojamas saistības, kuras tie regulāri pilda, tomēr kādā brīdī var būt aizķeršanās. Tādās situācijās patlaban iespējams līdzīgs iznākums, kā jau pieminētajam Palink.
Likuma izstrādes gaitā maksātnespējas jomas profesionāļi – tostarp arī es – jau brīdināja, kādas sekas varētu radīt atteikšanās no «bilances testa», radot atsevišķiem uzņēmējiem iespēju izmantot likumu kā parādu piedziņas instrumentu. Patlaban, balstoties uz iepriekš minētā tiesas sprieduma pretrunīgo dabu, tiek runāts par likuma grozījumiem. Būtiski gan šādas izmaiņas viena sprieduma ietekmē nesasteigt un līdz ar «bilances testu» neatjaunot iepriekšējā regulējuma trūkumus – minētā metode ļaunprātīgiem parādniekiem deva iespēju ilgstoši izvairīties no saistību izpildes, arvien pasliktinot savu stāvokli un vēl vairāk samazinot neizbēgamās maksātnespējas ietvaros atgūstamo kreditoru prasījumu apjomu.
Viens no veidiem, kā šo trūkumu mazināt, ir – atjaunojot iepriekšējo administratoru iecelšanas kārtību un dodot tiesības administratoriem objektīvi novērtēt uzņēmuma situāciju. Tai pašā laikā – neatkarīgi no tā, kā tiks grozīts likums, - uzņēmumiem ieteiktu nepaļauties uz to, ka esi liels, varens, bet mazie kreditori tāda «sīka vienība» vien ir. Kā redzams, praksē arī lielajiem var nākties piedzīvot ļoti nepatīkamus brīžus. Bet līdzīgos gadījumos tam, ar kādu saskārās Palink, der atcerēties, ka uz kreditora brīdinājumiem jāatbild rakstveidā un ar skaidru pamatojumu parāda atmaksas kavējumam vai parāda neatzīšanai (nepietiks uzrakstīt vien to, ka šādu parādu neatzīstat), bet gadījumā, ja kreditors tomēr iesniedzis jūsu maksātnespējas pieteikumu – nekavējoties pašiem vērsties ar prasību tiesā, apstrīdot kreditora prasījumu. Ja vien patiešām tas ir nepamatots.