Kopš ABLV Bankas pašlikvidācijas procedūras uzsākšanas 2018. gadā skaidrību ir ieguvuši tikai pirmās kārtas kreditori, kuriem bankas kontā nebija vairāk par 100 000 eiro un kuriem izmaksāta valsts garantētā atlīdzība. Pārējie kreditori, kuriem naudas līdzekļi kontā pārsniedza 100 000 eiro, joprojām ir neziņā par to, kad atgūs savu naudu, ja vispār to atgūs, jo ABLV bankas likvidatori noteikuši kreditoriem nepārskatāmas procedūras. Līdz šim kreditoriem tika uzspiesti šaubīgi likvidācijas noteikumi un pieprasītas detalizētas atskaites par visiem, pat ļoti vēsturiskiem darījumiem, bet pašiem kreditoriem nav atstātas pienācīgas iespējas aizsargāt sevi pret ABLV bankas noteikto lietu kārtību un necaurspīdīgām anti-money laundering (AML) pārbaudes procedūrām. Ir vērts apskatīt dažus piemērus un viedokli no kreditoru skatu punkta, kādi pārkāpumi saskatāmi ABLV bankas likvidācijas noteikumos.

Cik saistoši kreditoriem ir ABLV bankas likvidācijas noteikumi?

ABLV bankas pašlikvidācijas procesa pamatā ir kreditora prasījuma izskatīšanas kārtība, kuras rezultātā naudas līdzekļu izmaksa kreditora prasījuma apmierināšanai var tikt atlikta vai atteikta, pamatojoties uz likvidējamās ABLV banka likvidācijas noteikumos noteikto pārbaudi.

Lai panāktu tieši šādu kreditora prasījuma izskatīšanas kārtību un kreditora piekrišanu pārbaudes veikšanai, ABLV banka saviem kreditoriem izstrādāja īpašu veidlapu, izvietojot to savā tīmekļa vietnē www.ablv.com un nosakot, ka brīvā formā sagatavotajam prasījumam ir jāsatur visa tā informācija, ko satur veidlapa. Šajā īpašajā veidlapā tika iekļauts apliecinājums, ka parakstot pieteikumu, kreditors piekrīt likvidējamās ABLV bankas likvidācijas noteikumiem.

Maksātnespējīgās būvkompānijas MTK Construction (bij. Kalnozols celtniecība) kreditori kārtējā sapulcē pieņēmuši lēmumu par uzņēmuma bankrota procedūras sākšanu, liecina Maksātnespējas reģistra informācija.

Maksātnespējas pieteikumu pret MTK Construction iesniedza betona izstrādājumu ražotājs HC Betons. Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa uzņēmumu par maksātnespējīgu pasludināja pērnā gada 30.jūnijā. MTK Construction maksātnespējas procesa administratore Ilze Gulbe DB iepriekš informēja, ka uzņēmums betona izstrādājumu ražotājam parādā palicis aptuveni 31 tūkstoti latu.

DB jau ziņoja, ka iepriekš MTK Construkction maksātnespēju pieteica 2008.gada augustā un to pieteica SIA Vides dizaina grupa. Vēl iepriekš ar lūgumu atzīt MTK Construction maksātnespēju tiesā vērsies arī kāds Feodors Kiosa, taču toreiz uzņēmuma maksātnespējas process vēl netika ierosināts. Savukārt vēl agrāk par parāda piedziņu no uzņēmuma vērsies arī SIA Pilsētmāju institūts Urban Art, kā arī jau pieminētā SIA Vides dizaina grupa.

Būvkompānija SIA MTK Construction (bij. Kalnozols celtniecība) atzīta par maksātnespējīgu un tai pasludināts maksātnespējas process, liecina uzņēmumu reģistra dati.

Maksātnespējas pieteikumu pret MTK iesniegusi betona izstrādājumu ražotājs HC Betons. MTK maksātnespējas procesa administratore Ilze Gulbe Db.lvinformēja, ka uzņēmums betona izstrādājumu ražotājam parādā palicis aptuveni 31 tūkstoti latu, bet uzņēmumam Sajers Doors aptuveni 22 tūkstošus latu. Pārējie MTK kreditori no 30.jūnja savas prasības pret debitoru var izvirzīt līdz 30.augustam.

Db jau ziņoja, ka pēdējoreiz MTK Construkction maksātnespēja pieteikta pērn augustā un to pieteica SIA Vides dizaina grupa. Vēl iepriekš ar lūgumu atzīt MTK Construction maksātnespēju tiesā vērsies arī kāds Feodors Kiosa, taču toreiz uzņēmuma maksātnespējas process vēl netika ierosināts. Savukārt vēl agrāk par parāda piedziņu no uzņēmuma vērsies arī SIA Pilsētmāju institūts Urban Art, kā arī jau pieminētā SIA Vides dizaina grupa.

Likvidējamās "ABLV Bank" likvidācijas izmaksas pārsniegs sākotnēji plānotās, taču kreditoriem nav pamata uztraukties par to, ka izmaksu pieauguma dēļ varētu nepietikt līdzekļu viņu prasījumu apmierināšanai, sacīja bankas likvidators, zvērināts advokāts Jānis Rozenbergs.

"Mums ir gan optimistiskie scenāriji, gan pesimistiskie scenāriji, un tie cipari būtiski atšķiras. Taču pieaugums varētu būt par vairākiem desmitiem miljonu eiro," teica Rozenbergs.

Viņš minēja, ka tostarp piesaistīto auditoru EY darba apmaksai par kreditoru pārbaudēm sākotnēji bija iecerēts atvēlēt 30 miljonus eiro, bet process ar metodoloģijas gatavošanu, saskaņošanu, precizēšanu, uzlabošanu un iekšējo procedūru pielāgošanu izrādījās būtiski apjomīgāks, nekā tas sākotnēji bija plānots. Tādēļ šobrīd samērā droši var teikt, ka EY darba apmaksa pārsniegs šos 30 miljonus eiro.

Tāpat arī pārējās bankas likvidācijas izmaksas, pēc Rozenberga teiktā, visdrīzāk, būs lielākas, nekā sākotnēji bija plānots.

Pagājušajā gadā likvidēts nepilns 21 tūkstotis uzņēmumu, tā sasniedzot visu laiku antirekordu, taču šis gads rekordu gāzīs – gada pirmajos septiņos mēnešos likvidēti jau vairāk nekā 18 tūkstoši uzņēmumu. No tiem vairākums jeb 94,9%, ir sabiedrības ar ierobežotu atbildību, liecina Lursoft dati.

Lursoft izpētījis, cik ilgs bijis šogad likvidēto uzņēmumu mūžs, cik bieži tiem pirms likvidācijas jau bija apturēta saimnieciskā darbība, un cik daudzos gadījumos likvidētā uzņēmuma īpašniekam pieder daļas arī citās kapitālsabiedrībās.

9 fakti 2019. gada pirmajos 7 mēnešos likvidētajiem uzņēmumiem:

2019.gada 7 mēnešos likvidēts 18 351 uzņēmums; 10,3% likvidēto uzņēmumu bija iecelts likvidators;

70,6% uzņēmumu pirms likvidācijas bija reģistrēti nodrošinājumi;

63,2% pirms likvidācijas bija apturēta saimnieciskā darbība;

34,1% uzņēmumu likvidācijas brīdī bija nodokļu parāds;

6% no likvidētajiem uzņēmumiem iesnieguši pārskatus par 2018.gadu;

50,5% no visiem šogad likvidētajiem uzņēmumiem, kuri iesnieguši 2018.gada pārskatus, norādījuši, ka to apgrozījums pērn bijis 0 eiro;

Reforma liek uzdot jautājumu, vai tajā paslēpta viltība paņemt labos aktīvus un atstāt bešā kreditorus.

Kamēr noris sarunas par jaunās valdības veidošanu, šķiet, ir atkal vērts pievērst uzmanību vienam no aizejošās valdības iesāktajiem pārmaiņu procesiem, kas profesionāļu vērtējumā nosaukts par vienu no pēdējā laikā skandalozākajiem. Runa ir par iesākto ostu reformu, kuru kā savu lozungu pieteica Jaunā konservatīvā partija (tagad – Konservatīvie), bet pēc neveiksmes vēlēšanās cenšas to nosaukt par Jaunās Vienotības iniciatīvu un karmisko uzdevumu.

Šā raksta kontekstā Diena uzdeva virkni jautājumu valsts pārvaldes pārstāvjiem par līdzšinējo pieredzi lielu, valsts administrētu uzņēmumu likvidācijas procesos, tostarp saistību kontekstā, kā arī par Valsts ieņēmumu dienesta īstenoto cīņu pret uzņēmumu aktīvu pārnešanu uz jaunu kapitālsabiedrību un attiecīgi saistību nepildīšanu pret valsti. Iepazīstoties ar jautājumiem, Valsts kases pārstāvji Dienai ieteica ar tiem vērsties Ekonomikas ministrijā, kuras pārstāvji savukārt šos jautājumus ieteica adresēt publisko aktīvu pārvaldītājam Prossessor (bijusī Privatizācijas aģentūra). Diemžēl pāradresācijas ķēdīte izrādījās par garu, tādēļ atbildes vakardienas laikā Dienai tomēr neizdevās iegūt.

Rīgas apgabaltiesa noraidījusi Lietuvas kompānijas MG Baltic Investment prasību pret uzņēmēju Valdi Kalnozolu un viņa uzņēmumiem Kalnozols un partneri un SIA Ranka K par 5.87 miljonu latu zaudējumu piedziņu.

Pēc sprieduma stāšanās spēkā būs atceļami arī pieņemtie lēmumi par prasības nodrošināšanu, Db uzzināja tiesā.

MG Baltic Investment bija norādījis, ka tam radušies zaudējumi, jo 2007. gadā uzņēmumam pērkot 51.62 % kapitāldaļu no V. Kalnozola, SIA Ranka K, kā arī SIA Kalnozols un partneri, kapitāldaļu pārdevējiem bija jāsniedz atzinums par finanšu stāvokli uzņēmumā, debitoru parādiem, noslēgtajiem līgumiem u.c., taču pērn vasarā Deloitte Audits Latvia auditori atzinuši sniegtās ziņas par nepatiesām. Patiesībā gan situācija uzņēmumā bijusi sliktāka, kas radījis zaudējumus MG Baltic Investment.

MG Baltic Investment lūdza arī apķīlāt dažādus īpašumus - prasības nodrošināšanai, tomēr šī prasība tika apmierināta tikai daļēji, proti, apķīlāti V. Kalnozola īpašumi R. Kalnozoli, Vasiļi, Bērzmalas, Vinķeles 1 un daļas no īpašuma Liedes ielā 17, Rīgā.

Lietuvas kompānijas MG Baltic Investment strīdā ar uzņēmēju Valdi Kalnozolu un viņa uzņēmumiem par 5.87 miljonu latu zaudējumu piedziņu, saīsinātais tiesas spriedums būs zināms 7. decembrī.

Šodien Rīgas apgabaltiesa izskatīja lietu pēc būtības, Db informēja tiesas preses sekretāre Inese Auniņa.

MG Baltic Investment radušies zaudējumi, jo 2007. gadā uzņēmumam pērkot 51.62 % kapitāldaļu no V. Kalnozola, SIA Ranka K, kā arī SIA Kalnozols un partneri, kapitāldaļu pārdevējiem bija jāsniedz atzinums par finanšu stāvokli uzņēmumā, debitoru parādiem, noslēgtajiem līgumiem u.c., taču pērn vasarā Deloitte Audits Latvia auditori atzinuši sniegtās ziņas par nepatiesām. Patiesībā gan situācija uzņēmumā bijusi sliktāka, kas radījis zaudējumus MG Baltic Investment.

MG Baltic Investment lūdza apķīlāt dažādus īpašumus - prasības nodrošināšanai, tomēr šī prasība tika apmierināta tikai daļēji, proti, apķīlāti V. Kalnozola īpašumi R. Kalnozoli, Vasiļi, Bērzmalas, Vinķeles 1 un daļas no īpašuma Liedes ielā 17, Rīgā.

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa 9. jūnijā skatīs būvkompānijas Latvijas Energoceltnieks (LEC) īpašnieces Alta Property & Construction maksātnespējas lietu.

Prasību iesniedzis Valsts Ieņēmumu dienests (VID), DB uzzināja tiesā. 10. maijā tiesa ierosinājusi maksātnespējas lietu. DB jau rakstīja, ka izsolē 20.maijā izliktas Alta Property & Construction piederošās LEC kapitāldaļas 1,105 miljonu latu vērtībā, kas nozīmē īpašnieku maiņu būvkompānijai LEC. Alta Property & Construction lielākais īpašnieks iepriekš bija Igaunijas investīciju fonda Alta Capital izveidotā Latvijas kompānija Alta Capital Partners, kuru šogad februārī tiesa pasludināja par maksātnespējīgu.

Pēteris Dzirkals Latvijas energoceltnieks padomes loceklis norāda, ka LEC nav nodokļu parādu, un uzņēmums strādā neatkarīgi no akcionāra AS Alta Property & Construction un tā nesaskaņām ar saviem kreditoriem.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir apstiprinājusi RSK apdrošināšanas AS likvidācijas procesa plānu un devusi atļauju tā realizācijai. Saskaņā ar plānu, RSK apdrošināšanas AS šonedēļ uzrunās citus tirgus dalībniekus par viņu ieinteresētību RSK apdrošināšanas AS portfeļu pārņemšanā.

Atbilstoši FKTK 5.martā apstiprinātajam likvidācijas procesa plānam RSK apdrošināšanas AS izsūtījusi vēstules citiem tirgus dalībniekiem, informējot par apdrošināšanas portfeļu pārņemšanas iespējām. Ņemot vērā situāciju apdrošināšanas nozarē, uzņēmums piesardzīgi vērtē tirgus dalībnieku iespējamo interesi par iespēju pārņemt apdrošināšanas portfeļus, jo īpaši tas attiecināms uz privātpersonu veselības apdrošināšanu, kas pašlaik ir zaudējumus nesošs.

Ja citi tirgus dalībnieki neizrādīs interesi par apdrošināšanas portfeļu pārņemšanu, RSK apdrošināšanas AS tuvākās nedēļas laikā vērtēs turpmāko rīcību, lai veiksmīgi realizētu pašlikvidācijas procesu, ņemot vērā apdrošināšanas ņēmēju intereses.

"SEB banka" ir piešķīrusi 3,3 miljonu eiro finansējumu, lai nekustamo īpašumu attīstīšanas un būvniecības kompānija SIA "Castor Construction" starptautiskajā lidostā "Rīga" uzbūvētu jauno sūtījumu apstrādes termināli kurjerpasta kompānijas "DHL Latvia" vajadzībām.

Lēmums par jaunu sūtījumu apstrādes termināli pieņemts līdz ar straujo e-komercijas pieaugumu, lai automatizētā šķirošanas līnijā optimizētu un paātrinātu sūtījumu šķirošanas procesu.

VIDEO: DHL palīdz biznesam pulsēt 

Lielai daļai uzņēmumu savu darbību piebremzējot Covid-19 izraisītās krīzes dēļ, piegādes uzņēmums...

Termināļa ēkas būvniecības kopējās izmaksas ir 6 miljoni eiro, no kurām "SEB banka" finansē 3,3 miljonus eiro, savukārt "Castor Construction" – 2,7 miljonus eiro.

Ints Krasts, "SEB bankas" valdes loceklis, informē: "Neskatoties uz to, ka gan pasaules, gan Latvijas ekonomika pēdējo mēnešu laikā piedzīvoja visai nozīmīgas pārmaiņas, kā rezultātā ļoti daudz nozīmīgu projektu īstenošana tika apturēta, jo teju 70% uzņēmumu izmaiņas ekonomikā ir negatīvi ietekmējušas to apgrozījumu, šis projekts nav to vidū. Mums kā bankai šis ir pirmais attīstības projekts, kuru finansējam lidostā "Rīga", līdz ar to tas ir jauns pavērsiens, lai nākotnē mēs ieguldītu līdzīgu projektu īstenošanā."

Jānis Milzarājs, "Castor Construction" valdes loceklis, skaidro: "Šis ir nozīmīgs projekts ne tikai uzņēmumam "Castor Construction", bet arī "DHL Latvia" un Starptautiskajai Lidostai "Rīga", kas šajā sarežģītajā ekonomiskajā situācijā turpina virzīties uz nosprausto mērķi uzbūvēt termināli ar biroju, gan Latvijas ekonomikai kopumā. Projekts tiek realizēts sadarbībā ar somu investoriem un pateicoties sadarbībai ar "SEB banku", kas nodrošina finansējumu."

Projekta īstenošana tika uzsākta 2019. gadā, pateicoties trīs uzņēmumu sadarbībai - SIA "Castor Construction", Starptautiskā lidosta "Rīga" un "DHL Latvia". Uzsākot tā īstenošanu gada laikā ir iecerēts izveidot jaunu sūtījumu apstrādes termināli ar biroju 4500 kvadrātmetru platībā.

SIA "Castor Construction" darbība Latvijā tika uzsākta 2007. gadā. Kopš darbības uzsākšanas kompānija ir realizējusi vairāk nekā 60 būvniecības un attīstības projektus.

Likvidējamajā «ABLV Bank» varētu strādāt seši līdz astoņi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pilnvarnieki, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

«Pagaidām mēs rēķināmies, ka varētu būt seši līdz astoņi cilvēki. Taču gan personālsastāvs, gan skaits līdz galam tiks noteikts vasaras laikā. Būs tik, cik nepieciešams,» teica FKTK priekšsēdētājs.

Putniņš atzina, ka no visiem juridiski iespējamajiem variantiem, kādi Latvijā ir pieejami, lai likvidētu banku, «ABLV Bank» apstiprinātais likvidācijas modelis nodrošina lielāko FKTK un arī citu institūciju klātbūtni likvidācijas procesā, kā arī naudas legalitātes novērtēšanā. «Maksātnespēja jeb tā saucamā piespiedu likvidācija nenodrošina vispār nekādu FKTK iesaisti,» viņš piebilda, atzīmējot, ka «ABLV Bank» likvidācijā FKTK kontrole būs nepastarpināta un tieša.

Pēdējos pāris gados jaundibinātu uzņēmumu skaits arvien palielinās un tas ir apsveicami, raugoties no ekonomikas attīstības aspekta. Katrs jauns uzņēmējs cer, ka viņa izlolotais bizness sasniegs labus rezultātus un peļņu, taču realitātē tas diemžēl ne visiem izdodas.

Nevēlos biedēt jauno uzņēmumu vadītājus, tomēr pašreizējā situācija maksātnespējas jomā mudina atgādināt, ka valdei kā uzņēmuma izpildinstitūcijai ir savi likumiskie pienākumi, par kuriem nedrīkstētu aizmirst, arī saskaroties ar finansiālām grūtībām.

Krietns un rūpīgs saimnieks ar atbildību

Prakse rāda, ka ne katrs no jaunajiem un arī vairs ne gluži jaunajiem uzņēmējiem apzinās, ka valdes priekšsēdētāja vai valdes locekļa statuss nes līdzi arī atbildību. Uzņēmuma valdes galvenais pienākums ir rūpēties par uzņēmuma darba organizāciju, lai īstenotu nospraustos mērķus un gūtu plānoto peļņu. Taču, ja dažādu iemeslu dēļ uzņēmums saskaras ar finansiālām grūtībām, valdes locekļiem savlaicīgi jākonstatē brīdis, kad jāpieņem lēmums par maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanu. Komerclikumā ietvertā frāze – valdes loceklim savi pienākumi jāpilda kā krietnam un rūpīgam saimniekam - nav emocionāls uzmundrinājums, bet gan noteikums, kura neievērošanai ir tiesiskas sekas.

Komercbankas «ABLV Bank» pašlikvidācijas process būs ieguvums Latvijas ekonomikai, šorīt intervijā Latvijas Radio atzina korporatīvo finanšu uzņēmuma «Prudentia» partneris Ģirts Rungainis.

Viņaprāt, tas ir labākais iespējamais scenārijs «ABLV Bank» gadījumā. Rungainis atzīmēja, ka no tā iegūs gan Latvijas ekonomika, kā arī paši bankas īpašnieki. Tādejādi bankai būs iespēja pašai izvēlēties likvidācijas administratorus. Līdzšinējie likvidācijas procesi padarījuši bagātus vienīgi pašus maksātnespējas administratorus.

Viņš arī pauda, ka bankas finanšu situācija ir pietiekami laba, kas nozīmē, ka visiem noguldītājiem ir iespējams atgūt naudu.

Savukārt, komentējot Latvijas finanšu reputāciju, Rungainis atzīmēja, ka tā nav bijusi «spoža» arī pirms «ABLV Bank» gadījuma un, protams, nesenie notikumi to ir iedragājuši vēl pamatīgāk.

Jau vēstīts, ka «ABLV Bank» šodien plāno sniegt plašāku informāciju par gaidāmo bankas pašlikvidācijas procesu un to, kā tiks izvēlēti bankas likvidatori.

Komersanta, kura darbība izbeigta, pamatojoties uz tiesas nolēmumu, izslēgšanai no komercreģistra nebūs nepieciešams veikt likvidācijas procesu, lēmis Ministru kabinets.

Šobrīd Komerclikumā ir vairākas nepilnības, kas komersanta darbības izbeigšanu un tam sekojošo likvidācijas procesu padara neefektīvu un nelietderīgi sadārdzina, norādīts Tieslietu ministrijas sagatavotajā anotācijā likumprojektam «Grozījumi Komerclikumā». Lai novērstu situāciju, kad sabiedrības darbība ir izbeigta, taču likvidācija netiek uzsākta, jo nav iecelts likvidators, likumprojekts noteic, ka likvidatoru var ieteikt ikviena persona, kura ir ieinteresēta sabiedrības likvidācijā, piemēram, likvidatoru tiesai var ieteikt persona, kura cēlusi prasību tiesā par sabiedrības darbības izbeigšanu, vai sabiedrības dalībnieks vai kreditors.

Ekonomisko lietu tiesa pasludinājusi likvidējamo "Baltic International Bank" par maksātnespējīgu, pavēstīja bankas maksātnespējas procesa administratore Linda Sniega-Svilāne.

Viņa norāda, ka Ekonomisko lietu tiesa trešdien pasludināja "Baltic International Bank" par maksātnespējīgu un par maksātnespējas procesa administratori iecēla Sniegu-Svilāni.

Sniega-Svilāne informē, ka sākotnēji veiks bankas dokumentu un mantas inventarizāciju, kā arī lietu pārņemšanu no bankas likvidatora.

Tāpat tuvākajā laikā oficiālajā izdevumā "Latvijas vēstnesis" tiks publicēts paziņojums par to, ka kreditoru prasījumi un citu personu prasības, pretenzijas pret banku būs piesakāmas administratorei trīs mēnešu laikā no sludinājuma publicēšanas dienas.

Vienlaikus viņa arī atzīmē, ka kreditoru prasījumi, kas pieteikti bankas likvidācijas procesā, to pieteiktajā apmērā atkārtoti nebūs jāpiesaka.

#«Izmeklēšana konstatēja, ka izspiešana notika, izsakot draudus par to, ka kreditors nesaņems savu naudu, jo neizies AML jeb «anti money laundering» [naudas atmazgāšanas novēršanas] pārbaudi.»

Bijušie maksātnespējas procesa administratori Māris Sprūds un Ilmārs Krūms, pret kuriem lūgts sākt kriminālvajāšanu saistībā ar AS «Trasta komercbanka» likvidācijas procesu, draudējuši konfiscēt «Trasta komercbankas» kreditoru naudu, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums «De Facto».

Kā ziņoja raidījums, policijas versija ir, ka Sprūds, Krūms un vēl četri cilvēki no bankas kreditoriem, kas gaidījuši savu kārtu saņemt bankā iestrēgušo naudu, izspieduši pamatīgas summas. Likumsargu ieskatā, dažiem bankas kreditoriem tika paziņots - lai atgūtu noguldījumus, ir jādalās. Esot izmantoti arī draudi. Kreditoriem esot norādīts, ja Krūmam, Sprūdam un pārējiem nesamaksās, tad kreditoriem pienākošos naudu atzīmēs kā noziedzīgi iegūtu, un viņi to vienkārši neredzēs, vēsta raidījums.

Jaunu komercķīlu reģistrējis SIA Newcom Construction.

Lursoft pieejamā komercķīlas izziņa norāda, ka Newcom Construction par labu AS Swedbank 420 tūkstošu eiro apmēra ieķīlājis vērtspapīrus, krājumus, nemateriālos ieguldījumus, ķermeniskos pamatlīdzekļus un prasījuma tiesības. Jāpiebilst, ka šī ir pirmā komercķīla, ko uzņēmums reģistrējis šogad.

Newcom Construction, kas ar darbavietām nodrošināja 85 darbiniekus, 2013. gadā palielināja savu neto apgrozījumu līdz 6,425 miljoniem eiro. Būvniecības uzņēmums pārskata gadu noslēdza ar peļņu 102,768 tūkstošu eiro apmērā pēc nodokļu nomaksas. Newcom Construction rentabilitātes rādītājs 2013. gadā saruka līdz 3,72.

Lielākais Newcom Construction kapitāldaļu turētājs ir 2011. gada martā dibinātais SIA Newcom.

Daudzfunkcionālā nekustamā īpašuma projekta "Zunda Towers" attīstītāji "Towers Construction Management" iecerējuši būvēt trešo biroju augstceltni blakus esošajām divām, pavēstīja "Towers Construction Management" komercdirektors Aigars Gerhards.

Viņš skaidroja, ka attīstītāji iesnieguši būvniecības ieceri jaunai ēkai blakus "Zunda Towers".

Papildus informāciju par projektu Gerhards solīja sniegt pēc detalizēta projekta apstiprināšanas.

Jau ziņots, ka "Zunda Towers" augstceltne tika pieņemta ekspluatācijā 2020.gada janvārī. Kopējais investīciju apmērs kompleksā sasniedza 200 miljonus eiro.

Projekta attīstītājs ir Krievijas uzņēmējam Jurijam Šefleram pastarpināti piederošais uzņēmums "Towers Construction Management".

"Firmas.lv" informācija liecina, ka "Towers Construction Management" reģistrēta 2010.gadā un uzņēmuma pamatkapitāls ir 19 844 798 eiro. "Towers Construction Management" 2021.gadā strādāja ar 4,33 miljonu eiro apgrozījumu un cieta 58 969 eiro zaudējumus.

Par 220 miljoniem eiro pārdošanā izliktas "Zunda Towers" augstceltnes Pārdaugavā, liecina sludinājums starptautiskās nekustamā īpašuma kompānijas "Sotheby's International Realty" mājaslapā.

"Zunda Towers" projekta attīstītāja "Towers Construction Management" izpilddirektors Aigars Gerhards sacīja, ka kompleksa īpašnieka pamatbizness nav nekustamie īpašumi, tāpēc kompleksu vienmēr bijis iespējams iegādāties, ja ir pircējs, kura piedāvātā cena atbilst īpašnieka gaidītajai cenai.

Gerhards neprognozēja, cik ilgā laikā iecerēts pārdot kompleksu, vien norādīja, ka pēc cenas tas būtu viens no lielākajiem komercplatību darījumiem Baltijā.

"Ja atradīsies pircējs, kurš gatavs maksāt nosaukto cenu, tad jau juridiskās formalitātes varētu nokārtot diezgan ātri," teica Gerhards.

Jautāts, vai nav atmesti pirms gada "Towers Construction Management" izziņotie plāni kompleksā būvēt vēl trešo torni, Gerhards sacīja, ka darbs pie šīs būvniecības ieceres joprojām turpinās un notiek nepieciešamā saskaņošanas procedūra.

Nekustamā īpašuma attīstītāja AS «Towers Construction Management» uz laiku apturējusi daudzfunkcionālā kompleksa «Z-Towers» būvniecību, apstiprināja uzņēmumā.

Plašāku informāciju «Towers Construction Management» sola sniegt šīs dienas laikā.

Būvdarbu ģenerāluzņēmēja SIA «Merks» pārstāve Liene Meklere-Kutsare sacīja, ka būvdarbi šonedēļ ir apturēti, bet nav pārtraukti.

FOTO STĀSTS: Db.lv viesojas Z-Towers kompleksā

««Towers Construction Management» ir privāts pasūtītājs un līguma konfidencialitātes dēļ plašāku informāciju par to sniegt nevaram. «Merks» kā ģenerāluzņēmējs «Z-Towers» objektā ir pildījis un pildīs visas savas saistības un veiks visus norēķinus ar apakšuzņēmējiem par objektā paveiktajiem darbiem saskaņā ar noslēgtajiem sadarbības līgumiem,» sacīja Meklere-Kutsare.

#Ārkārtas akcionāru pilnsapulce pirmdien pieņēmusi lēmumu par pašlikvidāciju.

Maksimālai klientu un kreditoru interešu aizstāvībai un, ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas (ECB) pieņemtu lēmumu par likvidācijas procesa uzsākšanu, AS ABLV Bank ārkārtas akcionāru pilnsapulce pirmdien pieņēmusi lēmumu par pašlikvidāciju, aģentūra LETA uzzināja bankā.

ABLV Bank uzskata, ka šādā veidā vislabāk spēs nodrošināt savu aktīvu aizsardzību, lai norēķinātos ar visiem klientiem, teikts bankas paziņojumā.

«Ņemot vērā līdz šim Latvijā notikušos maksātnespēju un likvidācijas procesus, uzskatām, ka tas ir pareizākais lēmums, kādu bija iespējams pieņemt pēc ECB paziņojuma par likvidācijas procesa uzsākšanu. Bankas finanšu stāvoklis ir teicams, tāpēc mums jārūpējas par katru klientu un viņa tiesību aizsargāšanu,» uzsvēra ABLV Bank valdes priekšsēdētājs Ernests Bernis.

Rīgas dome grib pārdot 102,9 ha plašus īpašumus Lucavsalā, ko iepriekš biznesam tā noskauda

Otrdien Rīgas dome iecerējusi lemt par 10 īpašumu Lucavsalas ielā nodošanu atsavināšanai, pārdodot tos izsolē. Šie īpašumi, kuru kopējā platība ir 102,9 ha, ir gandrīz visa Lucavsalas ziemeļu daļa – lielākā salas daļa, kuru no pašvaldības lab- iekārtotā parka šķir Salu tilts. Daži īpašumi šajā salas pusē pieder arī privātīpašniekiem, tomēr lielākoties zeme, no kuras lielu daļu aizņem mazdārziņi, ir pašvaldības īpašums.

Salas zemi iecerēts pārdot attīstības vārdā. Proti, salu attīstīt iespējams, īpašumus vai nu atsavinot par labu kādam privātam investoram, vai pašvaldībai sadarbojoties ar investoru, DB norāda Rīgas domes Īpašuma departamenta vadītājs Oļegs Burovs. Viņš arī piebilst – Lucavsalas attīstība nekad nav bijusi pašvaldības funkcija.

Šodien Augstākās tiesas (AT) Senāts atstāja negrozītu spriedumu, ar kuru noraidīta Tautas partijas (TP) sūdzība par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) lēmumu likt partijai samaksāt 1,03 miljonus latu. Līdz 21. oktobrim var pieteikties bijušās TP kreditori.

(Papildinātas teksta beigas).

Senāts šodien noraidīja TP iesniegto kasācijas sūdzību par partijas interesēm nelabvēlīgo Administratīvās apgabaltiesas 2010.gada 25.novembra spriedumu, aģentūru LETA informēja tiesas preses sekretāre Baiba Kataja.

Senāta spriedums nav pārsūdzams.

Kā ziņots, 9.jūlijā TP 15.kongresa delegāti nolēma likvidēt partiju. No 308 kongresa delegātiem par TP darbības izbeigšanu nobalsoja 248. Pret balsoja 26 kongresa delegāti.

Vairāki aģentūras LETA aptaujātie juristi iepriekš pauda uzskatu, ka līdz TP likvidācijas procesa pabeigšanai pastāv iespēja atgūt no tās naudu, tostarp 1,03 miljonus latu, iespējams, pretlikumīgi saņemto un iztērēto finanšu līdzekļu, bet pēc likvidācijas noslēgšanas šādas iespējas vairs nav.