Tuvākajā laikā jātop būvfirmas SIA Latvijas Energoceltnieks (LEC) tālākās attīstības vīzijai, taču tā nebūs revolucionāra, bet evolucionāra, norāda bijušais pašvaldību lietu ministrs un Rīgas pilsētas SIA Rīgas pilsētbūvnieks vadītājs Ivars Gaters, kurš šā gada augustā kļuva par LEC valdes priekšsēdētāju.

«Jebkuras izmaiņas vadībā izraisa arī tālākas izmaiņas darbībā. No jaunajiem LEC akcionāriem esmu sapratis, ka mans uzdevums ir nevis revolūcija, bet evolūcija. Pamatā uzņēmums strādā trīs nozarēs – enerģētika, sakari un būvniecība un divas no tām - enerģētika un sakari - ir pietiekami specifiskas, kurās strādā ne pārāk liels uzņēmumu loks,» norādīja Gaters.

Viņš piebilda, ka tas ir gan lielākais LEC trumpis, gan arī lielākais izaicinājums – attīstīt šīs nozares, startēt arvien lielākos projektos. Enerģētikā uzņēmumam lielākais izaicinājums ir Kurzemes loka pirmā kārta, tas šajā nozarē uzņēmumam tuvākajā laikā būs lielākais projekts, turklāt nākamajos gados tiks sāktas arī Kurzemes loka nākamās kārtas, kuru kopējās izmaksas var sasniegt 200 miljonus latu.

Rīgas Centra rajona tiesa ir ierosinājusi AS Alta Real Estate Partners maksātnespējas procesa lietu, liecina ieraksts Maksātnespējas reģistra mājas lapā.

Alta Real Estate Partners maksātnespēju ir lūgusi atzīt AS Danske Capital. Danske Capital šā gada janvārī lūdza tiesu atzīt arī Alta Capital Partners maksātnespēju. Tiesa arī šajā lietā ierosināja maksātnespējas procesa lietu.

Db jau rakstīja, ka pagājušā gada augustā Danske Capital prasīja atzīt arī Alta Capital maksātnespēju. Prasība tika pamatota ar to, ka Latvijā bāzētā Alta Real Estate Partners, kas ir Alta Capital Partners meitasuzņēmums, nav spējusi izpirkt 2005. gadā emitētās obligācijas. Obligāciju izpirkšanas termiņš bija 2009. gada aprīlis.

2005. gadā Sampo pensiju fonds, kura galvenais partneris fondu pārvaldīšanā ir Danske Capital, investēja Alta Capital obligācijās. Danske Capital prasība pret Alta Capital ir 940 tūkstoši eiro, informējusi kompānijas pārstāve Silja Sārs (Silja Saar). Sampo pensiju fondā, kas investēja obligācijās, iesaistīti 55 tūkstoši cilvēku.

SIA Latvijas energoceltnieks (LEC) veiktas izmaiņas valdē, tostarp tās vadītāja krēslu pametot līdzšinējam valdes priekšsēdētājam Pēterim Dzirkalam, liecina ieraksts laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

Būvfirmas LEC valdi pametuši arī tās līdzšinējie valdes locekļi Andris Asars-Asarovskis un Dzidzis Vītols.

Par jauno valdes priekšsēdētāju iecelts Aļģirds Pipars, tāpat valdes locekļa amatā iecelta Madara Upena. Iepriekšējās valdes locekļiem un vadītājam bija tiesības pārstāvēt LEC atsevišķi, taču jaunās valdes locekļi varēs pārstāvēt uzņēmumu tikai kopā ar citiem valdes locekļiem. Tādējādi arī līdzšinējās valdes locekles Sanitas Vības uzņēmuma pārstāvības tiesībās notikušas izmaiņas – turpmāk viņa varēs pārstāvēt LEC tikai kopā ar citiem valdes locekļiem.

Db.lv jau rakstīja, ka pērnā gada 21. februārī par LEC 100% īpašnieku kļuva būvuzņēmējam Guntim Rāvim 60% pastarpināti piederošā SIA Energoholdings. Energoholdings dalībnieku sarakstā ir SIA GRIF 23 (60%), SIA Rīno (6%), SIA B. Holdings (19%), kā arī trīs privātpersonas – Andris Asars-Asarovskis (5%), Ivo Čerbakovs (5%) un Pēteris Dzirkals (5%).

SIA Latvijas energoceltnieks (LEC) ir atkārtoti reģistrējis 650 tūkstošus latu komercķīlu. Ķīlas ņēmējs ir Nordea Bank Finland Plc., liecina piejamā informācija Lursoft.

«Pagarinot bankas līgumu par overdraftu, LEC ir pārreģistrējis jau esošo komercķīlu, kuras priekšmets ir prasījuma tiesības,» Db.lv stāstīja LEC valdes priekšsēdētājs Pēteris Dzirkals.

Db.lv jau vēstīja, ka šī gada februārī par LEC īpašnieku ir kļuvis SIA Energo holdings, kura dalībnieki ir uzņēmumi SIA GRIF 23, kam pieder 60% no uzņēmuma LEC, SIA Rīno (6%), SIA B. Holdings (19%), kā arī trīs privātpersonas – Andris Asars-Asarovskis (5%), Ivo Čerbakovs (5%) un Pēteris Dzirkals (5%). SIA Energo holdings lielākais kapitāldaļu turētājs un SIA GRIF 23 vienīgais īpašnieks ir būvuzņēmējs Guntis Rāvis. Savukārt SIA Rīno un SIA B. Holdings 100% pieder Iļjam Basinam.

No šī gada septembra SIA “Latvijas Energoceltnieks” (LEC) valdes locekļa amatā stāsies Dmitrijs Soldatenko, nomainot līdzšinējo vadītāju Andri Vilcmeieru.

A. Vilcmeiers atstās arī “Skonto Group” valdes priekšsēdētāja amatu, un turpmāk “Skonto Group” darbosies trīs līdzšinējo valdes locekļu sastāvā.

D. Soldatenko turpinās darbu arī kā būvniecības un būvmateriālu ražošanas uzņēmumu grupas "Skonto Group" valdes loceklis un "LEC Construction International GmbH” direktors.

“Uzņēmums ir veiksmīgi pielāgojies pandēmijas situācijai un turpina darbu pie esošajiem projektiem tepat Latvijā, kā arī LEC galvenajā eksporta tirgū Vācijā. LEC darbībā ir rasti risinājumi, lai tas spētu efektīvi adaptēties jaunajiem tirgus apstākļiem un ekonomiskajai situācijai Eiropā. Esmu pateicīgs līdzšinējam LEC valdes priekšsēdētājam Andrim Vilcmeieram par viņa paveikto un sniegto ieguldījumu uzņēmuma attīstībā,” stāsta D. Soldatenko.

Pēc īslaicīgas pabūšanas SIA IM Invest «rokās», SIA Latvijas energoceltnieks (LEC) atkal maina īpašniekus

Par LEC 100 % īpašnieku kļuvis SIA Energo holdings, kura dalībnieki ir uzņēmumi SIA GRIF 23, SIA Rīno, SIA B. Holdings, kā arī trīs privātpersonas – Andris Asars-Asarovskis, Ivo Čerbakovs un Pēteris Dzirkals. SIA GRIF 23 īpašnieks un SIA Energo holdings lielākais kapitāldaļu turētājs ir būvuzņēmējs Guntis Rāvis. SIA Rīno un SIA B. Holdings 100% pieder Iļjam Basinam, liecina Lursoft informācija.

DB jau ziņoja, ka izmaiņas LEC īpašnieku sastāvā Uzņēmumu reģistrā fiksētas šā gada 16. februārī, kad par 100% LEC īpašnieku kļuva SIA IM Invest, kuras lielākais daļu turētājs – Skonto būves līdzīpašnieks Ivars Millers. Tādējādi sanāk, ka formāli par LEC līdzīpašnieku viņš pabijis ļoti īsu laiku.

Elektroapgādes un telekomunikāciju sistēmu būvnieka SIA Latvijas energoceltnieks (LEC) valdē notikušas izmaiņas, tai pievienojoties diviem jauniem valdes locekļiem – Valērijam Drozdam un Jānim Sproģim, liecina Lursoft dati.

Tāpat uzņēmuma vadībā darbu turpina valdes priekšsēdētājs Ivars Gaters.

LEC savu saimniecisko darbību uzsāka 1992. gadā, un pašlaik uzņēmuma pamatkapitāls ir 1,105 milj. Ls. Uzņēmuma juridiskā adrese ir Lubānas iela 43, Rīga.

LEC 2011. gadā apgrozīja 16,49 milj. Ls – par 22% mazāk nekā 2010. gadā, savukārt kompānijas peļņa veidoja 980 tūkst. Ls, kas ir par teju 60% vairāk nekā iepriekšējā gadā. Vērtējot pēc gada apgrozījuma, Latvijas lielāko uzņēmumu TOP 500 LEC ierindojas 169. vietā.

2007. gadā LEC toreizējais īpašnieks Jānis Kols 100% uzņēmuma daļu pārdeva investīciju kompānijai Alta Capital Partners, savukārt 2011. gada februārī par LEC vienīgo īpašnieku kļuvis uzņēmējam Guntim Rāvim par 60% pastarpināti piederošais uzņēmums SIA Energoholdings. Energoholdinga īpašnieki ir G. Rāvim pilnībā piederošā SIA Grif 23 (60%), SIA B. Holdings (19%), SIA Rīno (6%), kā arī trīs privātpersonas - Andris Asars-Asarovskis (5%), Ivo Čerbakovs (5%) un Pēteris Dzirkals (5%).

SIA Latvijas Energoceltnieks (LEC) reģistrējis komercķīlu Nordea Bank Finland Plc, liecina Lursoft dati.

Komercķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 6,89 miljoni latu.

LEC savu saimniecisko darbību uzsāka 1992. gadā, un pašlaik uzņēmuma pamatkapitāls ir 1,105 milj. Ls. Uzņēmuma juridiskā adrese ir Lubānas iela 43, Rīga.

LEC 2011. gadā apgrozīja 16,49 milj. Ls – par 22% mazāk nekā 2010. gadā, savukārt kompānijas peļņa veidoja 980 tūkst. Ls, kas ir par teju 60% vairāk nekā iepriekšējā gadā. Vērtējot pēc gada apgrozījuma, Latvijas lielāko uzņēmumu TOP 500 LEC ierindojas 269. vietā.

2007. gadā LEC toreizējais īpašnieks Jānis Kols 100% uzņēmuma daļu pārdeva investīciju kompānijai Alta Capital Partners, savukārt 2011. gada februārī par LEC vienīgo īpašnieku kļuvis uzņēmējam Guntim Rāvim par 60% pastarpināti piederošais uzņēmums SIA Energoholdings.Energoholdinga īpašnieki ir G. Rāvim pilnībā piederošā SIA Grif 23 (60%), SIA B. Holdings (19%), SIA Rīno (6%), kā arī trīs privātpersonas - Andris Asars-Asarovskis (5%), Ivo Čerbakovs (5%) un Pēteris Dzirkals (5%).

Rīgas apgabaltiesa ir apturējusi tiesvedību bijušā būvkompānijas Latvijas Energoceltnieks (LEC) vadītāja un īpašnieka Jāņa Kola prasībā pret igauņu investoriem piederošajām Alta Capital Partners S.C.A. un a/s Alta Property & Construction par 2,27 milj. Ls piedziņu.

Tiesvedība ir apturēta līdz likumīgā spēkā stāsies nolēmumi abu minēto uzņēmumu maksātnespējas un likvidācijas procesa lietās, DB pastāstīja tiesas kancelejas vadītājs Ilvars Tomsons.

Jāatgādina, ka J.Kols visas savas akcijas igauņu investoriem pārdeva jau pirms aptuveni trim gadiem. Nozares eksperti toreiz lēsa, ka LEC iegādes darījuma summa ir ap 15 milj.Ls. Lielākās investīcijas Alta Capital Partners Latvijā ieguldīja tieši 2007.gadā, tiekot ne vien pie LEC, bet arī pie 80% trešā lielākā piena pārstrādes uzņēmuma a/s Rīgas Piensaimnieks akciju, pārņemot no finanšu investoriem 100% uzņēmuma European Facilities Limited piederošās akcijas. Šī piena pārstrādes uzņēmuma iegāde pēc ekspertu domām igauņiem varēja izmaksāt ap 16 miljoniem latu.

Būvkompānijā Latvijas Energoceltnieks (LEC) mainījies padomes sastāvs, liecina oficiālajā laikrakstā Latvijas Vēstnesis publicētā informācija.

No padomes atbrīvots padomes priekšsēdētājs Indreks Rahumaa, padomes priekšsēdētāja vietnieks Jāks Raids, kā arī padomes loceklis Antons Sigals.

Šobrīd par padomes priekšsēdētāju iecelta Oksana Pulle, par padomes priekšsēdētāja vietnieku – Normunds Uļjanskis, bet padomes locekļa amatu ieņems Marija Tertišnaja.

LEC apgrozījums pagājušajā gadā bija 25,2 milj. Ls un tas ir 46,1% mazāk nekā 2008.gadā, liecina Lursoft pieejamā informācija. LEC zaudējumi 2009.gadā sasnieguši 4,6 milj. Ls.

Jāatgādina, ka šā gada augustā Rīgas apgabaltiesa ir apturēja tiesvedību J.Kola prasībā pret Alta Capital Partners S.C.A. un a/s Alta Property & Construction par 2,27 milj. Ls piedziņu. Tiesvedība apturēta līdz likumīgā spēkā stāsies nolēmumi abu minēto uzņēmumu maksātnespējas un likvidācijas procesa lietās.

SIA Latvijas Energoceltnieks (LEC) vadībā notikušas izmaiņas, darbu valdē pametot līdzšinējiem tās locekļiem Aļģirdam Piparam un Sanitai Vībai, liecina infomācija Lursoft.

Uzņēmuma valdē turpina darboties tās līdzšinējais valdes priekšsēdētājs Ivars Gaters, kas, ka jau iepriekš vēstīts, LEC vadībā tika iecelts šā gada augustā, aizvietojot A. Piparu.

LEC 2011. gadā apgrozīja 15,5 milj. Ls, kas ir par 21,8% vairāk nekā 2010. gadā. 2009. gadā uzņēmuma apgrozījums veidoja 25,2 milj. Ls, bet 2008. gadā - 46,74 milj. Ls. LEC peļņa pērn bija 984 tūkst. Ls – par 59,6% vairāk nekā 2010. gadā, raksta aģentūra Leta.

Lec dibināts 1992. gadā un LEC vienīgais īpašnieks ir uzņēmums Energoholdings, kas savukārt pieder SIA Grif (60%), kuras īpašnieks ir uzņēmējs Guntis Rāvis, SIA B. Holdings (19%), SIA Rīno (6%), kā arī Andrim Asaram-Asarovskim (5%), Ivo Čerbakovam (5%) un Pēterim Dzirkalam (5%), liecina Lursoft dati.

Indrekam Rahumā piederošā Alta Capitals meitasuzņēmums Alta Foods pirmdien Igaunijas Harjū apgabaltiesā paziņojis par savu bankrotu.

Kompānijas direktors Jāks Raids atzinis, ka uzņēmuma parādi divas reizes pārsniedz īpašuma vērtību, vēsta dv.ee.

Saistību nominālvērtība ir aptuveni 400 miljoni kronu, bet īpašuma vērtība – ap 260 miljoniem kronu. Tāpēc esam spiesti paziņot par kompānijas bankrotu, teica Raids.

Lielākās uzņēmuma saistības ir obligācijas 223 miljonu kronu vērtībā, kas bija jāizpērk pagājušajā piektdienā. Rudenī neizpirkto obligāciju summa veidoja 284 miljonus kronu, taču to vietā mazajiem investoriem tika piedāvāta līdzdalība uzņēmumā RPS Holding, kam piederēja 80 % Rīgas Piensaimnieka akciju. Akcijas piederēja arī Swedbank fondiem, kopumā 181 investoram. Patlaban lielākā daļa no neizpirktajām akcijām koncentrēta vienās rokās.

SIA Latvijas Energoceltnieks (Būvkompānija LEC) valdes priekšsēdētāja amatā no 17. augusta iecelts Ivars Gaters, līdzšinējais LEC valdes loceklis.

LEC īpašnieki ir pieņēmuši lēmumu uzņēmuma valdes priekšsēdētāja amatā iecelt Ivaru Gateru un jaunā vadītāja pārziņā nodot operatīvo vadību, lai paši varētu koncentrēties darbam uzņēmuma attīstībai Latvijas un starptautiskajā tirgū.

Pats I. Gaters norāda, ka šobrīd jau labi pārzina situāciju uzņēmumā un redz lielu attīstības potenciālu.

Uzņēmuma mērķis ir attīstība, saglabājot būvniecības kvalitātes un servisa standartus. Tas būs galvenais jaunā vadītāja uzdevums, informēja LEC pārstāve Iveta Antonišķe.

Līdz šim LEC valdes priekšsēdētāja pienākumus pildīja Aļģirds Pipars, kurš turpinās darbu uzņēmuma valdē kopā ar valdes locekli Sanitu Vību.

Būvuzņēmums SIA Latvijas Energoceltnieks (LEC) ticis pie vairāk nekā 3,33 milj. Ls par 11/10 kV apakšstacijas Mežaparks izbūvi, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Konkursu par apakšstacijas Mežaparks izbūvi izsludināja Latvenergo meitassabiedrība a/s Latvijas elektriskie tīkli, un paredzēts, ka līgums par tās būvi tiks slēgts divās daļās – ar a/s Latvijas elektriskie tīkli vairāk nekā 2,7 milj. Ls (bez pievienotās vērtības nodokļa, PVN) apmērā un ar a/s Sadales tīkls par 585 tūkst. Ls bez PVN.

Kopumā konkursā savus piedāvājumus iesniedza četri pretendenti, bet SIA LEC piedāvājums tika atzīts par saimnieciski izdevīgāko.

Šogad Latvijas elektriskie tīkli noslēguši vairākus apjomīgus iepirkumu konkursus, piemēram, šā gada augusta sākumā tika noslēgts 1,16 milj. eiro vērts iepirkumu konkurss par 110 kV elektroiekārtu piegādi apakšstacijām Gulbene un Olaine, kurā par piegādātāju tika atzīta Alstorm Grid SAS filiāle Latvijā. Tāpat jūlija vidū tika noslēgts 4,48 milj. Ls vērts iepirkumu konkurss par apakšstacijas Grobiņa 330 kV sadalnes paplašināšanas darbiem un 330 kV sadalnes izbūvi apakšstacijā Ventspils – arī par šo darbu uzvarētāju tika atzīts uzņēmums LEC.

SIA Fortum Jelgava Lielupes krasta promenādē prezentējusi saistvada izbūvi zem Lielupes, savienojot abu krastu siltumapgādes sistēmas, kas ir Latvijā pirmais šāda mēroga projekts, un to īsteno SIA Latvijas Energoceltnieks (LEC).

SIA Fortum Jelgava valdes priekšsēdētāja Ginta Cimdiņa žurnālistus informēja, ka šādos apmēros tas ir Latvijā pirmais siltumtrases saistvads, kas tiek izbūvēts zem upes gultnes. Viņai bija zināmi piemēri, ka ko līdzīgu savulaik bija iecerējušas arī citas pilsētas, taču līdz galam tāda izbūve nebija īstenota.

Abu Lielupes krastu siltumapgādes sistēmu savienošanas projekta kopējās izmaksas ir 1 603 634 lati, no kurām Kohēzijas fonds (KF) sedz 512 782 latus. Saistvada kopējais garums ir 1,4 kilometri, bet zem Lielupes gultnes iebūvējamā posma garums ir 380 metri.

LEC Informācijas un sakaru tehnoloģiju departamenta direktors Valērijs Drozds apstiprināja, ka, arī pēc būvkompānijas pieredzes un tās rīcībā esošās informācijas, šis ir Latvijā pirmais šāda veida saistvads.

Konkurences padome Latvijā atklājusi, iespējams, lielāko neatļauto vienošanos starp būvkompānijām. Vienojusies esot Gunta Rāvja būvfirma Latvijas energoceltnieks (LEC) ar Gulbenes vietējo būvuzņēmumu RCI Gulbene, vēsta TV3 raidījums Nekā Personīga. Abiem uzņēmumiem sods var pārsniegt divus miljonus latu.

Kompānijas saskaņojušas tāmes, ar kādām pretendēs uz Gulbenes kultūras centra rekonstrukciju. Raidījums vēsta, ka Konkurences padome uzņēmumiem uz pēdām nebūtu nonākusi, ja vien savulaik KNAB par kultūras centra konkursu nebūtu sācis kriminālprocesu. Korupcijas izmeklētājiem bija aizdomas, ka firma Latvijas energoceltnieks uzvarēja konkursā ar Gulbenes vadības atbalstu.

Raidījums norāda, ka būvfirma RIC Gulbenes pilsētā ir ļoti iecienīta. Uzņēmums jau vairākus gadus apkalpojis apkārtējo pagastu pasūtījumus. Firmas valdes loceklis Māris Sliede kādreiz ir bijis pilsētas domes deputāts no Tautas partijas. RCI Gulbene ir iepriekšējā darbavieta abiem novada domes izpilddirektoriem Gvido Stuckam un Mārim Daniekam.

15. martā plānots izsolīt a/s Alta Real Estate Partners 1,28 miljonus kapitāldaļu jeb 100% no sabiedrības apmaksātā pamatkapitāla, liecina informācija Latvijas Vēstnesī.

Vienas kapitāla daļas nominālvērtība ir Ls 1. Kapitāla daļu novērtējums ir aptuveni 18,86 miljoni latu. Sākotnēji izsole bija paredzēta 17. februārī, taču administrators lēmis to pārcelt uz martu.

Db jau rakstīja, ka 2009. gada augustā Danske Capital prasīja atzīt Alta Capital maksātnespēju. Prasība tika pamatota ar to, ka Latvijā bāzētā Alta Real Estate Partners, kas ir Alta Capital Partners meitasuzņēmums, nav spējusi izpirkt 2005. gadā emitētās obligācijas. Obligāciju izpirkšanas termiņš bija 2009. gada aprīlis. 2005. gadā Sampo pensiju fonds, kura galvenais partneris fondu pārvaldīšanā ir Danske Capital, investēja Alta Capital obligācijās. Sampo pensiju fondā, kas investēja obligācijās, iesaistīti 55 tūkstoši cilvēku.

Finansiālu problēmu dēļ Alta Capital Partners, iespējams, var nākties šķirties pat no Laumas un LEC. Jau februāra sākumā tiks vērtēta viena no lielākajiem investoriem Latvijā igauņu SIA Alta Capital Partners maksātspēja; pieteikumu pret uzņēmumu tiesā iesniedzis fondu pārvaldīšanas uzņēmums Danske Capital.

Jaunieceltais Alta Capital Partners administrators Dainis Bergmanis atklāj, ka patlaban notiek informācijas apkopošana un analizēšana un līdz tiesas sēdei 5. februārī komentāri netiks sniegti. Maksātspējas izvērtēšana februārī nav vienīgais tiesas process, kas skar igauņiem piederošos uzņēmumus. Maksātnespējas procesa lieta šā gada janvārī ierosināta arī pret a/s Alta Real Estate Partners.

Neesi abonents? Piesakies uz 2 nedēļu testa abonementu šeit!

Izsolē 20.maijā plānots pārdot Alta Property & Construction piederošās būvkompānijas Latvijas energoceltnieks (LEC) kapitāldaļas 1,105 miljonu latu vērtībā.

To apstiprina arī LEC. Komentējot plānoto SIA Latvijas Energoceltnieks kapitāldaļu izsoli un iespējamo LEC īpašnieku maiņu, uzņēmuma padomes loceklis Pēteris Dzirkals uzsver, ka tā neattiecas uz jebkādiem uzņēmuma aktīviem un nekādā veidā neietekmēs uzņēmuma darbību. izsole neatstās sekas uz LEC spēju pildīt savas saistības pret pasūtītājiem, darbiniekiem, piegādātājiem un apakšuzņēmējiem, apgalvo P. Dzirkals. Izsole attiecas tikai uz a/s Alta Property & Construction piederošajām kapitāla daļām, kas būvkompānijai nozīmē iespējamu īpašnieku maiņu. SIA Latvijas Energoceltnieks vadība norobežojas no a/s Alta Property & Construction un tās kreditoru savstarpējām nesaskaņām, norādot, ka vairāk situāciju būs iespējams komentēt tikai pēc izsoles norises.

Konkurences Padomes (KP) lēmums par konkurences kropļošanu un cenu sadārdzināšanu kopumā vairāk nekā 300 iepirkumos sodīt 26 uzņēmumus, kas veic energobūvdarbus ir absurds un nelabvēlīgs Latvijas ekonomikai, uzskata uzņēmējs Guntis Rāvis.

«Ziņa, kas šobrīd ir nosūtīta Latvijas uzņēmējiem ir šāda – tu nopērc kompāniju no ārvalstu investoriem, kad tā jau strādā ar zaudējumiem, attīsti to, kļūsti par vienu ko lielākajiem nodokļu maksātājiem, bet tagad sanāk maksāt par to, ko darījuši iepriekšējie īpašnieki,» sarunā ar laikrakstu Dienas Bizness sacīja Guntis Rāvis.

Viņam pastarpināti piederošais uzņēmums SIA Energoholdings 2011. gadā iegādājās KP sodīto SIA Latvijas energoceltnieks (LEC) no investīciju kompānijas Alta Capital Partners, kas savukārt 100% uzņēmuma daļu 2007. gadā nopirka no Jāņa Kola.

Igaunijas investori, kuri šogad novembrī pārdeva 80% Rīgas piensaimnieka akcijas ASV investīciju kompānijai Darby Overseas Investments, no šo akciju pārdošanas nav ieguvuši neko, jo ASV uzņēmums akcijas likumīgi pārņēmis, ziņo BBN.

Tam par iemeslu ir fakts, ka Rīgas piensaimnieka akcijas bija apgrūtinātas kā ķīla minētajai ASV investīciju kompānijai, kura tās vienkārši pārņēma.

Šo akciju vērtība lēšama 150 līdz 250 miljonu Igaunijas kronu (6,7 līdz 11,2 miljonu latu) apmērā.

Darby Overseas Investments 2006. gadā aizdeva Rīgas piensaimniekam 8 miljonus eiro ar likmi 13% gadā, lai uzņēmums varētu iegādāties akcijas no iepriekšējiem īpašniekiem. Jau 2007. gadā Rīgas piensaimnieka ieķīlātās akcijas nonāca Igaunijas Alta Foods kontrolē.

Alta Foods šīs akcijas pārņēma, apņemoties nomaksāt parādu Darby Overseas Investments, taču tā kā vairāk nekā 10 miljonus eiro lielais parāds netika atmaksāts ASV kompānija šīs akcijas pārņēma savā īpašumā.