Tuvākajā laikā jātop būvfirmas SIA Latvijas Energoceltnieks (LEC) tālākās attīstības vīzijai, taču tā nebūs revolucionāra, bet evolucionāra, norāda bijušais pašvaldību lietu ministrs un Rīgas pilsētas SIA Rīgas pilsētbūvnieks vadītājs Ivars Gaters, kurš šā gada augustā kļuva par LEC valdes priekšsēdētāju.
«Jebkuras izmaiņas vadībā izraisa arī tālākas izmaiņas darbībā. No jaunajiem LEC akcionāriem esmu sapratis, ka mans uzdevums ir nevis revolūcija, bet evolūcija. Pamatā uzņēmums strādā trīs nozarēs – enerģētika, sakari un būvniecība un divas no tām - enerģētika un sakari - ir pietiekami specifiskas, kurās strādā ne pārāk liels uzņēmumu loks,» norādīja Gaters.
Viņš piebilda, ka tas ir gan lielākais LEC trumpis, gan arī lielākais izaicinājums – attīstīt šīs nozares, startēt arvien lielākos projektos. Enerģētikā uzņēmumam lielākais izaicinājums ir Kurzemes loka pirmā kārta, tas šajā nozarē uzņēmumam tuvākajā laikā būs lielākais projekts, turklāt nākamajos gados tiks sāktas arī Kurzemes loka nākamās kārtas, kuru kopējās izmaksas var sasniegt 200 miljonus latu.
Sakaru nozarē objektu loks – mobilo sakaru operatoru bāzes stacijas, optiskie kabeļi un citi – arī ir LEC specifika, uzņēmums aktīvi piedalās visos iespējamajos iepirkumos. Arī šajā nozarē LEC ir stabils, labi zināms un viens no lielākajiem tirgus dalībniekiem, sacīja Gaters.
«Trešajā LEC pārstāvētajā nozarē – būvniecībā – ir ļoti daudz tirgus spēlētāju un patlaban notiek izvērtēšana, ko ar šo nozari turpmāk darīt – vai atstāt to tādā apjomā kā patlaban, vai arī to vēl vairāk attīstīt un palielināt uzsvaru tieši uz būvniecību,» skaidroja LEC vadītājs.
Jautāts, cik lielu daļu no kopējiem uzņēmuma veiktajiem darbiem patlaban veido parastā būvniecība, Gaters sacīja, ka tie ir nelieli procenti. Patlaban lielākais vispārējās būvniecības objekts ir Daugavpils Universitātes projekts – viena esošā korpusa rekonstrukcija un viena jauna korpusa būvniecība.
«Īstenībā procentuālo sadalījumu pateikt grūti, jo, piemēram, arī hidroelektrostacijās veicam daudzus darbus, kuros ir arī vispārējās būvniecības sadaļa, ko nereti uzņemas LEC, tāpēc precīzi izdalīt būvniecības apjomu no kopējā darbu apjoma ir visai sarežģīti,» skaidroja Gaters.
Viņš pieļāva, ka nākotnē LEC savu būvniecības virzienu varētu specializēt tieši uz enerģētikas un sakaru nozares darbus atbalstošo būvniecību, jo visos enerģētikas un sakaru objektos ir pietiekami liela būvniecības sadaļa, piemēram, Imantas apakšstacijā, kuras rekonstrukciju LEC patlaban veic. Tāpat arī hidroelektrostacijās patlaban tiek veikta nogāžu nostiprināšana, kas arī ir būvniecība, taču tā ir specifiska būvniecība.
«Līdz ar to savu uzņēmuma evolūcijas misiju saprotu tā, ka ar savu pietiekami lielo pieredzi gan valsts, gan pašvaldību darbā, gan arī projektēšanas un teritorijas plānošanas privātprakses pieredzi, mans pienesums LEC būtu ar jaunu skatu pavērtēt to, kā uzņēmums virzās savā attīstība. Iespējams, ka var atrast kaut kādus jaunus veidus, kā darīt jau pierastas lietas,» skaidroja Gaters.
LEC dibināts 1992.gadā un darbojas vispārējās būvniecības jomā, kā arī veic enerģētikas un sakaru objektu celtniecību. Sākotnējo pieredzi uzņēmums guva, pārsvarā strādājot ārvalstīs, bet patlaban koncentrējies darbībai vietējā tirgū.
LEC 2011.gadā strādājusi ar 984 085 latu peļņu, kas ir par 59,6% lielāka nekā 2010.gadā gūtā peļņa, liecina Uzņēmumu reģistru apkalpojošās firmas SIA Lursoft informācija.
LEC apgrozījums 2011.gadā bija 16,5 miljoni latu, kas ir par 21,8% mazāk nekā 2010.gadā, kad LEC apgrozīja 21,1 miljonu latu.
2007.gadā LEC īpašnieks Jānis Kols 100% uzņēmuma daļu pārdeva investīciju kompānijai Alta Capital Partners, savukārt 2011.gada februārī par LEC vienīgo īpašnieku kļuvis uzņēmējam Guntim Rāvim par 60% pastarpināti piederošais uzņēmums SIA Energoholdings.
Energoholdinga īpašnieki ir Rāvim pilnībā piederošā SIA Grif 23 (60%), SIA B. Holdings (19%), SIA Rīno (6%), kā arī trīs privātpersonas - Andris Asars-Asarovskis (5%), Ivo Čerbakovs (5%) un Pēteris Dzirkals (5%).
Gaters iepriekš no 2002.gada līdz 2004.gadam bijis Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Einara Repšes valdībā.
2005.gadā Gaters ievēlēts par Rīgas domes deputātu no partijas Jaunais laiks saraksta.
2008.gada oktobrī Gaters iecelts par Rīgas pašvaldības SIA Rīgas pilsētbūvnieks valdes priekšsēdētāju, un strādājis šajā amatā līdz 2012.gada jūnijam.
Šī gada jūlijā Gaters kļuvis par LEC valdes locekli, bet augustā kļuvis par valdes priekšsēdētāju.