Tuvākajā laikā jātop būvfirmas SIA Latvijas Energoceltnieks (LEC) tālākās attīstības vīzijai, taču tā nebūs revolucionāra, bet evolucionāra, norāda bijušais pašvaldību lietu ministrs un Rīgas pilsētas SIA Rīgas pilsētbūvnieks vadītājs Ivars Gaters, kurš šā gada augustā kļuva par LEC valdes priekšsēdētāju.

«Jebkuras izmaiņas vadībā izraisa arī tālākas izmaiņas darbībā. No jaunajiem LEC akcionāriem esmu sapratis, ka mans uzdevums ir nevis revolūcija, bet evolūcija. Pamatā uzņēmums strādā trīs nozarēs – enerģētika, sakari un būvniecība un divas no tām - enerģētika un sakari - ir pietiekami specifiskas, kurās strādā ne pārāk liels uzņēmumu loks,» norādīja Gaters.

Viņš piebilda, ka tas ir gan lielākais LEC trumpis, gan arī lielākais izaicinājums – attīstīt šīs nozares, startēt arvien lielākos projektos. Enerģētikā uzņēmumam lielākais izaicinājums ir Kurzemes loka pirmā kārta, tas šajā nozarē uzņēmumam tuvākajā laikā būs lielākais projekts, turklāt nākamajos gados tiks sāktas arī Kurzemes loka nākamās kārtas, kuru kopējās izmaksas var sasniegt 200 miljonus latu.

Latvijas Energoceltnieks (būvkompānija LEC) 2012. gadā prognozē būvniecības nozares attīstību un uzņēmuma apgrozījuma būtisku pieaugumu.

Ivars Gaters, LEC valdes priekšsēdētājs, sacīja: «Šobrīd būvniecības nozarē vērojama augšupeja, un šogad paredzam būtisku apgrozījuma pieaugumu par 40-50%.»

Vienlaikus I. Gaters norāda arī uz problēmu, kas apdraud būvniecības nozares izaugsmi un attīstību Latvijā. «LEC un citi būvniecības nozares uzņēmēji ikdienas darbā saskaras ar kvalificēta darbaspēka trūkumu. Darba tirgū trūkst izglītotu un pieredzējušu speciālistu un tas, pirmkārt, apdraud nozares attīstību un, otrkārt, var apturēt apjomīgu būvniecības un energoefektivitātes projektu īstenošanu. Ja Latvija tiek pozicionēta kā zaļa, uz energoefektīvu saimniekošanu orientēta valsts, ir jādomā par darbinieku piesaistīšanu, profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanu un jauno speciālistu motivēšanu darbam Latvijas tirgū,» sacīja I. Gaters.

SIA Latvijas Energoceltnieks (LEC) vadībā notikušas izmaiņas, darbu valdē pametot līdzšinējiem tās locekļiem Aļģirdam Piparam un Sanitai Vībai, liecina infomācija Lursoft.

Uzņēmuma valdē turpina darboties tās līdzšinējais valdes priekšsēdētājs Ivars Gaters, kas, ka jau iepriekš vēstīts, LEC vadībā tika iecelts šā gada augustā, aizvietojot A. Piparu.

LEC 2011. gadā apgrozīja 15,5 milj. Ls, kas ir par 21,8% vairāk nekā 2010. gadā. 2009. gadā uzņēmuma apgrozījums veidoja 25,2 milj. Ls, bet 2008. gadā - 46,74 milj. Ls. LEC peļņa pērn bija 984 tūkst. Ls – par 59,6% vairāk nekā 2010. gadā, raksta aģentūra Leta.

Lec dibināts 1992. gadā un LEC vienīgais īpašnieks ir uzņēmums Energoholdings, kas savukārt pieder SIA Grif (60%), kuras īpašnieks ir uzņēmējs Guntis Rāvis, SIA B. Holdings (19%), SIA Rīno (6%), kā arī Andrim Asaram-Asarovskim (5%), Ivo Čerbakovam (5%) un Pēterim Dzirkalam (5%), liecina Lursoft dati.

SIA Latvijas Energoceltnieks (Būvkompānija LEC) valdes priekšsēdētāja amatā no 17. augusta iecelts Ivars Gaters, līdzšinējais LEC valdes loceklis.

LEC īpašnieki ir pieņēmuši lēmumu uzņēmuma valdes priekšsēdētāja amatā iecelt Ivaru Gateru un jaunā vadītāja pārziņā nodot operatīvo vadību, lai paši varētu koncentrēties darbam uzņēmuma attīstībai Latvijas un starptautiskajā tirgū.

Pats I. Gaters norāda, ka šobrīd jau labi pārzina situāciju uzņēmumā un redz lielu attīstības potenciālu.

Uzņēmuma mērķis ir attīstība, saglabājot būvniecības kvalitātes un servisa standartus. Tas būs galvenais jaunā vadītāja uzdevums, informēja LEC pārstāve Iveta Antonišķe.

Līdz šim LEC valdes priekšsēdētāja pienākumus pildīja Aļģirds Pipars, kurš turpinās darbu uzņēmuma valdē kopā ar valdes locekli Sanitu Vību.

Būvuzņēmums SIA Latvijas Energoceltnieks (LEC) ticis pie vairāk nekā 3,33 milj. Ls par 11/10 kV apakšstacijas Mežaparks izbūvi, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Konkursu par apakšstacijas Mežaparks izbūvi izsludināja Latvenergo meitassabiedrība a/s Latvijas elektriskie tīkli, un paredzēts, ka līgums par tās būvi tiks slēgts divās daļās – ar a/s Latvijas elektriskie tīkli vairāk nekā 2,7 milj. Ls (bez pievienotās vērtības nodokļa, PVN) apmērā un ar a/s Sadales tīkls par 585 tūkst. Ls bez PVN.

Kopumā konkursā savus piedāvājumus iesniedza četri pretendenti, bet SIA LEC piedāvājums tika atzīts par saimnieciski izdevīgāko.

Šogad Latvijas elektriskie tīkli noslēguši vairākus apjomīgus iepirkumu konkursus, piemēram, šā gada augusta sākumā tika noslēgts 1,16 milj. eiro vērts iepirkumu konkurss par 110 kV elektroiekārtu piegādi apakšstacijām Gulbene un Olaine, kurā par piegādātāju tika atzīta Alstorm Grid SAS filiāle Latvijā. Tāpat jūlija vidū tika noslēgts 4,48 milj. Ls vērts iepirkumu konkurss par apakšstacijas Grobiņa 330 kV sadalnes paplašināšanas darbiem un 330 kV sadalnes izbūvi apakšstacijā Ventspils – arī par šo darbu uzvarētāju tika atzīts uzņēmums LEC.

Elektroapgādes un telekomunikāciju sistēmu būvnieka SIA Latvijas energoceltnieks (LEC) valdē notikušas izmaiņas, tai pievienojoties diviem jauniem valdes locekļiem – Valērijam Drozdam un Jānim Sproģim, liecina Lursoft dati.

Tāpat uzņēmuma vadībā darbu turpina valdes priekšsēdētājs Ivars Gaters.

LEC savu saimniecisko darbību uzsāka 1992. gadā, un pašlaik uzņēmuma pamatkapitāls ir 1,105 milj. Ls. Uzņēmuma juridiskā adrese ir Lubānas iela 43, Rīga.

LEC 2011. gadā apgrozīja 16,49 milj. Ls – par 22% mazāk nekā 2010. gadā, savukārt kompānijas peļņa veidoja 980 tūkst. Ls, kas ir par teju 60% vairāk nekā iepriekšējā gadā. Vērtējot pēc gada apgrozījuma, Latvijas lielāko uzņēmumu TOP 500 LEC ierindojas 169. vietā.

2007. gadā LEC toreizējais īpašnieks Jānis Kols 100% uzņēmuma daļu pārdeva investīciju kompānijai Alta Capital Partners, savukārt 2011. gada februārī par LEC vienīgo īpašnieku kļuvis uzņēmējam Guntim Rāvim par 60% pastarpināti piederošais uzņēmums SIA Energoholdings. Energoholdinga īpašnieki ir G. Rāvim pilnībā piederošā SIA Grif 23 (60%), SIA B. Holdings (19%), SIA Rīno (6%), kā arī trīs privātpersonas - Andris Asars-Asarovskis (5%), Ivo Čerbakovs (5%) un Pēteris Dzirkals (5%).

SIA Latvijas energoceltnieks (LEC) veiktas izmaiņas valdē, tostarp tās vadītāja krēslu pametot līdzšinējam valdes priekšsēdētājam Pēterim Dzirkalam, liecina ieraksts laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

Būvfirmas LEC valdi pametuši arī tās līdzšinējie valdes locekļi Andris Asars-Asarovskis un Dzidzis Vītols.

Par jauno valdes priekšsēdētāju iecelts Aļģirds Pipars, tāpat valdes locekļa amatā iecelta Madara Upena. Iepriekšējās valdes locekļiem un vadītājam bija tiesības pārstāvēt LEC atsevišķi, taču jaunās valdes locekļi varēs pārstāvēt uzņēmumu tikai kopā ar citiem valdes locekļiem. Tādējādi arī līdzšinējās valdes locekles Sanitas Vības uzņēmuma pārstāvības tiesībās notikušas izmaiņas – turpmāk viņa varēs pārstāvēt LEC tikai kopā ar citiem valdes locekļiem.

Db.lv jau rakstīja, ka pērnā gada 21. februārī par LEC 100% īpašnieku kļuva būvuzņēmējam Guntim Rāvim 60% pastarpināti piederošā SIA Energoholdings. Energoholdings dalībnieku sarakstā ir SIA GRIF 23 (60%), SIA Rīno (6%), SIA B. Holdings (19%), kā arī trīs privātpersonas – Andris Asars-Asarovskis (5%), Ivo Čerbakovs (5%) un Pēteris Dzirkals (5%).

No šī gada septembra SIA “Latvijas Energoceltnieks” (LEC) valdes locekļa amatā stāsies Dmitrijs Soldatenko, nomainot līdzšinējo vadītāju Andri Vilcmeieru.

A. Vilcmeiers atstās arī “Skonto Group” valdes priekšsēdētāja amatu, un turpmāk “Skonto Group” darbosies trīs līdzšinējo valdes locekļu sastāvā.

D. Soldatenko turpinās darbu arī kā būvniecības un būvmateriālu ražošanas uzņēmumu grupas "Skonto Group" valdes loceklis un "LEC Construction International GmbH” direktors.

“Uzņēmums ir veiksmīgi pielāgojies pandēmijas situācijai un turpina darbu pie esošajiem projektiem tepat Latvijā, kā arī LEC galvenajā eksporta tirgū Vācijā. LEC darbībā ir rasti risinājumi, lai tas spētu efektīvi adaptēties jaunajiem tirgus apstākļiem un ekonomiskajai situācijai Eiropā. Esmu pateicīgs līdzšinējam LEC valdes priekšsēdētājam Andrim Vilcmeieram par viņa paveikto un sniegto ieguldījumu uzņēmuma attīstībā,” stāsta D. Soldatenko.

Rīgas dome samazinājusi pamatkapitālu rekonstrukcijas un celtniecības uzņēmumā SIA Rīgas pilsētbūvnieks.

Kā liecina informācija Lursoft, uzņēmuma pamatkapitāls kopš 30. augusta ir 33 981 899 lati, kas ir par aptuveni sešiem miljoniem Ls mazāk nekā līdz šim – laikā no šā gada jūnija sākuma līdz 23. augustam Rīgas pilsētbūvnieka pamatkapitāls bija 39 889 290 Ls.

Pilnībā Rīgas pilsētai piederošā uzņēmuma pamatkapitāls 2011. gadā mainīts vienu reizi, 2010. gadā – divas reizes, tāpat arī 2009. un 2008. gadā, liecina Lursoft dati.

Uzņēmuma valdē un padomē izmaiņas nav notikušas – tajā darbojas valdes priekšsēdētājs Andrejs Požarnovs, kā arī valdes loceklis Kānis Kosītis un Inese Šnepsta. Jau rakstīts, ka valdes priekšsēdētāja amatu šā gada 5. jūlijā pameta Ivars Gaters, kas savas darba gaitas turpina uzņēmumā LEC.

SIA Latvijas Energoceltnieks (LEC) reģistrējis komercķīlu Nordea Bank Finland Plc, liecina Lursoft dati.

Komercķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 6,89 miljoni latu.

LEC savu saimniecisko darbību uzsāka 1992. gadā, un pašlaik uzņēmuma pamatkapitāls ir 1,105 milj. Ls. Uzņēmuma juridiskā adrese ir Lubānas iela 43, Rīga.

LEC 2011. gadā apgrozīja 16,49 milj. Ls – par 22% mazāk nekā 2010. gadā, savukārt kompānijas peļņa veidoja 980 tūkst. Ls, kas ir par teju 60% vairāk nekā iepriekšējā gadā. Vērtējot pēc gada apgrozījuma, Latvijas lielāko uzņēmumu TOP 500 LEC ierindojas 269. vietā.

2007. gadā LEC toreizējais īpašnieks Jānis Kols 100% uzņēmuma daļu pārdeva investīciju kompānijai Alta Capital Partners, savukārt 2011. gada februārī par LEC vienīgo īpašnieku kļuvis uzņēmējam Guntim Rāvim par 60% pastarpināti piederošais uzņēmums SIA Energoholdings.Energoholdinga īpašnieki ir G. Rāvim pilnībā piederošā SIA Grif 23 (60%), SIA B. Holdings (19%), SIA Rīno (6%), kā arī trīs privātpersonas - Andris Asars-Asarovskis (5%), Ivo Čerbakovs (5%) un Pēteris Dzirkals (5%).

Latvijas Energoceltnieks (būvkompānija LEC) atbilstoši līgumam ar AS Latvenergo koncerna uzņēmumu AS Latvijas elektriskie tīkli veikusi vienu no Kurzemes loka projekta etapiem - 330kV kabeļu līnijas Imanta – TEC-1 otrā posma izbūvi. Tā ietvaros zem Daugavas izbūvēti divi 740 metrus gari cauruļu šķērsojumi, kuros instalēti 330kV augstsprieguma līnijas kabeļi.

Ivars Gaters, LEC valdes priekšsēdētājs, informēja: «Septembra laikā pabeigts augstsprieguma kabeļu ieguldīšanas darbs un oktobrī LEC kopā ar kabeļu izgatavotāju pārstāvjiem veica 330kV kabeļu savienošanu, kā arī tiek pabeigti darbi pie optiskās kabeļu līnijas izbūves. Pilnīga darbu pabeigšana plānota novembrī.»

Daugavas šķērsojuma darbu izpilde tika veikta sadarbībā ar apakšuzņēmēju, Itālijas uzņēmumu ANESE S.r.l., kam esot divdesmit gadus ilga pieredze liela diametra cauruļvadu šķērsojumu izbūvē ar horizontālās vadāmības urbšanas metodi visā Eiropā.

Daugavas šķērsojums tika veikts divu mēnešu laikā, izmantojot horizontālās vadāmības urbšanas metodi (HVU) ar polietilēna aizsargcauruļu ieguldīšanu zem Daugavas.

Būvniecības kompānijai Latvijas Energoceltnieks (LEC) mainījusies vadība – valdes priekšsēdētāja amatā iecelts Jānis Blumbergs, Db.lv informēja uzņēmuma pārstāvji.

Līdzšinējais valdes priekšsēdētājs Ivars Gaters pēc savas iniciatīvas pieņēmis lēmumu darba attiecības ar uzņēmumu pārtraukt. Akcionāri šo lēmumu ir akceptējuši.

J. Blumbergs iepriekš darbojās a/s Jelgavas cukurfabrika valdes priekšsēdētāja amatā.

Darbu LEC valdē turpina valdes loceklis Jānis Sproģis, Valērijs Drozds un Didzis Vītols.

Vērtējot pēc 2011. gada apgrozījuma (16,4 milj. Ls), Latvijas lielāko uzņēmumu TOP 500 LEC ierindojas 269. vietā. Savukārt pērn uzņēmums apgrozīja 30 milj. Ls, bet peļņa veidoja 1,4 milj. Ls. Uzņēmuām stārdā aptuveni 350 darbinieki.

Rīgas dome būtībā atteikusies no reiz skaļi pieteiktās idejas sadarbībā ar Messe Frankfurt būvēt vērienīgu konferenču centru pie lidostas Rīga.

Zemesgabali, uz kuriem, saskaņā ar nodomu protokolu, kuru 2010. gadā parakstīja toreizējais Rīgas vicemērs Ainārs Šlesers un Frankfurtes pie Mainas vicemērs Edvīns Švarcs, bija paredzēts izbūvēt ap 30 tūkst. kvadrāmetrus plašu izstāžu un konferenču centru, nodoti izsolei. Colliers International Advisors organizētā izsole, kurā īpašuma sākumcena noteikta 4,046 milj. Ls, notiks 31. maijā.

«Jau sākotnēji doma bija pilnīgi skaidra, proti, ka ne Rīgas dome, ne Rīgas pilsētbūvnieks projekta realizācijā nepiedalās ar savu finansējumu, pašvaldība ieguldīs tikai zemi, savukārt centra realizācija notiks par privāta investora līdzekļiem,» atbildot uz Dienas Biznesa jautājumu, kas nogājis greizi ar ideju par aptuveni 100 milj. eiro lielām investīcijām centra izveidē, saka Ivars Gaters, bijušais Rīgas pilsētbūvnieka valdes priekšsēdētājs.

SIA Rīgas pilsētbūvnieks valdes priekšsēdētājs Ivars Gaters uzņēmuma akcionāriem tikko paziņojis par sava amata atstāšanu, jo pāriet strādāt privātajā sektorā par liela būvniecības uzņēmuma vadītāju, ziņo Rīgas domes (RD) Sabiedrisko attiecību nodaļa.

Sarunā ar DB Ivars Gaters apstiprināja, ka šī ziņa atbilst patiesībai, taču to, kuru tieši no lielajiem būvuzņēmumiem vadīs, viņš nevēlējās atklāt, kamēr neesot pieņemts un galīgi akceptēts lēmums – acīmredzot, no privātā būvuzņēmuma puses. Uz DB jautājumu, vai runa ir par privātu vietējo būvfirmu, viņš atbildēja apstiprinoši.

Savukārt, lai nodrošinātu Rīgas pilsētbūvnieka darbības nepārtrauktību, operatīvi ir izskatītas vairākas vakantā valdes locekļa kandidatūras. RD sabiedrisko attiecību nodaļa informē, ka par piemērotāko kandidātu atzīts bijušais vairāku valdību ministrs, kas bijis arī Saeimas un Rīgas domes deputāts, valsts uzņēmumu valdes loceklis, ilggadējs partijas Tēvzemei un Brīvībai/LNNK biedrs Andrejs Požarnovs, kurš turpmāk pildīs arī Rīgas pilsētbūvnieka valdes priekšsēdētāja amata pienākumus.

SIA Fortum Jelgava Lielupes krasta promenādē prezentējusi saistvada izbūvi zem Lielupes, savienojot abu krastu siltumapgādes sistēmas, kas ir Latvijā pirmais šāda mēroga projekts, un to īsteno SIA Latvijas Energoceltnieks (LEC).

SIA Fortum Jelgava valdes priekšsēdētāja Ginta Cimdiņa žurnālistus informēja, ka šādos apmēros tas ir Latvijā pirmais siltumtrases saistvads, kas tiek izbūvēts zem upes gultnes. Viņai bija zināmi piemēri, ka ko līdzīgu savulaik bija iecerējušas arī citas pilsētas, taču līdz galam tāda izbūve nebija īstenota.

Abu Lielupes krastu siltumapgādes sistēmu savienošanas projekta kopējās izmaksas ir 1 603 634 lati, no kurām Kohēzijas fonds (KF) sedz 512 782 latus. Saistvada kopējais garums ir 1,4 kilometri, bet zem Lielupes gultnes iebūvējamā posma garums ir 380 metri.

LEC Informācijas un sakaru tehnoloģiju departamenta direktors Valērijs Drozds apstiprināja, ka, arī pēc būvkompānijas pieredzes un tās rīcībā esošās informācijas, šis ir Latvijā pirmais šāda veida saistvads.

Konkurences padome Latvijā atklājusi, iespējams, lielāko neatļauto vienošanos starp būvkompānijām. Vienojusies esot Gunta Rāvja būvfirma Latvijas energoceltnieks (LEC) ar Gulbenes vietējo būvuzņēmumu RCI Gulbene, vēsta TV3 raidījums Nekā Personīga. Abiem uzņēmumiem sods var pārsniegt divus miljonus latu.

Kompānijas saskaņojušas tāmes, ar kādām pretendēs uz Gulbenes kultūras centra rekonstrukciju. Raidījums vēsta, ka Konkurences padome uzņēmumiem uz pēdām nebūtu nonākusi, ja vien savulaik KNAB par kultūras centra konkursu nebūtu sācis kriminālprocesu. Korupcijas izmeklētājiem bija aizdomas, ka firma Latvijas energoceltnieks uzvarēja konkursā ar Gulbenes vadības atbalstu.

Raidījums norāda, ka būvfirma RIC Gulbenes pilsētā ir ļoti iecienīta. Uzņēmums jau vairākus gadus apkalpojis apkārtējo pagastu pasūtījumus. Firmas valdes loceklis Māris Sliede kādreiz ir bijis pilsētas domes deputāts no Tautas partijas. RCI Gulbene ir iepriekšējā darbavieta abiem novada domes izpilddirektoriem Gvido Stuckam un Mārim Daniekam.

Noslēdzies Hipotēku bankas rīkotais biznesa ideju konkurss jauniešiem Lec biznesā!, un ir zināmi 30 jaunie uzņēmēji, kas saņems konkursa balvas – biznesa mentoru un naudas balvu idejas īstenošanai.

Lec biznesā! sacensību uzvarētāji tika noskaidroti, izvērtējot kopumā 133 iesniegtos biznesa plānus. Biznesa plāni tika vērtēti, ņemot vērā preces vai pakalpojuma kvalitāti, finansējuma atbilstību projekta ieviešanas vajadzībām, tirgus izpēti, mārketinga plāna kvalitāti, cenu veidošanas un konkurētspējas priekšrocību aprakstu, projekta dzīvotspēju un pievienoto vērtību Latvijas ekonomikai.

Piecu labāko biznesa plānu autori saņems tūkstoti latu naudas balvu biznesa idejas īstenošanai, un tiem tiks sniegta arī biznesa mentora palīdzība. Nākamie pieci saņems 500 latus uz biznesa mentora pakalpojumus, bet pārējiem 20 uzvarējušo biznesa ideju autoriem būs iespēja sadarboties ar biznesa mentoru, ko nodrošinās konkursa sadarbības partnere biedrība Līdere.

Noslēgusies biznesa ideju iesniegšana Hipotēku bankas konkursam jauniešiem Lec biznesā!, un no visiem Latvijas reģioniem jaunieši vecumā no 18 līdz 30 gadiem iesūtījuši 165 dažādu biznesa ideju aprakstus.

Līdz ar pieteikumu iesniegšanas termiņa beigām Hipotēku bankā sākusies šo ideju izvērtēšana, un 28.novembrī žurijas izvirzītie 50 labāko ideju autori tiks aicināti piedalīties konkursa otrajā kārtā.

Lec biznesā! projekta vadītāja Daiga Buhholce skaidro, ka konkurss Lec biznesā! notiek jau ceturto gadu un šogad uz konkursa balvām – mentora atbalstu un naudas balvu pretendē jaunieši no visiem Latvijas reģioniem, apliecinot, ka labs potenciāls uzņēmējdarbības aktivitātes pieaugumam ir visā Latvijā. Šogad iespēju konkursā piedalīties izmantojušas arī vairākas jauniešu grupas, kā arī virkne dalībnieku konkursam iesnieguši vairākas idejas. Žūrija vērtēs virkni kritēriju, un viens no svarīgākajiem būs idejas dzīvotspēja un iespēja to īstenot dzīvē.

Konkurences Padomes (KP) lēmums par konkurences kropļošanu un cenu sadārdzināšanu kopumā vairāk nekā 300 iepirkumos sodīt 26 uzņēmumus, kas veic energobūvdarbus ir absurds un nelabvēlīgs Latvijas ekonomikai, uzskata uzņēmējs Guntis Rāvis.

«Ziņa, kas šobrīd ir nosūtīta Latvijas uzņēmējiem ir šāda – tu nopērc kompāniju no ārvalstu investoriem, kad tā jau strādā ar zaudējumiem, attīsti to, kļūsti par vienu ko lielākajiem nodokļu maksātājiem, bet tagad sanāk maksāt par to, ko darījuši iepriekšējie īpašnieki,» sarunā ar laikrakstu Dienas Bizness sacīja Guntis Rāvis.

Viņam pastarpināti piederošais uzņēmums SIA Energoholdings 2011. gadā iegādājās KP sodīto SIA Latvijas energoceltnieks (LEC) no investīciju kompānijas Alta Capital Partners, kas savukārt 100% uzņēmuma daļu 2007. gadā nopirka no Jāņa Kola.

Pēc Satversmes aizsardzības biroja (SAB) atzinuma būvniecības uzņēmums "Monum" ar tā piesaistītajiem partneriem izslēgts no elektrības pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) bateriju sistēmu iepirkuma, vēsta LTV raidījums "De facto".

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka AST pagājušajā nedēļā parakstīja 77,07 miljonus eiro vērtu līgumu par elektroenerģiju uzkrājošo bateriju sistēmas (BESS) piegādi un uzstādīšanu apakšstacijās Tumē un Rēzeknē ar Vācijas uzņēmumu "Rolls-Royce Solutions".

Kā vēsta LTV, iepirkuma gaitā no pretendentiem tika izslēgts par dažiem miljoniem lētāks piedāvājums no "Monum", jo sadarbību nav rekomendējis SAB, savukārt uzvarētāja piedāvājumā esot redzamas saites ar "būvnieku karteli", kas gan nav bijis pamats pretendentu izslēgt.

Kopumā pēdējā konkursā piedāvājumus iesnieguši trīs pretendenti - itāļu "Nidec ASI", Vācijā reģistrētais "Rolls-Royce Solutions" un "Monum", kas piedāvāja darbus izdarīt vislētāk - par 74,6 miljoniem eiro. Taču viņus no iepirkuma izslēdza, pamatojoties uz rekomendāciju no SAB. Atzinums bijis negatīvs nevis par pašu "Monum", bet gan tā piesaistītu partneri.

Rīgas domes frakciju bloka Vienotība deputāti pieprasa likvidēt Rīgas domes Investīciju un uzņēmējdarbības veicināšanas padomi, jo ideja esot izgāzusies un padome sanākusi vien dažas reizes. Neesot arī izdevies piesaistīt investīcijas, arī uzņēmējdarbība neesot atbalstīta.

Pēdējā padomes sēde notikusi 2011. gada martā, lai gan domes apstiprinātā padomes nolikumā noteikts, ka padome jāsasauc ne retāk kā reizi trijos mēnešos.

Paziņojumā arī norādīts, ka Rīgas pašvaldības uzņēmums Rīgas pilsētbūvnieks jau 2010. gada janvārī ziņojis par Rīgas pilsētas ieguvumiem, kā tiešos ieguvumus norādot ieņēmumus no starptautisku konferenču un izstāžu organizēšanas, uzlabotu infrastruktūru, tūristu skaita pieaugumu un jaunu darba vietu radīšanu, ja tiktu īstenots vērienīgs izstāžu un konferenču centra būvniecības projekts teritorijā pie starptautiskās lidotas Rīga.

SIA Rīgas pilsētbūvnieks valdes priekšsēdētājs Ivars Gaters tolaik atzīmējis, ka spēšot piesaistīt šim projektam nepieciešamās investīcijas un uzņēmumam ir nepieciešamā kapacitāte un pieredze, gan šādas būvniecības veikšanā, gan apsaimniekošanā, gan sadarbībā ar privātajiem partneriem.

Patlaban 22 no 26 sodītajiem energobūvniecības uzņēmumiem ir pārsūdzējuši Konkurences padomes jūnija beigās piemēroto sodu, informē Administratīvās apgabaltiesas priekšsēdētāja palīdze Līga Trubiņa.

Administratīvajā apgabaltiesā pieteikumi par Konkurences padomes 2013.gada 17.jūnija lēmuma atcelšanu ir saņemti no SIA Vidzemes energoceltnieks, SIA Latvijas energoceltnieks (LEC), SIA Empower, SIA Rio, SIA Aiviekstes energobūvnieks, SIA SZMA, Alūksnes rajona SIA firma Alūksnes energoceltnieks, SIA Daugavpils energoceltnieks, AS SZMA V, SIA Farads, SIA Austrumu energoceltnieks, SIA Besecke, SIA Elbra, SIA Telms, SIA Oms, SIA Elpoli, SIA Latgales elektromontāža, SIA Darleks, SIA J.E.F., SIA Firma Spriegums, SIA MCD un Rēzeknes pilsētas SIA Energoceltnieks.

Nordea banka Latvijā noslēgusi vienošanos ar pilnsabiedrību LEC, RECK un Empower par finansējuma piešķiršanu 12 miljonu eiro apmērā. Kopējais finansējums paredzēts projekta Kurzemes loks trešā etapa realizācijai, tostarp nodrošinot projekta ģenerāluzņēmēju ar nepieciešamo apgrozāmo līdzekļu finansējumu un sniedzot projekta riska vadības atbalstu, informē bankas pārstāvji.

Kurzemes loks' ir valsts un visa Baltijas reģiona nozīmes enerģētikas projekts, kura ietvaros plānots atvērt jaunus elektroenerģijas tirgus un nodrošināt jaudīgāku elektrības piegādi uzņēmumiem un mājsaimniecībām. Šis viennozīmīgi ir pēdējo gadu viens no lielākajiem un stratēģiski nozīmīgākajiem projektiem, kam ir gan Latvijas, gan reģionālās enerģētikas drošības nozīme, uzsver Jānis Buks, Nordea bankas vadītājs Latvijā.

Pilnsabiedrību LEC, RECK un Empower veido trīs būvniecības uzņēmumi, kas ir apvienojuši pieejamos resursus projekta realizācijai. Kurzemes loka trešā etapa īstenošana sniedz iespēju strādāt pie apjomīga un inženiertehniski sarežģīta projekta realizācijas vietējiem inženieriem, projektētājiem, kā arī nodrošina ar darbu vietējos darba resursu. Šis projekts sniedz iespēju pilnveidot speciālistu profesionalitāti un praktiskās spējas, kā arī zināšanas un iegūtā pieredze projekta realizācijā sniedz iespēju iesaistītajām organizācijām nostiprināt savu konkurētspēju ne tikai Baltijas un Skandināvijas tirgos, bet arī ārpus Eiropas Savienības robežām.

Juridisko personu apvienība LEC un Empower tikusi pie 53,604 milj. eiro jeb aptuveni 37 milj. Ls vērta a/s Latvenergo meitasuzņēmuma a/s Latvijas elektriskie tīkli iepirkuma, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

LEC un Empower rekonstruēs Kurzemes loka 110 kV elektropārvades līniju posmā Grobiņa – Ventspils, pastiprinot to ar 330 kV līniju, liecina informācija IUB.

Kopumā konkursā pieteicās divi pretendenti, no kuriem par uzvarētāju Latvijas elektriskie tīkli izvēlējās saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu.

Projekts tiks realizēts ar Eiropas Savienības atbalstu saskaņā ar EK regulu par ekonomikas atjaunošanas atbalsta programmas izveidošanu.

A/s Latvijas elektriskie tīkli tika dibināta pērnā gada aprīlī, un tā īpašumā ir pārvaldes tīkls – 330 kV un 110 kV elektrolīnijas un apakšstacijas. Līdz ar uzņēmuma dibināšanu pērnā gada aprīlī Latvijas elektriskajos tīklos tika pārjaunoti a/s Augstsprieguma tīkls darbinieki.

Sestdien negaiss un lietus pamatīgi pamērcējis ne tikai Zemgales Olimpiskā centra (ZOC) stadionu, bet arī iekštelpas, kur ūdeni nācies ar slotām šķūrēt laukā pa durvīm, reģionālajam medijam Zemgales Ziņas stāstījuši aculiecinieki. Šis neesot pirmais gadījums, kad lietavu dēļ applūst ZOC telpas.

Vadība solot jau tuvākajās dienās situāciju labot.

Bruņojie slotām, spaiņiem un lupatām, sestdien pēc negaisa ZOC personāls no postažas glābis konferenču zāli. Centra valdes loceklis Armands Ozollapa notikušajā nesaskatot lielas problēmas un atzinis, ka tāds lietusūdeņu daudzums katru dienu netiekot piedzīvots un pludojis ne tikai ZOC, bet visa Jelgava. «Diemžēl pats klāt nebiju, jo atrados atvaļinājumā, bet pirmdienas rītā, apstaigājot centra telpas, pārliecinājos, ka viss kārtībā – lietus skādi nav nodarījis,» klāstījis A.Ozollapa.

Viņš skaidrojis, ka ūdens telpās iekļuvis nepietiekami labi nospriegoto iekārtu dēļ. «Ūdens daudzums bija tik liels, ka aizvades sistēmas nespēja visu uzņemt, tāpēc tam kaut kur bija jāpaliek. Tas ir kā korķis, kas pietiekami labi nav nospriegots un ūdens sūcas garām. Šīs vājākās vietas esam apzinājuši un tuvākajā laikā problēmas tiks novērstas,» solījis A.Ozollapa.