Datos, zinātnē balstītie lēmumi valstu, nozaru un uzņēmumu līmenī būs izšķirošais faktors tautsaimniecības transformācijā atbilstoši Zaļā kursa jau esošajiem uzstādījumiem, vienlaikus arvien vairāk būs nepieciešamas zināšanas un zinātniskie pētījumi, kas ļaus pierādīt produktu, uzņēmumu un pat valstu zaļumu.

Tādi atzinumi skanēja Latvijas Mežu sertifikācijas padomes 9. starptautiskajā konferencē Dabas resursu izmantošanas zinātniskie, ekonomiskie un sociālie aspekti pašreizējā vides un ģeopolitiskajā kontekstā.

Zemkopības ministrs Armands Krauze savā uzrunā uzvēra, ka Latvijas iedzīvotāju labbūtībā būtiska ir visu trīs ekonomisko, sociālo un vides vajadzību līdzsvarota situācija. «To var panākt viedi un tālredzīgi, izmantojot Latvijas ģeogrāfiskā stāvokļa priekšrocības, zināšanas un cilvēkkapitālu, kā arī dabas bagātības, pret kurām jāattiecas ar pietāti,» uzsvēra A. Krauze. Viņaprāt, ir svarīgi veicināt augstas pievienotās vērtības produktu ražošanu Latvijā, pasaules tirgū piedāvājot kvalitatīvus produktus, kas ceļ gan ekonomiku, gan iedzīvotāju labklājību, vēl jo vairāk, ja Latvijā ir milzīgs bioekonomikas attīstības potenciāls. «Nedrīkst būt tā, ka Zaļais kurss prasa milzīgus ieguldījumus bez jebkādas ekonomiskās atdeves,» norādīja A. Krauze. Viņš uzsvēra, ka ilgtspējīga mežsaimniecība ir balstīta zinātnē un inovācijās, tā nodrošina darba vietas un ir iztikas avots daudzos Latvijas reģionos. Tieši tāpēc balstoties uz zinātniskiem pētījumiem un tehnoloģiju attīstību var tikt pārskatīti algoritmi un aprēķini saistībā ar klimata mērķu izpildi. «Lai veidotu ilgtspējīgu nākotni, mums visiem ir jāmeklē kompromisi starp ražošanu un dabas saglabāšanu, mūsu kopīgā atbildība ir veidot dzīvotspējīgu vidi, virzīt ekonomikas izaugsmi, kā arī labklājību nākamajām paaudzēm,» tā A. Krauze.

Pārstāt ignorēt tuvojošās prasības, tā vietā apgūt zināšanas, skatīties, ko un kā dara attiecīgas nozares uzņēmumi Latvijā un citviet pasaulē, vākt nepieciešamos datus, konstruktīvās diskusijās ar visām ieinteresētajām pusēm atrast labākos iespējamos risinājumus, tādējādi pašmāju uzņēmumiem ne tikai saglabājot, bet pat paaugstinot savu konkurētspēju tirgū.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā Ilgtspējas ziņojumi, atbildība piegādes ķēžu pārvaldībā.

Prasīs no lielajiem

“ES Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīva paredz, ka lielajiem uzņēmumiem jāsniedz ziņas par to, kāds ir uzņēmuma biznesa modelis, kā tas ietekmē sociālos un vides aspektus un kāda ir ārējo lielo tendenču ietekme uz paša uzņēmuma attīstību nākotnē,” skaidro Latvijas Korporatīvās sociālās atbildības platformas (CSR Latvia) līdzdibinātāja Agnese Alksne-Bensone. Viņa norāda, ka tiek prasīts atspoguļot datus, procesus un arī izvirzīto mērķu sasniegtos rezultātus. “Tiek dots liels rāmis visiem iepriekšējiem mēģinājumiem pieprasīt šāda veida informāciju no lielajiem uzņēmumiem un tādējādi saprast, kas un kā tajos notiek,” uzsver A. Alksne- Bensone. Viņa norāda, ka pēc sākotnējām aplēsēm šīs direktīvas prasība attieksies kopumā aptuveni uz 50 000, bet Latvijā sākotnēji uz apmēram 200 kompānijām, perspektīvā - ap 5000. Prasība gada pārskata vadības ziņojumā ietvert ilgtspējas ziņojumu no 2024. gada 1. janvāra attieksies uz uzņēmumiem, kas atbilst diviem no trīs lielumiem: 500 un vairāk darbinieki; neto apgrozījums 40 milj. eiro; bilances kopsumma 20 milj. eiro (tie ir tie uzņēmumi, kurus skāra iepriekšējā direktīva par nefinanšu informācijas atklāšanu).

Latvijā viena no lielākajiem piena pārstrādes uzņēmumiem SIA Rīgas Piensaimnieks vadība un uzņēmuma īpašnieks DCEMF Holdings Ltd. tiesas lēmumu par aizliegumu atsavināt kapitāldaļas sauc par nepamatotu un to pārsūdzēs.

Izplatītajā paziņojumā uzņēmums norāda, ka apgalvojumi, kas saistībā ar SIA Rīgas Piensaimnieks (RPS) un DCEMF Holdings Ltd. (DCEMF) īpašumtiesībām uz RPS kapitāla daļām parādījušies Latvijas ziņu portālos pēdējo dienu laikā (25.jūlijā un 26.jūljā), ir nepamatoti un pilnībā nepatiesi atspoguļo reālo situāciju RPS, kur DCEMF ir vienīgais dalībnieks un tam likumīgi pieder 100% RPS kapitāla daļas. Piektdien, 22.jūlijā RPS saņēmis informāciju par Igaunijas rajona tiesas spriedumu, prasot aizliegt DCEMF pārdot sev piederošās RPS kapitāla daļas un veikt citas likumīgas darbības ar šīm daļām, par ko attiecīgi informēja DCEMF. DCEMF šo lēmumu, kas pēc būtības ir nepamatots, šobrīd pārsūdz, vēsta RPS un DCEMF Holdings Ltd. Turklāt līdz šodienai DCEMF, kā tiesas lēmumā norādītais atbildētājs, neesot ticis informēts ne par šādu lēmumu, ne par procesu kā tādu. Līdz ar to DCEMF nevienā brīdī nav bijusi iespēja izteikt savu viedokli vai kādā citā veidā piedalīties procesā. Sākotnēji 20% no RPS kapitāla daļām DCEMF ieguva 2006.gadā, bet atlikušie 80% nonāca DCEMF īpašumā 2010.gada novembrī likumīgas komercķīlas realizācijas rezultātā, pamatojoties uz aizdevuma un ķīlas līgumiem, kuri ir bijuši spēkā jau no 2006.gada, tā RPS un DCEMF Holdings Ltd paziņojumā. Kopš 2006.gada DCEMF un tā saistītie uzņēmumi RPS esot veikuši būtiskus ieguldījumus, tai skaitā nozīmīgu pamatkapitāla palielinājumu 2011.gadā. «Alta Foods maksātnespējas procedūrai Igaunijā nav nekāda sakara ar DCEMF, kas nekad nav bijis ne Alta Foods kreditors, ne debitors, un šim procesam nav nekāda saistība ar likumīgu kapitāla daļu ķīlas realizāciju, kā rezultātā DCEMF ieguva īpašumtiesības uz 80% no RPS daļām. Līdz ar to maksātnespējas administratora vēlme iesaistīt šajā procesā RPS un DCEMF nav saprotama,» norādīts paziņojumā.

Rīgas Centra rajona tiesa ir ierosinājusi AS Alta Real Estate Partners maksātnespējas procesa lietu, liecina ieraksts Maksātnespējas reģistra mājas lapā.

Alta Real Estate Partners maksātnespēju ir lūgusi atzīt AS Danske Capital. Danske Capital šā gada janvārī lūdza tiesu atzīt arī Alta Capital Partners maksātnespēju. Tiesa arī šajā lietā ierosināja maksātnespējas procesa lietu.

Db jau rakstīja, ka pagājušā gada augustā Danske Capital prasīja atzīt arī Alta Capital maksātnespēju. Prasība tika pamatota ar to, ka Latvijā bāzētā Alta Real Estate Partners, kas ir Alta Capital Partners meitasuzņēmums, nav spējusi izpirkt 2005. gadā emitētās obligācijas. Obligāciju izpirkšanas termiņš bija 2009. gada aprīlis.

2005. gadā Sampo pensiju fonds, kura galvenais partneris fondu pārvaldīšanā ir Danske Capital, investēja Alta Capital obligācijās. Danske Capital prasība pret Alta Capital ir 940 tūkstoši eiro, informējusi kompānijas pārstāve Silja Sārs (Silja Saar). Sampo pensiju fondā, kas investēja obligācijās, iesaistīti 55 tūkstoši cilvēku.

Igaunijas investori, kuri šogad novembrī pārdeva 80% Rīgas piensaimnieka akcijas ASV investīciju kompānijai Darby Overseas Investments, no šo akciju pārdošanas nav ieguvuši neko, jo ASV uzņēmums akcijas likumīgi pārņēmis, ziņo BBN.

Tam par iemeslu ir fakts, ka Rīgas piensaimnieka akcijas bija apgrūtinātas kā ķīla minētajai ASV investīciju kompānijai, kura tās vienkārši pārņēma.

Šo akciju vērtība lēšama 150 līdz 250 miljonu Igaunijas kronu (6,7 līdz 11,2 miljonu latu) apmērā.

Darby Overseas Investments 2006. gadā aizdeva Rīgas piensaimniekam 8 miljonus eiro ar likmi 13% gadā, lai uzņēmums varētu iegādāties akcijas no iepriekšējiem īpašniekiem. Jau 2007. gadā Rīgas piensaimnieka ieķīlātās akcijas nonāca Igaunijas Alta Foods kontrolē.

Alta Foods šīs akcijas pārņēma, apņemoties nomaksāt parādu Darby Overseas Investments, taču tā kā vairāk nekā 10 miljonus eiro lielais parāds netika atmaksāts ASV kompānija šīs akcijas pārņēma savā īpašumā.

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa 9. jūnijā skatīs būvkompānijas Latvijas Energoceltnieks (LEC) īpašnieces Alta Property & Construction maksātnespējas lietu.

Prasību iesniedzis Valsts Ieņēmumu dienests (VID), DB uzzināja tiesā. 10. maijā tiesa ierosinājusi maksātnespējas lietu. DB jau rakstīja, ka izsolē 20.maijā izliktas Alta Property & Construction piederošās LEC kapitāldaļas 1,105 miljonu latu vērtībā, kas nozīmē īpašnieku maiņu būvkompānijai LEC. Alta Property & Construction lielākais īpašnieks iepriekš bija Igaunijas investīciju fonda Alta Capital izveidotā Latvijas kompānija Alta Capital Partners, kuru šogad februārī tiesa pasludināja par maksātnespējīgu.

Pēteris Dzirkals Latvijas energoceltnieks padomes loceklis norāda, ka LEC nav nodokļu parādu, un uzņēmums strādā neatkarīgi no akcionāra AS Alta Property & Construction un tā nesaskaņām ar saviem kreditoriem.

Lietā saistībā ar pārtikas ražotāju grupas NP Foods un citu ar to saistīto uzņēmumu un privātpersonu kontu apķīlāšanu Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa piektdien nolēma izbeigt tiesvedību pilnībā pret 25 no 29 uzņēmumiem, aģentūrai BNS pastāstīja NP Foods pilnvarotā pārstāve, zvērināta advokāte Sintija Radionova.

«Joprojām tiesvedība saglabāsies Daumantam Vītolam, Solvitai Pētersonei, Ivo Lukam-Indānam un uzņēmumam NPBC,» viņa paskaidroja.

Tāpat Radionova pastāstīja, ka Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pārsūtīs Rīgas apgabaltiesai lietas materiālus, lai tā jau tuvākajā laikā sāktu skatīt Luka-Indāna, Vītola, Pētersones un NPBC blakus sūdzības par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 28.janvāra lēmumu.

«Nevis šie 25 (atbildētāji), kuros ietilpst Laima, Gutta un tā tālāk, bet šie nosauktie četri lūdza atkārtoti atcelt piemēroto prasības nodrošinājumu. Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa atstāja spēkā prasības nodrošinājumu (..). » teica Radionova.

Laima, Gutta un Staburadze pārvaldītājas SIA NP Foods valdē notikušas izmaiņas, to pametot vienam valdes loceklim un viņa vietā stājoties citam.

Kopš 20. septembra NP Foods valdes locekļa amatā stājies Igors Ļitvinovs, savukārt Vladimirs Sapožins valdes locekļa amatu uzņēmumā ir pametis, liecina Lursoft dati.

Tādējādi patlaban NP Foods valdē darbojas tās priekšsēdētājs Rolands Gulbis un divi valdes locekļi - I. Ļitvinovs un Jekaterina Stuģe. Jau rakstīts, ka 15. jūnijā NP Foods valdes locekļa amatu pameta Vadims Vlasovs, kas kompānijas vadībā darbojās kopš 2010. gada janvāra. Šā gada februārī NP Foods valdi pameta arī Dans Bērtulis, kas valdes locekļa amatā bija kopš 2009. gada.

NP Foods pērn apgrozīja 39,75 milj. Ls, kas ir ievērojami mazāk nekā 2010. gadā, kad tika apgrozīti 53,32 milj. Ls. NP Foods peļņa bija 120,067 tūkst. Ls, kas ir 2,4 mazāk nekā iepriekšējā gadā, kad NP Foods apgrozījums bija vairāk nekā 287 tūkst. Ls.

Latvijas Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde arestējusi Menard Port LLC piederošās 33,33% SIA NP Business centre kapitāldaļas, informē lietā par cietušo atzītā SIA NP Foods sabiedrisko attiecību konsultante Maija Dulle-Sūniņa.

Mantas arests piemērots šā gada jūnijā uzsāktajā kriminālprocesā par krāpšanu lielā apmērā vai organizētā grupā ar mēģinājumu prettiesiskā veidā iegūt svešu mantu, izmantojot metodes, kurās ir saskatāmas nelikumīgas uzņēmumu pārņemšanas pazīmes jeb reiderisms.

«Šajā procesā par cietušo ir atzīts SIA NP Foods. Uzņēmumam ir pamatotas aizdomas, ka naudas izspiešanas shēmu, iespējams, ir organizējis zvērināts advokāts Mārcis Miķelsons, kas pēc publiski pieejamās informācijas ir ārzonā reģistrētā Menard Port LLC patiesā labuma guvējs,» teikts kompānijas paziņojumā.

NP Foods iesniegumā norādīts, ka konkrētajā kriminālprocesā iespējamās noziedzīgās darbības pret NP Foods u.c. kriminālprocesā iesaistītajiem Latvijas uzņēmumiem, M. Miķelsons pastarpināti veicis caur ārzonu uzņēmumu Menard Port LLC. Parasti šāda rīcība ļauj vainīgajai personai izvairīties no atbildības, kas iestājas par prettiesisku darbību veikšanu. Saskaņā ar Kriminālprocesa likumu, gadījumā, ja M. Miķelsona prasību pret NP Foods atzīst par nepamatotu, cietušajam ir jāsaņem kompensācija par nodarītajiem mantiskajiem zaudējumiem. Līdz ar to, NP Foods lūdzis kā nodrošinājumu piemērot, Menard Port LLC piederošajām 33,33% NP Business centre kapitāldaļām, aizliegumu atsavināt, apgrūtināt vai veikt jebkāda veida darījumus ar šīm daļām.

Šodien, 6.oktobrī, Food Union akcionārs Andrejs Beshmeļņickis parakstīja vienošanos par Premia Foods saldējuma un saldēto produktu biznesa iegādi. Darījuma mērķis ir būtiski paplašināt biznesu Baltijas valstīs un Krievijā un apvienot vadošos reģionālos saldējuma zīmolus Food Union grupā, skaidroja Food Union pārstāve Linda Mežgaile.

«Premia Foods komanda ir profesionāla un ar lielu pieredzi saldējuma ražošanā, kā arī Premia ir ļoti spēcīgs un vērtīgs Baltijas zīmols, kuru mēs turpināsim attīstīt,» uzsver Food Union akcionārs A. Beshmeļņickis.

AS Premia Foods ir publiska akciju sabiedrība, kas ir kotēta NASDAQ OMX Tallinas biržā. Darījumā tiek pārdoti divi no trim AS Premia Foods biznesa virzieniem (ieskaitot AB Premia KPC (Lietuva), AS Premia TKH (Igaunija), AS Premia FFL (Latvija) un OOO Hladokombinat No1 (Krievija)), kas kopā veido pusi no uzņēmuma apgrozījuma.

Darījuma apmērs ir 27,1 miljons eiro. Darījumu vēl jāapstiprina Premia Foods ārkārtas akcionāru pilnsapulcē, kas notiks trīs nedēļas pēc 6.oktobra, un Konkurences padomē Latvijā.

Norvēģijas uzņēmums Orkla kļuvis par NP Foods un tam piederošo uzņēmumu Laima, Gutta, Staburadze, Staburadzes Konditoreja un Margiris īpašnieku.

Preses konferencē uzņēmumu pārstāvji norādīja, ka jaunajam investoram nav plānu slēgt kādu Latvijas ražotni vai atlaist darbiniekus, tas arī redzams iepriekšējos ieguldījumos, kas veikti Latvijā. Tāpat uzņēmuma attīstībā tiek plānotas ievērojamas investīcijas, stāsta Orkla Confectionery & Snacks izpilddirektors Kristers Abergs.

Orkla jau reģionos pieder vairākas šokolādes un konfekšu rūpnīcas un uzņēmumi – šie biznesi sadarbojas, taču strādā kā neatkarīgi uzņēmumi un nav plānots tos apvienot, bet izmantot to zināšanas.

K. Abergs uzsvēra, ka investors pats atradis NP Foods, un izvēlējies tajā investēt.

«Orkla Foods Latvija» šogad ražošanā investē 755 tūkstošus eiro, informē «Orkla Foods Latvija» sabiedrisko attiecību konsultants Andris Zeļenkovs.

2018. gada gaitā 755 tūkstošu eiro vērti ieguldījumi ir saistīti ar «Orkla Foods Latvija» ražotnes (Babītes novada Spilvē) specializāciju - kļūšanu par «Orkla» grupas mērču un majonēžu ražošanas centru, kas ar šiem produktiem apgādā plašāku reģionu - Somiju, Dāniju, Čehiju, Igauniju, Lietuvu, Latviju un citus tirgus.

Investīciju programmas ietvaros ir paredzēta ražošanas iekārtu modernizācija, ražošanas infrastruktūras uzlabojumi un energoresursu patēriņa efektīvāka pielietojuma nodrošināšana.

«Mūsu ražotne Babītes novada Spilvē ir izvēlēta un kļuvusi par «Orkla» grupas izcilības centru mērču un majonēžu produktu grupās. Tas ne tikai nozīmē to, ka «Orkla Foods Latvija» ražo daudz lielākus šo produktu apjomus eksporta tirgiem dažādās Eiropas valstīs, bet arī - nepieciešamību attīstīt ražošanu gan kvantitatīvi, gan kvalitatīvi. 2018. gada lielākie investīciju projekti ir saistīti ar roku darba samazināšanu ražošanā, kā arī ar ražošanas līniju darba modernizāciju. Šogad ir plānoti arī vairāki projekti ražošanas infrastruktūras uzlabošanai, kas saistīti ar ventilācijas, ūdens apgādes un kondensāta sistēmu funkcionalitātes uzlabojumiem,» informē «Orkla Foods Latvija» mārketinga direktors Raitis Avots.

Uzņēmuma «Trikātas piens», kas atjaunojis siera ražošanu vēsturiskajā Trikātas pienotavā, īpašnieki Kaspars un Rolands Putniņi kopā ar AS «Limbažu siers» valdes priekšsēdētāju Ēvaldu Putniņu un kādu Somijas privātpersonu ir reģistrējuši jaunu SIA «Fruitis Foods», liecina informācija «Firmas.lv».

«Fruitis Foods» Komercreģistrā ir ierakstīta ceturtdien. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 2800 eiro.

«Fruitis Foods» lielākais īpašnieks ir Somijas pilsonis Jari Peteri Hemelainens (50%), kurš ir arī kompānijas valdes loceklis. Savukārt «Limbažu siers» valdes priekšsēdētājam Ēvaldam Putniņam, kurš arī ir «Fruitis Foods» valdes loceklis, pieder 16,71% jaundibinātās kompānijas kapitāldaļu. «Trikātas piens» īpašniekiem Kasparam un Rolandam Putniņiem katram pieder 16,64% «Fruitis Foods» kapitāldaļu.

Uzņēmuma «Fruitis Foods» juridiskā adrese «Baltā Māja», Trikāta, Trikātas pagasts, Beverīnas novads ir tāda pati, kāda bija kādreizējās vēsturiskās Trikātas pienotavas īpašniekam «Trikātas siers».

Otrdien Nasdaq Tallinn piemērojusi uzraudzības statusu uzņēmumam AS Premia Foods, liecina paziņojums biržā.

Uzraudzības statuss piemērots saistībā ar uzņēmuma pirmdienas paziņojumu, ka tas pārdod saldējuma un saldēto produktu biznesu Baltijā un Krievijā, jo tas rada izmaiņas akciju emitenta aktivitātēs un sarežģī kompānijas akciju novērtējumu līdz brīdim, kamēr tiek noslēgts darījums, skaidro birža.

Db.lv jau rakstīja, ka Food Union akcionārs Andrejs Beshmeļņickis parakstījis vienošanos par Premia Foods saldējuma un saldēto produktu biznesa iegādi. Darījuma mērķis ir būtiski paplašināt biznesu Baltijas valstīs un Krievijā un apvienot vadošos reģionālos saldējuma zīmolus Food Union grupā, skaidroja Food Union pārstāve Linda Mežgaile.

Pārtikas uzņēmuma SIA NP Foods vadību pametis tā līdzšinējais valdes loceklis un ilggadējs darbinieks Vadims Vlasovs, liecina ieraksts laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

Izmaiņas, V. Vlasovam pametot to valdi, reģistrētas arī citos NP Foods grupas uzņēmumos, piemēram, SIA Saldumu tirdzniecība.

NP Foods turpinās vadīt kompānijas valdes priekšsēdētājs Rolands Gulbis un valdes locekļui Vladimirs Sapožnins un Jekaterina Stuģe.

Izmaiņas uzņēmuma amatpersonās reģistrētas šā gada 14. jūnijā.

Šā gada februārī NP Foods valdi pameta arī Dans Bērtulis, kas valdes locekļa amatā bija kopš 2009. gada.

NP Foods pērn apgrozīja 39,75 milj. Ls, kas ir ievērojami mazāk nekā 2010. gadā, kad tika apgrozīti 53,32 milj. Ls. NP Foods peļņa bija 120,067 tūkst. Ls, kas ir 2,4 mazāk nekā iepriekšējā gadā, kad NP Foods apgrozījums bija vairāk nekā 287 tūkst. Ls.

Saldumu ražotājas AS Laima un citu NP Foods grupas uzņēmumu valdes priekšsēdētājs Rolands Gulbis nosūtījis iesniegumu valsts amatpersonām ar lūgumu apturēt reiderisma mēģinājumu, kas vērsts pret Latvijas lielākajiem saldumu ražotājiem Laima, AS Staburadze un citiem NP Foods grupas pārtikas uzņēmumiem.

(Ziņa papildināta ar Miķelsona komentāru.)

Kā informēja Laimas sabiedrisko attiecību speciāliste Rita Voronkova, pret nacionālā mēroga uzņēmumiem Laima un Staburadze reiderisma jeb uzņēmuma darbības paralizēšanas un pārņemšanas shēmu mēģinājuši realizēt jau iepriekš reiderisma uzbrukumos aizdomās turētais advokāts Mārcis Miķelsons un tiesu izpildītājs Jānis Lazdāns, kurš arī vairākkārt iesaistījies reiderismā.

Miķelsona vārds iepriekš izskanējis vairākiem Latvijā pazīstamiem arhitektu birojiem piederošās SIA Latvijas Projektēšanas sabiedrība lietā. 2010.gadā šim uzņēmumam nelikumīgi ievēlēta jauna valde, kas pusotra mēneša laikā noslēgusi vairākus līgumus, tostarp ieķīlāja īpašumus, uzlika komercķīlu uz visiem aktīviem, deva aizdevumus, mēģinot panākt maksātnespēju, faktiski nodarbojoties ar «reiderismu».

Rīgas apgabaltiesa šodien atcēla lēmumu par kontu apķīlājumu 25 uzņēmumiem strīdā starp NP Business centre un koncernu Nordic Partners Limited, kurā iekļauti arī SIA NP Foods grupas uzņēmumi, tostarp AS Laima.

Apķīlājums ir saglabāts vēl trim atbildētājiem. Kā aģentūrai LETA paskaidroja Rīgas apgabaltiesas preses sekretāre Inta Šaboha, šajā daļā lēmums nav pārsūdzams.

Tie atbildētāji, kuru apķīlājums nav atcelts, var vēlreiz vērsties pirmās instances tiesā.

NP Foods atzinīgi vērtē Rīgas apgabaltiesas lēmumu par prasības nodrošinājuma - uzņēmumu kontu apķīlāšanas atcelšanu AS Laima un Staburadze, kā arī citiem SIA NP Foods grupas uzņēmumiem, pret kuriem nepamatoti tika vērstas mērķtiecīgi plānotas ļaunprātīgas darbības, kurās saskatāmas reiderisma pazīmes.

«Mēs esam gandarīti, ka taisnīgums šoreiz ir uzvarējis un netaisnība pret vadošajiem un tautā mīlētiem uzņēmumiem kā Laima un Staburadze ir novērsta. Tiesa ir pieņēmusi loģisku un pamatotu lēmumu, izbeidzot ļaunprātīgu mēģinājumu nelikumīgi pārņemt nacionāla mēroga uzņēmumus. Nav pieļaujama situācija, ka, īstenojot šādā veida agresīvas reiderisma metodes, tiek iznīcināti vietējie uzņēmumi, kas nule atguvušies no ekonomikas lejupslīdes un veicinājuši izaugsmi, pateicoties neatlaidīgam un mērķtiecīgam darbam. Tas nozīmē, ka arī turpmāk Latvijas un ārvalstu klienti varēs baudīt augstas kvalitātes mīlētus produktus,» uzsver NP Foods grupas uzņēmumu valdes priekšsēdētājs Rolands Gulbis.

Grupas uzņēmums SIA FF Foods, kas kopš 2012.gada jūnija pārstāv zīmolus Lango un Iļģuciema maiznīca konditoreja, šodien pieņēmis lēmumu apturēt ražotņu darbību, līdz ar to ar 1.februāri FF Foods pārtrauc visas uzņēmumu grupā ražotās produkcijas piegādi visiem klientiem, aģentūru LETA informēja uzņēmuma vadītājs Andrejs Fraimanis.

«Ekonomiskās situācijas ietekmē sadarbības partneri Krievijā nav norēķinājušies par produkcijas piegādēm. Otrkārt, situāciju pasliktināja bankas pieņemtais lēmums pārdot uzņēmumu aktīvus citai personai, par to pat neinformējot uzņēmumu, kā rezultātā nodarīti būtiski zaudējumi. Un, treškārt, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pieņemtais lēmums veikt laikā nenomaksāto nodokļu piespiedu piedziņu no uzņēmumu bankas kontiem, atsakoties piekrist risinājumu piedāvājumiem, kas tika izteikti no uzņēmuma puses,» sacīja Fraimanis.

Viņš arī norādīja, ka, neraugoties uz 15.janvārī pieņemto tiesas lēmumu par tiesiskā aizsardzības procesa (TAP) sākšanu, VID turpinājis uzņēmuma naudas līdzekļu ieturēšanu no uzņēmuma kontiem.

Patlaban vērojama potenciālo pircēju interese par Orkla Foods Latvija grupā esošā uzņēmuma Gutta ūdens ražotni Valdlaučos, tomēr par konkrētu pircēju vēl pāragri runāt, atzina Orkla Foods Latvija mārketinga direktore Dana Erciņa-Užāne.

Viņa norādīja, ka uzņēmums patlaban neatklās ieinteresētās puses, kā arī nevar prognozēt darījuma beigu datumu.

«Par pārdošanas procesu informācija būs pieejama, kad tiks noslēgta vienošanās,» sacīja uzņēmuma pārstāve.

Ražotne atrodas Rāmavā, Valdlaučos, tās platība ir 3445 kvadrātmetri, savukārt kopējā teritorija aizņem 18 051 kvadrātmetru.

Gutta Valdlaučos ražo 13 veidu sulas, sulu dzērienus un nektārus, kā arī zīmola Everest gāzētu un negāzētu ūdeni, kas tiek iegūts ražotnē no 128 metru dziļiem urbumiem.

Līdzās Everest ražošanai Gutta ražotnē tiek fasēts arī Rīgas pašvaldības SIA Rīgas ūdens meitasuzņēmuma SIA Aqua Riga Zaķumuižas urbumā iegūtais un uz ražotni transportētais ūdens.

Kādreizējais pārtikas uzņēmumu vadības un loģistikas pakalpojumu uzņēmuma NP Foods zīmolu vadītājs uzņēmējs Guntars Kukuls nopircis mineralizētā ūdens zīmolu Amrita un pievērsies šā zīmola preču tirgošanai, izveidojot SIA Amber Coast Union un kā galvenos mērķa tirgus definējot Āziju un Krieviju.

Kā aģentūrai LETA sacīja Kukuls, Amrita tiek pozicionēta kā mineralizēts ūdens, kas aizkavē novecošanās procesus. Produktu pirms diviem gadiem izstrādāja Inovatīvo biomedicīnas tehnoloģiju institūts. Savukārt to tirgoja NP Foods sastāvā esošā Gutta, taču pēc tam, kad kompāniju iegādājusies norvēģu Orkla, zīmols uzņēmumam vairs nebija aktuāls.

«Tādēļ, saskatot zīmola potenciālu, to iegādājos no institūta, kam zīmols oficiāli piederēja,» sacīja Kukuls, gan neminot darījuma summu.

«Dzeramā ūdens kategorija pasaulē ir viena no straujāk augošajām - pircēji kopumā samaksā par ūdeni ap 170 miljardiem dolāru gadā, segments aug par 3-4% gadā. Katrs ražotājs uzrunā ar savu zīmolu un produktu vērtību kopumu, skaidrojot, ka ūdens nāk, piemēram, no kalnu ledājiem, avotiem utt. Mēs savu zīmolu pozicionējam kā augstākās kvalitātes ūdeni, kam ideālās proporcijās pievienoti veselībai un jaunības uzturēšanai nepieciešamie mikroelementi,» sacīja Kukuls.

Saldumu un uzkodu ražotāja NP Foods eksporta pārstāvji piedalās vienā no lielākajām augstākās kvalitātes (specialty) pārtikas un dzērienu izstādēm Ziemeļamerikā FANCY FOOD SHOW 2015, kas pašlaik norisinās Ņujorkā, ASV. FANCY FOOD SHOW izstādē tiek prezentēti vairāk nekā 180 tūkstoši produktu saldumu un uzkodu, siera, kafijas, garšvielu un citu produktu kategorijās no vairāk nekā 50 pasaules valstīm, tajā skaitā Latvijas, informē uzņēmums.

NP Foods uzņēmuma pārstāvji šajā izstādē prezentē speciāli ASV tirgum izstrādātos Laima saldumus – Moments by Laima, Desserts by Laima un Laima Asorti ar pilsētu un valstu skatiem.

«Šajā izstādē piedalāmies pirmo reizi. Jau izstādes pirmajā dienā esam tikušies un pārsprieduši sadarbību ar potenciāliem jauniem klientiem no ASV, Kanādas un arī Japānas, kas izrāda interesi par Laima produkciju. Dalību šajā izstādē jau varam vērtēt kā veiksmīgu, jo esam panākuši nepieciešamos rezultātus, lai nostiprinātu savas pozīcijas ASV tirgū, kā arī noprezentētu Laima stāstu, produktu kvalitāti un garšu variācijas citu, mums vēl neatklātu valstu interesentiem,» skaidro Dana Erciņa – Užāne, NP Foods Komunikācijas direktore.

Uzņēmuma Orkla Foods Latvija ražošanas attīstībā 2016. gadā tiek investēti 1,17 miljoni eiro. Nozīmīgākā ieguldījumu daļa saistīta ar Orkla Foods Latvija specializēšanos – mērču un majonēžu ražošanu Igaunijas, Lietuvas un Somijas tirgiem. Lai uzstādītu visas nepieciešamās ražošanas iekārtas, tiek rekonstruētas Orkla Foods Latvija ražotnes telpas Babītes novadā.

Ražošanas telpu rekonstrukcijas un iekārtu uzstādīšanas laikā uzņēmuma ražošana netiek pārtraukta, biznesa portāls db.lv noskaidroja uzņēmumā. Orkla Foods Latvija ražotnē ir dažādas, atdalītas telpas ar kopējo platību 4500 kvadrātmetri. Tas atļauj koncentrēties ražošanas darbiem, kurus tiešā veidā neietekmē jaunu līniju uzstādīšana un telpu pārkārtošana.

Orkla Foods Latvija ražotnē Babītes novadā tiek uzstādītas papildu iekārtas dresingu (salātu mērču) un majonēžu ražošanai, kā arī specializētas līnijas šo produktu pildīšanai plastmasas pudelēs un tūbās. Lai būtu iespējams izvietot visas nepieciešamās iekārtas, uzņēmuma ražošanas telpas tiek rekonstruētas un pārkārtotas. Šo iekārtu iegādes, uzstādīšanas un ražošanas rekonstrukcijas izmaksas veido summu 783 000 eiro apjomā.

22% no SIA Orkla Foods Latvija 2016. gada apgrozījuma ir uzņēmuma produkcijas pārdošanas apjomi eksporta tirgos, bet 78% – produkcijas noiets Latvijā. 2016. gadā Orkla Foods Latvija ražošanā investēja 1 milj. eiro, bet nodokļos 2016. gadā samaksāja 5,3 milj. eiro.

Uzņēmums ar nosaukumu Orkla Foods Latvija strādā kopš 2015. gada decembra, kad tika pabeigta Orkla grupai piederošo kompāniju SIA Spilva un AS Gutta apvienošana vienā uzņēmumā.

«Uzņēmums Orkla Foods Latvija 2016. gadā strādāja ar izaugsmi. Īpaši tas sakāms par kečupu, majonēžu un dresingu (salātu mērču) kategorijām, kurās joprojām ir vērojama būtiska izaugsme. Šajās kategorijās aizvadītā gada laikā uzņēmums ir radījis un laidis tirgū vairākus jaunus produktus,» informē Lolita Bemhena, Orkla Foods Latvija vadītāja.

SIA Orkla Foods Latvija 2016. gada finanšu rādītāji ar 2015. gadu ir salīdzināmi ļoti nosacīti, jo lielāko daļu 2015. gada SIA Spilva un AS Gutta strādāja kā atsevišķi uzņēmumi, un tikai 2015. gada decembrī bija pabeigta to apvienošana.

Ar nākamā gada janvāri pārtikas uzņēmumu vadības, tirdzniecības un loģistikas pakalpojumu uzņēmuma NP Foods valdes priekšsēdētāja amatā darbu uzsāks Rolands Gulbis.

R. Gulbim ir ievērojama pieredze vairāku Latvijas pārtikas nozares nozīmīgāko uzņēmumu pārvaldē un vadībā, informē NP Foods sabiedrisko attiecību speciāliste Rita Voronkova. Jāatgādina, ka viņš vadījis a/s Latvijas balzams un a/s Valmieras piens.

Līdzšinējais NP Foods valdes priekšsēdētājs Juris Jonaitis pēc 12 gadu darbības vadošo Latvijas saldumu ražošanas uzņēmumu Staburadze, Laima, kā arī sulu un bezalkoholisko dzērienu ražošanas uzņēmuma Gutta vadībā un attīstīšanā, turpinās darbu uzņēmuma NP Foods akcionāru pārvaldes institūcijā. Tieši J. Jonaiša vadībā 2009. gadā tika realizēts stratēģiskais mērķis - izveidots saldumu un dzērienu vadības, tirdzniecības un loģistikas pakalpojumu uzņēmums - NP Foods. Uzņēmums nodrošina vienotu vadību un attīstību grupas uzņēmumos Laima, Staburadze, Gutta, Staburadzes Konditoreja, Saldumu Tirdzniecība un NP Logistics. 2009. gadā veiktās strukturālās reformas nodrošinājušas iespēju operatīvi izmantot sinerģijas iespējas, panākt rentabilitātes uzlabošanos un veidot stingru pamatu turpmākajai attīstībai laikā, kad Latvijas ekonomika piedzīvoja lejupslīdi.

Lai īstenotu uzstādītos klimata mērķus un maksimāli samazinātu siltumnīcu gāzu emisijas, vienlaikus racionāli izmantotu zemi un energoresursus bez pārvades zudumiem, tiek izstrādāts standarts zaļo industriālo zonu sertificēšanai.

Pašlaik šāda standarta, pēc kura varētu sertificēt zaļās industriālās zonas, nav. Latvijā projektu GIA, kas tiek īstenots Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2021-2027 ietvaros, šāda veida pilotprojektu iecerēts īstenot Zemgales plānošanas reģionā SIA Laflora teritorijā — Kaigu purvā, kura daļā kūdras izstrāde jau ir pabeigta, savukārt citā kūdras ieguve lauksaimniecībā izmantojamo substrātu ražošanai varētu tikt pārtraukta nākamo 10 - 12 gadu laikā. Apvienotās klimata, enerģētikas un vides koordinācijas darba grupas sanāksmē Zemgales plānošanas reģiona projektu vadītājs Raitis Madžulis atzina, ka ir viena situācija, ja ir gatavi kritēriji, pēc kuriem īstenot attiecīgu sertifikācijas procedūru un nodrošināt tās uzraudzību, bet pavisam cita situācija ir, ja šie sertifikācijas standarti ir jārada — jāizstrādā pašiem. Lai arī projekts jau darbojas vairāk nekā gadu, tomēr visbūtiskākais ir radīt sertifikācijas vadlīnijas, jo īpaši, ja no tām nākotnē varētu būt atkarīga industriālo parku sertifikācijas sistēma. Proti, tā nedrīkst būt smagnēja un grūti izpildāma. Nenoliedzami, ka standartu izstrādē ir daudzi un grūti atbildami jautājumi.