Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center dati (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), tad pēc ienākumiem no skaidbetona izstrādājumu eksporta apjoma uz vienu iedzīvotāju 2023. gadā Latvija bija pirmajā vietā pasaulē, bet Latvijas daļa globālajā skaidbetona eksportā sasniedza 2,08%.

Šeit gan ir jāprecizē, ka skaidbetons ir vienkāršots Kombinētās preču nomenklatūras 6808 koda preču grupas apzīmējums. Precīza definīcija atbilstoši kombinētai preču nomenklatūrai ir “paneļi, plātnes, plātnītes, bloki un tamlīdzīgi izstrādājumi no augu šķiedrām, salmiem vai ēveļskaidām, šķeldām, drumslām, zāģu skaidām vai citiem koksnes atkritumiem, kas aglomerēti ar cementu, ģipsi vai citām minerālu saistvielām” .Cilvēce jau izsenis centās atrast celtniecības materiālus, kas varētu uzlabot dažāda veida koksnes vai koksnes šķiedru materiālu īpašības, ugunsdrošību u.c. Viens no senākajiem risinājumiem bija pītas zaru vai cita veida kokšķiedru būves apmest ar māliem.

Mazā biznesa skaistums – plānots un ar apdomu vadīts darbs, kurā īpašnieks ir sev saimnieks

Programmētājs Ingus Bukšs kādu laiku strādājis algotu darbu, bet tad, apstākļiem mainoties, meklējis kaut ko savu un izveidojis uzņēmumu ar ironisku nosaukumu Tup un Turies. Viņa kaislība ir Apple Mac datori, un tāpēc arī radīts Macforums.lv. Šobrīd bizness reducējies līdz serveru uzturēšanai un servera vietas nomai jeb hostingam un mājaslapu izveidei.

Noturēt cepures

«Hostings ir samērā vienkāršs bizness, kamēr viss ir kārtībā, bet apmēram reizi gadā jau arī kaut kas brūk, un, kad tas brūk, pilnīgi dzirdu, kā es sirmoju,» noteic Ingus. Ir jāsaprot, ka «tie nav vienkārši 200 klienti; tanī brīdī viņiem nedarbojas e-pasti, un bizness būtībā apstājas. Visi zvana, visiem vajag. Ir jau savs puds sāls apēsts un izstrādāta stratēģija, paredzēti varianti, bet, ja es nespēšu diennakts laikā atrast risinājumu, viņi pacels cepuri un aizies.»

#Grūti spriest, cik liela daļa ABLV bankas kraha stāstā ir ekonomiski un cik politiski jautājumi, tomēr šie notikumi, kuru liecinieki pašlaik varam būt, ir signāls tam, ka ierastā kārtība acu priekšā jūk un brūk.

Grūti spriest, cik liela daļa ABLV bankas kraha stāstā ir ekonomiski un cik politiski jautājumi, tomēr šie notikumi, kuru liecinieki pašlaik varam būt, ir signāls tam, ka ierastā kārtība acu priekšā jūk un brūk.

Sagaidāms, ka Latvijai būs jānoņem ordenis, ko tā vienmēr valkājusi. Neskatoties uz to, kādi ģeopolitiskie vēji pūtuši, Latvija tomēr ir vairāk vai mazāk mācējusi likt lietā savas ģeogrāfiskās priekšrocības kā tilts starp Rietumvalstīm un NVS bloku. Notikumi ABLV bankā un nerezidentu naudas ietekmes samazināšanās faktiski nozīmē to, ka šajā tiltā ir parādījušās tik nopietnas plaisas, kādas līdz šim nav manītas. ABLV banka kā nerezidentus apkalpojoša banka nesalauzīs tautsaimniecības mugurkaulu. Tomēr bez brūcēm un čulgām mūsu ekonomika un attīstība, iespējams, sabrūkot atsevišķiem lieliem projektiem, sveikā cauri, visticamāk, tomēr netiks. Jo sevišķi tāpēc, ka Latvija kā nerezidentu naudas bastions līdz ar šo notikumu attīstību un paredzamo nozares uzraudzības pastiprināšanos varētu ieiet vēsturē. Kā DB uzsvēra Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes profesore Ramona Rupeika-Apoga (plašāk 26.02. DB), visus klientus, ko apkalpojušas šīs bankas, mest pār vienu kārti ir vieglākais, bet ne gudrākais ceļš, kāds Latvijai būtu ejams. Pieaugot uzraudzības spiedienam, nerezidentus apkalpojošās bankas, kas strādā Latvijā, pēdējā laikā aktīvāk centušās palielināt rezidentu portfeli, tomēr šis tirgus lielā mērā ir jau sadalīts, jaunu klientu ir maz, tāpēc ielauzīties šajā segmentā nerezidentu bankām prasa teju neiespējamu izveicību.

Uzņēmuma vadītājam jāpiemīt kompleksai izpratnei par biznesā notiekošajiem procesiem, kā arī spējai sastrādāties ar dažādiem cilvēkiem, norāda akciju sabiedrības Latvijas Gāze (LG) valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

Vadītājam jābūt pieejamam, atvērtam, stratēģiskam, jāmāk ieklausīties darbinieku viedokļos un jāspēj atrast pareizos risinājumus, pauž A. Kalvītis, piebilstot, ka šauri orientēts līderis uz lietām, visticamāk, nespēj raudzīties objektīvi.

LG valdes priekšsēdētājs uzskata, ka lielus panākumus var gūt tikai kopā ar komandu, spējot izmantot katra darbinieka spēcīgākās puses. Savu profesionālo karjeru A. Kalvītis sāka kā lauksaimnieks, studiju gados praksē strādājot Zviedrijas lielākajā piensaimniecības uzņēmumā Alamnas Bruk AB.

Viņš atzīst, ka eksporta bizness viņu patiešām aizrāva. “Man patika tas, ko es daru. Likās, ka tas ir tas, ko dzīvē vēlos. Biju nodibinājis kontaktus ar tirdzniecības uzņēmumiem visā pasaulē, regulāri ceļoju, tikos ar uzņēmējiem. Dzīve bija ļoti interesanta. Tad es saņēmu piedāvājumu no Andra Šķēles un Andra Bērziņa – viņi mani gribēja redzēt Tautas partijā. Tajā laikā es biju ļoti aizņemts, teicu, ka man nav lielas intereses par politiku, taču piekritu startēt vēlēšanās, kā rezultātā tiku ievēlēts Saeimā. Tā sākās mana politiskā karjera – biju gan vairāku Saeimas sasaukumu deputāts, gan ekonomikas un zemkopības ministrs, kā arī Ministru prezidents,” atklāj pašreizējais LG valdes priekšsēdētājs.

«Jebkurš analītiķis zina: ja Vācijā ekonomikā parādās kādas grūtības, tad pēc kāda laika tās skar arī Vācijas bankas. Savukārt Latvijā ekonomika sarūk par 25%, bet mums tiek stāstīts, ka banku situācija ir izcila. Tā ir nepatiesība,» intervijā laikrakstam Diena sacījis ekonomists Gatis Kokins.

«Francijā bankas brūk, Austrijā brūk, tikai mums viss ir kārtībā... Manuprāt, stāstīt šo nepatiesību ir bezjēdzīgi - pareizāk ir pateikt, ka bankas ir cietušas lielus zaudējumus un ir jāpalielina kapitāls. Jā, es sapratu uzraugu līdzšinējo nostāju - lieki netracināt publiku.

Skaidrs arī, ka diez vai katru nepatīkamu atklājumu, ko FKTK ieraudzījis kādā bankā, ir jāsteidz publicēt avīzē. Bet patiesība ir kaut kur pa vidu, jo mēs galu galā redzam, ka, ja mēs negribam it kā celt paniku, bet kaut kādas būtiskas lietas noklusējam, tad tas augonis izaug tiktāl, ka sprāgstot notašķī visu. Ir jāskatās uz manis jau pieminētajām un citām valstīm, kur, jā, tiek atzīta situācijas nopietnība, tomēr problēmas tiek risinātas,» sacījis ekonomists.

«Viedoklis, ka pasaule atkal nonākusi aukstā kara fāzē, ir propagandas kods. Tas, ko šobrīd dēvējam par auksto karu, nav aukstais karš, bet attaisnojums bezdarbībai,» tā, jautāta, vai varam teikt, ka pasaule atkal nonākusi aukstā kara fāzē, ir velkamas paralēles ar periodu no 1945. līdz 1991. gadam, intervijā laikrakstam Neatkarīgā paudusi eksperte stratēģiskajā komunikācijā un komunikācijas risku analīzē Rita Eva Našeniece.

«Politiķi mēģina situāciju iztēlot kā mazāk intensīvu, pielīdzinot to ģeopolitiski iesaldētam stāvoklim, kāds bija pasaulē pēc Otrā pasaules kara. Pilnībā piekrītu Krievijas analītiķes Lilijas Ševcovas viedoklim, ka atsauce uz auksto karu šajā gadījumā neder. Vienlaikus ar informatīvo karu Krievijas kaimiņos notiek intensīva ģeopolitiskā ekspansija,» uzsvērusi eksperte.

Uz norādi - Krievija uzskata, ka savāc atpakaļ tikai impērijai piederošo, viņa atbildējusi: «Impērija ir kā sūklis – bijusi tai nelabvēlīga ģeopolitiska situācija, un tas ir bijis saspiests. Patlaban apstākļi ir mainījušies un sūklis atkal sāk izplesties, mēģinot ieņemt savu sākotnējo formu.»

Laikraksta Dienas Bizness ikgadējā tautsaimniecības konferencē Biznesa prognozes 2017 viedokļu līderi iezīmē pozitīvās tendences un kritizē šķēršļus Latvijas ekonomikas izaugsmē.

Finanšu ministrija ar valsts budžetu nākamajam gadam izmanevrēja labi, lielu nodokļu paaugstinājumu nav, bet arī problēmu netrūkst. Tā, komentējot budžeta nakts rezultātu, konferences Biznesa prognozes 2017 finanšu panelī sacīja Domnīcas Certus vadītājs Vjačeslavs Dombrovskis.

Pēc viņa domām, budžets ir zīmīgs ar divām lielām problēmām. Pirmkārt, nolemtais par mikrouzņēmumu regulējumu, kas V. Dombrovskim atgādinot situāciju, kad «nojaukšanai tiek gatavota māja, kurā dzīvo cilvēki – valdība saka, ka māju nojauks, bet tos, kas tur dzīvo, sūta uz mežu. Tikmēr cilvēki jautā, kur ir jaunā māja».

Otrs bubulis ir obligāta minimālā socnodokļa noteikšana. Vienkāršā darba darītāji, kas strādā nepilnu laiku, zaudēs darbu, un tas nav pareizi, uzskata eksperti. «Tieši tāpēc Trampi uzvar vēlešanās, jo politiķi nepievērš uzmanību vienkāršajiem cilvēkiem. Ja šis budžets būtu bez šīm problēmām un tiktu iestrādāta reinvestētās peļņas neaplikšana ar UIN, V. Dombrovskis valsts budžetu vērtētu ar plus zīmi. Ekonomistu papildina Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Ilmārs Šņucins: «Tikai vajag pateikt, ka mājai jumts brūk iekšā.» Viņš uzskata, ka mikrouzņēmuma regulējums sabiedrības svaru kausos pašlaik notiekošo diskusiju rezultātā ir zaudējis konkurencē valsts sociālās apdrošināšanas sistēmai, «tāpēc jautājums, kā mēs to reformējam, ir pietiekami būtisks».

Anniņmuižas vēsturisko ēku Rīgā, Jūrmalas gatvē 76 (oficiāli - vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis «Anniņmuižas dzīvojamā ēka») šobrīd iecerēts pārdot, savukārt, Anniņmuižas biedrība «Riga Annenhof» saskata tajā potenciālu kļūt par visas apkaimes kultūras vietu.

Anniņmuižas izcelsme ir sena. Pirmās rakstītās ziņas saistās ar 17. gadsimta pirmo pusi, taču ēka, par kuru ir šis raksts, ir jaunāka un nav uzcelta vecajā muižas vietā, bet gan novirzīta nedaudz uz Rīgas pusi teritorijā, ko pirms tam aizņēma muižai piederošs mežs. Par Jaun-Anniņmuižas celtniecības laiku var uzskatīt 19. gadsimta otro pusi - laiku pēc 1865. gada un, visai iespējams, pat pēc 1875. gada. Katrā ziņā 1904. gada shematiskais plāns parāda, ka ir uzcelta jaunā dzīvojamā ēka un eksistē parka teritorija un teritorija ap celtni tā, kā to detalizēti parāda vēlākie plāni, liecina Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes rīcībā esošais objekta vēsturiskās izpētes materiāls.

Valsts pašlaik nevar atļauties iegādāties jaunus vilcienus, pavēstīja biedrības Latvijas ceļu būvētājs valdes priekšsēdētājs Zigmārs Brunavs.

Pēc viņa teiktā, valsts pašlaik nevar atļauties veikt pasažieru vilcienu iepirkumu, jo nav skaidrības par to, kāda daļa no ieguldītajiem līdzekļiem dos papildinājumu Latvijas tautsaimniecībai, un arī iepirkuma procedūras likumība nav pietiekami skaidra.

Brunavs klāstīja, ka pasažieru pārvadātāja pa dzelzceļu Pasažieru vilciens (PV) vilcienu iepirkuma vietā valstij bez īpašiem riskiem būtu iespēja kaut daļēji atrisināt kritiski samilzušo situāciju ceļu jomā ‒ pēdējos divos gados ir pierādījies, ka darbojas valsts galveno autoceļu tā saucamā ceļu segu pastiprināšanas programma.

Saskaņā ar Brunava minēto gadā vidēji Latvijas ceļu sakārtošanai un uzturēšanai būtu nepieciešami 310 miljoni latu, bet, piemēram, 2014.gadā ir ieplānoti tikai 12 miljoni latu Eiropas Savienības (ES) līdzekļu, un nav zināms, cik lieli līdzekļi ceļu ziemas perioda uzturēšanai tiks piešķirti no valsts budžeta.

Latvijas uzņēmuma Autine Tools Company ražotie cirvji dažādu valstu konkurencē Austrālijā, žurnāla 4x4 Adventures vērtējumā atzīti par labākajiem, informē uzņēmumā.

Izdevumā apskatīti cirvji, ko piedāvā pasaules labākie handmade cirvju ražotāji, piemēram, Council Tool (ASV), Muller (Austrija), Wettering, Gransors Bruk, Hultafors (visi Zviedrija) ar mērķi atrast cirvi, kas būtu piemērotākais ņemšanai līdzi piedzīvojumos dabā.

Autine Tools Company valdes priekšsēdētājs Matīss Nīmanis atzīst, ka šāda atzinība ir ļoti liels sasniegums, sevišķi ņemot vērā, ka mazs uzņēmums no Latvijas tika salīdzināts ar nozares zināmākajiem vārdiem, kas pastāv pat vairāk nekā 100 gadu, ir ar senu vēsturi un tradīcijām.

Ārvalstu produktu pircēju papildu pasūtījumi un jauni klienti SIA Leax Baltix ļauj investēt jaunos projektos. «Klientu loks ir paplašināts ar pasūtījumiem no Sandvik Mining and Construction Tools, Konga Bruk, Danaher Motion, kas ražo Čehijā, bet pieder ASV koncernam,» uzsver SIA Leax Baltix ražošanas direktors Ģirts Jansons.

Viņš norāda, ka Sandvik Mining and Construction Tools ir viens no pasaules kalnrūpniecības tehnikas ražotājiem un ir cerības uz piegāžu apjomu pieaugumu perspektīvā. «Jaunus klientus meklējam ar mārketinga palīdzību, taču instruments ir pats uzņēmums ar savām salīdzinoši specifiskajām tehnoloģijām, jo, piedāvājot adekvātu cenu un kvalitāti, arī var saņemt attiecīgos pasūtījumus, kurus saražot nav nemaz tik viegli,» norāda Ģ. Jansons.

Leax Baltix ražo detaļas arī Scania, Atlas Copco, Volvo, Sandvik, Haldex utt. «No Scania ir saņemts tiešais pasūtījums par konkrētu mašīnbūves detaļu piegādi,» stāsta Ģ. Jansons. Turklāt ekonomiskās krīzes apstākļos Leax Baltix neesot pazaudējis nevienu klientu, kaut arī sarukuši piegāžu apjomi. «Šobrīd ražošanas apjomu ziņā esam atgriezušies pirmskrīzes situācijā,» tā Ģ. Jansons.

Iecienīta zīmola vārda maiņa ne vienmēr tiek uztverta ar sajūsmu, tādēļ uzņēmuma vadības un darbinieku uzdevums ir likt patērētājiem iemīlēt jaunpienācēju

Šī gada «skaļākais» zīmola maiņas piemērs Latvijā ir Statoil pārtapšana par Circle K. Tuvākajos mēnešos sagaidāma divu banku DNB un Nordea apvienošanās, kļūstot par Luminor.

Nordea komunikācijas departamenta vadītāja Baltijas valstīs Signe Lonerte norāda: darbs pie banku apvienošanas turpinās, tostarp sagatavošanās zīmola maiņai, bet šobrīd līdz regulatoru atļauju saņemšanai plašāki komentāri netiek sniegti.

«Zīmola maiņu uzņēmumi apsver gadījumos, ja esošais zīmols vai tā elementi ir novecojuši, vairs neatbilst auditorijas prasībām vai arī uzņēmuma vērtības ir mainījušās, kā rezultātā ir loģiski mainīt arī pašu vizuālo identitāti,» skaidro stratēģijas aģentūras White Label partnere Tatjana Baranovska. Izmaiņas zīmolā var būt divējādas – gan tādas, kad tiek aizstāts vecais vārds ar jaunu, gan tādas, kad jau ierastais produkta vai uzņēmuma nosaukums iegūst jaunus vaibstus jeb uzlabojumus vizuālajā identitātē. Nereti līdz ar jauna zīmola nosaukuma izveidi tiek mainīts arī uzņēmuma juridiskais nosaukums. «Zīmola maiņa paredz lielas pārmaiņas organizācijā, un bieži tas ir saistīts ar kardinālu iekšējo procesu maiņu, jaunu vērtību vai pozicionējuma ieviešanu, orientāciju uz citām vai papildu biznesa nišām. Kopumā zīmola maiņas funkcija ir spēcīgi signalizēt ārējai un iekšējai publikai par pārmaiņām organizācijā. Logotipa maiņa vai pilnveidošana var būt viena no pēdējām, bet patērētājiem redzamākajām pārmaiņām,» skaidro Dr.sc.comm., komunikācijas aģentūras A.W.Olsen & Partners partnere, Latvijas Universitātes lektore Olga Kazaka.

Pasaules akciju cenu dinamikā pirmdien bija dažādas tendences pirms svarīgu ASV ekonomikas datu publicēšanas un Eiropas Centrālās bankas (ECB) sanāksmes, bet jēlnaftas cenas pieauga pēc jaunā Saūda Arābijas enerģētikas ministra dota signāla, ka viņš aizstāvēs naftas cenu kāpumu.

Galvenie ASV biržu indeksi maz mainījās pirms šonedēļ gaidāmiem ziņojumiem par patēriņa cenām un mazumtirdzniecības noietu.

Investori ir «nogaidošā» stāvoklī, sacīja «National Securities» galvenais tirgus stratēģis Ārts Hogans.

Nesen publicēts ASV ziņojums par jaunizveidoto darbvietu skaitu augustā krietni atpalika no analītiķu prognozēm, savukārt pakalpojumu sektora aktivitāte pieauga straujāk, nekā bija gaidīts.

Londonas biržas indekss krasi saruka, pieaugot britu mārciņas vērtībai pēc oficiāliem datiem, ka Lielbritānijas ekonomika jūlijā pieaugusi par 0,3%, samazinot recesijas iespējamību saistībā ar breksitu šogad.

«Kamēr [britu] parlaments brūk kopā, ekonomika turas diezgan labi,» atzīmēja konsultāciju uzņēmuma «Capital Economics» galvenais Lielbritānijas ekonomists Pols Deilzs.

Jelgavā ne tikai brūk vecās ielas, bet plaisā arī pēdējos gados par daudziem miljoniem būvētās. Pašvaldība nākamnedēļ sauks neatkarīgus ekspertus, lai veiktu kontrolurbumus, vēsta reģionālais medijs Zemgales Ziņas.

Dobeles šoseju, ko pirms pāris gadiem būtībā no jauna izbūvēja par teju septiņiem miljoniem latu, patlaban klājot neskaitāmas plaisas, turklāt veidojas arvien jaunas, raksta laikraksts. Tādas nebūšanas atklājoties arī Mātera ielā. Visus šos pēdējo gadu projektus vienojot ne tikai plaisas, bet arī viens darbu veicējs uzņēmums. Būvkompānija gan savu vainu acīmredzamajos brāķos neredzot, bet pasūtītājs - pašvaldība - pieprasījusi ne tikai firmas skaidrojumu, bet arī apņēmusies uz Jelgavu saukt neatkarīgus ekspertus, kam ielu plaisāšanā jāvieš skaidrība.

Satraukumu par jaunām plaisām Dobeles šosejā, kas ekspluatācijā tika nodota 2011. gada 30. janvārī, Zemgales Ziņām pauduši 4. līnijas iedzīvotāji. Netālu no krustojuma šoseju perpendikulāri šķeļot pamatīga plaisa. Līdzīga vērojama arī tuvāk centram netālu no Dambja ielas krustojuma. Savukārt jau kopš pagājušā gada vairākas paralēli izveidojušās plaisas manāmas šosejas viduslīnijā un tai abās pusēs.

VAS Latvijas valsts ceļi, veicot ceļu bedrīšu remontdarbus, šogad paredzējusi tērēt vismaz tikpat lielu summu, cik pērn - aptuveni septiņus miljonus latu, intervijā laikrakstam Dienas Bizness norāda VAS Latvijas valsts ceļi valdes priekšsēdētājs Ivars Pāže.

Atbildot uz jautājumu, vai līdzekļu apjoms bedrīšu lāpīšanai nav palielināts tāpēc, ka situācija šajā jomā nav pasliktinājusies, I. Pāže norāda, ka situācija ir pasliktinājusies daļēji. «Tie ceļi, kas nav savesti kārtībā, turpina brukt. Veicot bedru lāpīšanu, mēs cenšamies apturēt šo brukšanu, bet skaidrs, ka šis process turpinās,» tā viņš.

Taujāts par to, kuros ceļa posmos paredzēti apjomīgākie darbi, Pāže sacīja: «Neapskaužama situācija šajā jomā ir Via Baltica posmā ap Ainažiem. Tāpat skaidrs, ka daudz darba būs uz Rīga-Ventspils šosejas. Taču arī uz citiem valsts ceļiem problēmu netrūkst, un bedres tiks lāpītas.»

Rīgas pilsētas būvvalde aizvadītajā ceturtdienā likusi pārtraukt privātā bērnudārza Margrietiņa, Dārzaugļu ielā 10, ekspluatāciju, jo tajā konstatēti pārkāpumi, kas apdraud bērnu veselību un drošību, tomēr bērnudārzs vēl vakar turpinājis darbu, pastāstīja būvvaldes vadītājs Inguss Vircavs.

Būvvalde konstatējusi, ka pilsētā vairākās ēkās ir ierīkoti bērnudārzi, tomēr ēku atbilstība šādai funkcijai nav saskaņota. Visi bērnudārzi rakstiski brīdināti, un lielākā daļa arī atsaukusies, solot novērst nepilnības. Tomēr četri nav devuši par sevi ziņu un viens no tiem bijis bērnudārzs Margrietiņa, pastāstīja Vircavs.

Šī iemesla dēļ iestādē 31.jūlijā veikta pārbaude un atklāta «diezgan šaušalīga aina», sacīja Vircavs. Piemēram, ar atklātu virsmu bērnudārza teritorijā atrodas kanalizācijas aka, ēkas nesošajās sienās bez saskaņošanas izbūvētas durvis, spēļu laukums daļēji atrodas zem sapuvušas nojumes, no sienām brūk ķieģeļi.

Vērtību sistēma Latvijā brūk, bet, ja tās nav, valsts arī pazūd, intervijā sacīja bijušais VAS Latvijas Hipotēku un zemes banka (Hipotēku banka) prezidents un tagadējais valdes padomnieks Inesis Feiferis.

Viņa skatījumā valsts izzušanas iespējamība ir elementāra. «Latvija kā simbols, protams, paliks, bet jāatceras, ka valsti veido cilvēki. Ja cilvēki netic valstij, tad par tās raizēm viņiem būs nospļauties, jo par viņu problēmām tāpat neviens neinteresējas un vēl ņem un apzog. Kā šādu valsti var atbalstīt? Tas nozīmē, ka valsts nav,» uzskata Feiferis.

Viņš gan atzīst, ka formāli valsts jau būtu un pastāvētu, bet šo valsti cilvēki vairs nemīlētu un necienītu. «Valsts ir tikai tik ilgi, kamēr esam patrioti sistēmai, kas eksistē. Tā kā arvien vairāk spļaujam tai virsū, ir bīstamība, ka valsts nebūs...,» pieļāva baņķieris.

Privātais bērnudārzs Margrietiņa, kurā Rīgas pilsētas būvvalde konstatējusi bērnu dzīvībai bīstamus apstākļus, šodien pārtraucis darbu, pastāstīja būvvaldes pārstāve Ilze Žūka.

Šorīt būvvaldes inspektori bērnudārzā veikuši atkārtotu apsekojumu un darbību bīstamajās telpās nav novērojuši, sacīja Žūka. Tikmēr bērnudārza vadītāja izsaukta uz būvvaldi iepazīties ar atzinumu. Lai bērnudārzs varētu atsākt darbu, būs nepieciešams ilgs laiks un finansiāli ieguldījumi, jo nepieciešams izstrādāt būvprojektu, norādīja būvvaldes pārstāve.

Žūka arī pastāstīja, ka konkrētajā adresē atbilstoši Rīgas pilsētas zemesgrāmatas datiem atrodas divas dzīvojamās ēkas un divi šķūņi. Savukārt saskaņā ar nekustamā īpašuma informācijas sistēmas NEKIP datiem būvju telpu lietošanas veids neatbilst izglītības iestāžu telpu grupai.

Gada sākums atnesis lielu saišķi rīkšu e-veselības sistēmai, taču tā, palaista plika pa nātrēm un vēl nopērta, īsti pat nevar sevi attaisnot, kur nu vēl pierādīt. Vēl knapi dzīvot sākusi, bet, šķiet, jau brūk pa vīlēm.

Cenšamies būt digitālie līderi dažādās jomās, un atsevišķās mums pat izdodas. Tomēr sabiedrība un jo sevišķi atsevišķas tās daļas, kas ieradušas pie savas lietu kārtības (kā dakteru kopiena), ne vienmēr ir gatavas izmaiņas pieņemt. Atsakoties no papīra vides, sakārtojas un caurspīdīgākas kļūst daudzas jomas, turklāt elektroniski apkopoti dati paver plašas analītikas iespējas, ko nepiedāvā papīra kalni. Vecišķajai lapiņu sistēmai vajag paaudžu maiņu, par to nav šaubu, tomēr, kā izskatās, sirmā pagātnē labi iecerētā e-veselības sistēma ir piedzimusi tik utu pilna, ka nebūt nesola atrisināt visas problēmas kā uz burvju mājiena. Gluži pretēji – tā sakacinājusi mediķu sabiedrību un atkal aktualizē jautājumu par šīs sistēmas izveidē ieguldīto nodokļu maksātāju naudu. Turklāt ļoti lielu naudu.

Mazajā ieliņā netālu no Rīgas centra – Pērses ielā – apmetušies gan mazi specializēti veikaliņi, gan nozīmīgas valsts iestādes.

Ielas iemītnieki stāsta, ka pazīst viens otru pēc izskata un ar tuvākajiem arī sveicinās. Aptaujātie uzņēmēji gan atzīst, ka ielā veiksmīgāk var darboties veikali un kompānijas, uz kuriem pircēji jau nāk ar mērķi iegādāties konkrēto preci vai saņemt pakalpojumu, jo cilvēku plūsma nav tik liela, lai varētu orientēties uz garāmgājējiem.

Pērses iela robežojas ar Kr.Barona un Marijas ielu, un ir viena no īsākajām ielām šajā rajonā. Kā liecina dati, Pērses iela kā atrašanās vieta pirmo reizi minēta 1869. gadā ar nosaukumu Mazā Fūrmaņu iela, 1885. gadā ielas nosaukums jau bija Mazā Ņevas iela, taču kopš 1923. gada ielas nosaukums ir Pērses iela. Iels nosaukums radies pēc Daugavas labā krasta pietekas Pērses nosaukuma.

#Pie Eiropas kohēzijas politikas katla katram gribas tupēt uz celīšiem ar savu bļodiņu rokās.

Pie Eiropas kohēzijas politikas katla katram gribas tupēt uz celīšiem ar savu bļodiņu rokās. Arī Latvija nav izņēmums. Nauda nāk, tomēr ne vienmēr rodas pārliecība, ka norīto Eiropas fondu miljardu uzturvērtību Latvijā spējam uzsūkt un pārvērst derīgā enerģijā.

Sabiedrība dažkārt negūst pārliecību, ka fondu nauda tiek izlietota pēc labākās sirdsapziņas un tiek likta lietā pārdomāti, atbilstoši tam, ko no publiskās naudas tērēšanas sagaida Eiropas un tostarp arī Latvijas nodokļu maksātāji. Bieži šo nosacīti viegli nākušo līdzekļu izlietošanu sauc par «fondu naudas apgūšanu». Šim jēdzienam pamazām pielipusi negatīva nokrāsa. Piemērs ir pašvaldību iestādes, ko nomalēs ar Eiropas gādību un konkrētās pašvaldības nodokļu maksātāju līdzdalību iemauc krāsainos putuplasta mētelīšos. Pēc laika izrādās, ka ēka pašvaldības funkciju īstenošanai vairs nav vajadzīga, jo, tavu brīnumu, viens vai cits Eiropas naudas projekts nav bijis pietiekams arguments, lai apstādinātu reģionu tukšošanos.

Latvijā sliktākais ceļa posms ir uz Ventspils šosejas, braucot no Lielupes tilta līdz Ķemeru pagriezienam, pastāstīja Latvijas autoceļu pārvaldītāja Latvijas Valsts ceļi (LVC) valdes priekšsēdētājs Ivars Pāže.

«Pats sliktākais ceļa posms neapšaubāmi ir uz Ventspils šosejas, braucot no Lielupes tilta līdz Ķemeru pagriezienam. Vēl ļoti sliktā stāvoklī ir ceļš pie Spāres pārbrauktuves,» klāstīja Pāže.

Pēc viņa teiktā, pamazām brūk kopā arī Pāvilostas ceļš un autoceļš Liepāja–Palanga.

«Ļoti slikts ir arī ceļa posms no Jelgavas līdz Latvijas–Lietuvas robežai. Šo ceļu vairs nevar saglābt ar virsmas apstrādes tehnoloģijām un asfalta nomaiņu. Tas diemžēl ir tiktāl sabrucis, ka tas būs pilnībā jānorok un jāpārbūvē,» atzina LVC valdes priekšsēdētājs.

«Slikts ceļa segums ir arī Bauskas šosejas posmam caur Ķekavu. Sliktā stāvoklī ir Valmieras šosejas posms caur Murjāņiem un Raganu. Gadu no gada uz šā ceļa radušās risas ir frēzētas nost, taču pērn tur vairs īsti nebija ko nofrēzēt,» piebilda Pāže.

Dziesmu svētku estrādi neizdosies pārbūvēt tik ilgi, kamēr Rīgas dome un valdība nespēs vienoties par šāda projekta finansēšanu . Tā intervijā DB, sākoties Dziesmu svētku nedēļai, pauž SIA Rīgas meži valdes loceklis Andrejs Kondratjuks. Viņš arī norāda – atbilstoši nupat pieņemtajam Mežaparka lokālplānam, tajā līdz 2020. gadam būtu jāiegulda ap 200 miljoniem latu.

Šobrīd norisinās kārtēji Dziesmu svētki. Kādā stāvoklī Mežaparks tos ir sagaidījis?

Mežaparks kopumā ir labi sagatavots. Viena no redzamākajām lietām ir tā, ka ir noasfaltēts galvenais ceļš uz estrādi, un to finansēja Rīgas dome, iedalot 287 tūkstošus latu. Tiesa gan, 10 tūkstošus latu no šīs naudas izmantojām, aizlāpot ap 1000 kvadrātmetriem bedrīšu.

Mežaparka estrāde ir vizuāli sakārtota – nokrāsojām to, kas bija jānokrāso. Sākotnēji šķita, ka brūk kopā estrādes labā spārna siena, bet izrādījās, ka ir tikai nekvalitatīvi uzlikts apmetums, un tagad tur viss ir sakārtots. Bija vēl dažādi citi sīkumi, kas tika novērsti. Tribīnes un to solus nokrāsojām.

Uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un vairāk nekā 30 nozaru asociācijas kopīgi uzrakstījušas atklātu vēstuli Saeimai un valdībai, prasot nešķirot nozares laikā, kad tiek lemts pat atbalstu.

"Vispirms, vēlamies uzteikt Saeimas un valdības līdz šim operatīvo un savlaicīgo rīcību, veicot nepieciešamos pasākumus Covid-19 izplatības ierobežošanai Latvijā. Tāpat uzteicama ir ātrā reaģēšana, izstrādājot īpašu likumu ekonomikas stabilizācijai," vēstuli iesāk uzņēmējus pārstāvošās apvienības.

LASI ARĪ: Koronavīrusa trieciena "neitralizācijai" vajadzīga valdības "pote"

Vēstulē norādīts, ka "vairums likuma normu ir lietderīgas un atbalstāmas, tomēr ir nepareizi un tuvredzīgi, censties šauri nodefinēt krīzes skartās nozares un atbalstu paredzēt tikai šo nozaru uzņēmumiem".

«Tas ir bērnudārzs, ka man jātērē laiks, jābraukā pa graustiem un jārāda privātīpašniekiem ar pirkstu, ka viņu īpašums brūk un tajā nakšņo bomži,» darba sanāksmē sacīja Rīgas vicemērs Andris Ameriks (GKR), uzsverot nepieciešamību mainīt likumdošanu, kas stingrāk vērstos pret ļaunprātīgiem sodu nemaksātājiem.

Saskaņā ar Civillikuma 1084.panta pirmo daļu katram ēkas īpašniekam, lai aizsargātu sabiedrisko drošību, jātur sava ēka tādā stāvoklī, ka no tās nevar rasties kaitējums ne garāmgājējiem, ne arī tās lietotājiem.

Jau ziņots, ka Rīgas domes Īpašuma departamenta speciālisti tuvākā mēneša laikā plāno sagatavot dokumentus par īpašuma Lāčplēša ielā 7 piespiedu sakārtošanu, jo pamestā nama stāvoklis pēdējā gada laikā strauji pasliktinājies, turklāt ēka nav nodrošināta pret nepiederošu personu iekļūšanu tajā.

Ameriks uzsvēra, ka ēka ir valsts aizsardzības kultūras piemineklis, tāpēc par tā nojaukšanu nevar būt ne runas.