Modernizē elektrovilcienus Azerbaidžānai; ražos tramvajus Ufai

Līdztekus dīzeļvilcienu modernizācijai VAS Pasažieru vilciens (PV) vajadzībām AS Rīgas vagonbūves rūpnīca (RVR) iesaistījusies arī citos projektos, par kuriem intervijā Dienas Biznesam stāsta uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Gatis Kamarūts.

Cik tālu pavirzījies RVR iecerētais – jauns vilciena modelis, zemās grīdas tramvajs – gada laikā kopš DB intervijas ar RVR 100% akciju īpašnieka SIA East-West Industrial Group valdes locekli Eduardu Bozi?

Ja skatāmies laika periodu nedaudz vairāk par gadu, ir realizēti jaunbūves projekti, piemēram, šaursliežu vilciens (Novij Afon alu tramvajs) vienā eksemplārā, un garantijas laikā nav bijušas nevienas reklamācijas. Protams, pamatlieta, pie kā strādājam, ir dažādi modernizācijas projekti. Viens no pēdējiem ir Azerbaidžānas dzelzceļam domātie pieci četrvagonu elektrovilcieni. Trīs vilcieni jau atrodas Baku, tuvākajā laikā tiks nosūtīti arī pārējie. Izaicinājums bija piegādāt pirmo vilcienu līdz Eiropas spēļu sākumam. Šī gada sākumā vienojāmies ar klientu, un pirmie divi sastāvi tika piegādāti jūnija pirmajās dienās.

Jaunā Eiropas nozīmes dzelzceļa līnijas Rail Baltica izbūve varētu būt lieliska iespēja Latvijas ceļu būvētājiem, taču, vai tā par tādu kļūs, to rādīs laiks, jo šī projekta īstenotājs vēl nav publiskojis pat iepirkumu stratēģiju, nemaz nerunājot par iepirkumu izsludināšanu, kamēr Igaunijā un Lietuvā šī lielā projekta īstenošana ir sadalīta atsevišķās lotēs un ir izsludināti iepirkuma konkursi.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta biedrības Latvijas Ceļu būvētājs valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš, kurš Ministru prezidenta pienākumus pildīja no 2000. gada 5. maija līdz 2002. gada 7. novembrim.

Izsludināts konkurss Rail Baltica pamattrases Latvijā būvdarbu veikšanai  

Rail Baltica projekta īstenotājs Latvijā – uzņēmums Eiropas Dzelzceļa līnijas 12. novembrī...

Viņš norāda, ka ir iespējamas vairākas stratēģijas, – visu 255 km garā ceļa izveidi Latvijā izsolīt vienā vai divos iepirkumu konkursos, taču tas nozīmēs ārvalstu ģenerāluzņēmēju, savukārt pašmāju ceļu būvētāji būs reālā darba darītāji kā apakšuzņēmēji. Vienlaikus Lietuvas un Igaunijas Rail Baltica posmu būvētāji ir devuši iespējas strādāt savu valstu un arīdzan Latvijas ceļu būvētājiem, nekļūstot par apakšuzņēmējiem.

Fragments no intervijas

Kāda situācija Covid-19 pandēmijas laikā 2021. gadā ir bijusi ceļu būvniekiem?

Ceļi bija, ir un būs vajadzīgi neatkarīgi no tā, ir vai nav kāda pandēmija, kāda ekonomiska vai dabas ķibele, un tieši tāpēc šī valstiski nozīmīgā infrastruktūra vienmēr būs jāuztur, jāremontē un arī jābūvē jauni ceļi, šosejas. Kamēr cilvēki un kravas pārvietosies ar auto, nevis ar droniem, tikmēr ceļi būs vajadzīgi. Un arī 2021. gads nav izņēmums. Jā, ir Covid-19 pandēmija, ir tās izplatības ierobežošanai noteikti apgrūtinājumi un liegumi, taču tā nav apturējusi ne ceļu remontus, nedz arī rekonstrukcijas. Kopumā 2021. gads ceļu būvētājiem nav vērtējams kā slikts, kaut arī tika novērots būtisks ceļu būvei un remontam nepieciešamo materiālu – metāla stiegru, betona, arī asfalta un bitumena – cenu pieaugums, ko vēl vairāk saasināja degvielas cenu kāpums, kas, protams, būs ietekmējis šajā nozarē strādājošo rentabilitāti un peļņu. Vienlaikus ar šo problēmu šogad ir saskārušies ne tikai ceļu būvētāji, bet arī nekustamo īpašumu attīstītāji un būvētāji, kravu un pasažieru pārvadātāji – tieši degvielas cenu pieauguma segmentā.

Vai ceļu remontos un būvniecībā izmantojamo preču cenu inflācija neradīja situāciju, ka izmaksu pieaugums pārsniedz samaksu un jādodas pie pasūtītāja pēc papildu samaksas?

Nozares uzņēmumi bija labi sagatavojušies, un tāpēc 2021. gadā nebija jādodas pie pasūtītāja un jāprasa paaugstināt samaksu par izejmateriālu sadārdzinājuma apmēru. Vēl vairāk – neviens ceļu infrastruktūras objekta izveides (remonta darbu) izpildītājs nav atteicies no iepirkuma īstenošanas, kas, piemēram, bija novērojams pirms 10 gadiem. Tā kā neviens pašlaik nevar prognozēt, kas notiks ar ceļu remontos un būvniecībā nepieciešamo materiālu cenām, tad loģiski būtu izveidot mehānismu, kas ļautu darbu izpildītājam vērsties pie pasūtītāja par noslēgtā līguma darbu izpildes samaksas paaugstināšanu atbilstoši, piemēram, degvielas vai bitumena cenu inflācijai. Lietuvā un Igaunijā notiek sarunas starp ceļu būvniekiem un pasūtītāju – valsts struktūru – par šādu mehānismu izveidi. Šāds instruments ļoti būtisks būtu projektos, kuru īstenošana ir garāka par dažiem mēnešiem, bet, piemēram, ilgst gadu vai pat vairākus.

Visu interviju lasiet 16.novembra žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Ceļu infrastruktūras stāvoklis Latvijā ir spogulis tam, kādus lēmumus un kādu finansējumu ir atvēlējuši pie varas esošie politiskie spēki. Vienlaikus nereti, ko vieni politiskie spēki uzskatījuši par labu, to nākamie pametuši novārtā, situācijas maiņai nepieciešama ilgtermiņa attīstības stratēģija ar atbilstošu finansējumu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta ceļu būves SIA Binders projektu(Ķekavas apvedceļa, Saulkrastu apvedceļa būvniecības, Liepājas un Lielvārdes lidlauku rekonstrukcijas darbu) vadītājs ar gandrīz 30 gadu darba pieredzi Aldis Vigulis.

Viņš atzīst, ka pēdējo gadu laikā ir pieaugušas ceļu būvniecības un remonta izmaksas, vienlaikus ir samazinājies atvēlētais valsts finansējums, kā rezultātā arvien mazāk ceļu kilometru piedzīvos remontus.

Kāda ir situācija ar ceļiem un ielām Latvijā?

Atbildi uz šo jautājumu var iegūt kardināli atšķirīgu, atkarībā no tā, kādus ceļus un ielas konkrētais autovadītājs izmanto. Kopumā vienmēr var secināt, ka ceļu un ielu infrastruktūra varētu būt labāka. Tomēr būtiskākais arguments ir pašreizējā stāvokļa salīdzināšana ar to, kāds tas bija pirms 15–20 gadiem konkrētā ceļu un ielu segmentā.

Sākusies AS "Pasažieru vilciens" pasūtīto pirmo jauno elektrovilcienu komplektēšana un tuvāko mēnešu laikā būs redzamas to aprises, sacīja "Pasažieru vilciena" valdes priekšsēdētājs Rodžers Jānis Grigulis.

Viņš pauda, ka pašlaik ir atsevišķi punkti, par kuriem ar vilcienu ražotāju "Škoda Vagonka" vēl norit diskusijas, bet kopumā ir saprasts, kā izskatīsies jaunie vilcieni.

Grigulis par valdībā projektam papildus piešķirto divu miljonu eiro finansējumu būvniecības uzraudzībai atzīmēja, ka tieši uzraudzība šajā iepirkumā ir ļoti svarīga.

"Mēs kā pārvadātājs tagad lietojam vilcienus, kas ir no pagājušā gadsimta, ar tehnoloģijām no pagājušā gadsimta. "Pasažieru vilciens" nav vilcienu ražotājs, bet gan operators, un šādus jaunus vilcienus iepriekš ne neesam izmantojuši, ne nodrošinājuši to uzturēšanu. Mūsu zināšanas par jaunākajām tehnoloģijām un ražošanas procesu ir ierobežotas, tādēļ mums ir nepieciešama kompetence, ko spēj sniegt ārējs speciālists, kas ražošanas procesā seko līdzi, ka saņemam tieši to, kas mums ir nepieciešams, atbilstoši jaunākajām tendencēm, kur nav slēptu defektu. Lai novērstu riskus, ka saņemam neatbilstošus vilcienus, ražošanas uzraugs ir labā prakse," stāstīja Grigulis.

Pasažieru vilciens velk uz sarunu procedūru ar ražotājiem jaunu vilcienu iegādei; nav izslēgta pašreizējo modernizācija

Līdz ar elektrovilcienu ilgtermiņa nomas iepirkuma procedūras pārtraukšanu jaunā valsts a/s Pasažieru vilciens (PV) valde šobrīd cenšas tikt skaidrībā par tālāko rīcību: rīkot jaunu konkursu vai sarunu procedūru, liekot uzsvaru uz jauna ritošā sastāva iegādi. Taču pastāv iespēja vēl ilgu laiku braukt arī ar vecajiem vilcieniem, tos modernizējot, kā jau tiek darīts dīzeļvilcienu gadījumā, pieļauj eksperti.

Vēl braucami

«Tas ir izdarāms,» par iespēju modernizēt esošos elektrovilcienus saka motorvagonu ritošā sastāva remonta un tehniskās apkalpošanas uzņēmuma VRC Zasulauks (51% akciju pieder PV un 49% – a/s Rīgas vagonbūves rūpnīca (RVR)) tehniskais direktors Aleksandrs Vasiļjevs. Pēc viņa teiktā, šobrīd PV izmanto 1983./84. g. un 1988./89. g. RVR ražotos vilcienus, kuriem var veikt vai nu t.s. vidējo vai galveno kapitālo remontu. Pirmajā gadījumā ekspluatācijas laiks tiek pagarināts par sešiem, otrajā – par 15 gadiem. Viņš pieļauj, ka esošo vilcienu tālāka ekspluatācija varētu arī nebūt dārgāka par jaunu izmantošanu, ņemot vērā apkalpošanas izmaksas. Tā kā ražotāji cenšoties ar to pelnīt, tad īpaši dārgi izmaksā dažādu bojājumu novēršana. Piemēram, šobrīd kabīnes bojājuma gadījumā pēc sadursmes ar kādu dzīvnieku metāla daļas tiek noņemtas, taisnotas utt., bet ir ārvalstu ražotāji, kas paredz, ka šāda bojājuma gadījumā jāmaina visa kabīne, kam ir pavisam citas izmaksas. Ņemot vērā vilcienu tagadējo aizpildījumu, A. Vasiļjevs pieļauj, ka varētu iztikt arī ar esošā ritošā sastāva modernizāciju.

Faniopolē ražotie vilcieni pasažieru pārvadātāja Aeroexpress kapacitāti kāpinās par 30–40%

Kamēr Latvijā pēc kārtējā izgāztā konkursa atsākas runas par to, ka šeit tomēr varētu ražot (komplektēt) jaunus pasažieru vilcienus, Šveices un Baltkrievijas kopuzņēmuma Stadler Minsk (SM) rūpnīcas būvniecība tuvojas noslēguma fāzei, un tajā jau izgatavo divstāvu pasažieru vilcienus Maskavas dzelzceļa operatoram Aeroexpress (savieno pilsētas centru ar trim starptautiskajām lidostām), DB norāda SM Reklāmas un mārketinga daļas vadītāja Dina Kazakeviča. Pēc kompleksas pārbaudes un sertifikācijas Krievijā pirmo vilcienu plānots nodot ekspluatācijā 2015. gada jūnijā, bet pēdējo – gadu vēlāk.

Pārvadās vairāk

SM ir šveiciešu Stadler Rail AG (60%) un baltkrievu Belkommunmash (40%) kopuzņēmums, kurā plānots ieguldīt ap 50 miljoniem ASV dolāru, un tajā sākotnēji varēs saražot 18 Flirt un Kiss tipa vilcienus gadā, bet vēlāk kapacitāte pieaugs līdz 30 vilcieniem, 100 tramvajiem, vēsta Belta.by.

Dienvidkorejiešu ražotājs šokēts par diskvalifikāciju vilcienu konkursā; par finansiālajām iespējām joprojām nav skaidrības

«Šis ir ļoti neparasts gadījums, neko līdzīgu citur līdz šim neesam pieredzējuši, ka šādā veidā mūsu kompānija nebūtu vēlama, ņemot vērā faktu, ka esam uzticams vilcienu ražotājs, kas izmanto pārbaudītas tehnoloģijas visā pasaulē,» sarunā ar Dienas Biznesu norāda Hyundai Rotem Ārvalstu tirdzniecības un projektu vadītājs Dongiks Vū, komentējot valsts a/s Pasažieru vilciens (PV) iepirkumu komisijas lēmumu noraidīt dienvidkorejiešu piedāvājumu, pat nepielaižot pie tehniskās vērtēšanas, jo tas neatbilstot iepirkumu nosacījumos definētajām kvalifikācijas prasībām. Jau vēstīts, ka PV par uzvarētāju 25 jaunu elektrovilcienu 15 gadu nomas iepirkumā atzina Šveices ražotāju Stadler Bussnang AG.

Satiksmes ministrija (SM) ir sagatavojusi informatīvo ziņojumu "Ceļu satiksmes drošības plāna 2021.-2027.gadam starpposma ietekmes izvērtējums" ar priekšlikumiem īstenot papildus pasākumus, lai sasniegtu plānā izvirzīto mērķi - samazināt ceļu satiksmes negadījumos (CSNg) smagi ievainoto un bojāgājušo personu skaitu 2027.gadā par 35%, salīdzinot ar 2020.gadu.

Papildu steidzami veicamie un ilgtermiņa pasākumi izstrādāti, balstoties uz pētījumu datiem un diskusijām ar nozares ekspertiem. Tāpat uz Saeimas otro lasījumu ir sagatavoti satiksmes ministra priekšlikumi Ceļu satiksmes likuma grozījumiem.

Ar Eiropas Komisijas piešķirto tehniskā atbalsta instrumenta finansējumu pēc Satiksmes ministrijas pasūtījuma SIA "Ernst & Young Baltics" ir veicis pētījumu "Ceļu satiksmes drošības uzlabošana mazaizsargātiem satiksmes dalībniekiem Latvijā", kurā ietverti priekšlikumi papildu pasākumiem, lai sasniegtu plānā izvirzīto mērķi. Pētījumā analizēta situācija Latvijā, aplūkota citu valstu pieredze, izvērtējot drošas satiksmes pamata elementus: ceļus, ātrumu, transportlīdzekļus, satiksmes dalībniekus un aprūpi pēc negadījumiem. Pētījuma autori ir identificējuši virkni pasākumu, kuru ieviešana veicinātu situācijas uzlabošanu, kas ir iekļauti informatīvajā ziņojumā.

Nebūs pārspīlēts sakot, ka nākot pavasarim, par vienu no būtiskākajiem jautājumiem Latvijas sabiedrības, taču lielākoties autovadītāju dienaskārtībā, kļūst ceļu kvalitāte.

Debates par to, kāpēc Latvijas ceļi ir tik slikti, ir dažādas un arī risinājumi ir visdažādākie. Visbiežāk kā iemesli tiek minēti izmantojamā asfalta kvalitāte, tā piemērotība Latvijas laika apstākļiem, darba veikšanas kvalitāte utt. Risinājumi laika gaitā arī ir bijuši dažādi, tomēr efektivitāti ir pierādījis risinājums, kad bitumenam, kurš kalpo par līmi šķembu salīmēšanai asfaltbetonā, pievieno piedevas ar izteikti elastīgam īpašībām jeb veic bitumena modifikāciju, lai tas būtu noturīgs pret rišu veidošanos augstās un plaisu veidošanos zemās ekspluatācijas temperatūrās.

Tāpēc, lai risinātu šo jautājumu un meklētu Latvijai jaunas ilgtspējīgas pieejas bitumena, asfaltbetona un līdz ar to ceļu kvalitātes uzlabošanai, Rīgas Tehniskās universitātes zinātnieki kopā ar Latvijas Riepu apsaimniekošanas asociāciju uzsākuši pilotprojekta “Nolietoto riepu gumijas granulu pievienošana bitumena modificēšanā un asfaltbetona ražošanā un eksperimentālā ceļa posma ieklāšana” realizēšanu.

Infrastruktūras būvniecības uzņēmums AS A.C.B. noslēdzis vairākus līgumus par ceļu un tiltu izbūvi un remontdarbiem kaimiņvalstī Lietuvā, informē uzņēmuma pārstāvji.

Četru noslēgto līgumu summa pārsniedz 31 miljonu eiro.

Pirmo noslēgto līgumu ietvaros ACB komanda atjaunos ceļus Kauņā, tās apkārtnē, kā arī Alītas un Marijampoles apriņķos. Kā norāda AS A.C.B. tehniskais direktors Dzintars Pomers, Lietuvas tirgus ir interesants visiem lielākajiem Latvijas ceļu būvniecības uzņēmumiem. «Pie vienāda ceļu tīkla, Lietuvā ir divas reizes lielāks ceļu nozares finansējums. Šobrīd mums ir noslēgti līgumi par kopumā četriem projektiem, bet reāls darbs uzsākts divos - Marijampoles apriņķī un pie Kauņas,» saka Dz.Pomers.

AS A.C.B. tehniskā direktora vietnieks Edmunds Zonbergs atgādina, ka vēsturiski padomju laikos latvieši ir bijuši krietni labāki ceļu būvnieki, taču, iestājoties neatkarības laikiem, lietuvieši pakāpeniski mūs ir apsteiguši. Galvenais iemesls tam ir ceļu un tiltu būvniecībai piešķirtais finansējums. E.Zonbergs: «Arī raugoties uz iepriekšējo un šo gadu, mēs diemžēl redzam, ka šī tendence turpinās – Latvijā joprojām ir Baltijā viszemākais valsts finansējums autoceļu būvniecībai. Pēc mūsu rīcībā esošās informācijas, Lietuva autoceļu būvniecībai laikā no 2014. līdz 2016. gadam atvēlējusi par 0,7% lielāku daļu valsts budžeta, nekā Latvija, taču, ņemot vērā abu valstu budžetu atšķirības, faktiskajos skaitļos atšķirība ir daudz lielāka. Latvija pēdējos trijos gados šim mērķim ir atvēlējusi 534 miljonus eiro, bet Lietuva - 1 miljardu. Hroniskā naudas nepietiekamība rada lielas problēmas arī ar Eiropas Savienības finansējuma apgūšanu, tā sāk kļūt par milzīgu sniega bumbu, kas šajā plānošanas periodā kļūst aizvien apjomīgāka.»

AS Electric Railway Company Holding noslēgusi vienošanos ar Latvijas uzņēmumu Felix Ltd par lietoto elektrovilcienu pārdošanu, informē Eletriraudtee pārstāvji.

Kopumā Latvijas uzņēmums iegādās 48 ER tipa vilcienus. Darījuma summu puses neatklāj.

Latvijas kompānija plāno atjaunot vecos vilcienus, pagarinot to lietošanas ilgumu un tad pielāgot tos nākamā pasūtītāja vēlmēm. Pagaidām gan nav zināms, kas tālāk notiks ar šiem vilcieniem.

Igaunijas kompānija izlēmusi pārdot vilcienus pērnā gada maijā, jo uzņēmums turpmāk pārvadājumiem izmantos jaunus Stadler FLIRT elektro un dīzeļa vilcienus.

Elektrovilcieni ražoti Felix Ltd piederošajā Latvijas rūpnīcā RVR. RVR vadītājs Gatis Kamarūts sacīja, ka patlaban viņam nav informācijas par šo iepirkumu, taču, ja tos paredzēts atjaunot, tad uzņēmums labprāt piedalīsies atjaunošanas darbos.

Jau 2014. gada vidū Rīgā būs pieejami pirmie jaunie vilcieni, kā to paredz izstrādātais vilcienu piegādes grafiks, savā paziņojumā norāda Spānijas kompānija Construcciones y Auxiliar de Ferrocarriles (CAF).

CAF norāda, ka, kopš Pasažieru vilciens (PV) atzina CAF par konkursa uzvarētāju, ir bijuši dažādi mēģinājumi mainīt iepirkuma procedūras rezultātus, lai atceltu lēmumu par tiesībām noslēgt līgumu, mēģinājumi pārtraukt iepirkuma procedūru un sākt jaunu iepirkumu, kā arī aizkavēt līguma noslēgšanu, lai nebūtu iespējams izpildīt piegādes grafiku, kā arī vispār nepieļaut līguma noslēgšanu. Gan Iepirkumu uzraudzības birojs, gan tiesa noraidīja līdz šim izskatītos pieteikumus kā nepamatotus. Līdz ar tiesas saņemto atļauju slēgt līgumu un līguma noslēgšanu, iepirkuma procedūra ir pabeigta, un ir uzsākts darbs pie līguma izpildes.

Līdz 2026. gadam Rīgā un Pierīgā plānots īstenot zaļo satiksmes reformu, kur dzelzceļš tiks stiprināts kā sabiedriskā transporta mugurkauls, cita starpā paredzot bateriju vilcienu iegādi, informē Satiksmes ministrijā.

Atveseļošanas fonda investīcijas plānotas gan sliežu posmu modernizēšanai un izbūvei, gan mūsdienīgam ritošajam sastāvam, paredzot iepirkt bateriju vilcienus, kas ir videi draudzīgāka bezizmešu tehnoloģija.

Zaļās satiksmes reforma veicinās Rīgas metropoles areāla iedzīvotāju pārvietošanās paradumu maiņu, veidojot konkurētspējīgu videi draudzīgu sabiedriskā transporta un mikromobilitātes piedāvājumu attiecībā pret privāto transportu.

Viens no dzelzceļa modernizācijas projektiem ir bateriju vilcienu iegāde. Šobrīd bateriju vilcieni (battery electric multiple unit - BEMU) Eiropā iegūst popularitāti, valstīm cenšoties sasniegt uzstādītos klimata mērķus.

Dziļai materiālai un sociālai nenodrošinātībai pakļauto iedzīvotāju skaits pagājušajā gadā sasniedza zemāko īpatsvaru pēdējo septiņu gadu laikā, tā laužot arī pēcpandēmijas trūkuma pieaugumu sabiedrībā.

Par to liecina Centrālās statistikas pārvaldes 2023. gada ienākumu un dzīves apstākļu aptauja, kurā piedalījās 10,2 tūkstoši respondentu (vecumā no 16 gadiem) no 5,8 tūkstošiem Latvijas mājsaimniecību. Viszemāko ienākumu grupā – lielākais uzlabojums 2023. gadā dziļai materiālai un sociālai nenodrošinātībai bija pakļauti vien 6,2% iedzīvotāju, kas ir par 1,6 procentpunktiem mazāk nekā 2022. gadā, kad trūkumcietēju īpatsvars bija 7,8%, liecina CSP aptaujas dati. Iedzīvotāji tiek uzskatīti par dziļi sociāli un materiāli nenodrošinātiem, ja viņiem piemīt vismaz septiņas no 13 nenodrošinātības pazīmēm, piemēram, mājsaimniecība nespēj segt komunālos maksājumus vai nelielu naudas summu tērēt tikai sev, vai nevar atļauties kādu vaļasprieku.

Lai arī izskatās, ka Latvija ar Covid19 pandēmiju no šodienas perspektīvas tiek galā labāk kā kaimiņvalstis, nesen kā Latvijas Republikas Satiksmes ministrs Tālis Linkaits norādīja, ka ekonomiskās situācijas "atkausēšanai" nākamgad būtu nepieciešami papildu līdzekļi ceļu projektiem ap attīstības centriem, minot, ka par ekonomikas atkopšanos un tautsaimniecībai nepieciešamajiem atbalsta pasākumiem pēc vīrusa izraisītās krīzes beigām ir jādomā jau tagad.

Pilnībā piekrītu! Šajā kontekstā vēlos padalīties, kā, veicinot konkurenci ceļu satiksmes iepirkumos, panākt ietaupījumu valsts budžetā.

Piedaloties dažādos projektos esam strādājuši ar partneriem visā pasaulē, pielāgojoties ceļu kvalitātes standartiem Baltijas valstīs, Rietumeiropā, kā arī pat Saūda Arābijā. Dalība vairākos iepirkuma konkursos dažādās valstīs ļauj uzņēmumam iepazīt dažādus apstākļus un tirgus prasības. Minot piemērus, Lietuvā ceļu stāvoklis, kā arī laikapstākļi ir ļoti līdzīgi kā Latvijā, kas sniedz iespēju novērtēt uzņēmuma iespējas nodrošināt augstas kvalitātes ceļu apzīmējumu darbus par zemāku cenu kā to pašlaik piedāvā vietējie tirgus spēlētāji. Nīderlandē pasūtītājs norāda, kādas kvalitātes ceļa atjaunošanas darbi nepieciešami, atkarībā no ceļa nozīmes un satiksmes intensitātes. Pašlaik Saūda Arābijā notiek aktīvi infrastruktūras atjaunošanas darbi un veidoti vairāki jauni ceļi, ievērojot ļoti augstas kvalitātes prasības. Šajā tirgū pirms līguma noslēgšanas tiek veikti kvalitātes testi, katram ceļa posmam pirms darbu uzsākšanas. Arī ceļu infrastruktūras nozarē globāla pieredze ir uzņēmuma priekšrocība, kas veicina augstākas kvalitātes pakalpojumu sniegšanu.

Valsts ceļu nodošana pašvaldībām atkarīga no reģionālās reformas un finansējuma

Patlaban nekā jauna nav, un reāli par šo procesu varēs runāt tikai pēc administratīvi teritoriālās reformas, norāda Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomnieks tautsaimniecības jautājumos Aino Salmiņš. Proti, šobrīd neviens vēl nezina, kādas nākotnē būs pašvaldību robežas, taču no tā, ka novadi apvienosies, nauda klāt nenākšot. Tāpat jautājums ir par pārņemto ceļu finansēšanu, kuru uzturēšanai patlaban tiek aptuveni 1560 eiro/km. Ir arī skaidrs, ka jāmaina ceļu finansēšanas modelis, jo nākotnē ceļu lietotāju maksājumi (akcīze, ceļu lietošanas nodeva, transporta ekspluatācijas nodoklis) pārsniegs 800 milj. eiro, bet no valsts budžeta valsts un pašvaldību ceļiem līdz šim tika vien zem 240 milj. eiro. Tāpat arī ES līdzfinansējums 90% apjomā tiek galvenajiem un reģionālajiem ceļiem, atstājot vietējos ceļus (teju 13 tūkst. km no kopumā 20 tūkst. km valsts ceļu) pašplūsmā.

Mēneša laikā ir jāatrod modelis, kā iegādāties jaunus vilcienus par adekvātu cenu, uzskata satiksmes ministrs Anrijs Matīss (V).

Ministrs žurnālistiem sacīja, ka Pasažieru vilciens nevar atļauties tik dārgus vilcienus, kā piedāvāja Šveices vilcienu ražotājs Stadler Bussnang AG (Stadler). Savukārt esošajā vilcienu iepirkumā finansējuma modeli mainīt nedrīkst. Līdz ar to ir nolemts, ka mēneša laikā jāatrod modelis, kā iegādāties vilcienus par adekvātu cenu.

«Ar Iepirkumu uzraudzības biroju un vilcienu ražotājiem, kuri jau iesnieguši savus piedāvājumus, ir jādomā, kādā veidā varētu vērtēt jau iesniegtos piedāvājumus. Vēl ir jāvērtē, kāda veida sarunu procedūra tā būs,» norādīja ministrs.

Uz jautājumu, vai gaidāms jauns vilcienu iepirkums, ministrs skaidroja, ka juridiski ir dažādas procedūras, kā situāciju varētu atrisināt. Tagad esot jārunā gan ar CAF, Hyundai, gan Stadler par konkrētu iespējamo izvērtēšanas procedūru. Matīss gan neizslēdza, ka vērtēt varētu arī vēl citus pretendentus, kas nāktu klajā ar saviem piedāvājumiem.

Uzņēmums Stadler ir nepatīkami pārsteigts un vīlies par Pasažieru vilciena (PV) valdes lēmumu, informē uzņēmuma pārstāvis Oskars Fīrmanis.

Viņš norāda, ka līdz šim Stadler nav saņēmis oficiālu informāciju no PV, tādēļ uzņēmumam nav saprotams un zināms, kāds ir PV juridiskais pamatojums šādam lēmumam. Stadler saprot PV un Satiksmes ministrijas vēlmi darboties sabiedrības labā un panākt pilnīgu drošību un pārliecību par finansējuma pietiekamību, bet vienlaikus nav izprotama situācija, kad iepriekšējā valde, paziņojot rezultātus, apstiprina finansējuma pietiekamību, bet jaunajai valdei ir diametrāli pretējs viedoklis.

Stadler nav saprotams, kas pēkšņi ir mainījies PV finansiālajā situācijā, kopš Stadler tika pasludināts par iepirkuma uzvarētāju, uzsvērts uzņēmuma paziņojumā.

AS Pasažieru vilciens izsludinājis konkursu piepilsētas pasažieru elektrovilcienu un to uzturēšanai nepieciešamā aprīkojuma piegādei un personāla apmācībai, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Iepirkuma paredzamā līgumcena nav noteikta, bet vilcieni jāpiegādā trīs gadu laikā. Par uzvarētāju tiks izvēlēts saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums, kas izvērtēts saskaņā ar kritērijiem, kas noteikti iepirkuma procedūras dokumentos, uzaicinājumā iesniegt piedāvājumus, vai uzsākt sarunas. Iepirkums tiek rīkots sarunu procedūras veidā.

PV būtiski mainīs jaunā vilcienu iepirkuma nosacījumus, salīdzinot ar iepriekšējiem, un šajā iepirkumā vēlas iegādāties elektrovilcienus ar 400-450 pasažieru sēdvietām, šodien žurnālistiem sacīja PV finanšu direktors Māris Bremze.

Iepriekšējos iepirkumos PV vēlējās iegādāties vilcienus ar 250-270 sēdvietām. Bremze sacīja, ka prasība pēc ievērojami lielākiem vilcieniem saistīta ar to, ka pasažieru pārvadājumiem ir ievērojams potenciāls augt, līdz ar to augs arī ieņēmumi un tie palīdzēs refinansēt vilcienu iegādi. Patlaban PV izmantoto vilcienu ietilpība sešu vagonu variantā ir 540 sēdvietas, bet četru vagonu versijā - 330 sēdvietas.

Izvērtējot uzņēmuma Pasažieru vilciens finansiālo situāciju, kura nav spīdoša, kļuvis skaidrs, ka jaunus vilcienus vienā iepirkumā iegādāties nevar, un tie no 2016.gada jāiegādājas pakāpeniski - piemēram, pa vienam, diviem sastāviem, šodien informēja satiksmes ministrs Anrijs Matīss (V).

Uz Nozare.lv jautājumu, kādā veidā vilcienus varētu iegādāties, Matīss atzina, ka, iespējams, vilcienus varētu iegādāties konkursa procedūrā. Ministrs vēlreiz atkārtoja, ka jauniem vilcieniem jābūt jau 2016.gadā, jo veco vilcienu kapitālie remonti izmaksājot nesamērīgi dārgi. Tāpat, ņemot vērā Latvijas Dzelzceļa elektrifikācijas plānus, jaunie vilcieni esot jāpiemēro jaunajām prasībām.

Jau ziņots, ka 8.jūlijā tika iecelta jauna valde - par Pasažieru vilciena jauno valdes priekšsēdētāju tika iecelts Andris Lubāns, valdes locekļi - Māris Bremze un Mikus Pērse.

AS Pasažieru vilciens jaunā valde 23.jūlijā pieņēma lēmumu pārtraukt vilcienu nomas iepirkuma procedūru, jo tās turpināšana neatbilst uzņēmuma interesēm un finansiālajām iespējām.

Šī gada ceļu būves sezona notiek pēc plāna un iepriekš paredzētajos apjomos, taču šo ceļu būves sezonu var raksturot kā smagu un nozare būs to nostrādājusi bez peļņas, sacīja biedrības "Latvijas ceļu būvētājs" valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

Biedrības vadītājs skaidroja, ka pavasarī pirms šī gada ceļu būves sezonas nozarē bija satraukums, ka strauji augošo izmaksu un izejvielu nepieejamības dēļ šī ceļu būves sezona varētu arī nesākties, tomēr pēc nozares aicinājuma Satiksmes ministrijai un lielākajam pasūtītājam VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) 2,5 mēnešu laikā tika atrasts kompromiss un panākta pagaidu vienošanās, ko darīt ar jau noslēgtajiem līgumiem, kā arī ko iesākt ar līgumiem, kas noslēgti vēl 2020. un 2019.gadā par tā laika cenām.

Bērziņš sacīja, ka iesaistītajām pusēm izdevās atrast saprātīgu risinājumu par sadārdzinājuma kompensēšanu.

Līdz ar to, atzina Bērziņš, šosezon darbi notiek pēc plāna un iepriekš paredzētajos apjomos, taču šo ceļu būves sezonu Bērziņš raksturoja kā smagu un nozare būs to nostrādājusi bez peļņas. Bērziņš norādīja, ka LVC veiktā sadārdzinājuma kompensācija uzņēmumiem ļauj tikai izvairīties no zaudējumiem, tomēr Bērziņš atzina, ka kopumā tika lauzti tikai kādi pieci līgumi, kuri noslēgti krietni iepriekš un būvnieki tos nespēja realizēt arī ar visu sadārdzinājuma kompensēšanas formulu.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild VAS Latvijas Valsts ceļi valdes priekšsēdētājs Jānis Lange. VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) pārvalda visu Latvijas valsts autoceļu tīklu, kas ir 20 000 kilometrus garš. LVC nodrošina valsts autoceļu ikdienas uzraudzību, administrē tam piešķirto finansējumu, plāno un vada valsts autoceļu tīkla uzturēšanu un attīstību.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Autoceļi ir valsts vizītkarte, no tiem bieži rodas pirmais un galvenais iespaids par valsti kā tādu. Turklāt ceļinieka darbs ir ļoti pateicīgs tādā ziņā, ka šī darba rezultātus var ieraudzīt un aptaustīt tūlīt, tiklīdz tie ir beigušies. Protams, es vairāk esmu ceļinieks – finansists, administrators. Mans uzdevums ir ierobežota finansējuma apstākļos «izspiest» maksimālu rezultātu – katra gada ietvaros saremontēto ceļu kilometru skaitu. Pirms kļuvu par LVC vadītāju, strādāju par LVC Jelgavas nodaļas vadītāju, pārzinu šo darbu un uzņēmuma specifiku. Uzņēmuma vadītāja amats ir loģiska izaugsme, jaunas iespējas un jauni izaicinājumi.

AS «Pasažieru vilciens» (PV) līdz 2024.gadam elektrovilcienu rezerves daļu fonda un vilcienu uzturēšanas iekārtu, kā arī vilcienu depo izbūvē varēs ieguldīt līdz 259 miljoniem eiro no valsts budžeta, šodien pēc Ministru kabineta (MK) sēdes žurnālistiem pastāstīja satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS).

Valdība pirmdien atbalstīja, ka laika posmā no 2019. līdz 2024.gadam jaunu elektrovilcienu, rezerves daļu fonda pieciem gadiem un elektrovilcienu uzturēšanas iekārtu iegādē, kā arī vilcienu depo izbūvē kopumā varēs ieguldīt līdz 259 miljonus eiro valsts budžeta līdzekļiem. Faktiskās izmaksas būs zināms tikai pēc PV veiktā jauno elektrovilcienu iepirkuma noslēgšanās un uzvarētāja paziņošanas, kas plānota novembra beigām. Noteiktais finansējuma apmērs neietekmēs turpmākos valdības lēmumus par līdzekļu piešķiršanu citu valstij būtisku nozaru attīstībai, jo ietekme uz valsts budžetu un tā deficītu ir neitrāla.

Līdz ar valdībā pieņemto lēmumu Satiksmes ministrijai (SM) būs jānodrošina finansējuma plūsmas uzraudzība un kontrole, lai netiktu palielināta ietekme uz valsts budžetu. Savukārt PV būs tiesīgs pabeigt iepirkuma procesu un īstenot biznesa plānu, lai nodrošinātu jaunu elektrovilcienu iegādi.

Konkurence būvniecībā ir, vienlaikus vairākos segmentos novērojams strādājošo uzņēmumu skaita sarukums, kura iemesli meklējami neprognozējamā nākotnē vairāku gadu periodā. Piegādātāju apvienības var būt viens no veidiem, kā palielināt konkurenci, bet jādomā arī par produktivitātes celšanu nozarē.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa rīkotajā tiešsaistes diskusijā Konkurence būvniecības jomā: panākumi un izaicinājumi.

Lejupejoša tendence

“Konkurence pastāv, bet ir duāla sajūta. Publisko iepirkumu dati rāda, ka 2019., 2020. un 2021. gadā uz vienu iepirkumu būvniecībā bija pieci piedāvājumi, 2022. gadā tie bija četri un šogad jau vien trīs. Tātad konkurence 2023. gadā salīdzinājumā ar situāciju, kāda bija pirms Covid-19 pandēmijas, ir sarukusi,” situāciju analizē Latvijas Būvuzņēmēju apvienības vadītājs Gints Miķelsons. Viņš norāda uz pašu būvuzņēmēju secināto, ka lielajos un komerciāli interesantajos būvprojektos konkurence ir, jo pretendentu skaits ir seši – septiņi, savukārt vidēja lieluma projektos (līdz 5 milj. eiro) konkurence ir būtiski mazāka, jo tie dažādu iemeslu dēļ nav tik pievilcīgi. “Iespējams, ka vāja konkurence ir privātmāju būvniecības segmentā, taču tajā mūsu biedri nestrādā, tāpēc ir grūti izdarīt secinājumus,” tā G. Miķelsons.

Valdība nākamā gada budžetā par ceļu būvētājiem ir aizmirsusi, ceturtdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" pauda biedrības "Latvijas ceļu būvētājs" valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

"Atslēgas vārdi ir vienaldzība un neziņa, kas valda nozarē. Par mums ir aizmirsuši. Valdība, karojot ar Covid-19 un dalot atbalstu un dotācijas, ir faktiski aizmirsusi nozari, kas neslimo ar Covid-19, kas strādā, maksā nodokļus, paaugstina valsts konkurētspēju un nodrošina darbu vairāk nekā 30 000 cilvēku", teica Bērziņš.

Viņš norādīja, ka budžeta tapšanas gaitā ceļu būvētāji ir sūtījuši dažādus priekšlikumus valdībai, satiksmes ministram, ekonomikas ministram, kā arī Saeimas komisijām un Saeimas frakcijām. "Ir radusies sajūta, ka mēs dzīvojam tādā greizo spoguļu karaļvalstī, kur neviens loģiskus argumentus vairāk neuztver," teica Bērziņš, piebilstot, ka saņemtās atbildes ir vērtējamas, kā "atrakstīšanās".