Satiksmes ministrija (SM) ir sagatavojusi informatīvo ziņojumu "Ceļu satiksmes drošības plāna 2021.-2027.gadam starpposma ietekmes izvērtējums" ar priekšlikumiem īstenot papildus pasākumus, lai sasniegtu plānā izvirzīto mērķi - samazināt ceļu satiksmes negadījumos (CSNg) smagi ievainoto un bojāgājušo personu skaitu 2027.gadā par 35%, salīdzinot ar 2020.gadu.

Papildu steidzami veicamie un ilgtermiņa pasākumi izstrādāti, balstoties uz pētījumu datiem un diskusijām ar nozares ekspertiem. Tāpat uz Saeimas otro lasījumu ir sagatavoti satiksmes ministra priekšlikumi Ceļu satiksmes likuma grozījumiem.

Ar Eiropas Komisijas piešķirto tehniskā atbalsta instrumenta finansējumu pēc Satiksmes ministrijas pasūtījuma SIA "Ernst & Young Baltics" ir veicis pētījumu "Ceļu satiksmes drošības uzlabošana mazaizsargātiem satiksmes dalībniekiem Latvijā", kurā ietverti priekšlikumi papildu pasākumiem, lai sasniegtu plānā izvirzīto mērķi. Pētījumā analizēta situācija Latvijā, aplūkota citu valstu pieredze, izvērtējot drošas satiksmes pamata elementus: ceļus, ātrumu, transportlīdzekļus, satiksmes dalībniekus un aprūpi pēc negadījumiem. Pētījuma autori ir identificējuši virkni pasākumu, kuru ieviešana veicinātu situācijas uzlabošanu, kas ir iekļauti informatīvajā ziņojumā.

Ceļu satiksmes drošības plānā 2021.-2027.gadam izvirzītie mērķi par ceļu satiksmes negadījumos smagi cietušo un bojāgājušo skaita samazināšanu ar līdz šim plānotajiem pasākumiem varētu netikt sasniegti, tādēļ nepieciešami jauni papildus pasākumi ceļu satiksmes drošības uzlabošanai, informatīvajā ziņojumā "Ceļu satiksmes drošības plāna 2021.- 2027.gadam starpposma ietekmes izvērtējums" pauž Satiksmes ministrija (SM).

SM informatīvajā ziņojumā, kuru 7.janvārī skatīs valdība, ietverti ap 30 jauni pasākumi ceļu satiksmes drošības uzlabošanai, no kuriem kā augstas prioritātes plāni izdalīta iecere īstenot "nulles tolerances politiku" pret atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu līdz 10 kilometriem stundā (km/h).

Kā citas augstas prioritātes ieceres SM izceļ piedāvājumu ieviest sistemātisku smago avāriju izpēti un paplašināt ceļu satiksmes dalībnieku kontroli - uzstādīt jaunas vidējā ātruma kontroles iekārtas (vismaz 16 vidējā ātruma kontroles iekārtas), kā arī citas iekārtas pārkāpumu kontrolei, piemēram, luksofora signālu ievērošanas un sabiedriskā transporta joslu pārkāpumu kontrolei.

No trešdienas, 16.oktobra, līdz pat pavasarim vairs nekur Latvijā nevarēs braukt ātrāk par 90 kilometriem stundā (km/h), izņemot Siguldas šosejas posmu, kur ļoti labos apstākļos drīkstēs braukt ar ātrumu līdz 100 km/h, informē VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

No šodienas līdz trešdienai valsts ceļu tīklā maksimālais braukšanas ātrums tiks pielāgots mainīgajiem un ziemas laikapstākļiem, bet jau no trešdienas visā valsts ceļu tīklā maksimālais braukšanas ātrums būs līdz 90 km/h.

Izņēmums būs Vidzemes šosejas posms no Rīgas līdz Siguldai, kur darbojas adaptīvā satiksmes vadība ar mainīgas informācijas ceļazīmēm - ļoti labos braukšanas apstākļos maksimālais braukšanas ātrums tur būs 100 km/h arī ziemas sezonā. Metroloģiskajiem un braukšanas apstākļiem pasliktinoties, atļauto ātrumu tur samazinās līdz 90, 80 vai 70 km/h.

Jāņem vērā, ka ziemas periodā braukšanas un metroloģiskie apstākļi var manīties vairākas reizes dienā, tostarp strauji, tādēļ autovadītājiem jāpievērš uzmanība mainīgās informācijas ceļazīmju norādījumiem un jāievēro tie, atgādina LVC.

Aizsardzības ministrija (AM), Ārlietu ministrija (ĀM), Kultūras ministrija (KM), Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) iesniegušas iebildumus Satiksmes ministrijas (SM) piedāvātajā dzelzceļa projekta "Rail Baltica" pirmās kārtas ieviešanas scenārijā, tādējādi nesaskaņojot informatīvo ziņojumu, liecina informācija Tiesību aktu projektu (TAP) portālā.

Tostarp AM ieskatā SM sagatavotais informatīvais ziņojums neatspoguļo minimālo militārās mobilitātes prasību - iespēju Latvijā nokraut un uzkraut militārās kravas - integrēšanu "Rail Baltica" pirmajā kārtā.

AM jau ir informējusi SM, ka gadījumā, ja Salaspils intermodālā loģistikas centra izbūve netiek īstenota līdz 2030.gadam tādā līmenī, ka infrastruktūra ir spējīga uzņemt un pārkraut militārās kravas, tad līdz 2030.gadam ir nepieciešams izbūvēt infrastruktūru Daugavas abos krastos - Iecavas un Skultes infrastruktūras apkopes punktos militāro kravu uzņemšanai un pārkraušanai, kas būtu pielīdzināma Garkalnes militāro kravu apkalpošanas punkta kapacitātēm.

Nedēļas nogalē no rītiem ceļi Latvijā var sākt apledot, atsaucoties uz meteorologu prognozēm, brīdina "Latvijas valsts ceļi" (LVC) un atzīmē, ka braukšanas apstākļus apgrūtinās arī lietus un iespējams pirmais sniegs, kā arī stiprais vējš.

LVC uzsver, ka rudeņos ceļa seguma stāvoklis un līdz ar to braukšanas apstākļi var mainīties ļoti strauji, tāpēc autovadītājiem pēc vasaras sezonas jāpielāgo savi braukšanas paradumi mainīgajiem apstākļiem, jāizvēlas braukšanas apstākļiem atbilstošs ātrums un jārēķinās, ka ceļš var prasīt ilgāku laiku.

"Iestājoties izteikti rudenīgiem laika apstākļiem, var būt pasliktināta redzamība miglas un nokrišņu dēļ. Nokrišņu laikā pieaug akvaplanēšanas risks, savukārt kritušās lapas un lietus var pasliktināt riepu saķeri ar ceļa segumu, apgrūtinot braukšanas apstākļus, klāsta LVC, "no rītiem un vakaros uz ceļiem var būt apledojums, jāņem vērā, ka temperatūras svārstību dēļ ceļi apledo strauji un nevienmērīgi. Var veidoties tā sauktais "melnais ledus", kas ir faktiski neredzams un ļoti bīstams. Visstraujāk ceļi apledo uz tiltiem un pārvadiem, kā arī pie ūdenstilpēm."

Ministrijas un citas centrālās iestādes, kā arī neatkarīgās institūcijas ir iesniegušas prioritāro pasākumu pieprasījumus 2025.gadam par 1,292 miljardiem eiro, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Neatkarīgās institūcijas 2025.gadam iesniegušas pasākumus par 7,5 miljoniem eiro, bet ministrijas un citas centrālās iestādes par 1,284 miljardiem eiro.

Kā norāda finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) ir redzams, ka, veidojot jaunos budžeta pieprasījumus, daļa ministriju drošības jautājumu ir interpretējušas diezgan plaši. "Ir saprotama ministriju vēlme attīstīt savu nozari, taču realitāte ir diezgan skarba. Tādēļ arī esam sākuši budžeta sarunas ar ministrijām par reālajām budžeta iespējām," piebilst ministrs.

Ņemot vērā makroekonomiskos rādītājus un fiskālo telpu, valdība iepriekš vienojās drošību noteikt kā vienīgo prioritāro virzienu valsts budžetam 2025.gadam un budžeta ietvaram 2026., 2027. un 2028.gadam.

Valsts akciju sabiedrības “Starptautiskā lidosta “Rīga”” (VAS “Starptautiskā lidosta “Rīga””) padomes locekļa amata nominācijas komisija nolēmusi Satiksmes ministrijai ieteikt divus pretendentus, no kuriem viens tiks virzīts iecelšanai amatā.

Konkursa trešajā kārtā piedalījās trīs amata pretendenti. Šajā atlases kārtā komisija vērtēja pretendentu vadības kompetences.

Apkopojot šo kandidātu vērtējumus visās trīs konkursa kārtās, nominācijas komisija lēma uz vakanto VAS “Starptautiskā lidosta “Rīga”” padomes locekļa amatu ar kompetenci finanšu jautājumos un audita jomā, stratēģijas izstrādes un īstenošanas jomā un VAS “Starptautiskā lidosta “Rīga”” darbības jomā Satiksmes ministrijai ieteikt divus kandidātus, norādot tos prioritārā secībā atbilstoši iegūto punktu kopskaitam. Par šiem kandidātiem Satiksmes ministrija pieņems gala lēmumu – kuru no tiem iecelt amatā.

Konkursa nominācijas komisiju vadīja Valsts kancelejas Pārresoru koordinācijas departamenta Kapitālsabiedrību pārvaldības nodaļas vadītāja Dzintra Gasūne. Tās sastāvā bija Satiksmes ministrijas Valsts kapitāla daļu pārvaldības departamenta direktore Inguna Strautmane, Satiksmes ministrijas Aviācijas departamenta direktors Artūrs Kokars, biedrības “Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūts” darba vides jautājumu koordinators Jānis Gredzens, biedrības “Latvijas Aviācijas Asociācija” valdes loceklis Zigmārs Vestfāls, arodbiedrību apvienības “Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība” priekšsēdētāja vietniece Gita Oškāja un biedrības “Latvijas Darba devēju konfederācija” ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs. Kandidātu novērtēšanai un atlasei tika piesaistīts personāla atlases uzņēmums SIA “Fontes Executive Search”.

Valdībā par dzelzceļa projekta "Rail Baltica" pirmās kārtas ieviešanas scenāriju Latvijā varētu lemt vien pēc divām nedēļām.

Kā žurnālistiem pēc valdību veidojošo partiju sadarbības sanāksmes teica finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV), nākamnedēļ šis jautājums valdībā netiks skatīts, taču kopīga vienošanās varētu tikt panākta vēlāk, kas nozīmē, ka valdībā "Rail Baltica" projekta turpmāko īstenošanu varētu lemt pēc divām nedēļām.

Ašeradens žurnālistiem skaidroja, ka nākamnedēļ Ministru prezidentei Evikai Siliņai (JV) ir paredzēta tikšanās ar pārējiem Baltijas valstu premjeriem, kurā tiks runāts par šo jautājumu.

"Par to, ka "Rail Baltica" ir jāsavieno Igaunija un Lietuva, nav šaubu," teica finanšu ministrs, vienlaikus piebilstot, ka koalīcijā vēl jāpanāk kopēja pozīcija par to, kā tieši to risināt.

Dzelzceļa "Rail Baltica" projektam Latvijā ir jānosaka maksimālie cenu griesti, otrdien "Rail Baltica" parlamentārās izmeklēšanas komisijā uzsvēra Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Patlaban lielākā problēma ir finansējums. Satiksmes ministrija (SM) zīmē vīzijas un pieņem, ka Finanšu ministrija (FM) to finansēs, bet tā nebūs! Mana vēlme ir noteikt maksimālos projekta griestus," sacīja Siliņa.

Viņa arī teica, ka Rīgas savienojums ir svarīgs, tādēļ jau pirms pirmās "Rail Baltica" kārtas plānots esošajā dzelzceļa infrastruktūrā ar "Škoda Vagonka" vilcieniem savienot abas Rīgas stacijas. Tomēr, ja Latvija vēlas pētīt Rīgas "Rail Baltica" savienojumu, viņasprāt, šajā posmā vilcieniem būtu jābūt lielai noslodzei, un tad tikai var domāt par ātrvilcienu. "To varētu noteikt tikai tad, kad par šo līniju sāks braukt vilcieni," piebilda Siliņa.

Jau nākamajā gadā daļā Pierīgas varētu sākt ieviest vienoto sabiedriskā transporta biļeti, par to šodien panākta vienošanās Rīgas plānošanas reģiona Attīstības padomes sēdē.

To šodien sēdē ar Rīgas un Pierīgas pašvaldībām apliecināja “Autotransporta direkcija”, kas šobrīd kopā ar “Pasažieru vilciens” un “Rīgas satiksme” strādā pie pilota projekta ieviešanas Rīgā un daļā Pierīgas.

“Šis ir labs piemērs visu pušu un līmeņu sadarbībai, un mēs redzam būtisku progresu procesā, lai vienotā sabiedriskā transporta biļete sāktu darboties nākamajā gadā. Sākotnēji tā aptvers Rīgas pilsētas un tās tuvākās apkārtnes daļu, bet plānots tālāk iet soli pa solim un jau aptvert visu Pierīgu, kā arī attiekties uz Pierīgas autobusu satiksmi,” informē Edvards Ratnieks, Rīgas vicemērs un Rīgas plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētājs.

Valdība otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2025., 2026., 2027. un 2028.gadam, kurā valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2025.gadam aprēķināti 12,195 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar pērn apstiprināto 2025.gada ietvaru, izdevumi palielināti par 122,8 miljoniem eiro.

Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2024.gadam pērn bija aprēķināti 11,237 miljardu eiro apmērā, un 2025.gada valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi plānoti par 8,5% lielāki.

Valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi 2025.gadam aprēķināti 4,754 miljardu eiro apmērā, kas, salīdzinot ar pagājušā gada ietvaru 2025.gadam, ir palielinājums par 64,3 miljoniem eiro. Savukārt izdevumu pārskatīšanas rezultātā 2025.gada budžetā konstatēts iekšējais resurss 138,1 miljona eiro apmērā.

Vienlaikus ar izdevumu pārskatīšanu valsts budžeta izdevumu plānošanā katru gadu tiek noteikti arī valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi. Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2026.gadam aprēķināti 12,154 miljardu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar ietvaru 2026.gadam izdevumi palielināti 598,8 miljonu eiro apmērā. Savukārt 2027.gadam izdevumi noteikti 11,589 miljardu eiro apmērā un 2028.gadam 11,332 miljardu eiro apmērā.

Satiksmes ministrija (SM) autoceļu lietošanas nodevu par laiku kravas transportlīdzekļiem, kuru pilna masa ir lielāka par 3,5 tonnām, no 2030.gada plāno aizstāt ar ceļu infrastruktūras nodevu par distanci, izriet no SM sagatavotā likumprojekta "Ceļu nodevu likums".

Ja par transportlīdzekli attiecīgajā autoceļa posmā būs maksājama ceļu infrastruktūras nodeva, autoceļu lietošanas nodeva vairs netiks piemērota, tostarp arī par transportlīdzekļiem, kuru pilna masa ir mazāka vai vienāda ar 3,5 tonnām, skaidro ministrijā.

Ar likumprojektu ieviesta jauna definīcija - ceļu infrastruktūras nodeva ir nodeva, kas jāmaksā par transportlīdzekli atkarībā no attāluma, kuru tas nobraucis, izmantojot attiecīgo ceļu infrastruktūru, un no transportlīdzekļa tipa. Nodevas nomaksāšana piešķirs tiesības ar minēto transportlīdzekli izmantot ceļu infrastruktūru.

Tostarp, ieviešot privātās un publiskās partnerības finansētus autoceļu projektus, pamatojoties uz likumprojektu, valsts varēs noteikt un piemērot ceļu infrastruktūras nodevu par noteikta jaunuzbūvēta ceļa posma izmantošanu, kā arī vairāk koncentrēties uz principa "piesārņotājs maksā" piemērošanu.

Latvijā dzelzceļa "Rail Baltica" pirmajā kārtā viensliežu ceļu risinājums uz divsliežu uzbēruma pamattrasē ļautu ietaupīt 1,169 miljardus eiro, aģentūrai LETA sacīja Satiksmes ministrijas (SM) pārstāvji, pamatojoties uz Baltijas valstu kopuzņēmuma AS "RB Rail" aplēsēm.

SM informēja, ka projekta ieviesēji visās trijās Baltijas valstīs ir vienojošies "Rail Baltica" projekta pirmajā kārtā būvēt divsliežu uzbērumu ar viensliežu ceļu, bet visa saistītā infrastruktūra, uzbērums, satiksmes pārvadi un tilti plānoti pilnā apmērā - ar iespēju turpmākajās kārtās izbūvēt divus sliežu ceļus, tādējādi nodrošinot pilnu sākotnēji plānoto infrastruktūras kapacitāti.

Tāpat SM norādīja, ka lēmums plānotā divsliežu ceļu vietā izbūvēt viensliežu ceļu ļauj samazināt sākotnējās investīcijas, taču nākotnē sadārdzinās otrā sliežu ceļa izbūvi.

SM atzīmē, ka šādu lēmumu nevar pieņemt viena valsts individuāli, nekonsultējoties ar kaimiņiem, jo tas ietekmēs visas līnijas infrastruktūras kapacitāti, vilcienu kustības grafiku, ietekmi uz ātrumu, apdzīšanas iespējas un citus aspektus.

Finanšu ministrija (FM) dzelzceļa "Rail Baltica" projektā iesaistās savas kompetences robežās, trešdien dzelzceļa projekta "Rail Baltica" parlamentārās izmeklēšanas komisijā sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Komisija trešdien iztaujāja Ašeradenu par FM iesaisti "Rail Baltica" projektā, kā arī par to, kādēļ pēc FM Eiropas Savienības (ES) fondu revīzijas iestādes ziņojuma, kurā pērn augustā tika secināts, ka līdz šim nav izstrādāts visaptverošs plāns projekta finansēšanai un citas problēmas, nesekoja FM rīcība.

Ašeradens sacīja, ka galvenokārt tie bija priekšlikumi Satiksmes ministrijai (SM), kā arī, ja SM kaut ko nevarēja īstenot, tai bija jāvēršas pie FM. "Katra ministrija realizē projektus savas kompetences ietvaros. Nav nepieciešama paralēla pārvaldība, kad viena ministrija pārvalda otru," sacīja Ašeradens.

Ministrs sacīja, ka tā ir likumdošanas hierarhija, jo SM uzrauga projektus transporta un platjoslas infrastruktūras jomā, piebilstot, ka, grozot likumu, ir iespējams mainīt šo pārvaldību.

Valdība 23.jūlijā apstiprināja Satiksmes ministrijas (SM) sagatavotos noteikumus Eiropas Savienības (ES) kohēzijas politikas programmas 2021.-2027.gadam finansējuma piesaistei Rīgas transporta infrastruktūras attīstībai - Dienvidu tilta ceturtajai kārtai.

Dienvidu tilta ceturtā kārta ietver Jāņa Čakstes gatves izbūvi posmā no Valdeķu ielas līdz Ziepniekkalna ielai un Jāņa Čakstes gatves izbūvi posmā no Vienības gatves līdz Valdeķu ielai. Rīgas mērs Vilnis Ķirsis (JV) pavasarī klāstīja, ka Dienvidu tilta ceturtās kārtas izbūves konkursā iesniegtie piedāvājumi pārsniedza plānoto ES finansējumu, par kura piešķiršanu tika panākta vienošanās ar Satiksmes ministriju - 70 miljonus eiro. Līdz ar to trūkstošie līdzekļi būs jāatrod pašai pašvaldībai, visticamāk, tos aizņemoties.

SM norāda, ka noteikumu projekta mērķis ir nodrošināt Rīgas transporta infrastruktūras izbūvi, pārbūvi un atjaunošanu, nodrošinot starptautisko savienojamību un iekļaušanos TEN-T tīklā, novēršot infrastruktūras pārrāvumus esošo pilsētas maģistrālo ielu tīklā un uzlabojot transporta infrastruktūras tehniskos parametrus un satiksmes drošību.

Ieņēmumiem no autoceļu lietotājiem ir jāpaliek nozarē, lai uzlabotu autoceļu infrastruktūru, trešdien pēc Autoceļu padomes sēdes sacīja satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P).

Briškens norāda, ka stratēģija reģionāliem un vietējiem ceļiem skaidri parāda prioritātes, kas jāīsteno, nodrošinot ceļu būvniecību un uzturēšanu, tāpat arī to, ka naudas autoceļu infrastruktūras attīstībai nepietiek, tādēļ SM iestājas par godīgu finansējuma pārdali, proti, ieņēmumiem no autoceļu lietotājiem ir jāpaliek nozarē.

"Piemēram, ja veicam izmaiņas Autoceļu fondā, varam iegūt vairākus desmitus miljonus eiro finansējumu. Tāpat, ja pielīdzinām autoceļu lietošanas nodevu pārējām Baltijas valstīm, tā ir iespēja saņemt finanšu līdzekļus, ko atvēlēt Latvijas ceļu infrastruktūras pilnveidošanai," uzsver ministrs.

Satiksmes ministrijas (SM) pārstāvji aģentūru LETA informēja, ka trešdien notika Autoceļu padomes sēde, kurā nozares institūcijas un eksperti pārrunāja Latvijas valsts autoceļu stratēģijas, valsts autoceļu būvniecības ieceres, tostarp izmantojot publiskās privātās partnerības (PPP) principu, kā arī sprieda par nepieciešamajiem grozījumiem Autoceļu lietošanas nodevas likumā un izmaiņām autoceļu fondā.

Eiropas Savienības Tiesa piektdien nolēma atcelt Mobilitātes pakotnē noteikto prasību, kas uzliek par pienākumu kravas transportlīdzekļiem ik pēc astoņām nedēļām atgriezties transportlīdzekļu reģistrācijas valstī, aģentūru LETA informēja Satiksmes ministrijā (SM).

SM norāda, ka Latvija ir gandarīta par šo lēmumu, jo tiesību aktu izskatīšanas stadijā un tiesvedības procesā Latvija vienoti ar citām dalībvalstīm iebilda par pakotnes elementiem, kas bija pretrunā samērīguma principam, brīvā tirgus un klimata nosacījumiem.

Ministrijas ieskatā 2020.gadā apstiprinātā Mobilitātes pakotne kopumā rada negatīvu precedentu un ietver nosacījumus, kas ir vērsti nevis uz nozares attīstību, bet atsevišķu reģionu pārvadātāju darbības ierobežošanu.

Pakotnē noteiktās prasības kopumā neveicina Eiropas Savienības (ES) vienotā tirgus stiprināšanu, rada ievērojamu administratīvo slogu, jo īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, turklāt nav atbilstošas ES klimata politikai un var radīt negatīvu ietekmi uz ceļu satiksmes drošību, atzīmē ministrijā.

Satiksmes ministrija (SM) saskaņošanai iesniegusi informatīvo ziņojumu, kurā piedāvā 2021.-2027.gada Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžeta periodā izveidot 1520 mm (milimetru) jeb jau tagad Latvijā esošajā sliežu ceļu platumā savienojumu no Rīgas Centrālās pasažieru stacijas līdz Rīgas lidostai pirms "Rail Baltica" projekta pirmās kārtas pabeigšanas, savukārt finansējumu plāno piesaistīt, pārdalot ES fondu finansējumu no citiem SM infrastruktūras projektiem, tostarp bateriju elektrovilcienu iegādes.

Ziņojumā teikts, ka ir izstrādāts optimizēts tehniskais risinājums dzelzceļa savienojuma izveidei no Rīgas Centrālās stacijas līdz Rīgas lidostai, kā arī, uzlabojot esošo pasažieru vilcienu kustību savienojumā no Rīgas centra līdz multimodālai pasažieru stacijai "Daugavkrasti" Salaspilī, tādējādi nodrošinot iespēju savienoties ar "Rail Baltica" 1435 mm līniju, teikts ziņojumā.

Līdz ar to sākotnējā fāzē pa "Rail Baltica" kursējošie starptautiskie ātrvilcieni Rīgā neienāks, bet piestās Salaspilī. SM valsts sekretāra vietniece "Rail Baltica" jautājumos Kristīne Malnača tomēr uzsvēra, ka pieņēmums par Salaspili ir pāragrs, jo pagaidām nevar apgalvot, ka Eiropas platuma sliežu ceļš netiks izbūvēts Rīgā. "SM vēl iesniegs Ministru kabinetam "Rail Baltica" ieviešanas scenāriju un tas būs Ministru kabineta lēmums. Pagaidām SM piedāvā no pašlaik pieejamajiem ES fondu līdzekļiem izdarīt visu iespējamo, lai uzlabotu pasažieriem pieejamās iespējas," sacīja Malnača.

Lietuvas valstij piederošais urbšanas, nojaukšanas un spridzināšanas pakalpojumu uzņēmums "Detonas" valsts ziemeļu daļā plāno būvēt trinitrotoluola (TNT) ražotni, kuras izmaksas tiek lēstas 28 miljonu eiro apmērā, un paredzams, ka tās gada ieņēmumi varētu sasniegt 50 miljonus eiro.

Uzņēmums plāno investēt militārai lietošanai paredzētā TNT ražošanā, ņemot vērā pašreizējo ģeopolitisko situāciju un Lietuvas drošības vajadzības, ceturtdien paziņoja Satiksmes ministrija.

"Ņemot vērā šodienas ģeopolitisko situāciju, sprāgstvielu rūpniecības attīstība ir ļoti nozīmīgs solis Lietuvas un visa reģiona aizsardzībai," norādīja satiksmes ministra vietnieks Mindaugs Tarnauskas.

"Detonas" direktors Vaids Zubavičus sacīja, ka pēc TNT ražošanas uzsākšanas uzņēmums varēs paplašināties un meklēt jaunus tirgus.

Plānots, ka rūpnīcas būvdarbi sāksies 2025.gadā un tiks pabeigti divu gadu laikā. Paredzams, ka tā ražos 1000 tonnas TNT gadā, un produkcijas noieta tirgi būs Lietuva, Ukraina, Eiropas Savienības un NATO valstis. Līdz 80% no saražotās produkcijas plānots eksportēt.

Septembrī pārbūves darbi turpinās 58 valsts ceļu posmos, bet visvairāk remontdarbu objektu ir Vidzemē un Zemgalē, pārsvarā uz reģionālajiem un vietējiem autoceļiem, informē VAS "Latvijas valsts ceļi".

Šajos ceļu posmos jārēķinās ar satiksmes ierobežojumiem. Savukārt sestdien no plkst.5 līdz 17 Aizkraukles novada Neretas pagastā Zemessardzes mācību laikā uz reģionālā autoceļa Jēkabpils-Nereta būs ierobežots braukšanas ātrums.

Lielākie satiksmes ierobežojumi uz valsts galvenajiem autoceļiem ir Vidzemes šosejas posmā no pagrieziena uz Cēsīm līdz Rīdzenei, kur ir četri luksoforu posmi un lokāls apbraucamais ceļš, un paredzamais remontposma šķērsošanas laiks ir 30 minūtes.

Ventspils šosejas posmā no pagrieziena uz Ugāles dzirnavām līdz Ūdensvada ceļam divos posmos satiksmi regulē ar luksoforu, un paredzamais remontposma šķērsošanas laiks ir 45 minūtes.

Nākamgad vajadzētu tikt pabeigtiem dzelzceļa infrastruktūras izbūves darbiem, lai varētu sākt pasažieru pārvadājumus uz Bolderāju, sacīja AS "Pasažieru vilciens" (PV) valdes priekšsēdētājs Raitis Nešpors.

Viņš norādīja, ka sākotnēji šajā maršrutā kursēs dīzeļvilcieni, taču atbilstoši VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) iecerei šo posmu tuvāko gadu laikā paredzēts arī elektrificēt, līdz ar to nākotnē no Zasulauka līdz Bolderājai pasažieru pārvadājumi varētu tikt veikti arī ar elektrovilcieniem.

Nešpors atzīmēja, ka šogad PV reisu plānošanu veica, ņemot vērā Autotransporta direkcijas (ATD) pasūtījumu, valsts finansējuma pieejamību un dzelzceļa infrastruktūras modernizāciju darbu radītos ierobežojumus.

"Arī nākamajā gadā, strādājot pie pārvadājumu apmēra, būs jāņem vērā minētie aspekti un jo īpaši ierobežotā budžeta iespējas, līdz ar to būs jāpieņem sarežģīti lēmumi attiecībā uz reisu skaitu un biļešu cenām," sacīja Nešpors.

Siguldas novadā Vidzemes šosejas (A2) kreisajā pusē gar Gaujas ciemu sākta prettrokšņa sienas būvniecība, informē VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) pārstāvji.

LVC informē, ka galvenokārt darbi notiks ceļa nomalē un satiksme netiks kavēta, tomēr atsevišķu darbu veikšanai satiksmi varētu ierobežot labās puses joslā. Braukšanas ātrums posmā nemainīsies un būs 70 kilometri stundā.

Sākot darbus, izvietos satiksmes organizācijas tehniskos līdzekļus un sagatavos ceļa nomali prettrokšņu sienas betona pamatu izbūvei. Gandrīz divu kilometru garumā izbūvēs trokšņu sienu kombinētā sistēmā uz dzelzsbetona bloku pamatiem. Gar sienu visā posmā uzstādīs dzelzsbetona aizsargbarjeru. Sienas augstums būs 3,5 līdz 4,5 metri.

Plānots, ka darbi turpināsies līdz gada beigām.

Būvdarbus veic SIA "Tilts" par 2,374 miljoniem eiro ar pievienotās vērtības nodokli (PVN), bet projektu izstrādāja SIA "Projekts EAE". Būvuzraudzību nodrošina AS "Ceļuprojekts".

Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) no nākamā gada 1.janvāra plāno paaugstināt vairāku sniegto pakalpojumu cenas, tostarp tehniskās apskates, transportlīdzekļu vadīšanas eksāmenu pieņemšanas, izvēles numuru un citu pakalpojumu cenas, pirmdien preses konferencē sacīja CSDD valdes priekšsēdētājs Aivars Aksenoks.

Tehniskās apskates cenu M1 kategorijas jeb vieglajiem automobiļiem plānots palielināt par 8% jeb 2,51 eiro - no 31,59 eiro līdz 34,1 eiro.

Aksenoks piebilda, ka patlaban tehniskās apskates pakalpojuma cenā ietilpst tehniskās apskates uzlīmes cena, kas no nākamā gadā vairs nebūs.

Viņš arī norādīja, ka lielāks maksas pieaugums būs par tehnisko apskati autobusiem un kravas auto, kas ir saistīts ar Eiropas Savienības (ES) direktīvas prasību ieviešanu tehniskajās apskates stacijās, kā arī tehniskā apskate šiem transportlīdzekļiem aizņem ilgāku laiku.

N3 kategorijas jeb kravas auto ar pilnu masu lielāku nekā 12 tonnas tehniskās apskates pakalpojuma cenu plāno palielināt par 40% - no 51,58 eiro līdz 72,18 eiro, bet M3 kategorijas auto jeb autobusiem ar pilnu masu lielāku nekā piecas tonnas tehniskās apskates cenu plānots palielināt par 36% - no 52,38 eiro līdz 71,18 eiro.

Saeima 5.decembrī galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā, kas paredz uz deviņiem mēnešiem atlikt obligātās civiltiesiskās atbildības (OCTA) apdrošināšanu visiem transportlīdzekļiem, kas ir reģistrēti, tostarp arī tiem, kas satiksmē piedalās sezonāli, stāšanos spēkā.

Likuma grozījumi stāsies spēkā vienā dienā ar jau Valsts prezidenta izsludinātajiem OCTA likuma grozījumiem - 10.decembrī. Šie grozījumi paredzēs, ka jau izsludinātie OCTA likuma grozījumi stāsies spēkā 2025.gada 1.novembrī.

Ministru kabinetam līdz 30.aprīlim būs jāsniedz izvērtējums par Eiropas Savienības direktīvas tvērumu, vai tā ir pārņemta atbilstoši un tā neparedz kādas atkāpes, savukārt iesaistītās ministrijas un institūcijas sagatavos risinājumu, lai OCTA polise nav jāpērk transportlīdzekļiem, kuri neatrodas kustībā vai tiek izmantoti sezonāli.

Grozījumus likuma steidzamai labošanai bija iesniegusi gan "Stabilitātei" frakcija, gan kopīgi "Apvienotā saraksta", Nacionālās apvienības un "Latvija pirmajā vietā" deputāti, taču tie tika noraidīti, izvēloties alternatīvo likumprojektu, par kuru nobalsoja 86 deputāti, bet desmit "Stabilitātei" politiķi balsoja pret.

Gaidāmās izmaiņas Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) sniegto pakalpojumu cenās nav līdz galam ekonomiski un loģiski pamatotas, sacīja Auto asociācijas pārstāvji.

Asociācijā norādīja, ka Covid-19 pandēmijas laikā, kā arī pēc pandēmijas CSDD cenas tika būtiski paaugstinātas. Vienlaikus tika sniegts arī Konkurences padomes slēdziens, ka Latvijā ir augstākās šāda veida pakalpojumu cenas Baltijā, turklāt Lietuvā un Igaunijā jau vēsturiski apskates tiek veiktas retāk nekā Latvijā.

Asociācijā uzsvēra, ka pakalpojumu indeksācija pavisam nesen jau tika veikta, un ir jābūt ekonomiskam un racionālam pamatojumam, kādēļ atsevišķu pakalpojumu, piemēram, izvēles numuru un auto vadīšanas eksāmenu, izmaksas tik būtiski pieaug.

Pēc asociācijas pārstāvju teiktā, automašīnu vadīšanas eksāmeni patlaban gan autoskolās, gan CSDD ir kļuvuši tik dārgi, ka jaunietis bez 800 līdz 1000 eiro vērta ieguldījuma autovadītāja tiesības nevar iegūt. Tādējādi arvien vairāk Latvijā pietrūkst autovadītāju, it sevišķi kravas auto vadītāju un autobusu šoferu.