Pagājušā gada nogalē kopumā vēl nebija regulējuma par 702 miljoniem eiro Eiropas Savienības (ES) fondu investīcijām, teikts Finanšu ministrijas (FM) informatīvajā ziņojumā, kuru otrdien uzklausīja un pieņēma zināšanai valdība.
Tostarp regulējums par 248 miljoniem eiro ir saskaņošanas procesā, bet saskaņošana nav uzsākta par 454 miljoniem eiro, galvenokārt transporta jomā (371,6 miljoni eiro).
Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) valdības sēdē aicināja uz šo jautājumu skatīties politiski - ja programmas "buksē", vai tās ir nepieciešamas.
Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) norādīja, ka ministriem, lūdzot pārdalīt ES fondu resursus, jābūt gataviem arī doties uz Eiropu un sniegt argumentāciju.
Siliņa aicināja ik pēc diviem mēnešiem ministriem valdībā nākt ar skaidru ziņojumu par to, kas ar ES fondu finansējumu ir izdarīts un kādas ir nākamās prioritātes. Viņa pauda, ka ir svarīga ātrāka rīcība no ministru puses, aicinot viņus būt atvērtiem.
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) gan atzīmēja, ka šāds divu mēnešu grafiks jau pastāv un darbojas.
Tai pat laikā Siliņa norādīja, ka līdz 1.jūlijam ministrijām jāapkopo informācija par to, kas kavē, rada milzīgu birokrātisko slogu. Viņa atzina, ka tas daļēji saistīts arī ar fondu līgumu noslēgšanu, kur "birokrātija ir liela". Premjere akcentēja, ka svarīgi ir arī uzklausīt uzņēmējus un pašvaldības.
"Esam elastīgāki, ļaujam investīcijām pieplūst, mums nav jāstrādā, tikai domājot par papīriem, mums jāstrādā, lai realizētu šos projektus. Ir ļoti, ļoti svarīgi mainīt šo fokusu," atzina Siliņa.
Tā, piemēram, Satiksmes ministrija (SM) nav sākusi saskaņošanu Ministru kabineta (MK) noteikumiem par dzelzceļa infrastruktūras attīstību 329,7 miljonu eiro apmērā un bezemisiju vilcienu finansējumu 15,2 miljonu eiro apmērā. FM norāda, ka esošais regulējums nav aktuāls un tiks atsaukts, kā arī par šo finansējumu iesniegts priekšlikums pārdalei "Rail Baltica" dzelzceļa projektam.
Tāpat SM nav sākusi saskaņošanu sausās ostas projektam 21 miljona eiro apmērā, satiksmes plūsmas viedās tehnoloģijas projektam 3,1 miljona eiro apmērā un risinājuma modelējumam ES zaļā kursa jomā 2,5 miljonu eiro apmērā.
Savukārt Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) nav sākusi saskaņošanu par atteikšanos no kūdras izmantošanas enerģētikā (TPF) 43,4 miljonu eiro apmērā.
Veselības ministrija nav sākusi saskaņošanu Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas infrastruktūras attīstības projektam 31,1 miljona eiro apmērā un iesniegusi priekšlikumu šī finansējuma pārdalei citām ārstniecības iestādēm.
Izglītības un zinātnes ministrija nav sākusi saskaņošanu atbalstam profesionālai izglītībai divu miljonu eiro apmērā un neformālās izglītības pieejamības projektam 5,6 miljonu eiro apmērā.
FM informatīvajā ziņojumā teikts, ka 2021.-2027.gada perioda ES fondu maksājumi projektos 2024.gadā kopā veikti par 131 miljonu eiro, kas ir plāna izpilde par 122%. Vienlaikus FM uzsver, ka būtiski jākāpina projektu temps, jo 2025.gadā mērķis ir veikt maksājumus par 747 miljoniem eiro, bet 2026.gadā - 738 miljoniem eiro.
Jau ziņots, ka pagājušā gada izskaņā nozaru ministrijas ir uzrādījušas progresu MK noteikumu izstrādē, kas ir būtiski tālākam faktisko investīciju pieaugumam 2025.gadā un turpmākajos gados, un no pagājušā gada novembra vidus līdz šī gada janvāra vidum papildus apstiprināti MK noteikumi par vairāk nekā 600 miljoniem eiro no ES fondu līdzekļiem.
Kopumā līdz janvāra vidum notikušas projektu atlases dažādās jomās apmēram 1,95 miljardu eiro apmērā jeb par mazliet vairāk nekā pusi no Latvijai pieejamā ES fondu finansējuma. Rezultātā noslēgti projektu līgumi par 33% jeb 1,2 miljardiem eiro, un tiek veiktas ES līdzfinansējuma atmaksas projektu īstenotājiem.
Savukārt Atveseļošanas fonda (AF) investīciju projektiem līdz šī gada janvāra vidum ir piesaistīti jau 1,7 miljardi eiro jeb 87,5% no pieejamā 1,97 miljardu eiro AF piešķīruma. 2024.gada izskaņā FM iesniedza Eiropas Komisijā (EK) trešo maksājuma pieprasījumu AF apmēram 275,1 miljona eiro saņemšanai valsts budžeta ieņēmumos, izpildot visus 30 noteiktos atbilstošā termiņa rādītājus.
FM ziņojumā uzsver, ka ministrijām aktīvi jāturpina strādāt pie AF plānā noteikto rādītāju ieviešanas, lai tai skaitā FM 2025.gadā EK varētu iesniegt jau ceturto maksājuma pieprasījumu 334,8 miljonu eiro saņemšanai. Gala termiņš AF plānā noteikto reformu un investīciju īstenošanai Latvijā ir nemainīgs līdz 2026.gada augustam.
FM turpina darbu pie ES fondu 2021.-2027.gada programmas vidus posma grozījumu izstrādes, iekļaujot tajos gan ministriju rosinātas pārdales, gan visas līdz šim konceptuāli atbalstītās pārdales drošības kontekstā. Programmas vidus posma grozījumi EK iesniedzami līdz šī gada marta beigām.
Attiecībā uz AF un balstoties uz ministriju pieteiktajiem riskiem rādītāju izpildē, FM uzsāka nepieciešamo AF plāna grozījumu virzību, kas decembra izskaņā tika apstiprināti MK un tālāk iesniegti EK lēmuma pieņemšanai.