Rīgas pašvaldība tomēr nepārdos Lucavsalu. Kā aģentūrai LETA sacīja Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (SC), viņš ir gatavs atzīt, ka lēmums izsolē pārdot pašvaldībai Lucavsalā piederošos zemesgabalus 103 hektāru platībā nav bijis no tiem labākajiem. Līdz ar to pērn 8.jūlijā pieņemtais Rīgas domes lēmums par īpašuma izsoli tiks atcelts, apliecināja Ušakovs.

Trešdien, 10.jūnijā, Rīgas mērs ticies arī ar mazdārziņu nomniekiem. Dārzkopības biedrības Jumpravsala pārstāve Rasma Griņa pastāstīja, ka mērs viņiem atvainojās par pieņemto lēmumu Lucavsalu pārdot, neņemot vērā viņu intereses, un apliecināja, ka īpašums netiks pārdots.

Tāpat Ušakovs mazdārziņu nomniekiem apsolīja jūlijā Lucavsalu izņemt no «izsolāmo objektu saraksta», pastāstīja Griņa. Līdz ar to iedzīvotāji varēs netraucēti turpināt iekopt savus mazdārziņus.

Ušakovs pastāstīja, ka Lucavsala tiks attīstīta kā zaļā zona. Zemesgabala attīstības nolūkos jūlija laikā Rīgā plānots izveidot padomi, kurā tiks apspriesta objekta turpmākā attīstība.

Otrdien Rīgas domes sēdē tika nolemts Rīgas pašvaldībai Lucavsalā piederošās teritorijas daļas nodot atsavināšanai, informē domes pārstāvji.

Tas ļaušot nākotnē piesaistīt nepieciešamās investīcijas šīs teritorijas sakārtošanai.

Pārdošanai izsolē plānots nodot 10 zemesgabalus, kuru kopējā platība ir 102,9 hektāri. Nekustamie īpašumi atrodas salas dienvidu daļā.

Lucavsalā iekārtotā atpūtas zona ziemeļu daļā tiek saglabāta pašvaldības īpašumā. Te agrāk bija pamesti mazdārziņi, tā bija piemēslota un pilnīgi degradēta teritorija. Šo teritoriju Rīgas pilsēta ir savedusi kārtībā. Parku Lucavsalas ziemeļu daļā pašvaldība turpinās labiekārtot un attīstīt.

Saskaņā ar Rīgas attīstības plāniem, potenciālajam pircējam būs pienākums pirms teritorijas attīstības uzsākšanas izstrādāt lokālplānojumu teritorijai, tajā iekļaujot ielas izbūvi, elektrisko tīklu transformatora apakšstacijas izbūvi, pretplūdu aizsardzības pasākumu īstenošanu, nodrošinot krastmalu publisku pieejamību, kā arī veidojot Lucavsalu kā teritoriju ar lielu apzaļumojuma blīvumu.

Turpinot iepriekšējos gados aizsāktās tradīcijas, Lursoft apkopojis arī 2014.gadā reģistrēto uzņēmumu interesantākos nosaukumus.

Lursoft skatījumā radošie prāti nav koncentrēti tikai kādā noteiktā reģionā, jo pērn reģistrēti uzņēmumi ar interesantiem nosaukumiem gan Latvijas lielākajās pilsētās, gan novados, informē Lursoft pārstāve Indra Jansone.

Tā, piemēram, no pērn janvārī reģistrētajiem uzņēmumiem, interesantākie nosaukumi Lursoft skatījumā ir Sudraba Laikmets (Rīga), Miera pērle (Rīga), Laika Eksperti (Rīga), Māra kumoss (Rīga), Rituālie Pakalpojumi (Valmiera), Labs Remonts (Rīga), Zirga Spēks (Ozolnieku nov), Flying Dogs (Ventspils), Digipalīgs (Rīga), BRIKU-BRAKU (Grobiņas nov), Viss Labi (Rīga), ZUMZUM (Rēzekne), Elpo Brīvi (Lielvārdes nov), Lec un minies (Ogres nov), 7.vārti (Ogres nov), Irracionāli risinājumi (Rīga), VĀRNU IELAS REPUBLIKA (Rīga).

Pagājušajā gadā kopumā reģistrēti 10,21 tūkstoši jaunu uzņēmumu, kas ir zemākais rādītājs kopš 2009.gada, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2016.gadu, Lursoft aprēķini rāda, ka gada laikā reģistrēto jauno uzņēmumu skaits sarucis par 8,89%. Tas gan nav mazinājis uzņēmēju vēlmi saviem uzņēmumiem izvēlēties nosaukumus, kuri būs pamanāmi starp pārējiem.

Ņemot vērā, ka nosaukums ir viens no pirmajiem, ko pamana patērētājs, tā izvēlei jābūt tālredzīgai. Iespējams, tieši tāpēc daļa uzņēmēju izvēlējušies nosaukumus, kas jau vedina domāt par tā darbības jomu. Tāds, piemēram, ir pērn janvārī Jaunpils novadā reģistrētais SIA «Traktordakteris», SIA «Latvijas alus paradīze», kas savu mājvietu radusi Rīgā, SIA «Aizvest paku», SIA «Žogu valstība» vai arī SIA «Labakais Tehnologiju Sakartotajs» Daugavpils novadā. Tomēr jāteic, ka šādi uzņēmumi ir mazākumā un vairumā gadījumu pēc nosaukuma izlasīšanas tā darbības joma tā arī paliek miglā tīta. Jūsuprāt, ar ko ikdienā nodarbojas aizvadītajā gadā reģistrētie SIA «Pupsiks», SIA «Jaukie cilvēki», SIA «Ko gribu, to daru», SIA «Turpinājums sekos» vai arī SIA «Čau Tēti»?

Vasaras tveicē Rīgas dome pārdošanai atdod arvien vērtīgākus pilsētas īpašumus, palielinot aizdomas par īpašumu izpārdošanu lielā budžeta deficīta segšanai

102,9 ha Lucavsalā, 4,5 ha pie Juglas ezera, vairāk nekā 1,1 ha Tallinas ielā, piecstāvu dzīvojamā ēka Baznīcas ielā, vairāk nekā 3600 m2 liels zemes gabals nelielajā Dainas ielā starp K. Barona un A. Čaka ielu – visu šo īpašumu pārdošanu Rīgas dome akceptēja vienā sēdē. Atbildīgās amatpersonas nesniedz tiešu atbildi uz jautājumu, vai šie īpašumi jāpārdod, lai palielinātu pilsētas ienākumus un tādējādi samazinātu budžeta deficītu, kas šogad plānots 50,7 milj. eiro apmērā. Taču aizdomas par to palielina neskaidrība, kādēļ īpašumu pārdošana nepieciešama šobrīd – Lucavsalu Rīgas dome jau vairākkārt noskaudusi biznesam, Tallinas ielā vēl ziemā ar nevalstiskām organizācijām apspriesta iespēja veidot kultūras un apkaimes centru.

2020.gadā izaicinājumu biznesā nav trūcis, tāpēc daudzi savus sapņus par jauna uzņēmuma reģistrēšanu atlikuši, kā rezultātā pērn reģistrēts zemākais jaunu uzņēmumu skaits pēdējo 17 gadu laikā, liecina SIA Lursoft dati.

Vienlaikus tie uzņēmēji, kuri spēruši drosmīgo soli un nav nobijušies no biznesa uzsākšanas pandēmijas apstākļos, nereti uzņēmuma nosaukuma izvēlei piegājuši ar radošumu. Tā teikt, ja apkārt valda neziņa un bailes, vismaz uzņēmuma nosaukums apkārtējos raisīs smaidu.

Lursoft apkopojis 2020.gadā reģistrēto uzņēmumu interesantākos nosaukumus, lai pierādītu, ka humors, par spīti visām grūtībām, Latvijas uzņēmējos nav izzudis.

Janvāris

Lucavsalas izsolei nav pieteicies neviens pretendents, informēja Rīgas domes Īpašuma departamentā.

Kā uzskata Rīgas domes Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs (GKR), tas varētu būt izskaidrojams ar šī brīža ģeopolitisko situāciju. Burovs gan uzsver, ka pretendentu trūkums neveicinās pašvaldības atteikšanos no ieceres Lucavsalu pārdot.

«Pilsētas attīstībai ir jāturpinās no centra, un šai teritorijai tuvākā vai tālākā nākotnē ir jāpiesaista stratēģiskais investors. Pašlaik mūsu piedāvājums potenciālajiem pircējiem ir spēkā,» skaidroja Burovs.

Burovs arī informēja, ka pagaidām tiks pagarināti arī ģimenes mazdārziņu apsaimniekotāju līgumi saskaņā ar līdzšinējiem nosacījumiem.

Kā ziņots, neraugoties uz mazdārziņu nomnieku iebildumiem un Rīgas domes opozīcijas deputātu argumentiem, ar Rīgas pašvaldības koalīcijas partiju Saskaņas centrs un Gods kalpot Rīgai deputātu lēmumu 8.jūlijā tika nolemts izsolē pārdot pašvaldībai Lucavsalā piederošos desmit zemesgabalus 102,9 hektāru platībā. 29.jūlijā Rīgas pilsētas pašvaldības īpašuma privatizācijas komisijas sēdē apstiprināta izsoles sākumcena - 26,58 miljoni eiro. Pieteikumus izsolei varēja iesniegt līdz 3.oktobrim, izsole bija plānota 10.oktobrī.

«Tieši Gaida Bērziņa laikā tika uzbūvēta šī «administratoru pūlu» sistēma, radās šīs administratoru apvienības, kas garantēja, ka parādnieks var tikt pie «pareizā» administratora, kas akceptēs kaut kādas «kreisās» ārpusbilances saistības, kas palielinās kopējo parādu un līdz ar to samazinās bankas iespējas saņemt atpakaļ savu naudu,» saka AS West Kredit valdes priekšsēdētājs Sergejs Maļikovs

Pēc notikušās advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības no visām pusēm tagad dzirdam stāstus, kas sākas apmēram tā «advokātu aprindās visi sen jau zināja». Varbūt jūs arī varat pastāstīt, ko «visi sen jau zina» jūsu aprindās?

Pastāstīšu kaut ko tādu, ko jūs neatradīsiet ne Google, ne Delfi, ne pietiek.com. Kreditēšanas nozarē darbojos apmēram no 1998.gada. Bet kāpēc es ar to vispār sāku nodarboties? Tāpēc, ka es pirms tam lielu naudu pazaudēju Capital Bank. Krievijas 1998.gada krīze skāra arī vairākas Latvijas bankas – bankrotēja Rīgas komercbanka un arī Capital Bank, kas atradās Brīvības ielā. Tad es pazaudēju 1 miljonu dolāru, kas tolaik bija ļoti daudz un arī tagad nav maz. Un zināt, kas bija bankas administrators? Jūs gan jau tajā laikā noteikti nebijāt dzirdējuši pat tādus vārdus kā «administrācija» un «likvidācija». Bankas likvidators tātad bija Ilmārs Krūms. Un zināt, kas viņam palīdzēja, skraidīja un pienesa papīrus? Gaidis Bērziņš un Lauris Liepa.

Viss, kas ir mums apkārt, ir dizains. Tas ir kļuvis starpdisciplinārs, jomas saplūst, un viss mainās, mēs varam no tā baidīties, bet mums nāksies to pieņemt

Tā DB pauž Una Rozenbauma, kuras veidotā kampaņa #esesmuintroverts saņēma Dizaina Gada balvu 2019. Unu Rozenbaumu kaitina tas, ka Rīgai trūkst vides dizaina vīzijas, un galva viņai ir pilna ar trakām idejām. Viņai pietika drosmes latviešu autorus Londonas grāmatu tirgū pieteikt kā introvertus, bet, ja viņa uz vienu dienu kļūtu par Rīgas pilsētas radošo direktori, strūklakās lītu šampanietis.

Fragments no intervijas, kas publicēta 26. aprīļa laikrakstā Dienas Bizness:

Kādas ir tavas profesionālās attiecības ar dizainu?

Esmu hard core freelancer, kas nozīmē, ka ar melnu muti raujos gabaldarbos, taču man ir daudz vairāk projektu nekā tad, kad strādāju reklāmas aģentūrā. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc kopā ar vēl pāris potenciālajām partnerēm jau sāku plānot uzņēmuma izveidošanu šī gada rudenī. Uzņēmuma Wannabe Intelligent darbības profils būs kultūras komunikācija, ar ko es nodarbojos pēdējos piecus sešus gadus. To redzu kā brīvu nišu Latvijā. Iepriekš šķita, ka šādām aktivitātēm nav naudas, bet kopš valsts simtgades, kad lielākajai daļai projektu tāda bija nepieciešama, daudzi ir aptvēruši, ko kultūras komunikācija spēj dot, ka tā strādā gan filmām, gan literatūrai. Ja par to runā pietiekami interesantā veidā, tas palīdz, nevis traucē. Agrāk Latvijā bija priekšstats, ka mākslu nevajag pārdot, proti, ja ir labs produkts, tas sevi var pārdot pats. Tas ir mīts jeb «bleķis», jo mēs dzīvojam tādā vidē, kur notiek sīva konkurence nevis tikai starp Latvijas, bet visas pasaules produktiem, kas nozīmē, ka mums ir jāspēj pateikt, par ko būs konkrētā filma vai grāmata.

“Mēs esam īslaicīga investīcija uzņēmumā: mēs atpelnām sevi, turklāt iemācām uzņēmumus vai privātpersonas, kā pārdot un nopelnīt vairāk arī turpmāk,” – Pārdošanas skolas ideju skaidro tās dibinātājs un vadītājs JĀNIS VIEGLIŅŠ.

Jānis Viegliņš divus gadus ir mācījies Mūzikas akadēmijā, taču brīdī, kad nācās lemt, vai turpināt ceļu uz sapni par skatuvi, vai ļaut izpausties citam viņa talantam, Jānis izšķīrās par labu otram. Zēns no lauku ciemata, audzis bez tēva un trūkumā, spēja īstenot patiesu veiksmes stāstu: pārdevējs, zāles pārzinis, veikala vadītājs, četru veikalu vadītājs, sešu veikalu vadītājs, tirdzniecības vadītājs uzņēmumā, uzņēmuma direktors, tirdzniecības vadītājs Baltijā. – Es palīdzēju īstenot svešus sapņus, taču vienlaikus mācījos, lai padarītu savu sapni pilnīgāku – tā par šo periodu smaidot teic Jānis.

Rīgas domes rīkotajā konkursā par Mūkusalas ielas krasta promenādes pārbūvi uzvarējis arhitektu birojs Ruume arhitekti, liecina informācija biroja mājaslapā.

Ruume arhitekti piedāvātā koncepta pamatā bija Daugavas un tās salu mērogs pret Mūkusalas promenādi – promenādes daļa pret Vecrīgu (Daugavas platums šajā daļā ap 600m), promenādes daļa pret Zaķusalu (Daugavas platums šajā daļā ap 300m) un promenādes daļa pret Lucavsalu (Daugavas platums šajā daļā ap 100m).

Projektu izstrādāja Ruume arhitekti sadarbībā ar Olgu Trebuhinu, Mārci Kalniņu un SIA Baltex Group.

Jau vēstīts, ka Rīgas domes izsludinātajā metu konkursā par Mūkusalas ielas krasta promenādes pārbūvi Rīgā pērn septembrī tika saņemti trīs piedāvājumi.

Konkursa teritorija ir Mūkusalas ielas krasta promenāde posmā no Akmens tilta līdz Salu tiltam aptuveni 2 km garumā un aptuveni 18ha platībā. Tā ir valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa Rīgas pilsētas vēsturiskais centrs aizsardzības zonas daļa, kā arī atrodas UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma vietas Rīgas vēsturiskais centrs aizsardzības zonā. Patlaban Mūkusalas promenāde atrodas degradētā stāvoklī.

SIA Dabas dots īpašnieks Rolands Briņķis piedāvā alternatīvu gāzētajiem cukurotajiem dzērieniem, ražojot dabīgu augu dzērienu no Latvijas lauku tējām un ogām

Fotogrāfijas - raksta galerijā!

«Esmu dabīga un veselīga dzīvesveida entuziasts. Pirms trim gadiem man radās doma uztaisīt absolūti dabīgu dzērienu, ko bez ierobežojumiem un bez pārmetumiem var lietot visi – pieaugušie, bērni, jaunieši. Esmu aktīvs sportists – tagad gan mazāk – , un gribējās tādu produktu, kas labi remdē slāpes, taču plašajā veikalu klāstā nebija, ko izvēlēties,» saka Rolands. Viņš pats ikdienā dzer daudz ūdens, bet ievērojis, ka bērniem un arī pieaugušajiem labāk patīk, ja dzērienam ir kāda garša. Savu produktu Rolands sauc par augu dzērienu, un tajā apvienotas Latvijas lauku tējas – kumelīšu, pelašķu, piparmētru – ar aroniju, upeņu un rabarberu sulu. Vaicāts, kāda ir to atšķirība no veikalos jau nopērkamām ledus tējām, viņš uzsver, ka tas ir saturs. Ledus tējas ir gatavotas no koncentrāta, bet Dabas dots augu dzērieni ražoti «kā mājās» – vārīta tēja, spiesta sula, sajaukta ar cukuru vai medu. «Saldinātājs pievienots tikai tik daudz, lai dzēriens būtu mazliet saldāks. Es biju iedomājies dzērienu pavisam bez saldinātājiem, taču tad es to lietotu viens pats. Ir jāskatās, ko patērētājs prasa,» atzīst Rolands. Divus no šī brīža produktiem saldina augļu cukurs fruktoze, bet vienu – medus.

Pakāpeniski tiks ieviestas satiksmes organizācijas izmaiņas, lai uzsāktu Salu tilta kompleksa pārbūves 2.kārtas pirmo etapu. Autovadītājiem jārēķinās ar satiksmes ierobežojumiem, informē Rīgas domes Satiksmes departaments.

Satiksmes ierobežojumi tiks uzsākti sākot no otrdienas, 26.jūnija un sākotnēji tiks ieviesti posmā no satiksmes pārvada pār Lucavsalu līdz Bauskas ielai, būvdarbi tiks uzsākti no brauktuves vidus, satiksmi nodrošinot divās braukšanas joslās katrā virzienā. Autovadītājiem jārēķinās, ka satiksme uz tilta būs ierobežota un atļautais braukšanas ātrums samazināts līdz 50 km/h.

Pārbūves laikā demontēs pārvadu segumu, izbūvēs nolietotās hidroizolācijas, atjaunos laiduma konstrukciju betona virsmas, pastiprinās laiduma konstrukcijas, kā arī izbūvēs jaunas deformācijas šuves.

Salu tilta pārbūves 2.kārtas pirmajā etapā tiks renovēts satiksmes pārvads pār Krasta ielu 178 metru garumā, satiksmes pārvads Lucavsalā 321 metri, tajā skaitā četras estakādes Zaķusalā 519 metri, tilts pār Bieķengrāvi augštecē 56 metri, tajā skaitā Mūkusalas aplis 584 metri un uzbrauktuve no Mūkusalas apļa centra virzienā 150 metri, estakāde pār Bieķengrāvi 1118 metri.

Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja piešķirs 287 000 eiro no infrastruktūras fonda Jaunatnes dārza sakopšanai un labiekārtošanai Āgenskalnā, teritorijā starp Lapu, Melnsila un Ernestīnes ielu.

«Esam izveidojuši Juglas promenādi, sakārtojuši Lucavsalu, izveidojuši atpūtas zonu Anniņmuižas mežā, pilnībā rekonstruējuši Grīziņkalna parku, Ziedoņdārzu un Miera dārzu, izveidojuši jaunu Pļavnieku parku un atpūtas zonu bijušās izgāztuves vietā A.Deglava ielā, katru gadu pagarinām Ķengaraga promenādi,» norāda Maksims Tolstojs, komitejas priekšsēdētājs.

Kopš 1984. gadā veiktās atjaunošanas ir nolietojušies un izdrupuši dārza celiņi, mūri un kāpnes, radot bīstamību parka apmeklētājiem un apgrūtinot parka apsaimniekošanu.

Darbu gaitā plānota veco koku nociršana, ietvju seguma pārlikšana un citi darbi. Vairāk nekā hektāru plašā parka sakārtošanu plānots veikt deviņu mēnešu laikā no līguma noslēgšanas brīža.

Kamēr konkurss par Salu tilta rekonstrukcijas otrās kārtas būvprojektēšanu kavējas, beidzot varētu sākties Ziemeļu koridora pirmā posma tehniskā projekta izstrāde, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Šobrīd top Salu tilta rekonstrukcijas otrās kārtas projektēšanas konkursa nolikums, DB informē Rīgas domes Satiksmes departamentā. Tiek cerēts, ka pārskatāmā laikā tas būs gatavs un varēs izsludināt konkursu. Departamenta paša plānos gan bija konkursu izsludināt jau pērnā gada nogalē.

Otrajā kārtā plānots sakārtot infrastruktūru abpus tiltam – estakādes, pārvadus pār Krasta ielu un Lucavsalu, tiltu pār Bieķengrāvi (augštecē). Tilta pār Bieķengrāvi lejtecē rekonstrukcija iekļauta jau pirmajā projekta kārtā, kurā tiek rekonstruēts arī tilts pār Daugavu, Mazo Daugavu un Zaķusalas uzbērums.

Cik izmaksās otrās kārtas rekonstrukcija, šobrīd vēl pāragri spriest. Tas varētu būt zināmas vien pēc tehniskā projekta izstrādes un būvniecības konkursa noslēgšanās. Iepriekš figurējis, ka šīs izmaksas varētu pārsniegt 10 milj. eiro, līdz ar to kopējās Salu tilta kompleksa rekonstrukcijas izmaksas būtu ap 25 milj. eiro.

Atzīmējot “Merks mājas” dzīvokļu kompleksa “Lucavsala” pirmās ēkas būvniecības projekta attīstību, 17.jūlijā iemūrēta laika kapsula ar vēstījumu un personīgu novēlējumu projekta nākotnes iedzīvotājiem.

“Lucavsala” būs vērienīgs dzīvokļu komplekss ar trīs A energoefektivitātes klases dzīvojamām ēkām, kopumā piedāvājot ap 600 dzīvokļu, komerctelpas, kā arī daudzstāvu autostāvvietu.

Merks mājas uzsāk projekta Lucavsala būvniecību 

Nekustamo īpašumu attīstītājs “Merks mājas” uzsāk dzīvokļu kompleksa “Lucavsala” pirmās...

“Šis projekts ir jauns posms “Merks mājas” attīstībā un svarīgs solis Rīgas dzīvojamās infrastruktūras uzlabošanā, attīstot unikālu vietu galvaspilsētā – Lucavsalu. Mūsu projektos galvenā uzmanība vienmēr ir vērsta uz nākotnes iedzīvotāju labklājību un ērtībām. Tas sevišķi būtiski bija projekta “Lucavsala” gadījumā, kad papildu iedzīvotāju vajadzībām bija nepieciešams rast balansu starp apkārtējo vidi un dabu,” saka Egija Smila, “Merko Ehitus” grupas uzņēmumu vadītāja Latvijā.

Projekts “Lucavsala” ir viens no ambiciozākajiem dzīvojamo namu kompleksiem, kādu “Merks mājas” līdz šim ir izstrādājis.

Šobrīd aktīvi un saskaņā ar laika plānu norit dzīvokļu kompleksa pirmās kārtas K1 korpusa būvniecības darbi. Plānots, ka līdz 2025. gada otrajam ceturksnim tiks pabeigta viena deviņu stāvu ēka, kurā atradīsies 54 dzīvokļi ar vienu līdz četrām istabām, un dzīvokļu platība būs no 35 līdz pat 86 kvadrātmetriem. Savukārt projekta pirmās kārtas ietvaros tiks uzbūvēta viena trīsdaļīga ēka ar 214 dzīvokļiem un divām komerctelpām.

Projektā Lucavsala rezervēti jau 40% dzīvokļu  

Dažu nedēļu laikā pēc nekustamo īpašumu attīstītāja “Merks mājas” dzīvokļu kompleksa...

“Lucavsala atrodas tuvu Rīgas centram, taču tā ir dabīgi nodalīta sala, kas ļauj vienuviet apvienot gan pilsētas straujo dinamiku, gan mieru un dabas tuvumu. Teritorijas attīstībā paredzēts apvienot abas vērtības, lai jaunie apbūves projekti un infrastruktūras uzlabošana būtu līdzās pastāvoši ar dabas un apstādījumu daļu uz salas,” saka Jānis Lange, Rīgas pilsētas izpilddirektors.

“Projekta “Lucavsala” būvniecība virzās uz priekšu ar ievērojamu progresu – vien nepilnu piecu mēnešu laikā esam pabeiguši 22% no kopējā ēkas apjoma. Nulles cikls, kas ietver teritorijas sagatavošanu un pamatu izbūvi ir pilnībā noslēgts, un ēkas karkasa būvniecība ir paveikta par 37%. Visi būvniecības procesi norisinās pēc plāna, un projekts tiek nepārtraukti pilnveidots, sekojot līdzi jaunākajām tendencēm,” norāda Roberts Rēboks, “Merks mājas” valdes loceklis.

Šis projekts izceļas ar augstu kvalitāti un ekskluzivitāti – dzīvokļi būs pieejami ar pilnu, kvalitatīvu iekšējo apdari, griestu augstums 1. stāva dzīvokļos sasniegs 3,5 metrus, un katram dzīvoklim būs balkons, lodžija vai terase ar koka dēļu segumu un augu kastēm. Atsevišķi dzīvokļi piedāvās skatu uz Mazo Daugavu.

Atzīmējot šī projekta būvniecības posma attīstību ar svinīgu ceremoniju, laika kapsulā ielikta austa grāmatzīme ar latviešu spēka zīmēm, monēta “Kalējs kala debesis” – simbolizējot spēku un aizsardzību, svilpaunieks, kas ar savu melodisko skaņu simbolizē prieku un dzīvīgumu, kā arī piespraudes ar Rīgas ģērboni, ar ko tiek godināts pilsētas vēsturiskais un kultūras mantojums.

Jau vēstīts, ka dzīvokļu cena būs no 2095 līdz 3375 eiro kvadrātmetrā.

"Merks mājas" līdz šim uzbūvējis vairāk nekā 2200 mājokļu visā Latvijā. Dzīvojamo māju projektos "Merks mājas" ir gan attīstītājs, gan pārdevējs, gan arī garantijas sniedzējs.

"Merks mājas" 2022.gadā strādāja ar 39,111 miljonu eiro apgrozījumu un guva 4,104 miljonu eiro peļņu.

Kompānija reģistrēta 2003.gadā, un tās pamatkapitāls ir 35 180 480 eiro. Kompānijas īpašnieks ir Igaunijas uzņēmums "Merko Investments".

Rīgas jaunās varas pirmā pilnvaru gada laikā paveikto darbu kvalitāti galvaspilsētas satiksmes sistēmas sakārtošanā sarunā ar laikraksta Diena žurnālistu Guntaru Gūti vērtē satiksmes eksperts Pauls Timrots.

Pēdējā gada laikā daudz dzirdama kritika par satiksmes organizēšanas dīvainībām galvaspilsētā. Kāda, tavuprāt, ir kopējā situācija Rīgā satiksmes jomā?

Patiesībā jau nekas liels un būtisks nenotiek. Drīzāk redzam jaunās varas jaunas politikas parādīšanu un pierādīšanu. Ja tev radusies iespēja parādīt sevi kā jaunu spēku, tad tev arī ir jāparāda, ka tu esi savādāks. Līdz ar to tev nav tik daudz laika, kamēr uzbūvēsi, piemēram, Ziemeļu pārvadu vai Rīgas apvedceļu, tāpēc, lai tu kļūtu pamanāms, tu ātri un butaforiski mēģini paveikt jebkādas lietas un iebāzt kāju durvīs. Līdz ar to no tāda politiskā viedokļa tā parādīšanās ir izdevusies – visi viņus ir pamanījuši. Cits jautājums, cik šī politika ir konsekventa un vēsturiski paliekoša.

Pēc iepriekšējo gadu aktīvajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā tiek rekonstruētas, būvētas un atvērtas jaunas viesnīcas; eksperti lēš – tirgus ir tuvu piesātinājumam.

Bez pašreizējiem viesnīcu projektiem Rīgā, kas jau ir vai tūlīt tiks pabeigti, vēl tiek plānoti vairāki jauni; kad tie būs pabeigti, tirgus būs piesātināts, norāda nekustamo īpašumu kompānijas Newsec Latvija direktors Valdis Mitenbergs. Ja investors šobrīd sāktu apsvērt viesnīcas projekta īstenošanu Rīgā – iegādātos īpašumu, sāktu projektēt –, iespējams, būtu jau nokavēts.

Ja nepalielināsies tūristu skaits, konkurence viesnīcu biznesā būtiski saasināsies, pauž Latvijas viesnīcu un restorānu asociācijas izpilddirektore Santa Graikste. Viņasprāt, pie esošās viesnīcu noslodzes, kas pēc asociācijas datiem pērn bija ap 48%, nav īstas vajadzības pēc jaunu viesnīcu būvniecības. Vienlaikus šobrīd tirgū vērojamā aktivitāte, rekonstruējot un no jauna būvējot viesnīcas, ir sakritība, nevis apzināts plāns. «Viesnīcas izveide nav īstermiņa projekts,» viņa norāda, stāstot, ka, piemēram, vēsturiskas ēkas pārveide par viesnīcu var būt ļoti laikietilpīga, kas liek pagarināt būvniecības termiņus.

Normatīvie akti atļauj privātpersonām pārdot sev piederošas XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku pasākumu biļetes, taču likums aizliedz to darīt nolūkā gūt peļņu, nereģistrējot komercdarbību, informēja Valsts ieņēmumu dienestā (VID), piebilstot, ka VID nevar sākt pārbaudes un sodīt kādu par nodokļu nemaksāšanu no neatļautas komercdarbības.

Latvijas normatīvajos aktos nav noteikts tiešs aizliegums privātpersonai nodot, dāvināt vai pārdot sev piederošu kultūras vai sporta pasākuma ieejas biļeti bez atlīdzības vai par samaksu, kas kompensē personas izdevumus, kas radušies šīs biļetes iegādei.

Situācijā, kad fiziskā persona ir iegādājusies pasākuma ieejas biļeti un kādu sev zināmu apsvērumu dēļ nevar vai nevēlās vairs apmeklēt pasākumu, tad normatīvie akti neliedz šo biļeti nodot citai personai.

Likums «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» šādā situācijā nosaka, ka ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliek ienākumus no personīgā īpašuma atsavināšanas. Tādējādi personas ienākums nav apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, ja persona ir iegādājusies pasākuma ieejas biļeti bez mērķa to pārdot tālāk un gūt peļņu, skaidroja VID.

Ambīcijām ir robežas, tā intervijā DB, ko publicējām pavasarī, 26.maijā, teica AS Olainfarm valdes priekšsēdētājs Valērijs Maligins, kurš pērn iegādājies uzņēmumus par aptuveni 20 miljoniem eiro.

Pieminot sestdien, 9.decembrī mūžībā aizgājušo uzņēmēju, publicējam viņa interviju pilnā apmērā.

Uz interviju ar vienu no turīgākajiem Latvijas uzņēmējiem nācās gaidīt pāris mēnešus, tikšanās laiki vairākkārt tika pārcelti viņa lielās aizņemtības dēļ. Tiekamies Olainfarm valdes priekšsēdētāja kabinetā, kurš nesen pārbūvēts līdz nepazīšanai. Darba telpā, kuru caurvij Art Deco stils, novietota melna Austin Morris Traveler Woodie automašīna. Tās salonā izveidots bārs, bet vietā, kur jābūt motoram, ir skaņuplašu atskaņotājs. Blakus spēkratam atrodas degvielas uzpildes stacija, kas pilda ledusskapja funkcijas. Pie sienām sakārtas sievas – mākslinieces Elīnas Maliginas – gleznas un no dažādām pasaules valstīm atvestās ikonas.

Konditorejas 21 October īpašniece Aleksandra Nozdračeva gatavo tikai to, kam konkrētajā dienā ir iedvesma, un paziņo par piedāvājumu sociālajā tīklā Instagram – kurš vēlas, tas brauc pakaļ, un pārsvarā salonā līdz vakaram nekas pāri nav palicis

Viņa uzskata, ka konditoreja ir kā juvelierizstrādājumi, tāpēc arī pareizi pagatavoti eklēri ar īstu vaniļu vai franču cepumi macaron nebūt nav lēti.

Fragments no intervijas, kas publicēta 2. augusta laikrakstā Dienas Bizness:

Kāds ir jūsu vērtējums par konditorejām Rīgā?

Ja godīgi, es pavisam reti iznāku no savas laboratorijas. Tāpēc es nevaru atbildēt. Bija Belétage Lāčplēša ielā, bet nesen to slēdza, jo grūti atrast darbiniekus. Neviens negrib veltīt tik daudz laika un strādāt tā, kā vajag, – kā strādā cilvēki konditorejās Francijā. Negrib mācīties, negrib saprast.

Lai gan pēc Lauku tūrisma asociācijas datiem ceļotāju skaits lauku tūrisma mītnēs pieaudzis par 10%, kas norāda, ka nozare, kaut arī minimāli, taču lien ārā no pēckrīzes bedres, tomēr Aizkraukles reģiona uzņēmēji ir skeptiski un mēģina savas viesu mājas pārdot, vēsta reģionālais laikraksts Staburags.

Tiek pārdots Kapteiņa krodziņš, Avoti, Vino Rosso, Rančo un citas viesu mājas.

«Ar katru gadu ir tikai sliktāk,» lūgts raksturot atpūtas nozarē notiekošo, teic Aizkraukles Kapteiņa krodziņa īpašnieks Raivo Stumbris, kurš šajā biznesā darbojas jau 25 gadus. «Jaunieši vairs nemāk atpūsties, grib tikai dzert. Līdz ar to burziņš ir, bet pirktspējas nav,» viņš stāsta. «Lielus pasākumus arī nav izdevīgi rīkot, jo, ja tas tomēr izdodas, tad nosedz vien cita neveik­smīga pasākuma izmaksas. Un līdz ar to vēlamās peļņas vienkārši nav.»

Anniņmuižas vēsturisko ēku Rīgā, Jūrmalas gatvē 76 (oficiāli - vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis «Anniņmuižas dzīvojamā ēka») šobrīd iecerēts pārdot, savukārt, Anniņmuižas biedrība «Riga Annenhof» saskata tajā potenciālu kļūt par visas apkaimes kultūras vietu.

Anniņmuižas izcelsme ir sena. Pirmās rakstītās ziņas saistās ar 17. gadsimta pirmo pusi, taču ēka, par kuru ir šis raksts, ir jaunāka un nav uzcelta vecajā muižas vietā, bet gan novirzīta nedaudz uz Rīgas pusi teritorijā, ko pirms tam aizņēma muižai piederošs mežs. Par Jaun-Anniņmuižas celtniecības laiku var uzskatīt 19. gadsimta otro pusi - laiku pēc 1865. gada un, visai iespējams, pat pēc 1875. gada. Katrā ziņā 1904. gada shematiskais plāns parāda, ka ir uzcelta jaunā dzīvojamā ēka un eksistē parka teritorija un teritorija ap celtni tā, kā to detalizēti parāda vēlākie plāni, liecina Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes rīcībā esošais objekta vēsturiskās izpētes materiāls.

Šā gada janvārī vidējais Somijas ēdienu piegādes uzņēmuma Wolt lietotājs Rīgā veica 2,32 pasūtījumus mēnesī, bet pirms gada – 1,97 pirkumus mēnesī

Šobrīd kompānijas mobilajā lietotnē pieejami 182 restorāni Rīgā, bet līdz gada beigām šo skaitli plānots dubultot. «Redzēt, ka cilvēki izmēģina Wolt, paliek ar mums un izmanto šo pakalpojumu arvien vairāk, ir pati labākā sajūta,» saka Līsa Ristala (Liis Ristal), ēdienu piegādes kompānijas Wolt vadītāja Baltijā. Šis uzņēmums darbu Rīgā sāka 2017. gada oktobrī. Pērn Wolt lietotāji Rīgā pasūtījuši 200 tūkstošus burgeru, 192 tūkstošus suši komplektu, 126 tūkstošus porciju Āzijas ēdienu, 95 tūkstošus salātu porciju un 63 tūkstošus picu. Vairāk par to, kā Somijas jaunuzņēmumam veicas Rīgā, kā atšķiras klientu paradumi Baltijā un kā arī līdzņemšanai domāta ēdiena jomā ieviest videi draudzīgāku iepakojumu, viņa stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Lucavsalas eko kopiena kopā ar apvienību Free Riga šodien plāno sākt parakstu vākšanu, pieprasot atcelt Rīgas domes lēmumu par pašvaldības īpašumu izpārdošanu un aicinot izziņot plašu sabiedrisko apspriešanu par Lucavsalas teritorijas turpmāko attīstību, savukārt Vides aizsardzības klubs (VAK) gatavo sūdzību tiesībsargam par to, ka Rīgas domes deputāti liedz iedzīvotājiem iespēju izteikties.

VAK viceprezidente Elita Krūmiņa norādīja, ka jautājumā par Lucavsalas pārdošanu Rīgas dome iespēju iedzīvotājiem izteikties liegusi divreiz - vispirms Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejā, kurā Rīgas vicemērs Andris Ameriks (GKR) paskaidrojis, ka Rīgas domei neesot tādas prakses uzklausīt cilvēkus no malas, otru reizi - domes sēdē, kad tika pieņemts gala lēmums par Lucavsalas pārdošanu. Ar koalīcijas deputātu balsu vairākumu tika nobalsots pret biedrības Jumpravsala priekšsēdētājas Rasmas Griņas uzklausīšanu.

«Deputātiem ir uzspļaut uz cilvēkiem. Lēmums par Lucavsalas atsavināšanu, par to neinformējot cilvēkus, ir amorāla rīcība. Vēl nedēļu iepriekš [Rīgas dome] lielījās, ka Rīgas iedzīvotāji beidzot redz sociāldemokrātisku politiku, bet pēc tam aptīra tos, kas nav tik labi situēti,» uzskata Krūmiņa.