Lizumā, Gulbenes novadā atklāta šobrīd lielākā saules elektrostacija (SES) uzņēmuma pašpatēriņam, ko attīstījis kokapstrādes uzņēmums “AVOTI’’ un vietējā uzņēmumu grupa “AJ Power”.

“Avoti SES” atklāšanas brīdī piedalījās pārstāvji no SIA “AVOTI’’, projekta attīstītāju “AJ Power” komandas, Klimata un enerģētikas ministrijas, Gulbenes novada pašvaldības, AS “Attīstības finanšu institūcijas Altum”, AS “Swedbank”.

“AVOTI SES’’ kopējā platība ir vairāk nekā 10 ha, kuros izvietoti 9216 saules paneļi ar kopējo jaudu vairāk kā 5 MW. Gada laikā SES saražos vairāk nekā 5 100 MWh atjaunīgās enerģijas, kas tiks izmantota uzņēmuma “AVOTI’’ ražošanas vajadzībām. Saražotā zaļā enerģija nodrošinās vairāk nekā piekto daļu (21%) no kokapstrādes uzņēmuma “AVOTI’’ elektroenerģijas patēriņa.

“Esam pateicīgi mūsu sadarbības partneriem par atbalstu mērķu sasniegšanā. Saules parks ir kārtējais pierādījums, ka ejam pareizajā virzienā, realizējot ilgtspējīgus risinājumus uzņēmuma attīstībā,” uzsver SIA “AVOTI’’ valdes priekšsēdētājs Uldis Misiņš.

Danske Bank noslēgusi līgumu ar SIA Avoti SWF par ilgtermiņa finansējuma piešķiršanu 10 miljonu eiro apmērā jaunas koka skaidu granulu ražošanas rūpnīcas izveidei.

Jaunā rūpnīca atradīsies Gulbenes novada Lizumā, turpat kur šobrīd ir izvietota SIA Avoti SWF mēbeļu ražošanas rūpnīca. SIA Avoti SWF ir lielākais mēbeļu ražošanas uzņēmums Latvijā, kas jau teju divdesmit gadus izpilda globālās IKEA tirdzniecības ķēdes pasūtījumus, izgatavojot bērnu mēbeles un plauktu sistēmas no priedes koka. Neto apgrozījums 2015.gadā veidoja 28,7 miljonus eiro.

SIA Avoti SWF vadītājs Uldis Misiņš norāda, ka lēmums investēt koka skaidu granulu ražotnē pieņemts, ņemot vērā ievērojamos koka skaidu un šķeldas atlikumus, kas rodas mēbeļu ražošanas procesā. Tādejādi tiks veikta to tālāka apstrāde un radīta papildu pievienotā vērtība.

SIA Avoti jaunas rūpnīcas izveidei iegādājusies un renovējusi ēku, plānota jaunu iekārtu iegāde, kā arī saules parka izveide uzņēmuma vajadzībām. Projekta kopējās izmaksas mērāmas vairāk nekā 45 miljonu eiro apmērā, no kuriem vairāk nekā 21 miljons piesaistīti no Swedbank.

Kā uzsver SIA Avoti valdes priekšsēdētājs Uldis Misiņš, “Uzņēmuma attīstība Rēzeknē ir likumsakarīgs solis, jo līdztekus attīstītai infrastruktūrai un darbaspēkam, pieejams arī atbalsts uzņēmējiem. Straujākai uzņēmuma izaugsmei turpinām attīstību un veicam investīcijas, lai ne tikai palielinātu ražošanas jaudas, bet turpinātu atbildīgu un ilgtspējīgu uzņēmējdarbību, kas ir bijusi mūsu uzņēmuma prioritāte jau no darbības pirmsākumiem. Regulāri pārskatām ražošanas procesus, lai samazinātu savas darbības radīto ietekmi uz vidi. Šogad bijām arī viens no pirmajiem uzņēmumiem Latvijā, kas veica izmēģinājuma braucienus ar elektrisko kravas auto, un tagad ejam soli tālāk – attīstot saules parku uzņēmuma vajadzībām un “zaļākam” ražošanas procesam”.

Masīvkoka mēbeļu, apdares materiālu, granulu ražotājs SIA "Avoti SWF" aizvadītajā gadā apgrozījumu palielinājis līdz 50,59 miljoniem eiro, kas ir par 11,48% vairāk nekā 2018.gadā, liecina "Lursoft" dati.

Peļņa šajā pašā laikā dubultojusies, pieaugot no 1,03 miljoniem eiro 2018.gadā līdz 2,20 miljoniem eiro pērn.

Iesniegtajā gada pārskatā teikts, ka masīvkoka mēbeļu ražošanas apgrozījums 2019.gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, palielinājies, tāpat arī pieaudzis granulu ražošanas apjoms.

Runājot par attīstības iecerēm, SIA "Avoti SWF" iesniegtajā vadības ziņojumā norādījis, ka uzņēmums neatlaidīgi strādā pie jaunu iespēju izpētes ar Eiropas Savienības fondu projektiem saistītajos jautājumos starptautiskās konkurētspējas veicināšanai, kā arī meklē jaunus sadarbības partnerus un noieta tirgus. Viens no uzņēmuma galvenajiem mērķiem ir iekšējo vadības un kontroles procesu uzlabošana un pilnveidošana.

Lietuvas mazpilsētu Birštonu vēlas izveidot par Eiropas nozīmes kūrortu, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Mazā medicīnas kūrorta – Birštonas – platība ir tikai 13 kvadrātkilometru, un tās iedzīvotāju skaits sasniedz vien 4000. Šajā vietā nav tik daudz tūristu cik Palangā un Druskininkos, taču tajā ir savas priekšrocības, kas nav nekur citur Lietuvā. Var teikt, ka Birštona, kas 2016.gadā svinēja savu 170 gadu jubileju, atrodas uz minerālūdens pamatiem, kas nāk no dabiskiem avotiem. Turklāt šī vieta ir ļoti tuvu Latvijai – no Rīgas tā atrodas 300 kilometru attālumā.

Pilsētā ir 28 minerālie avoti 50-300 metru dziļumā, turklāt 16-18 avoti ir ar dažādu sāļuma pakāpi. Šeit uz katra soļa ir pieejams minerālūdens, taču tajā pašā laikā dzeramais ūdens pilsētā nav iegūstams vispār, to iegūst 7 kilometru attālumā no Birštonas. «Šeit ir arī ļoti sāļš ūdens, piemēram, ūdenī, kas ir pie veselības centra Vytautas Mineral Spa, sāls saturs ir 10 miligrami uz vienu litru, tas ir jāatšķaida,» skaidro Birštonas mēre Nijole Dirginčene. Pēc viņas teiktā, avoti lielākoties pieder pilsētai, taču ir arī tādi avoti, kurus iegādājušās sanatorijas, piemēram, sanatorija Egle vienu avotu izpirkusi, savukārt citus avotus pašvaldība izsola. Runājot par cenām, viņa skaidro, ka par viena avota īri Egle maksā 12 eiro mēnesī, bet sanatorija Vytautas, kas noīrējusi avotu vēlāk, par diviem avotiem maksā jau 180 eiro mēnesī – tādi ir izsoles rezultāti. Karjers ar ārstējošiem dubļiem pieder sanatorijai Versme, bet sanatorija Tulpes pati ved baltos dubļus no Francijas.

#Tas ir lielākais pabeigtais investīciju projekts meža nozarē Latvijā 2017. gadā.

Investējot 13,5 milj. eiro, Latvijas lielākais mēbeļu ražotājs SIA Avoti SWF Lizumā ir izveidojis kokskaidu granulu ražotni ar jaudu 110 tūkst. t, plāno ieguldīt mēbeļu ražošanā, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Tas ir lielākais pabeigtais investīciju projekts meža nozarē Latvijā 2017. gadā. Kokskaidu granulu ražotne tika iedarbināta pērnā gada nogalē un mēneša laikā tā spēja sasniegt 80% no paredzētās ražošanas jaudas. Ražotne strādā 24 stundas septiņas dienas nedēļā un darbs tajā ir 22 cilvēkiem. «Tomēr jārēķinās, ka kopumā jaunu darba vietu reģionā ir ievērojami vairāk,» akcentē Kristaps Roziņš, SIA Avoti SWF kokskaidu granulu ražotnes vadītājs.

Lai krasi samazinātu nelegālo imigrāciju, Vācijas iekšlietu ministre Nensija Fēzere devusi rīkojumu atjaunot pasu kontroli uz visām valsts sauszemes robežām, pavēstījuši avoti valdībā.

Atjaunotā robežkontrole stāsies spēkā 16.septembrī un sākotnēji turpināsies sešus mēnešus.

Fēzere par to jau attiecīgi informējusi Eiropas Komisiju (EK).

Robežkontrole iecerēta kā instruments nelegālās imigrācijas ierobežošanai, kā arī islāmistu terorisma un pārrobežu noziedzības apkarošanai.

Jau ilgstošās debates par nelegālās imigrācijas apturēšanu saasinājušās pēdējās nedēļās pēc kārtējā islāmista uzbrukuma Zolingenē, kura laikā tika noslepkavoti trīs cilvēki.

Slepkava izrādījās kāds sīrietis, kurš izvairījies no izraidīšanas uz Bulgāriju, kuras robeža bija pirmā, ko viņš šķērsoja, nelegāli ierodoties Eiropas Savienībā (ES).

Visas valstis, ar kurām Vācija robežojas, ir Šengenas brīvās ceļošanas zonā un uz to savstarpējām robežām robežkontrole ir atcelta.

Ministru kabinets šā gada 11. aprīļa sēdē atbalstīja Ekonomikas ministrijas ierosinājumu par uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atlaides piešķiršanu SIA Avoti SWF investīciju projektam Eksperimentālas granulu ražotnes izveide, informē EM.

Investīciju projekta īstenošana uzņēmumam ļaus ieviest ražošanā augstvērtīgas koksnes granulas, kas tiks ražotas no kokapstrādes ražošanas atgriezumiem un mazvērtīgas koksnes, iegūstot produktu ar lielu pievienoto vērtību un eksporta potenciālu. Kopumā SIA Avoti SWF investīciju projekta ietvaros plāno veikt ieguldījumus 12 549 800 eiro apmērā, kas nozīmē, ka pēc projekta īstenošanas uzņēmumam būs tiesības piemērot UIN atlaidi 3 137 450 eiro apmērā.

SIA Avoti SWF ir dibināts 1994. gadā un atrodas Gulbenes novadā. Uzņēmums ir viens no lielākajiem masīvkoka mēbeļu ražošanas uzņēmumiem Baltijā un tā stabilo attīstību veicinājusi ilgtermiņa sadarbība kopš 1998.gada ar IKEA SUPPLY AG, kas ir viena no lielākajām mēbeļu un interjera preču veikalu ķēdēm pasaulē.

Lai arī piedzīvota kārtējā siltā ziema un granulu cenas ir samazinājušās par aptuveni 20%, Latvijā šogad darbu sāk divas jaunas granulu rūpnīca, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Granulu ražošanas apjomi 2016. gadā ir sarukuši, salīdzinot ar 2015. gadu. Teju neviens granulu ražotājs nav spējis sasniegt prognozētos apjomus. Arī 2017. gada prognozes ir visnotaļ pieticīgas, taču nākotnē uzņēmēji raugās optimistiski, cerot uz granulu cenas pieaugumu un Ziemeļamerikas ražotāju konkurētspējas samazināšanos Eiropā.

Šī gada sākumā Brocēnos darbību sākusi SIA Pellet 4Energia, bet šoruden granulu ražošanu izvērsīs SIA Avoti SWF rūpnīca Lizumā. Koksnes granulu rūpnīcu Brocēnos būvēs arī Igaunijas uzņēmums AS Graanul Invest, kuram pieder pēc ražošanas apjomiem lielākie granulu uzņēmumi Latvijā – SIA Latgran, SIA Graanul Pellets un SIA Graanul Invest. Ministru kabinets (MK) ir atbalstījis uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atlaides piešķiršanu 5,4 miljonu eiro apjomā SIA Broceni Pellets, kas jaunajā rūpnīcā plāno investēt 21,6 miljonus eiro. MK piešķīris nodokļu atlaides 3,1 miljona eiro apjomā arī skaidu granulu rūpnīcas būvētājiem SIA Avoti SWF, kas ir viens no lielākajiem mēbeļu ražošanas uzņēmumiem Latvijā. Uzņēmums jau teju divdesmit gadus izpilda globālās Ikea tirdzniecības ķēdes pasūtījumus, izgatavojot bērnu mēbeles un plauktu sistēmas no priedes koka.

Kanādas lidmašīnu un vilcienu ražotājs Bombardier apsver iespējas pārdot akcijas jebkurā struktūrvienībā un ne tikai vilcienu ražošanas biznesā, lai uzņēmums varētu pabeigt aizkavēto CSeries pasažieru lidmašīnu programmu, vēsta informācijas avoti.

Informācijas avoti norāda, ka Bombardier noalgojusi investīciju baņķierus, lai aplūkotu dažādas finansēšanas iespējas, tostarp pārdot pilnībā vai daļēji aviācijas vai vilcienu aktīvus, izveidojot kopuzņēmumus vai piesaistot privātos investorus.

Kāds šo situāciju labi pārzinošs informācijas avots vēsta, ka uzņēmums cer nodrošināt papildu finanšu avotu ar struktūrvienības pārdošanu vai citu vienošanos, iespējams ar Kanādas valdību, pirms trešā ceturkšņa finanšu rezultātu publiskošanas 29.oktobrī.

Tuvāko dienu laikā Bombardier valde gatavojas rīkot sanāksmi, taču pagaidām vēl nav skaidrs, ko tajā paredzēts apspriest.

Par bumbas ievietošanu Sīnāja pussalā Ēģiptē nokritušajā Krievijas lidmašīnā aizdomās tiek turēts Ēģiptes nacionālās lidsabiedrības EgyptAir mehāniķis, kura radinieks ir pievienojies džihādistu grupējumam Islāma valsts, pavēstīja ar lietas izmeklēšanu saistīti informācijas avoti.

Līdz šim Ēģiptes varasiestādes publiski paziņojušas, ka nav atrasti pierādījumi, ka lidmašīnas katastrofu būtu izraisījis tajā ievietots spridzeklis.

Augsta ranga EgyptAir drošības dienesta amatpersona noliedza, ka kāds aviokompānijas darbinieks šajā lietā būtu aizturēts vai tiktu turēts aizdomās. Arī Ēģiptes Iekšlietu ministrija ir noliegusi, ka kāds būtu aizturēts.

Tomēr ar lietas izmeklēšanu pazīstami informācijas avoti atklāja, ka aizturēts lidsabiedrības mehāniķis, kā arī divi lidostas policisti un bagāžas iekrāvējs, kas palīdzējuši mehāniķim ievietot bumbu lidmašīnā.

Uzzinot, ka vienam no tās locekļiem ir lidostā strādājošs radinieks, Islāma valsts rokassomā piegādāju bumbu šai personai, sacīja viens informācijas avots, piebilstot, ka aizdomās turētā radinieks džihādistiem ir pievienojies pirms pusotra gada.

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis trešdien vienojušās vēl par sešiem mēnešiem - līdz 2016.gada janvārim - pagarināt sankcijas, kas piemērotas Krievijai par tās agresiju pret Ukrainu, ziņo informēti avoti.

ES dalībvalstu vēstnieki panākuši vienprātību par juridisko tekstu sankciju pagarināšanai no jūlija līdz nākamā gada janvārim, atklāja avoti.

Gaidāms, ka pirmdien teksts tiks iesniegts oficiālajai apstiprināšanai ES ārlietu ministriem.

ES piemēroja sankcijas Krievijas finanšu, aizsardzības un naftas ieguves nozarēm pēc tam, kad pērnā gada jūlijā virs Austrumukrainas tika notriekta Malaizijas pasažieru lidmašīna.

Bloka līderi martā principā vienojās piesaistīt šīs sankcijas februārī parakstītās Minskas vienošanās izpildei.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins un Ukrainas prezidents Petro Porošenko ar Vācijas un Francijas atbalstu februārī Minskā parakstīja vienošanos par pamieru Austrumukrainā, tomēr sporādiskas sadursmes joprojām turpinās.

Tā VII samitā Globālā enerģija, kas 10.aprīlī notika Karlsrue Tehnoloģijas institūtā (KIT) Vācijā, secināja pasaules enerģētikas jomas eksperti.

Galvenā samita tēma bija «Enerģētika jaunā ciklā», un tā laikā eksperti prognozēja nākotnes enerģētikas tendences, skaidroja sabiedrības gatavību industriālajai revolūcijai un definēja problēmas, kas jārisina, lai sagatavotu enerģētikas jomu nozīmīgām pārmaiņām. Liela uzmanība tika veltīta drošu, nedārgu un mūsdienīgu enerģijas avotu pieejamības problēmai, kā arī starptautiskajai sadarbībai šajā sakarā. «Mūsu paaudze ir globālo tehnoloģiju pārmaiņu lieciniece, un tās skars visas sabiedrības dzīves sfēras. To izmērs ir salīdzināms ar tādiem izgudrojumiem kā tvaika mašīna, pirmā skaitļošanas tehnika un internets,» atzīmē asociācijas «Globāla enerģija» prezidenta pienākumu izpildītājs Aleksandrs Ignatovs.

Koģenerācijas elektrostacijas Avoti būvlaukumā Lizuma pagastā otrdien, 9.februārī svinīgi tika iebetonēta laika kapsula, atstājot nākamajām paaudzēm vēstījumu, tās dienas avīzi un naudu, informē Gulbenes novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Gunta Krevica.

Plānots, ka jau šī gada nogalē te sliesies koģenerācijas elektrostacija, kas ražos elektrību, siltumu un nodrošinās vismaz 5 darba vietas – stacijas vadītājam un operatoriem.

Veiksmes darbos un turpmākajā attīstībā būvniekiem, projektētājiem un darbu pasūtītājam SIA Avoti SWF īpašniekam Uldim Misiņam vēlēja Gulbenes novada domes priekšsēdētājs Andris Apinītis un Lizuma pagasta pārvaldes vadītājs Uģis Aigars. Savu svētību deva arī katoļu draudzes mācītājs.

Koģenerācijas elektrostacija ražos elektrību no šķeldas. Vispirms tiks dedzināta šķelda, pēc kuras tiks saražots tvaiks. Ar tvaika palīdzību tiks griezta turbīna, šādā veidā saražojot elektrību un papildus – siltumu. Koģenerācijas elektrostacijas elektriskā jauda būs 3 megavati, bet siltuma jauda būs 11 megavati.

Trešdien, 27.jūlijā Avotos pie Valmieras tiks atklāts deviņu bedrīšu golfa laukums, kas būs sestais pasaules golfa standartiem atbilstošais laukums Latvijā, informēja biedrības Golfa un tenisa klubs AVOTI pārstāvis Kristaps Matisons.

Pirms došanās uz Rio pirmo sitienu jaunajā deviņu bedrīšu golfa laukumā izdarīs divkārtējais olimpiskais čempions Māris Štrombergs.

Avotu golfa laukums atrodas Valmiermuižā, 3km attālumā no Valmieras centra. Tas veidots kā daļa no atpūtas kompleksa Avoti. Golfa laukums Avoti aprīkots ar driving range (250 m, 10 izsitiena vietas), kur gan individuāli, gan ar instruktoru un treneru palīdzību iespējams trenēties un apgūt golfu.

Avotu laukuma kvalitātes uzlabošana un paplašināšana uz 9 bedrīšu laukumu radījusi iespēju uzņemt nacionāla mēroga sacensības.

Briselē turpinoties NATO samitam, ASV prezidents Donalds Tramps ceturtdien piedraudējis izstāties no alianses, ja sabiedrotie nekavējoties nepalielinās aizsardzības izdevumus, aģentūrai DPA paziņojuši avoti, kas informēti par sarunu gaitu.

Trampa prasības pārējām dalībvalstīm nekavējoties palielināt savus militāros tēriņus līdz diviem procentiem no to iekšzemes kopprodukta (IKP) kļuvušas par dominējošo jautājumu arī otrajā samita dienā.

Ukrainai un Gruzijai veltītās sanāksmes laikā Tranks izmantojis viņam atvēlēto laiku, lai atkal atgrieztos pie jautājuma par izdevumu palielināšanu, aģentūrai AFP pavēstījis kāds anonīms avots diplomātu aprindās.

Tomēr šis avots atteicās apstiprināt DPA avotu sniegtās ziņas, ka ASV prezidents būtu draudējis ar iespējamu izstāšanos no NATO.

Savukārt aģentūras «Reuters» avoti nolieguši, ka Tramps būtu draudējis ar izstāšanos no alianses.

Pamatojoties uz pašreizējām tendencēm, tiek prognozēts, ka militāro izdevumu slieksni, par kuru tika panākta vienošanās 2014.gadā, šogad sasniegs tikai astoņas alianses dalībvalstis.

Eiropas Savienības (ES) valstu ārlietu ministri pirmdien nolēma atcelt lielāko daļu sankciju pret Baltkrieviju, tostarp arī pret prezidentu Aleksandru Lukašenko, jo ir konstatēta cilvēktiesību situācijas uzlabošanās šajā valstī, paziņoja ES pārstāvis.

Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, kurš šodien piedalījās ES Ārlietu padomes sanāksmē, norādīja, ka lēmums paver ceļu attiecību normalizācijai un dialogam, tostarp par politiskām brīvībām.

Kā aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijā, Rinkēvičs sanāksmē norādīja, ka Latvija kā Baltkrievijas kaimiņvalsts ir ieinteresēta ES un Baltkrievijas sadarbības tālākā padziļināšanā un uzskata, ka sankciju atcelšana ir nozīmīgs solis tās ilgtermiņa attīstībā. Tādēļ Latvija atbalsta ES un Baltkrievijas attiecību normalizāciju, viņš sacīja.

Vienlaikus ministrs vērsa uzmanību, ka ir jāturpina mudināt Baltkrieviju spert nākamos soļus starptautisko cilvēktiesību un demokrātijas standartu ieviešanā. Rinkēvičs arī aicināja atbalstīt Baltkrieviju iestāšanās sarunās Pasaules Tirdzniecības organizācijā un saistībā ar readmisijas līguma noslēgšanu.

Vācija ir gatava pievienoties starptautiskajai koalīcijai, kas veic uzlidojumus teroristiskā grupējuma Islāma valsts pozīcijām Sīrijā, pēc kancleres Angelas Merkeles tikšanās ar ietekmīgākajiem kabineta ministriem aģentūrai DPA pavēstījuši avoti valdībā.

Vācija pievienosies starptautiskajai koalīcijai ar iznīcinātājiem Tornado, ziņo avoti.

Ministru tikšanās tika noorganizēta pēc tam, kad Merkele sarunās ar Francijas prezidentu Fransuā Olandu piekrita sniegt militāru palīdzību starptautiskajā cīņā pret Islāma valsti, kas uzņēmusies atbildību par teroraktiem Parīzē.

Mediju vēstītais liecina, ka Parīze vēlējusies, lai Tornado ar izlūkošanu atbalsta Francijas militāro misiju pret džihādistiem.

Merkeles sasauktajā ministru sanāksmē piedalījās arī ārlietu ministrs Franks Valters Šteinmeiers un aizsardzības ministre Urzula fon der Leiena, un tajā tika izvērtēts, kādus militāros soļus Vācijai vajadzētu spert, lai palīdzētu starptautiskajai koalīcijai cīņai pret Islāma valsti.

Vēja elektroenerģijas ražošana ir strauji attīstījusies visā pasaulē, tomēr Latvijā vēja enerģijas saražotā jauda ir viena no zemākajām Eiropā.

Neskatoties uz to, ka ir pietiekami daudz investoru, kuri ir gatavi Latvijā attīstīt vēja enerģiju ar jaunākajām tehnoloģijām, to būvniecībai tiek likti šķēršļi ne tikai administratīvu iemeslu dēļ, bet arī tādēļ, ka joprojām daudziem liekas, ka, ja Latvijā strauji attīstīsies vēja enerģija, mūsu energosistēma nespēs darboties vienā tīklā ar tās saražoto jaudu. Šāds arguments ir diezgan absurds.

Vēja enerģija, neskatoties uz turbīnu jaudu, spēj sadzīvot ar pārējiem enerģijas ražošanas veidiem vienotā tīklā. To mēs jau redzam Skandināvijā, kur vējš jau šobrīd veido ļoti būtisku daļu no elektroenerģijas uzstādītajām jaudām – dažbrīd vējš no ražošanā esošajām jaudām var aizņemt līdz pat trešajai daļai, kas ir vairāk nekā 30% no kopējās izstrādes apjoma. Līdz ar to, tas, ka vējš pietiekami sekmīgi strādā kopā ar pārējiem enerģijas ražošanas veidiem vienotā tīklā, ir reālā darbībā pierādīts fakts.

Mūziķis tiek izsaukts uz KNAB, lai viņu nopratinātu par patriotiskas dziesmiņas sacerēšanu, bet bijušais KNAB Operatīvo izstrāžu nodaļas vadītājs Juris Jurašs par iespējamu maksātnespējas administratoru shēmu zināšanu un nekā nedarīšanu nopratināts netiek. Vai «T-krekla» uzvilkšana, proti, brīva savas politiskās pārliecības paušana ir tas, kas satrauc KNAB darbiniekus, bet maksātnespējas mafijas reketa shēmu piesegšana un iespējama līdzdalība tajās nesatrauc?

Taisnība Jutai Strīķei, ka šādam KNAB nav jēgas. Interesanti, ka Strīķe, kas nesen vēl aicināja demonstrācijās, lai aizstāvētu «KNAB neatkarību», tagad aicina to likvidēt, apvienojot ar Drošības policiju un SAB un izveidojot vienu lielu iestādi. Vai varētu būt tā, ka KNAB ir pārvērties par vārda brīvības ierobežošanas un politisko pretinieku iebiedēšanas rīku? Bet vai arī Strīķes laikā tāds tas nebija? Kas tagad vainas?

Vai ir kas mainījies kopš 2016. gada, kad Pietiek.com rakstīja par VID un Finanšu policijas «īsto astoņkāji» un zīmēja shēmas ar Maiguru Strīķi augšgalā? Jā, šie cilvēki ir parotējuši, pamainījuši amatu nosaukumus, M.Strīķis, sasniedzot noteiktu vecumu, oficiāli ir devies dienesta pensijā, bet manis aptaujātie eksperti ir vienisprātis – šie cilvēki joprojām ietekmē daudz.

Eiropas Parlamenta (EP) deputāti uzskata, ka ar kritiski svarīgajām izejvielām (KSI) Eiropas Savienībai (ES) sevi jāapgādā pašai, informē EP preses dienestā.

EP secina, ka ES ir atkarīga no izejvielām, kas nepieciešamas digitālajai un zaļajai pārejai - elektriskajiem transporta līdzekļiem, atjaunināmās enerģijas tehnoloģijām un elektroniskajām un medicīniskajām ierīcēm. Tāpat ir nepieciešamas investīcijas kritiski svarīgu izejvielu otrreizējā pārstrādē, lai veicinātu autonomu un ilgtspējīgu ES apgādi ar materiāliem, kas vajadzīgi jauno tehnoloģiju ražošanai.

EP aicina dažādot resursu ieguvi un veicināt produktu pārstrādi.

KSI ir būtiski svarīgas daudzu preču ražošanai un lietošanai. EP ieskatā, pāreja uz digitālu, energoefektīvu un klimatneitrālu ekonomiku ievērojami palielinās pieprasījumu pēc šīm izejvielām, jo tehnoloģijas, kurām tās ir nepieciešamas, piemēram, akumulatori un elektromotori, būs svarīgas Parīzes nolīguma mērķu sasniegšanai.

Sarunas par tirdzniecības centru «Akropolis» Klaipēdā un Šauļos pārdošanu Lietuvas holdings «Vilniaus prekyba» vedis ar Dienvidāfrikas Republikas nekustamā īpašuma kompāniju «NEPI Rockcastle», kas jūnijā iegādājās Viļņas tirdzniecības centru «Ozas».

To Lietuvas ziņu aģentūrai BNS teica vairāki informēti avoti, kas vēlējās palikt anonīmi.

Pēc šo avotu teiktā, ticis parakstīts nodomu protokols, taču vienošanos par darījumu tā arī nav izdevies panākt, apmēram pirms mēneša sarunas izjukušas un, pēc visa spriežot, darījums nenotiks.

«Akropolis Group» mārketinga un sabiedrisko sakaru nodaļas vadītājs Dominīks Mertins aģentūrai BNS sacīja, ka uzņēmums sniedz informāciju tikai par darījumiem, par kuriem ir panākta vienošanās. Savukārt «NEPI Rockcastle» neatbildēja uz BNS lūgumu sniegt komentāru.

Jau ziņots, ka Lietuvas biznesa avīze «Verslo žinios» jūlija beigās, atsaucoties uz neoficiāliem avotiem, rakstīja, ka «Vilniaus prekyba» meklē pircējus tirdzniecības centriem «Akropolis» Viļņā, Klaipēdā un Šauļos. Šie avoti teikuši, ka varētu tikt pārdoti tikai tirdzniecības centri «Akropolis» Klaipēdā un Šauļos, bet Viļņas «Akropolis» dodot labu peļņu, tāpēc, iespējams, pārdots netikšot, rakstīja «Verslo žinios».

Rakstniecības un mūzikas muzeja (RMM) jaunās mājvietas Mārstaļu ielā 6 pagrabā Latvijas Republikas Kultūras ministrija, RMM, VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ), būvniecības uzņēmums AS “UPB” iemūrēja kapsulu ar vēstījumu nākamajām paaudzēm, informē VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Rakstniecības un mūzikas muzeja ekspozīcija “Prokrastinācija un radīšana” vēstīs par latviešu rakstnieku un mūziķu personībām, 100 epizodēs liekot uzsvaru uz pašu radīšanas procesu un izgaismojot radošuma cilvēciskos aspektus. Radīšanas rituāli, iedvesmas avoti, aizraušanās un iemīļotas ikdienas nodarbes, kas aizved pie neatkārtojamiem, ģeniāliem, izciliem, radošiem darbiem rakstniecībā un mūzikā – par to klasiskos pētniecības avotos tiek runāts ļoti skopi.

Ekspozīcija “Prokrastinācija un radīšana” muzeja apmeklētājiem ļaus ne tikai novērtēt kultūras mantojumu, bet arī pašiem gūt iedvesmu radīšanai. Tā būs ļoti mūsdienīga un ietvers dažādas instalācijas, runājošus objektus, kā arī pieeju elektroniskajām datu bāzēm. Patlaban noslēgumam VNĪ izsludinātais iepirkums jaunās ekspozīcijas objektu radīšanai, pretendenti pieteikumus vēl var iesniegt līdz 12.oktobrim.

#Twitter izteiktajos viedokļos netrūkst neapmierinātības ar šādu lēmumu un atturēšanos balsojumā.

Baltijas valstu kopuzņēmuma AS RB Rail akcionāru sapulcē ceturtdien, 1.februārī Igaunijas un Lietuvas akcionāri nobalsojuši par uzņēmuma izpilddirektores un valdes priekšsēdētājas Baibas Rubesas atstādināšanu, savukārt Latvijas puses akcionāru pārstāvis, Eiropas dzelzceļa līnijas (EDzL) vadītājs Andris Linužs balsojumā atturējās.

Sociālās saziņas vietnē Twitter izteiktajos viedokļos netrūkst neapmierinātības ar šādu lēmumu un atturēšanos balsojumā. DB apkopoja spilgtākos komentārus par šo tēmu.

Tā, piemēram, kādreizējais politiķis un banķieris Arnolds Laksa raksta: «Kārtējo reizi nošķebināja tik kretīniska un latviešiem raksturīga rīcība – principiālā un svarīgā Rail Baltica akcionāru balsojumā par B.Rubesas atcelšanu Latvijas pārstāvis gļēvi atturējās! Tieši balsojuma veids like domāt, ka šis «latvietis» izpildīja kādu ietekmīgu personu norādījumus, Pēs atturēšanās balsojumā šļupsti par Rubesas neprofesionalitāti izklausījās traģikomiski».