Lielai daļai uzņēmumu aizvadītais gads ir bijis veiksmīgs – uz to norāda mūsu veiktais pētījums par uzņēmumu plāniem attiecībā uz plānoto reklāmas budžetu 2019. gadam, kurā piedalījās vairāk nekā 400 uzņēmumu vadītāju un mārketinga ekspertu. Vairāk nekā puse aptaujāto 2019. gadā plāno palielināt finansējumu komunikācijai sociālajos tīklos, līdz ar to mēs apskatīsim Facebook TOP 7 izmaiņas 2018. gadā, kas būtu jāzina visiem, kuri aktīvi izmanto Facebook sava uzņēmuma vai produkta virzīšanai tirgū.

Facebook platforma ir nākusi klajā ar daudzām pārmaiņām un pēc StatCounter GlobalStats datiem gada laikā ir palielinājusi savu tirgus daļu starp sociālajiem tīkliem Latvijā par 51%.

1. Facebook ziņu plūsmas (Facebook News Feed) algoritma izmaiņas

11. janvārī Marks Zakerbergs (Mark Zuckerberg) paziņoja par izmaiņām Facebook algoritmā, kas lika sarosīties sociālo tīklu mārketinga ekspertiem. Šo izmaiņu mērķis ir lietotāja pieredzes uzlabošana. Proti, algoritms fokusēsies uz to, lai rādītu vairāk publikāciju no draugiem un grupām, kurām lietotājs seko, nevis uzņēmumiem, zīmoliem un medijiem. Facebook biznesa lapu un reklāmu lietotājiem tas nozīmē papildu grūtības savu mērķauditoriju sasniegšanai gan organiski, gan ar maksas reklāmu palīdzību. Konkurence par auditorijām ir ievērojami pieaugusi, kas tiešā veidā ietekmējis reklāmas cenu pieaugumu. Tajā pašā laikā mārketinga ekspertiem šīs izmaiņas lika atteikties no vispārinātiem ziņojumiem un veidot kvalitatīvāku un pielāgotāku saturu izvēlētajām mērķauditorijām.

Topošajam «Facebook» birojam Rīgā satura uzraudzības centram daļa no 150 latviski, lietuviski un igauniski runājošajiem darbiniekiem jau ir atrasti un drīz sāksies viņu apmācība, svētdien vēstīja LNT ziņas.

To apstiprina «Facebook» reģionālais sabiedrisko attiecību pārstāvis Jans Saidžinijs, taču pagaidām gan netiek atklāts, kur tieši Rīgā atradīsies «Facebook» telpas.

«Facebook» satura uzraudzības centra darbinieku rekrutēšana gan vēl turpinās, to veic uzņēmums CCC Riga Digital Services. Sludinājumā norādīts, ka alga ir sākot no 1200 eiro pirms nodokļu nomaksas. Tiek solītas dāsnas piemaksas par darbu nedēļas nogalē, svētku dienās un nakts maiņās. Kā viena no kandidātu prasībām ir padziļinātas zināšanas par Latvijas politisko, sociālekonomisko un kultūras kontekstu.

«Facebook» Rīgas biroja darbinieku pienākumos būs ne tikai uzraudzīt saturu, reaģēt uz sūdzībām, bet arī atrast, bloķēt un dzēst viltus profilus un ļaunprātīgos manipulētājus. Pētnieciskās žurnālistikas centra «Re:Baltica» dibinātāja Inga Spriņģe vērtē: «Ir labi, ka kāds šeit būs uz vietas, ka ir lokālās valodas. Tas mūs savā ziņā paglābj, jo ir citas valstis, kur monitorētāji atrodas, piemēram, Indijā un Pakistānā lētāka darbaspēka dēļ, kuriem nav pat zināšanu par vietējo kontekstu.» NATO stratēģiskās komunikācijas izcilības centra vadītājs Jānis Sārts LNT Ziņām savukārt norāda: «Tajās valstīs, kur Facebook vai Google tam pievēršas, satura vide konkrētajās valodās kļūst tīrāka nekā valodās, kas netiek pieskatītas.»

13. septembra pēcpusdienā “Dienas Biznesam” tika nozagts “Facebook” konts ar 26 tūkstošiem sekotāju.

Visus izdevniecības darbiniekus, kuri pārvaldīja kontu, hakeri atvienoja no profila un sāka ievietot savus ierakstus, un nomainīja nosaukumu. Ilgas sarakstes rezultātā esam atguvuši kontu, taču savu profilu joprojām nevaram izmantot, jo “Facebook” atsakās atdot medijam atpakaļ nosaukumu db.lv. Ielūkojoties “Facebook” db.lv profilā, es joprojām strādāju uzņēmumā ar nesaprotamu nosaukumu.

“Facebook” norāda, ka nevar mums šobrīd palīdzēt un mainīt nosaukumu. Saka mums paldies par pacietību, nododot mūsu lietu nākamajiem izskatītājiem, bet mēs bezspēcīgi noraugāmies, kā tas ietekmē mūsu saziņu ar lasītājiem. Pareizāk būtu teikt, ka noved mūs pie nespējas sazināties ar saviem 26 tūkstošiem sekotāju. Pēc ignorēšanas no “Facebook” puses vērsāmies Latvijas tiesībsargājošajās struktūrās un sākotnēji saņēmām atbildi par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu. Taču mūsu sūdzība par atteikumu ir sadzirdēta, un 20. novembrī saņēmām ziņu, ka lēmums par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu ir atceļams un atteikuma materiāls nosūtāms papildu pārbaudei.

Mūsdienu globalizētā un arvien lielākā mērā uz interneta tehnoloģijām bāzētā pasaule uzņēmumiem nepārprotami sniedz daudz iespēju. Dažādi procesi un cilvēki kā tādi šādā pasaulē var būt daudz sasniedzamāki no gandrīz jebkura planētas stūra.

Šajā pašā laikā notiekošais sev līdzi nes nozīmīgus jaunus riskus. Būtībā daži tehnoloģiju grandi gandrīz pilnībā kontrolē mūsdienu interneta vidi. Tas arī nozīmē, ka, gribot to vai negribot, apzinoties to vai neapzinoties, daudzi ir, iespējams, jau pārmērīgi kļuvuši atkarīgi no dažiem lielajiem šīs jomas līderiem. Attiecīgi no to labvēlības vai kaut vai vienkāršas nerīkošanās var būt atkarīga veselu uzņēmumu dzīve. Nav arī tā, ka šai atkarībai īsti būtu kāda daudzmaz reāla jēdzīga alternatīva. Faktiski mūsdienu pasaulē ir vien daži tehnoloģiju un interneta durvju sargi, kuru darbības tad attiecīgi arī nosaka to, kas vispār notiek šajā vidē. Tam tādējādi ir liela ietekme arī uz veselu kaudzi cilvēku un citu uzņēmumu dzīvi un informācijas telpu kā tādu.

Sociālā tīkla uzņēmuma «Facebook» vadītājs Marks Zakerbergs ceturtdien tikās ar ASV prezidentu Donaldu Trampu un Kongresa augšpalātas Senāta locekļiem, bet noraidīja aicinājumus sadalīt «Facebook» vairākos uzņēmumos.

Zakerberga vizīte notika laikā, kad «Facebook» saskaras ar daudzām regulēšanas un juridiskām problēmām tādos jautājumos kā konkurence, digitālais privātums, cenzūra un atklātība politiskās reklāmās.

«Facebook» preses sekretārs sacīja, ka sarunas daļēji fokusējās uz interneta regulējumu nākotnē.

Demokrātu senators Marks Vorners, kurš ir viens no vadošajiem ASV likumdevējiem digitālās drošības jomā, lika saprast, ka Zakerbergs tika lielā mērā uzklausīts.

Republikāņu senators Džošs Holijs, kurš ir izteikts «Facebook» kritizētājs, sacīja, ka viņš arī pēc «vaļsirdīgas sarunas» ar Zakerbergu vēl ir nobažījies.

«Es viņu izaicināju izdarīt divas lietas, lai parādītu, ka FB ir nopietna attieksme pret objektivitāti, privātumu & konkurenci. 1) Pārdot «WhatsApp» & «Instagram»; 2) Pakļauties neatkarīgam, trešās puses veiktam auditam cenzūras jomā,» tvītoja Holijs. «Viņš pateica «nē» abiem [priekšlikumiem].»

ASV centrālās bankas – Federālās rezervju sistēmas (FRS) - vadītājs Džeroms Pauels paziņojis, ka sociālo mediju kompānijas «Facebook» veidotā kriptovalūta «Libra» rada «daudzas nopietnas bažas», tostarp potenciālus riskus finanšu sistēmas stabilitātei, kas saistāmi ar plašo platformas lietotāju bāzi.

ASV Kongresa Pārstāvju palātas Finanšu pakalpojumu komitejas sēdē Pauels sacīja, ka centrālajā bankā ir izveidota darba grupa, kas izvērtē «Libra». Viņš piebilda, ka pagājušajā nedēļā par «Facebook» plāniem notikusi sanāksme Finanšu stabilitātes uzraudzības padomē, kuras dalībnieki ir augstākā ranga finanšu regulatorus no valdības institūcijām.

«Lai gan projekta atbalstītāji norāda uz iespējamiem ieguvumiem sabiedrībai, tostarp labāku finanšu pieejamību klientiem, «Libra» rada daudz nopietnu bažu par privātumu, naudas atmazgāšanu, patērētāju tiesību aizsardzību un finanšu stabilitāti,» atzina ASV centrālās bankas vadītājs, uzsverot, ka šīs bažas ir rūpīgi un publiski jāizvērtē pirms notiek tālāka virzība.

Sociālais tīkls Facebook atklāj, kādus datus tas apkopo par lietotājiem. Un daudziem var nepatikt tas, ko viņi redz, ziņo BBC.

Iespēja iestatījumos ar nosaukumu «Off-Facebook Activity» parādīs visas lietotnes un vietnes, kas sūta informāciju par jums sociālajam tīklam Facebook, kas pēc tam tiek izmantots, lai efektīvāk atlasītu reklāmas. Lietotājs varēs iztīrīt savu digitālo vēsturi un nepieļaut šādu izsekošanu nākotnē.

Pagaidām gan šīs iespējas ieviešana notiek ļoti lēni - patlaban tas tiek testēts tikai Īrijā, Dienvidkorejā un Spānijā, bet mērķis ir galu galā to piedāvāt visā pasaulē.

Šāda iniciatīva nākusi klajā laikā, kad Apple un Mozilla jau ir veikušas pasākumus, lai neļautu Facebook un citiem pakalpojumiem izsekot lietotājus.

Visbiežāk lietotāju izsekošanas pamatā ir Facebook Pixel. Tas ir iemesls, kāpēc pēc tam, kad esat pārlūkojis interneta vietni, lai, piemēram, atrastu sev jaunus apavus, pusstundu pēc tam Facebook ziņu plūsmā jums parādīsies reklāma, kas atgādinās par šiem apaviem.

"Facebook Žurnālistikas projekts" (FŽP) un bezpeļņas organizācija Eiropas Žurnālistikas centrs (EŽC) (European Journalism Centre), kam ir plaša pieredze darbā ar Eiropas izdevējiem, paziņojuši par Eiropas Žurnālistikas COVID-19 atbalsta fonda izveidi, lai palīdzētu žurnālistiem visā Eiropā informēt par svarīgiem notikumiem laikā, kad tas nepieciešams jo īpaši.

EŽC no "Facebook" ieguldītajiem 3 miljoniem dolāru novirzīs ārkārtas līdzekļus mazajām un vidējām ziņu organizācijām un žurnālistiem, kuriem tas īpaši nepieciešams vissmagāk skartajās Eiropas valstīs, lai palīdzētu viņiem darboties un nepārtraukt vietējo kopienu informēšanu par COVID-19.

EŽC izvēlēsies saņēmēju loku, pamatojoties uz noteiktiem kritērijiem, un uzņēmums "Facebook" neietekmē dotāciju piešķiršanu. Dotāciju piešķiršana nav arī atkarīga no "Facebook" rīku un produktu izmantošanas.

Dotācijas var tikt izmantotas dažādām iniciatīvām, piemēram, īpaša COVID-19 biļetena izveidei, maksas satura padarīšanai par bezmaksas, papildu ārštata žurnālistu pieņemšanai darbā, vietējo kopienas grupu izveidei, datos balstītai informēšanai par vietējām norisēm, tiešsaistes pasākumiem un citām iespējām.

Facebook sola jaunu maksājumu sistēmu ar savu virtuālo valūtu.

Sociālais tīkls Facebook nupat informējis par plāniem attīstīt savu virtuālo valūtu. Tas šim tirgum pievērsis uzmanību, un cena palēkusies arī citām populārākajām virtuālajām valūtām. Šī tirgus flagmaņa – bitmonētas – cena pārsniegusi 9 tūkst. ASV dolāru līmeni. Tas no šā gada sākuma ir kāpums gandrīz par 160%.

Facebook gadījumā šobrīd aktualizējies uzņēmuma plāns ieviest virtuālās valūtas «Libra» maksājumu sistēmu. Pārsvarā eksperti teic, ka kompānija šādu soli sper, lai diversificētu savu biznesu un iespiestos finanšu pakalpojumu tehnoloģiju jomā. Agrāk virtuālo valūtu tirgus būtībā bija ideja par maksājumu veikšanu bez trešās jeb uzticības puses. Tas nepatika regulatoriem. Tagad šīs puses lomu grib pildīt Facebook, un līdzīgi plāni izskanējuši arī no citiem mūsdienu tehnoloģiju līderiem.

ASV federālie un štatu regulatori trešdien iesnieguši prasības tiesā pret sociālo mediju milzi "Facebook", apsūdzot to ļaunprātīgā dominējošā stāvokļa tirgū izmantošanā un cenšoties panākt, lai "Facebook" pārdod platformas "Instagram" un "WhatsApp".

""Facebook" rīcība nolūkā nostiprināt un saglabāt savu monopolu liedz patērētājiem iespēju gūt labumu no konkurences," norāda ASV Federālās tirdzniecības komisijas (FTC) konkurences biroja direktors Īans Koners.

Facebook neatjauno Dienas Biznesam nozagtā konta nosaukumu 

13. septembra pēcpusdienā “Dienas Biznesam” tika nozagts “Facebook” konts ar 26 tūkstošiem...

Atsevišķas prasības tiesā iesniegusi gan FTC, gan regulatori no 48 ASV štatiem un teritorijām.

Prasībās teikts, ka "Facebook" centies apspiest konkurenci, 2012.gadā iegādājoties platformu "Instagram" un 2014.gadā - "WhatsApp".

Pēc šīs regulatoru prasības gaidāma sīva cīņa tiesā, jo šīs platformas kļuvušas par aizvien svarīgāku "Facebook" biznesa modeļa elementu un tikušas integrētas tā tehnoloģijā.

Gan Facebook, gan valstij vienalga 

Mūsdienu globalizētā un arvien lielākā mērā uz interneta tehnoloģijām bāzētā pasaule uzņēmumiem...

"Facebook" sola aizstāvēties un noraida tam izvirzītās apsūdzības.

FTC šogad paziņoja, ka pārskatīs piecu lielāko tehnoloģiju uzņēmumu "Amazon", "Apple", "Facebook", "Microsoft" un "Google" mātesuzņēmuma "Alphabet" - pēdējā desmitgadē īstenotos pārņemšanas darījumus, paverot durvis potenciālām pretmonopolu izmeklēšanām.

Sociālā tīkla «Facebook» lietotājiem šogad tiks nodrošināta iespēja izdzēst visus viņu datus, lai gan «Facebook» par šādu iespēju paziņoja jau pērn.

«Facebook» finanšu direktors Deivids Vēners tehnoloģiju konferencē sacīja, ka sociālā tīkla uzņēmums plāno šogad nodrošināt «tīras vēstures» («clear history») iespēju, par kuru bija paziņojis jau pērnā gada maijā, kad bija pievērsta pastiprināta uzmanība «Facebook» privātuma politikai.

Vēners neminēja konkrētu datumu, bet norādīja, ka «tīras vēstures» iespēja būs pieejama «vēlāk šajā gadā». Viņš atzīmēja, ka lietotāji ar savu datu izdzēšanu ietekmēs sociālā tīkla centienus adresētas reklāmas jomā.

«Es domāju, ka tas radīs kādus traucēkļus mūsu spējām adresēt [reklāmas] tikpat efektīvi kā iepriekš,» teica Vēners.

«Pateicis to, es domāju, ka mēs līdz šim esam spējuši relatīvi labi tikt ar to galā (..) Es teiktu, ka ainava noteikti mainās un virziens padara grūtāku izaugsmi un dod mazāku priekšstatu par to, kā tas patiesībā beigsies.»

Latvijā 4.novembrī plānots atklāt "Facebook" apmācību platformu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem "Boost with Facebook", kurā bez maksas būs pieejami dažādi interaktīvi tiešsaistes apmācību materiāli, informē digitālās platformas pārstāvji.

Šajā vietnē būs atrodami vebināri par uzņēmumu klātbūtnes un atpazīstamības veicināšanu interneta vidē, radoša satura izveidi, kā arī dažādu Latvijas uzņēmumu efektīvas digitālo rīku lietošanas piemēri, lai palīdzētu uzņēmējiem atjaunot un stiprināt savu darbību pēc pandēmijas krīzes.

"Facebook" publiskās politikas vadītājs Centrālajā un Austrumeiropā Džeikobs Turovskis norāda, ka daudzi izaicinājumi, ar kuriem patlaban saskaras uzņēmēji, nepazudīs nekavējoties līdz ar pandēmijas dēļ noteikto ierobežojumu atcelšanu. Tādēļ kompānija vēlas palīdzēt uzņēmējiem izmantot interneta un bezmaksas "Facebook" un "Instagram" rīku potenciālu.

"Boost with Facebook" platforma tiks ieviesta šodien ar tiešraides vebināru - bezmaksas "Facebook Live" digitālo rīku apmācības "darbnīcu", kuras laikā dalībnieki uzzinās, kā veicināt uzņēmumu klātbūtnes interneta vidē izaugsmi, kā palielināt piedāvājuma atpazīstamību, kā arī par citiem digitālā mārketinga jautājumiem.

Sociālo mediju kompānija «Facebook» plāno viena miljarda ASV dolāru (890 miljonu eiro) investīcijas, lai izveidotu stabilu kriptovalūtu, vēstīja laikraksts «Wall Street Journal» (WSJ), atsaucoties uz neoficiāliem avotiem.

Informētas personas, kas pārzina «Facebook» plānus, WSJ atklājušas, ka sociālo mediju kompānija iesaistījusies sarunās ar lielākajiem maksājumu tīkliem «Visa» un «MasterCard», kā arī maksājumu apstrādes sistēmu «First Data» par iespējamu atbalstu ieceres īstenošanā.

Kriptovalūtas projekts, kas tiek dēvēts par «FB Coin», jau apmēram gadu ir veicinājis baumas, ka «Facebook» vēlas sniegt platformas iekšienē pieejamus maksājumus lietotājiem. Skopā pieejamā informācija par projektu liecina, ka «Facebook» vadība apsver dažādas iespējas, tostarp maksājumus, izmantojot lietotāja «Facebook» profilu.

««Facebook» arī runā ar tiešsaistes tirdzniecības kompānijām un lietotnēm par valūtas pieņemšanu, un centīsies iegūt nelielākas finanšu investīcijas no šiem partneriem,» WSJ vēstīja, atsaucoties uz vienu no saviem informācijas avotiem.

Vācijas konkurences uzraugs - Federālais pretmonopolu birojs - ceturtdien paziņoja, ka noteiks jaunus ierobežojumus tam, kā ASV sociālās komunikācijas milzis «Facebook» ievāc datus no savām struktūrvienībām «Whatsapp» un «Instagram», kā arī trešo pušu mājaslapām ar tādām iestrādātām «Facebook» funkcijām kā «Like» jeb «Patīk» pogu.

Konkurences uzraugs norāda, ka tā vietā, lai lietotāji pieņemtu šādu datu iekļaušanu viņu «Facebook» kontos ar vienreizēju piekrišanu sociālā tīkla noteikumiem un nosacījumiem, lietotājiem nākotnē nepieciešams lūgt viņu konkrētu piekrišanu abos šajos gadījumos.

«Ja lietotāji nepiekrīt, tad »Facebook« nedrīkst viņiem liegt savus pakalpojumus un tam jāatturas no datu ievākšanas un apvienošanos no dažādiem avotiem,» skaidro konkurences uzraugs.

Pretmonopolu birojs konstatējis, ka «Facebook» ir dominējošs stāvoklis sociālo tīklu jomā Vācijā, jo vietni ikdienā lieto 23 miljoni aktīvo lietotāju, kas veido 95% no kopējā tirgus. Tas nozīmē, ka vairākumam cilvēku nav pieejami līdzvērtīgi alternatīvi pakalpojumi.

Sociālā tīkla kompānija «Facebook» algojusi simtiem līgumdarbinieku, lai klausītos un atšifrētu lietotāju sarunas, vēsta ASV mediji.

Pirmā par šādu «Facebook» rīcību vēstīja ziņu aģentūra «Bloomberg».

«Facebook» atzina aģentūrai, ka atšifrēšana notikusi, bet apgalvoja, ka tā notikusi ar lietotāju piekrišanu. Kompānija norādīja, ka nesen atšifrēšana tika pārtraukta.

«Līdzīgi kā «Apple» un «Google», mēs pirms vairāk nekā nedēļas pārtraucām audioierakstu izskatīšanu,» izmantojot cilvēku resursus, paziņoja kompānija.

Līgumdarbinieki pārbaudīja sociālā tīkla mākslīgā intelekta spējas interpretēt vēstījumus. «Facebook» apgalvoja, ka līgumdarbinieki klausījušies tikai to lietotāju sarunas, kuri izmanto lietotni «Facebook Messenger» un ir piekrituši, ka viņu sarunas tiek atšifrētas.

«Bloomberg» ziņoja, ka darbiniekiem, kuri strādājuši šajā projektā, nav atklāta sarunu izcelsme un nav paskaidrots, kādēļ tās jānoklausās un jāatšifrē.

Uzņēmuma "Facebook" vadītājs Marks Zakerbergs ceturtdien pavēstīja, ka uzņēmums tiek pārdēvēts un turpmāk tā nosaukums būs "Meta".

"Ar lepnumu varu paziņot, ka, sākot ar šo dienu, mūsu uzņēmums tagad ir "Meta". Mūsu misija paliek tā pati - arī turpmāk pulcēt kopā cilvēkus, mūsu lietotnes un to zīmoli - tie nemainās," sacīja Zakerbergs.

Arī pēc uzņēmuma nosaukuma maiņas tam piederošās platformas "Facebook", "Instagram" un "WhatsApp" saglabās līdzšinējos nosaukumus.

Skeptiķi gan norāda, ka nosaukuma maiņa ir mēģinājums mainīt tematu no skandāla ap nesen nopludinātajiem dokumentiem, kuros atklājies, ka uzņēmums "Facebook" ignorējis iekšējos ziņojumus un brīdinājumus par kaitējumu, ko tā sociālie tīkli nodara un vairo pasaulē.

Pēc atklāsmēm, kas lasāmas ""Facebook" dokumentos", daudzviet pasaulē sāktas likumdevēju un regulatoru izmeklēšanas.

Sociālo mediju kompānija «Facebook» otrdien paziņojusi, ka plāno izveidotu jaunu kriptovalūtu, kurai dots nosaukums «Libra».

Līdzīgi kā «Bitcoin», «Facebook» izveidotās valūtas pamatā būs blokķēdes tehnoloģija, bet plānots to pasargāt no cenu svārstībām.

«Facebook» nebūs piekļuves datiem par transakcijām ar šo kriptovalūtu, norādīja «Libra» projekta menedžeris Deivids Markuss.

Sākotnēji jauno kriptovalūtu plānots izmantot, lai veiktu pārskaitījumus starp dažādām valūtām, bet ilgtermiņā plānots padarīt «Libra» par pilnvērtīgu maksāšanas līdzekli, sacīja Markuss.

Lai sasniegtu šo mērķi, «Facebook» izveidojis apvienību «Libra Association», kas bāzēta Ženēvā, Šveicē. Aliansē patlaban ietilpst 28 dalībnieki, tostarp lielākie maksājumu tīkli «Visa», «MasterCard» un «Paypal», kas var sekmēt «Libra» integrēšanu maksājumu sistēmās.

Brokastu pārslu zīmols MILZU! startē uzkodu segmentā, palielina apgrozījumu un meklē investorus, lai, atbildot uz pieprasījumu eksporta tirgos, kāpinātu uzņēmuma ražošanas kapacitāti.

Izdevniecības Dienas Bizness informācijas platforma DB HUB turpina projektu Ekspedīcija – eksporta pieredzes stāsts, kura ietvaros rīko ekspedīcijas uz uzņēmumu ražotnēm, ļaujot interesentiem no pirmavota uzzināt par eksportā gūto pieredzi un nākotnes plāniem, kā arī uzdot jautājumus vadībai. Šajā gadā ekspedīcija notika SIA MILZU! ražotnē Kuldīgas novadā, kur ar zīmolu MILZU! top graudaugu pārslas un uzkodas.

Uzņēmumi izvērtē un pēc iespējas samazina dabas resursu izmantošanu, lai mazinātu piesārņojošo vielu emisijas apkārtējā vidē. To prasa Eiropas Savienības valstu politiskie mērķi.

Daļai sabiedrības politiskais mērķis pārvēršas par ideoloģisku cīņu, bet daļa saprot, ka dabas resursu izmantošana un radīto pārstrādes atkritumu apjomi ir sasnieguši robežu, kas liek meklēt nebijušus, racionālus risinājumus.

Sociālā atbildība pret vidi ir kļuvusi par biznesu, kas turpinās savu uzvaras gājienu. Arī Latvijas valdībai ir priekšlikumu vezums dabas resursu nodokļa likmju paaugstināšanai, lai ievērotu Eiropas Savienības direktīvās izvirzītos mērķus atkritumu apsaimniekošanas jomā.

Lasi žurnāla #DienasBizness 7. jūlija numurā:

Vairākas reklāmas aģentūras tiesā pieprasījušas ASV sociālo tīklu kompānijai «Facebook» samaksāt 40 miljonus dolāru (36,3 miljonus eiro) saistībā ar apsūdzībām, ka uzņēmums pārspīlējis video skatīšanās statistikas rādītājus.

Ja «Facebook» šo piedāvāto vienošanos pieņems, tad vairāk nekā 1,35 miljoni reklāmas izvietotāju būs tiesīgi saņemt kompensāciju.

Apsūdzībā norādīts, ka «Facebook», kas aptuveni 98% no saviem ienākumiem gūst no reklāmas pārdošanas, laika periodā no 2015.gada februāra līdz 2016.gada septembrim reklāmas izvietotājiem sniedzis kļūdainu statistiku attiecībā uz to, cik lietotāji vidēji ilgi skatās sociālajā tīklā izvietotos video. Šī statistika ir svarīga tiem, kas reklāmas izvieto tādās platformās kā «YouTube» un «Facebook».

Daudzpersonu tiesas prāvā iesaistītie uzsver, ka šīs nepatiesās statistikas dēļ viņi maksājuši vairāk par «Facebook» reklāmām, jo viņi bijuši gatavi maksāt vairāk par video reklāmām, kas tiek aplūkotas ilgāk.

Ķīnas elektroierīču ražotāja «Huawei» jaunajās ierīcēs «Facebook» lietotne nebūs iepriekš instalēta, taču Facebook ir lietotne, kuru izstrādājusi trešā puse, un šo lietojumprogrammu aizvien bez izmaiņām var lejuplādēt, iestatīt un lietot Huawei viedtālruņos,» pastāstīja «Huawei Consumer Business Group» mārketinga komunikācijas vadītāja Latvijā Gunta Kursiša.

Viņa skaidroja, ka «Huawei» un ASV interneta tehnoloģiju uzņēmuma «Google» turpmākās sadarbības vienošanās paredz, ka «Huawei» turpinās sniegt drošības atjauninājumus un pēcpārdošanas pakalpojumus visiem esošajiem «Huawei» un «Honor» viedtālruņu un planšetdatoru produktiem, kas jau tikuši pārdoti vai atrodas noliktavās visa pasaulē.

Tāpat Kursiša norādīja, ka «Huawei» kā viens no operētājsistēmas «Android» globālajiem partneriem cieši sadarbojas ar «Android» atvērto platformu, lai izstrādātu tādu ekosistēmu, kas sniegtu labumu gan lietotājiem, gan pašai nozarei.

Arī «Google» savā paziņojumā norāda, ka turpinās sadarbību ar «Huawei» un vērtēs sekas. Tāpat arī «Android» ziņojumā teikts, ka «Google Pay» turpinās sadarbību ar «Huawei».

Sociālais tīkls «Facebook» piektdien paziņoja, ka izmēģinājuma kārtā ierakstiem Austrālijā sāks slēpt atzīmju «patīk» skaitu, šādi cenšoties mazināt sociālo spiedienu, turklāt jaunā politika var tikt īstenota arī pārējā pasaulē.

«Facebook» lietotāji Austrālijā, sākot ar piektdienu, nevarēs redzēt to, cik daudz reakciju bijis uz citu cilvēku ierakstiem un cik reižu skatīti video, tomēr lietotāji joprojām varēs redzēt to, kā cilvēki reaģējuši uz viņu pašu ierakstiem.

«Mēs negribam, lai sajūtas «Facebook» būtu kā konkursā,» teikts uzņēmuma paziņojumā. «Šis ir izmēģinājums, lai redzētu, kāda ir cilvēku līdzdalība jaunajā formātā.»

«Mēs no tā ceram gūt mācību laika gaitā, lai redzētu, vai mēs varam to īstenot plašāk,» norāda «Facebook».

«Facebook» pasaulē lieto vairāk nekā miljards cilvēku, tomēr pret sociālo tīklu tiek vērsts arvien lielāks spiediens centienos panākt, ka tas risina jautājumus ap platformas ietekmi uz garīgo veselību.

Tradīcijas nemainās – akciju tirgu velk tehnoloģiju un sociālo tīklu grandi

ASV akcijas nupat aizsniegušās līdz jaunam vēsturiskajam maksimumam, un par šādu situāciju lielā mērā jāpateicas tā saucamajām FAANG grupas akcijām, kā tiek saukti Facebook, Apple, Amazon.com, Netflix un Google (Alphabet) vērtspapīri. Tas, ka šo «kompāniju-tirgus draugu» akciju cena aug straujāk un spēj «pavilkt» visu kopējo tirgu, patiesībā pēdējos gados ir gluži vai tradīcija. No šīm kompānijām tiek gaidīts, ka to ienākumi un peļņa joprojām, salīdzinot ar citiem, palielināsies spējāk – pat, ja ekonomikas ūdeņu temperatūra kļūs nedaudz mērenāka.

Tiek lēsts, ka Facebook, Alphabet un Amazon šogad savus ieņēmumus izdosies kāpināt vismaz par 20%. Salīdzinājumam - no visa ASV Standard & Poor’s 500 uzņēmumu kopuma šajā ziņā tiek gaidīts palielinājums par 3%, liecina Goldman Sachs Global Investment Research aplēses. Pagaidām tas arī apstiprinās, un lielākās daļas pasaules korporatīvo grandu iepriekšējā ceturkšņa finanšu atskaites ir labākas par pirms tam analītiķu uzburto ainu. Riska apetītei pieaugt palīdz arī tirgus dalībnieku pieņēmumi par to, kādu monetāro politiku varētu īstenot ASV Federālo rezervju sistēma un citas ietekmīgākās pasaules centrālās bankas - kļuvis skaidrs, ka monetārās politikas sabardzināšana vēl kādu laiku nebūs to dienas kārtībā (cerības uz vēl ilgi zemām procentu likmēm). Pārsvarā pozitīvākas gaidas saistās arī ar potenciālajiem tirdzniecības karu risinājumiem.

Sociālā tīkla «Facebook» četras galvenās lietotnes no trešdienas piedzīvo darbības traucējumus, taču kompānija izslēdz kiberuzbrukuma iespējamību.

Lietotāji no trešdienas plkst.18 pēc Latvijas laika sākuši ziņot par problēmām ar «Facebook», «Instagram», «WhatsApp» un «Messenger» lietotnēm, vēsta vietne «DownDetector.com».

Tehnoloģiju gigants dažas stundas vēlāk atzina, ka radušās problēmas.

«Mēs zinām, ka dažiem cilvēkiem šobrīd ir grūtības piekļūt »Facebook« lietotnēm. Mēs strādājam, lai iespējami ātri atrisinātu jautājumu,» tviterī paziņoja «Facebook», norādot, ka jautājums nav saistīts ar DDoS uzbrukumu.

«DownDetector.com» karte rāda, ka par «Facebook» lietotņu problēmām tiek ziņots Ziemeļamerikā, Dienvidamerikā, Eiropā, Austrālijā un Āzijā.

Daži mediji lietotņu darbības traucējumus raksturo kā lielākos «Facebook» vēsturē.