Mūsdienu globalizētā un arvien lielākā mērā uz interneta tehnoloģijām bāzētā pasaule uzņēmumiem nepārprotami sniedz daudz iespēju. Dažādi procesi un cilvēki kā tādi šādā pasaulē var būt daudz sasniedzamāki no gandrīz jebkura planētas stūra.
Šajā pašā laikā notiekošais sev līdzi nes nozīmīgus jaunus riskus. Būtībā daži tehnoloģiju grandi gandrīz pilnībā kontrolē mūsdienu interneta vidi. Tas arī nozīmē, ka, gribot to vai negribot, apzinoties to vai neapzinoties, daudzi ir, iespējams, jau pārmērīgi kļuvuši atkarīgi no dažiem lielajiem šīs jomas līderiem. Attiecīgi no to labvēlības vai kaut vai vienkāršas nerīkošanās var būt atkarīga veselu uzņēmumu dzīve. Nav arī tā, ka šai atkarībai īsti būtu kāda daudzmaz reāla jēdzīga alternatīva. Faktiski mūsdienu pasaulē ir vien daži tehnoloģiju un interneta durvju sargi, kuru darbības tad attiecīgi arī nosaka to, kas vispār notiek šajā vidē. Tam tādējādi ir liela ietekme arī uz veselu kaudzi cilvēku un citu uzņēmumu dzīvi un informācijas telpu kā tādu.
Kamēr viss rit daudzmaz raiti, tas, protams, varētu šķist pietiekami labi un kādi atsevišķi pārējo cilvēku vai uzņēmumu negadījumi saistībā ar šo atkarību var šķist kaut kas nosacīti tāls, pārspīlēts vai ne tik ļoti aktuāls. To, cik patiesībā šajā jaunajā pasaules kārtībā cilvēki un uzņēmumi var būt atkarīgi no dažu tehnoloģiju grandu rīcības, protams, izceļ problēmsituācijas. Diemžēl to uz savas ādas pilnā mērā šoruden izbaudīja arī Dienas Bizness. Septembra pirmajā pusē Db.lv Facebook mājaslapa piedzīvoja kiberuzbrukumu, kura rezultātā tā tika nozagta.
DB komandai internetā sazinoties ar Facebook norādītajiem kontaktiem, kādas atbildes bija nekonkrētas vai nebija vispār, nemaz nerunājot par kādu konkrētu palīdzību. Pēc dažām nedēļām faktiski uz neesošas Facebook komandas informācijas fona par to, kas vispār saistībā ar šo uzbrukumu notiek, uz kādu laiku nozudusī Db.lv sociālā tīkla lapa pēkšņi atkal parādījās un bija pārvērtusies, šķiet, par kādu Āzijas apģērbu veikala reklāmas lapu – šajā pašā laikā tā saglabāja lielu daļu no vecajiem Db.lv sekotājiem un vēl daļēji neizdzēstu iepriekšējo informāciju – attēlus un rakstus, kas gadu gaitā tikuši publicēti. Db.lv.
Dienas Biznesam vien gluži vai pa blatu sazinoties ar Facebook tuvāk stāvošām personām, šī lapa tomēr tika bloķēta un galu galā – atdota atpakaļ uzņēmumam. Acīmredzot tikai tā var šīs lietas risināt... Tomēr ar to šī sāga nebeidzās! Līdz ar to, ka Db.lv Facebook lapas nosaukumu tās zagļi mainīja vairākas reizes, bija iztērēts uzņēmumiem pieļaujamais šādu veicamo darbību skaits. Jeb – Db.lv palika neredzams, un ar visu savu atlikušo sekotāju pulku šīs Facebook lapas nosaukums slēpās zem Āzijas hieroglifiem. Rezultātā Dienas Biznesam atkal nācās lūgt Facebook palīdzību – atļaut mainīt lapas nosaukumu un, protams, no jauna skaidrot visu situāciju ar kiberzādzību un tai sekojošo sāgu. Tas gan palika bez kādiem rezultātiem, t.i., Facebook pieņem sūdzības un situācijas aprakstus, bet šajā pašā laikā - klusē un neko nedara. Tas nozīmē, ka Db.lv joprojām jau vairāk nekā divus mēnešus ir bez savas lapas šajā sociālajā tīklā.
Kopumā situācija nav diez ko glaimojoša. Bez sociālajiem tīkliem, kur faktiski mūsdienās notiek galvenās sabiedrības sarunas, mūsdienās gluži nevar dzīvot – sevišķi medijs. Jāņem vērā, ka Dienas Bizness turklāt ir valsts līmeņa medijs, kas faktiski vienā brīdī ticis izslēgts no aprites. Jā, to droši vien izdarīja kibernoziedznieki, lai gan Facebook ar kādu savu palīdzību pat pirkstu nav īsti gribējis pakustināt. Iespējams, nav pat īsti svarīgi, vai tas bija Facebook apzinātas rīcības vai neizdarības rezultāts. Fakts ir fakts: uzņēmuma un šajā gadījumā turklāt – preses uzņēmuma - darbība tika ierobežota! No tā var būt atkarīga daļas sabiedrības informētība un sabiedriskā doma kā tāda, jo Db.lv tieši ar savas Facebook lapas palīdzību uzrunā nozīmīgu daļu savas auditorijas. Domājams, tā ir arī daudziem citiem.
Notiekošais liek domāt, ka arī visus citus – gan uzņēmumus, gan privātpersonas un arī veselas valsts iestādes - var skart šāds liktenis. Tās kādā brīdī no diskusiju telpas var tikt vienkārši izmestas, un atgriešanās šajā telpā kādā daudzmaz iepriekšējā stadijā – ar svarīgajiem sekotājiem – ir neiespējama, ja to nevēlas vai vienkārši par pietiekami svarīgu neuzskata vien pamatā daži interneta durvju sargātāji. Sociālajiem medijiem ir milzīga ietekme uz to, kā uzņēmumi atrod un sazinās ar savu auditoriju. Citiem vārdiem sakot, mūsdienu interneta dzīve – tātad arī diskusija - ir ļoti atkarīga no dažu tehnoloģiju gigantu neapzinātas vai varbūt pat apzinātas tirānijas. Pietiek kaut vai ar to, ka šīs platformas, kurās faktiski mūsdienās nevar neatrasties, kvalitatīvi nepilda savu darbu. Var arī diskutēt par to, ka lielās tehnoloģiju kompānijas nepiedāvā vien kādas savas platformas, bet ir to satura redaktori, kas gan ir jau pavisam cits, cerams, ar šo gadījumu nesaistīts, problēmas aspekts.
Lai nu kā - notiekošais liek domāt: ja interneta vidē rodas kāda problēma, pamatā ar to cilvēks vai uzņēmums var palikt pilnīgi viens. Šādos gadījumos patiešām arvien labāk skan tas, ka interneta vārtiem, kurus sargā pamatā daži milzīgi bifeļi, būtu vēl kāda alternatīva. Nevajadzētu sevi maldināt - šie apsargi spēj apklusināt pat presi. Arī kāda varas institūciju, kurām, iespējams, ir pašām savi mērķi, iedziļināšanās un sapratne par šādām problēmām, šķiet, ir kaut kas līdzīgs sapnim. Tas demonstrē, ka privātos medijus vienkārši var neuztvert nopietni.
Db.lv zādzības gadījumā fascinēja ar mūsu pašu policijas atbilde, kas faktiski norādīja, ka neko nevar darīt – ilgstoši (?) pat ierosināt lietu. Tas liecina par to, ka arī pašai valstij, kura formāli aktīvi, piemēram, ar sabiedrisko mediju palīdzību mēģina klārēt, cik svarīga tai ir informācijas telpas kvalitāte un tā tālāk, patiesībā ir dziļi vienalga par to, kas notiek ar kādu vēl pagaidām atlikušo tās privāto mediju. Nožēlojami. Varbūt pat labāk, ja tie beidzot novāksies no ceļa un ļaus bruģēt ceļu uz pilnīgu valdības finansēto vienīgās patiesības mediju dominanci.
