Ja AS «Sadales tīkls» parakstījis aktu par koģenerācijas stacijas nodošanu ekspluatācijā pirms tas reāli noticis, tad tas ir pārkāpums, šodien žurnālistiem stāstīja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) vadītājs Rolands Irklis.

Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) mediju pārstāvjus informēja, ka Ekonomikas ministrija (EM) gatavos ziņojumu Ministru prezidentam Mārim Kučinskim (ZZS), kurā tiks ietverts vērtējums par SPRK atbildību jautājumā par atļauju piešķiršanu darbu nesākušām koģenerācijas stacijām. Ministrs gan detalizētāk nekomentēja SPRK atbildību.

Savukārt Irklis stāstīja, ka lietā par iespējamu krāpšanos ar darbu nesākušām koģenerācijas stacijām figurē akti, kas balstīti uz SPRK izdotiem noteikumiem.

«SPRK noteikumi ir ietverti EM noteikumos par obligāto iepirkumu, jo tādējādi ministrija var pārliecināties, ka stacija ir nodota ekspluatācijā un ir pieslēgta sistēmai. Tātad EM izmanto SPRK izdotos noteikumus, lai pārliecinātos par pareizi realizētu obligātā iepirkuma atļauju,» skaidroja SPRK vadītājs.

SIA Jumis Geo un SIA Barkavas enerģija vadītāji kategoriski nepiekrīt Ekonomikas ministrijas lēmumiem par obligātā iepirkuma tiesību atcelšanu un to pārsūdzēs, teikts paziņojumā presei.

Ekonomikas ministrija atcēlusi lēmumus par tiesībām pārdot obligātā iepirkuma ietvaros SIA Jumis Geo koģenerācijas elektrostacijā Mežvidos un SIA Barkavas enerģija koģenerācijas elektrostacijā Barkavā saražoto elektroenerģiju.

SIA Jumis Geo koģenerācijas elektrostacija (otrā kārta) uzbūvēta blakus Mežvidu siltumnīcu kompleksam Kārsavas novada Mežvidu pagastā. Barkavas koģenerācijas elektrostacija darbojas blakus siltumnīcu kompleksam Madonas novada Barkavas pagastā. Abu staciju izveidē ieguldīti vairāk nekā 13 miljoni eiro.

Mežvidu koģenerācijas elektrostacijā saražotā siltumenerģija nodrošina apkuri blakus esošajam ziemas siltumnīcu kompleksam Mežvidi. Stacijā saražoto siltumu bija paredzēts izmantot arī siltumnīcu kompleksa otrajā kārtā, augļu un dārzeņu pārstrādes cehā un Mežvidu lauksaimniecības un tehnoloģiju parka ražotnēs. Barkavas koģenerācijas elektrostacijā saražotā siltumenerģija nodrošina siltumnīcu kompleksa Aiva G (platība – vairāk nekā 0,7 hektāri) un Barkavas ciemata apsildi.

AS «Sadales tīkls» ir maldinājis Ekonomikas ministriju (EM) par koģenerācijas staciju nodošanu ekspluatācijā, teikts EM ziņojumā par izvērtējuma rezultātiem, plānoto rīcību un nepieciešamajām izmaiņām normatīvajos aktos saistībā ar publiski izskanējušajām bažām, ka vairāki uzņēmumi varētu būt krāpušies ar atļaujām elektroenerģijas ražošanai obligātajā iepirkumā (OIK).

Papildināta no 11.rindkopas

Pēc publiski izskanējušās informācijas par iespējamām neatbilstībām vairākās koģenerācijas stacijās EM izveidotā Kontroles grupa īstenoja pirmo astoņu koģenerācijas elektrostaciju ārkārtas elektrostacijas pārbaudes laika periodā no šā gada 17.oktobra līdz 23.oktobrim.

Šajās pārbaudēs Kontroles grupa ir inspicējusi astoņas elektrostacijas paredzētās atrašanās vietas un ar tiesu izpildītāja palīdzību fiksējusi faktisko stāvokli saistībā ar koģenerācijas elektrostacijas esamību un tās darbību, kā arī pārbaudījusi «Sadales tīkla» rīcībā esošo dokumentāciju par attiecīgajām elektrostacijām.

Kontroles grupa veica pārbaudes uzņēmumos SIA «Briedis būve», SIA «Madonas eko», SIA «Tektus», SIA «M parks», SIA «E Strenči», SIA «Elektro Rīdzene», SIA «E Seda» un SIA «Rīgas Enerģija».

SIA «Rīgas enerģija» vērsusies ar iesniegumu Ģenerālprokuratūrā un Valsts policijā ar lūgumu pārbaudīt pēdējās nedēļās, pēc uzņēmuma pārstāvju domām, nelikumīgo un melīgo vēršanos pret «Rīgas enerģiju» saistībā ar elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atļauju skandālu, aģentūrai LETA pavēstīja kompānijā.

(Pievienots «Nekā personīga» producentes komentārs 8. un 9.rindkopā.)

«Vēršamies pie jums saistībā ar publiski izskanējušām ziņām par »Rīgas enerģijas« it kā pieļautajiem likuma pārkāpumiem. Uzskatām, ka šobrīd notiek aktīva pretlikumīga vēršanās pret uzņēmumu ar mērķi samazināt kompānijas vērtību un trešajām personām pārņemt kontroli pār uzņēmumu. Esam saņēmuši signālus, kas liek tā domāt,» iesniegumu Ģenerālprokuratūrā komentēja «Rīgas enerģijas» valdes priekšsēdētājs Valdis Šaplaks.

Uzņēmuma valde apgalvo, ka guvusi pierādījumus, ka 15.oktobrī TV3 raidījumā «Nekā personīga» demonstrēti video kadri, kuros minētais filmēšanas datums neatbilstot patiesībai, ir sagrozīti, lai apzināti maldinātu sabiedrību.

Martinsonu ģimenei daļēji piederošā SIA «Rīgas enerģija», kurai Ekonomikas ministrija (EM) atcēlusi atļauju pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, pārsūdzēs EM lēmumu, apņemoties no valsts piedzīt vairākus miljonus eiro, norādīja uzņēmuma valdes loceklis Pēteris Dzirkals.

Pēc viņa teiktā, EM ar savu lēmumu atcelt tiesības strādājošajai «Rīgas enerģija» koģenerācijas stacijai pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros demonstrē rupju nekompetenci uz politiskās demagoģijas fona.

«Uzņēmums ministrijas lēmumu pārsūdzēs un prognozē, ka Latvijas valsti sagaida kārtējā daudzmiljonu prāva, pēc kuras nodokļu maksātāji būs spiesti savilkt grožus ierēdņu neprofesionālo lēmumu dēļ, par kuriem lēmuma pieņēmēji jau vairs neatbildēs. Nav pieņemams, ka EM maina noteikumus projekta īstenošanas laikā,» uzsvēra Dzirkals.

Viņš skaidroja, ka projektā ieguldīti vairāk nekā 17 miljoni eiro un koģenerācijas stacija ir šobrīd viena no modernākajām atjaunojamo energoresursu elektrostacijām ar 20 megavatu siltuma jaudu un četru megavatu elektrisko jaudu.

SIA Rīgas enerģija meklē iespējas darboties bez valsts atbalsta un gatavojas tiesu darbiem par OIK atļaujas atcelšanu, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Ekonomikas ministrija (EM) šā gada 5. martā nolēma atcelt tiesības SIA Rīgas enerģija koģenerācijas stacijai pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros. Rīgas enerģijas līdzīpašnieks un valdes loceklis Pēteris Dzirkals intervijā DB norāda, ka šādā veidā uzņēmuma darbs tiek apzināti apgrūtināts, tomēr pārtraukt stacijas darbību nav paredzēts. Neraugoties uz to, ka uzņēmuma biznesa plāns balstīts uz obligātā iepirkuma atļauju, šobrīd tiek meklētas iespējas darboties bez valsts atbalsta.

Fragments no intervijas

Kāds ir EM pamatojums – kāpēc atļauja tika atcelta?

Vienīgais oficiālais skaidrojums saistās ar to, ka koģenerācijas stacija nebija nodota ekspluatācijā. Saskaņā ar EM prasībām un spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, mūsu pienākums bija līdz 2017. gada 5. oktobrim iesniegt visus nepieciešamos dokumentus, kas apliecina elektrostacijas derīgumu paralēlam darbam ar sistēmu pēc 72 stundu testa. Šie bija galvenie punkti, kas Rīgas enerģijai bija jāizpilda, lai saglabātu tiesības pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, kas arī tika izdarīts. 2017. gada 1. novembrī, atbildot uz deputātu jautājumiem, EM skaidri definēja, ka par ražošanas sākuma pienākuma izpildi tiek atzīts brīdis, kad saņemta sistēmas operatora izdota atļauja. Arī Rīgas būvvalde apstiprināja, ka objektu eksplutācijā viņi ir tiesīgi pieņemt tikai pēc Sadales tīkla veiktā testa, un tas ir tikai loģiski. Šobrīd EM izvirzījusi jaunus nosacījumus attiecībā uz būves nodošanu ekspluatācijā, argumentējot, ka ekspluatācijā būve bija jānodod jau pirms tehnoloģiju un iekārtu darbības pārbaudes. Uzskatu, ka šis jautājums ir politisks un šādā veidā normatīvie akti tiek interpretēti ar mērķi apgrūtināt Rīgas enerģijas darbību. Mēs esam padarīti par tautas ienaidniekiem, kas OIK maksājuma ietvaros ir saņēmuši miljonus. Jāsaka, tā gluži nav – mēs neesam saņēmuši nevienu centu. Tas nozīmē, ka visi tie, kas pārdzīvo par šo komponenti savos elektrības rēķinos, Rīgas enerģijai neko nav maksājuši.

SIA Jumis Geo vadība nepiekrīt Ekonomikas ministrijas (EM) lēmumam uzņēmumam liegt pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma (OI) ietvaros. Jumis Geo uzsver, ka EM lēmumu pārsūdzēs, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Atļauja pārdot elektroenerģiju OI ietvaros SIA Jumis Geo atcelta šā gada 16. jūlijā. EM skaidro, ka šāds lēmums pieņemts, jo pārbaudes laikā konstatēts, ka līdz brīdim, kad koģenerācijas stacijai bija jāuzsāk ražošana, tā kā iekārtu kopums nebija gatava ekspluatācijai. SIA Jumis Geo valdes loceklis Edgars Romanovskis lēmumam nepiekrīt, norādot, ka EM argumenti nekādā gadījumā nevarēja kalpot par iemeslu šāda lēmuma pieņemšanai. Nozares eksperti atļaujas anulēšanu uzskata par tuvredzīgu un ekonomiski neloģisku.

EM pēc būtības vēlas atņemt elektroenerģijas OI tiesības visām koģenerācijas stacijām, kas darbu uzsākušas, ieviešot mazas jaudas, atzīmē E. Romanovskis. «Lai to panāktu, EM izvirza papildu prasības, kas iepriekš likumā nebija paredzētas, kā arī tendenciozi tulko un piemēro Ministru kabineta (MK) noteikumus. Tas ne tikai rada finansiālus zaudējumus, bet arī grauj uzņēmēju un kredītiestāžu uzticību Latvijai,» pauž E. Romanovskis. Viņš stāsta, ka 2016. gadā, kad SIA Jumis Geo uzsāka elektroenerģijas ražošanu koģenerācijā ar mazas jaudas elektrostaciju, MK noteikumi Nr.221 un citi normatīvie akti, kas regulē OI tiesību piemērošanu, nenoteica, ar kādu jaudu un cik lielā apjomā ražošana jāuzsāk.

Investējot aptuveni 6,5 milj. eiro, SIA Barkavas enerģija izveidojusi augsti efektīvu biomasas koģenerācijas staciju ar elektroenerģijas jaudu 1,5 MWh un 3 MWh siltuma jaudu, kuru gaida ne vien Barkavas iedzīvotāji, bet arī uzņēmēji – dārzeņu audzētāji, kuriem nepieciešama siltumnīcu apsilde, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Diemžēl pašlaik nevienam neatliek nekas cits, kā vienīgi gaidīt, jo Ekonomikas ministrija joprojām vilcinās ar atļaujas izsniegšanu un koģenerācijas stacija, lai gan ir uzbūvēta un gatava darboties, atrodas dīkstāvē. «Pašlaik man neatliek nekas cits, kā vien cerēt, ka viss notiks tā, kā tam ir jānotiek,» situāciju vērtē SIA Barkavas enerģija valdes priekšsēdētājs Edgars Kamišovs. Viņu gan bažīgu dara pēdējā laika notikumi, uzņēmējiem atņemtās obligātā iepirkuma atļaujas un Ekonomikas ministrijas vēršanās pret visu nozari, balstoties uz stipri vienpusēju un bieži neobjektīvu informāciju. Vēl vairāk šo neskaidrību pastiprina ekonomikas ministra Arvila Ašeradena pēdējā laikā paustais viedoklis, ka obligātā iepirkuma komponentes sistēma ir ne vien jāpārskata, bet jālikvidē kā tāda.

Danske Bank noslēgusi līgumu ar SIA Avoti SWF par ilgtermiņa finansējuma piešķiršanu 10 miljonu eiro apmērā jaunas koka skaidu granulu ražošanas rūpnīcas izveidei.

Jaunā rūpnīca atradīsies Gulbenes novada Lizumā, turpat kur šobrīd ir izvietota SIA Avoti SWF mēbeļu ražošanas rūpnīca. SIA Avoti SWF ir lielākais mēbeļu ražošanas uzņēmums Latvijā, kas jau teju divdesmit gadus izpilda globālās IKEA tirdzniecības ķēdes pasūtījumus, izgatavojot bērnu mēbeles un plauktu sistēmas no priedes koka. Neto apgrozījums 2015.gadā veidoja 28,7 miljonus eiro.

SIA Avoti SWF vadītājs Uldis Misiņš norāda, ka lēmums investēt koka skaidu granulu ražotnē pieņemts, ņemot vērā ievērojamos koka skaidu un šķeldas atlikumus, kas rodas mēbeļu ražošanas procesā. Tādejādi tiks veikta to tālāka apstrāde un radīta papildu pievienotā vērtība.

Analizējot Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā iesniegtos siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifu projektus 2014. gadam, Ekonomikas ministrija secinājusi, ka 2014. gadā veiktās izmaiņas elektroenerģijas obligātā iepirkuma atbalsta mehānismā un subsidētās enerģijas nodokļa ieviešana nav radījusi būtisku ietekmi uz centralizētās siltumapgādes pakalpojumu tarifiem, informē EM.

Subsidētās elektroenerģijas nodokļa un elektroenerģijas obligātā iepirkuma cenas atsaistes no dabasgāzes tirdzniecības gala tarifa ietekme uz siltumenerģijas pakalpojumu tarifiem var mazināt citu izmaksu samazinājums dažādu tehnoloģisku un ekonomisku izmaiņu rezultātā. Līdz ar to pozitīvi vērtējams arī fakts, ka virkne Latvijas siltumapgādes uzņēmumu, izmantojot pieejamos Eiropas Savienības fondu līdzekļus, ir veiksmīgi veikuši savu siltumapgādes sistēmu rekonstrukciju, kas ļāvis būtiski palielināt to energoefektivitāti un samazināt siltumenerģijas tarifus.

Lai arī turpmāk nodrošinātu pēc iespējas zemākus siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifus, uzlabotu siltumenerģijas ražošanas efektivitāti un sekmētu pāreju uz alternatīviem siltuma ražošanas avotiem, kuros tiek izmantoti vietējie atjaunojamie energoresursi, 2014.-2020. gada ES fondu plānošanas perioda ietvaros energoefektivitātes un vietējo atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanai centralizētajā siltumapgādē plānots atbalsts 53,2 miljonu eiro apmērā.

Ekonomikas ministrija pieņēmusi lēmumu par atļaujas atcelšanu pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros SIA «M7 Energy» (iepriekšējais nosaukums SIA «KSER») atjaunojamo energoresursu (AER) koģenerācijas elektrostacijai Jūrmalā.

Atļauja pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros SIA «M7 Energy» atcelta, jo komersants nav noslēdzis līgumu ar publisko tirgotāju un tas nav stājies spēkā triju mēnešu laikā pēc 2018. gada 10. aprīlī pieņemto grozījumu Ministru kabineta 2009. gada 10. marta noteikumos Nr. 221 «Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā» spēkā stāšanās 2018. gada 27. aprīlī.

Ekonomikas ministrija norāda - ja elektroenerģijas ražotājs nepārdod elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, tam ir tiesības darboties brīvā tirgus apstākļos un vienoties ar jebkuru elektroenerģijas tirgotāju par elektroenerģijas pārdošanu par vienošanās cenu. Tāpat ražotājs koģenerācijas stacijā var turpināt ražot un pārdot arī siltumenerģiju, par cenu vienojoties ar siltumenerģijas pircēju un lietotāju.

Zviedrijā ik gadu atmirstošās koksnes daudzums ir ap 5%, kamēr Latvijā tas veido vismaz 20%, kas nozīmē, ka biomasa vienkārši satrūd mežā.

To DB norāda Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācijas (LAEF) valdes priekšsēdētājs Jānis Irbe, uzsverot, ka mums būtu jādomā par racionālāku meža resursu izmantošanu. State of Europe’s Forests dati liecina, ka atmirušo koku apjoms mežaudzēs Latvijā ik gadu sasniedz apmēram 23,6 kubikmetrus uz vienu hektāru (m3 /ha), kamēr Polijā, Dānijā, Somijā, Zviedrijā un Norvēģijā šis apjoms nepārsniedz pat 10 m3 /ha.

Nauda paliek Latvijā

Biomasas izmantošanai Latvijā ir liels potenciāls, sevišķi tās pielietošanai augstākas pievienotās vērtības produktu ražošanā nākotnē, uzskata J. Irbe. “Diemžēl jāteic, ka pašlaik mēs ne tikai ļaujam biomasai satrūdēt mežā, bet arī racionāli neizmantojam to jau pieejamajās tehnoloģijās. Ja runājam par siltuma un elektroenerģijas ražošanu, tad man nav saprotama valstī realizētā politika – ka netiek veicināta koksnes biomasas lietošana koģenerācijas procesā, kas šobrīd ir efektīvākais veids, kā izmantot mazkvalitatīvo koksnes biomasu, jo vienlaicīgi tiek ražota gan elektrība, gan siltums. Ir pat absurdi gadījumi, ka tiek atbalstīta vienkāršu apkures katlu iegāde, lai it kā ieviestu jaunas un efektīvas atjaunojamo energoresursu (AER) tehnoloģijas siltumapgādē, bet tajā pašā laikā valsts apzināti un centīgi turpina iznīcināt jau darbojošās koģenerācijas stacijas, kas ir saņēmušas atļaujas darbībai obligātā iepirkuma ietvaros. Esmu informēts arī par situācijām, ka tikušas nojauktas pilnīgi jaunas privāto investoru būvētas koģenerācijas stacijas, atstājot apdzīvotās vietas bez siltumapgādes avota. Tad pašvaldība ir spiesta ieguldīt nodokļu maksātāju naudu, lai steigā iegādātos vienkāršus apkures katlus, kuros vienkārši dedzināt koksnes biomasu,” secina J. Irbe, piebilstot, ka biomasa ir vienīgais atjaunojamais resurss, kas pilnvērtīgi var aizstāt fosilo degvielu visās enerģētikas nozarēs.

Saistībā ar televīzijas kanālā TV3 raidījumā «Nekā Personīga» izskanējušo informāciju par vairākiem uzņēmumiem, kas varētu būt krāpušies ar atļaujām elektroenerģijas ražošanai obligātajā iepirkumā, Ekonomikas ministrija iesniegusi pieteikumu Valsts policijai ar lūgumu uzsākt kriminālprocesu pret AS «Sadales tīkls» un SIA «Rīgas Enerģija» par iespējami notikušu noziedzīgu nodarījumu, informē Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa.

«Saskaņā ar izsniegto atļauju SIA «Rīgas Enerģija» līdz 2017. gada 5.oktobrim bija jāuzsāk elektroenerģijas ražošana koģenerācijā. Lai pārliecinātos, ka stacija ir uzsākusi elektroenerģijas ražošanu koģenerācijā, ir jābūt sistēmas operatora, t.i. AS «Sadales tīkls», parakstītam aktam par elektrostacijas atzīšanu kā derīgu paralēlam darbam ar sistēmu un atļaujai par elektrostacijas pieslēgšanu sistēmai AS «Sadales tīkls» uz pārbaudes laiku ne mazāku kā 72 stundas,» skaidro ministrijā.

Tomēr raidījuma «Nekā Personīga» filmēšanas laikā uzņēmuma SIA «Rīgas Enerģija» teritorijā netika konstatēta elektroenerģijas ražošana.

Tādēļ Ekonomikas ministrija lūdz Valsts policiju pārbaudīt iespējamās krāpnieciskās darbības.

Latvijas enerģijas, vides un klimata nākotne ir zaļa, bet ir izaicinājumi, kas prasa risinājumus.

Latvijā elektroenerģijas ražošanai izmanto daudz atjaunojamo energoresursu (AER). Arī daudz siltuma saražojam, izmantojot biomasu, kas pieejama uz vietas Latvijā. Tomēr ir arī izaicinājumi. Piemēram, ja neskaita trīs lielās hidroelektrostacijas, tad Latvijā, izmantojot AER, nemaz tik daudz elektroenerģijas nesaražo. Arī siltuma ražošanā būtisku lomu spēlē dabasgāze, kas pats par sevi ir tīrs kurināmais, bet ir fosils, neatjaunojams un importējams no citām valstīm. Vēl pamatīgs izaicinājums ir atkritumu apsaimniekošana – cik daudz atkritumu radām, cik šķirojam, cik aprokam un cik pārstrādājam.

Atjaunojamo energoresursu ziņā Latvija ir starp Eiropas Savienības pirmrindniecēm – kopā ar Zviedriju, Somiju, Dāniju un Austriju mums ir lielākā atjaunojamo energoresursu daļa enerģijas bruto galapatēriņā. Tas, protams, ir labi, bet pētīsim tālāk, un tālāk ir jāskata divi pārveidotās enerģijas veidi – elektrība un siltums. Mums ir jāapzinās, ka Latvijas labie rādītāji elektrības segmentā ir tikai pateicoties vēsturiskajam mantojumam – trīs lielajām uz Daugavas uzceltajām hidroelektrostacijām (HES).

Lietuvā pēc pusotru gadu ilgiem būvdarbiem šonedēļ sākusi darboties Viļņas atkritumu šķirošanas rūpnīca. Uzņēmumā, kas izmaksājis 34,8 miljonus eiro, tiks šķiroti atkritumi no visa Viļņas reģiona. Tiesa gan, no pašas galvaspilsētas atkritumi uz jauno rūpnīcu pagaidām netiek vesti.

Uzņēmums šķiros visus jauktos sadzīves atkritumus. Pārstrādei derīgā daļa tiks nosūtīta uz rūpnīcām, bet atkritumi ar pienācīgu enerģētisko vērtību tiks šķiroti un pārtaps cietajā kurināmajā.

Valsts enerģētikas koncerna Lietuvos energija Koģenerācijas staciju projektu dienesta direktors Nerijus Rasburskis ziņu aģentūrai BNS pastāstījis, ka šo cieto kurināmo varēs izmantot arī plānotajā Viļņas koģenerācijas stacijā. Atkritumi gan tiks dedzināti tikai vienā no trim spēkstacijas katliem. Iecerēts, ka kurināmais no rūpnīcas nonāks koģenerācijas stacijā pa īpašu slēgtu konveijeru, tā ietaupot transporta izdevumus.

Šobrīd norisinās konkurss, kurā tiek izraudzīts darbuzņēmējs Viļņas koģenerācijas stacijas celtniecībai 300 miljonu eiro vērtībā.

Ziemeļeiropas enerģētikas uzņēmums Gren paziņo par plāniem Latvijā investēt vairāk nekā 200 miljonus eiro un Aconē būvēt reģenerācijas staciju, informē uzņēmums.

Jaunajā reģenerācijas stacijā tiks izmantotas mūsdienīgākās un drošākās tehnoloģijas un paredzams, ka tā darbību uzsāks 2029. gadā.

Ilka Nīranens (Ilkka Niiranen), Gren vadītājs: “Eiropā pašlaik darbojas vairāk kā 500 reģenerācijas stacijas, kas nodrošina konkurētspējīgu enerģijas cenu lietotājiem, un samazina poligonos apglabājamo atkritumu apjomu. Latvija ir viena no pēdējām ES dalībvalstīm, kur šāds risinājums netiek izmantots. Gren pieredze Ziemeļeiropā, tostarp Baltijā, palīdzēs realizēt šāda mēroga projektu.”

Andris Vanags, Gren darbības vadītājs Latvijā: “Konkurētspējīga siltumenerģija ir nepieciešama Rīgā, savukārt mūsu resursi būs atkritumi, kas šobrīd, pēc šķirošanas, nonāk Latvijas atkritumu poligonos. Reģenerācijas projekta plānošanai, projektēšanai, realizēšanai un ekspluatācijai izmatosim mūsu labāko pieredzi no Lietuvas, kur līdzīga koģenerācijas stacija Klaipēdā sekmīgi darbojas jau 11 gadus.”

SIA Jumis Geo, kam 2018. gada vasarā anulēta atļauja pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma (OI) ietvaros, aicina Ekonomikas ministriju (EM) diskutēt par izlīgumu

Jumis Geo pieteikums par EM lēmuma atcelšanu šobrīd tiek skatīts Administratīvajā rajona tiesā. Uzņēmuma valdes loceklis Edgars Romanovskis uzskata, ka tiesvedības turpināšana neatbilst valsts interesēm un kaitē Latgales reģiona ekonomikas izaugsmei, tāpēc šajā lietā būtu nepieciešams diskutēt par izlīgumu. Atļauja pārdot elektroenerģiju OI ietvaros uzņēmumam atcelta 2018. gada 16. jūlijā. EM iepriekš skaidroja: šāds lēmums pieņemts, jo pārbaudes laikā konstatēts, ka līdz brīdim, kad koģenerācijas stacijai bija jāuzsāk ražošana, kā iekārtu kopums tā nebija gatava ekspluatācijai.

Meklē iespējas

Mežvidu lauksaimniecības un tehnoloģiju parkam ir potenciāls kļūt par vienu no Latgales attīstības centriem, taču šobrīd šīs iespējas ir apdraudētas, pauž E. Romanovskis, uzsverot, ka EM lēmums anulēt atļauju skāris aptuveni desmit projektus, kuri īstenoti sadarbībā ar Jumis Geo. «Koģenerācijas stacija ar siltumenerģiju nodrošināja blakus esošo ziemas siltumnīcu kompleksu Mežvidi, taču nākotnē stacijā saražoto siltumu bija paredzēts izmantot arī siltumnīcu kompleksa otrajā kārtā, augļu un dārzeņu pārstrādes cehā, kā arī Mežvidu lauksaimniecības un tehnoloģiju parka ražotnēs. Tāpat šobrīd notiek darbs pie energoefektīvu gaismošanas iekārtu un elektroietaišu ražotnes izveides, metālapstrādes un energoiekārtu ražošanas ceha būvniecības, kā arī industriālo kaņepju pārstrādes projekta,» atzīmē E. Romanovskis, piebilstot, ka šajos projektos kā sadarbības partneri pētniecībā un jaunu tehnoloģiju ieviešanā iesaistīti arī Latvijā vadošo augstskolu pētnieki.

Ministru kabinets šā gada 11. aprīļa sēdē atbalstīja Ekonomikas ministrijas ierosinājumu par uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atlaides piešķiršanu SIA Avoti SWF investīciju projektam Eksperimentālas granulu ražotnes izveide, informē EM.

Investīciju projekta īstenošana uzņēmumam ļaus ieviest ražošanā augstvērtīgas koksnes granulas, kas tiks ražotas no kokapstrādes ražošanas atgriezumiem un mazvērtīgas koksnes, iegūstot produktu ar lielu pievienoto vērtību un eksporta potenciālu. Kopumā SIA Avoti SWF investīciju projekta ietvaros plāno veikt ieguldījumus 12 549 800 eiro apmērā, kas nozīmē, ka pēc projekta īstenošanas uzņēmumam būs tiesības piemērot UIN atlaidi 3 137 450 eiro apmērā.

SIA Avoti SWF ir dibināts 1994. gadā un atrodas Gulbenes novadā. Uzņēmums ir viens no lielākajiem masīvkoka mēbeļu ražošanas uzņēmumiem Baltijā un tā stabilo attīstību veicinājusi ilgtermiņa sadarbība kopš 1998.gada ar IKEA SUPPLY AG, kas ir viena no lielākajām mēbeļu un interjera preču veikalu ķēdēm pasaulē.

#Tas ir lielākais pabeigtais investīciju projekts meža nozarē Latvijā 2017. gadā.

Investējot 13,5 milj. eiro, Latvijas lielākais mēbeļu ražotājs SIA Avoti SWF Lizumā ir izveidojis kokskaidu granulu ražotni ar jaudu 110 tūkst. t, plāno ieguldīt mēbeļu ražošanā, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Tas ir lielākais pabeigtais investīciju projekts meža nozarē Latvijā 2017. gadā. Kokskaidu granulu ražotne tika iedarbināta pērnā gada nogalē un mēneša laikā tā spēja sasniegt 80% no paredzētās ražošanas jaudas. Ražotne strādā 24 stundas septiņas dienas nedēļā un darbs tajā ir 22 cilvēkiem. «Tomēr jārēķinās, ka kopumā jaunu darba vietu reģionā ir ievērojami vairāk,» akcentē Kristaps Roziņš, SIA Avoti SWF kokskaidu granulu ražotnes vadītājs.

Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens Ekonomikas ministrijas kontroles grupai, kopā ar kompetento iestāžu pieaicinātajiem ekspertiem, ir uzdevis nekavējoties veikt pārbaudes, izbraucot uz konkrētajām vietām, informē Ekonomikas ministrapadomniece komunikācijas jautājumos Agita Baltbārde.

Pārbaužu laikā paredzēts pārliecināties klātienē par koģenerācijas staciju darbību atbilstoši licencei.

Vienlaikus Ašeradens uzdevis AS «Sadales tīkls» uzsākt iekšējo pārbaudi saistībā ar izdoto pārbaudes aktu par SIA «Rīgas enerģija» koģenerācijas stacijas darbību.

A. Baltbārde arī atzīmē, ka ekonomikas ministrs plāno vērsties Valsts policijā par pārbaudes uzsākšanu saistībā ar iespējamu krāpniecību SIA «Rīgas enerģija» darbībā.

Koģenerācijas stacijas, kurās pārbaides uzdevis veikt ekonomikas ministrs:

- SIA «Briedis būve» «Kriozes», Saldus pagasts, Saldus novads

- SIA «Madonas Eko» Cesvaines iela 18B, Madona, Madonas novads

- SIA «Tektus» Cecīļu iela 12, Ieriķi, Drabešu pagasts, Amatas novads

Testa režīmā sākusi darbu kokskaidu granulu ražotāja - Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas (RSEZ) SIA NewFuels jaunā ražotne, aģentūrai LETA pastāstīja RSEZ SIA NewFuels valdes loceklis Matīss Paegle.

Pakāpeniski kāpinot jaudu, jau decembrī jaunajā ražotnē plānots sasniegt plānoto ražošanas apjomu, tādējādi divkāršojot uzņēmumā saražotās produkcijas apjomu.

«Ja līdz šim uzņēmums gadā ražoja 120 000 tonnu kokskaidu granulu, tad pēc jaunās ražotnes nodošanas ekspluatācijā šis skaitlis dubultosies, sasniedzot 240 000 tonnu gadā. Tādējādi RSEZ SIA NewFuels kļūs par ceturto lielāko kokskaidu granulu ražotāju Eiropā,» skaidroja Paegle.

Jaunā ražošanas līnija būs spējīga ražot ne tikai industriālās kokskaidu granulas, bet arī kokskaidu granulas mājsaimniecībām.

Līdz ar jaunās kokskaidu granulu ražotnes izveidi un koģenerācijas stacijas nodošanu ekspluatācijā šī gada augustā strādājošo skaits uzņēmumā no 35 pieaudzis līdz 50 cilvēkiem. Pastarpināti no uzņēmuma darbības labumu gūst arī vietējie uzņēmēji, kuri piegādā izejmateriālus, ražotnes darbībai nepieciešamās iekārtas, kā arī veic saimnieciska rakstura pakalpojumus un tehnisko apkalpošanu.

Valsts policija rosinājusi prokuratūrai apsūdzēt vienu esošo un vienu bijušo Ekonomikas ministrijas (EM) amatpersonu par pienākumu nepildīšanu saistībā ar obligātā iepirkuma komponenti (OIK), aģentūru LETA informēja Valsts policijā.

Viena no divām aizdomās turētajām personām patlaban vairs EM nestrādā, bet otra turpina ieņemt amatu šajā ministrijā, norādīja policijā.

13.maijā lieta nodota Rīgas tiesas apgabala prokuratūrai, kurai drīzumā būs jāizlemj vai personām celt apsūdzību.

2018.gada aprīlī Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldē tika sākts kriminālprocess par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, ja ar to izraisītas smagas sekas.

Saskaņā ar 2005.gada 5.maija Elektroenerģijas tirgus likuma normu, publiskajam tirgotājam ir pienākumi iepirkt koģenerācijas stacijās saražoto elektroenerģiju, kas saražota, izmantojot atjaunojamos energoresursus. Komersantiem bija tiesības pārdot par noteiktu cenu tikai saražotās elektroenerģijas atlikumu, kas palicis pēc elektroenerģijas izlietošanas koģenerācijas stacijas vajadzībām.

UPB holdings apgrozījums pērn sasniedzis 142 miljonus eiro un ir lielākais tā vēsturē, informē UPB mārketinga departamenta direktore Ilze Rosicka.

Apgrozījuma kāpumu par 31% nodrošinājusi stabilai izaugsme eksporta tirgos, tehniski sarežģītāku projektu realizācija, jaunu produktu izstrāde un sinerģijas efekta izmantošana starp holdinga dažādajām biznesa grupām. Būtisks apgrozījuma kāpums pērn bijis eksporta tirgos, sevišķi Skandināvijā, kur aizvien pieaug pieprasījums pēc UPB apvienotajiem karkasa un fasādes būves risinājumiem - pagājušajā gadā realizēti vairāki šādi projekti, lielākie no tiem ir Sorkedalsveien - biroju un daudzdzīvokļu ēku komplekss Oslo, Norvēģijā, un Blenda - biroju ēka Gēteborgā, Zviedrijā. Novērtēta tiek arī UPB kompetence zaļo un ilgtspējīgo projektu realizēšanā, tai skaitā BREEAM un LEED sertifikāciju sistēmās - gandrīz puse no 2016. gadā būvētajiem projektiem atbilst kādai no videi draudzīgajām vai ilgtspējas sistēmām.

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija šodien konceptuāli atbalstīja priekšlikumus par obligātā iepirkuma komponentes (OIK) ierobežošanu.

Mašīnbūves un metālapstrādes uzņēmumu asociācijas vadītājs Vilnis Rantiņš komisijas sēdē pauda, ka veids, kādā Latvijā ir tikusi īstenota subsidētās elektroenerģijas atbalsta sistēma, to atbilstoši neuzraugot un paredzot pārmērīgi dāsnu atbalstu, ir nozīmīgi sadārdzinājis elektroenerģijas izmaksas Latvijas ražotājiem. Tā rezultātā iedragāta Latvijas rūpniecības konkurētspēja.

Pēc viņa teiktā, Latvijā elektroenerģijas cenas industriāliem patērētājiem ir krietni augstākas nekā vidēji Eiropā. Īpaši lielas atšķirības ir salīdzinājumā ar tuvākajiem kaimiņiem un konkurentiem Ziemeļu un Centrālajā Eiropā.

Tāpat viņš piebilda, ka Latvijā ir vislielākā OIK un sadales pakalpojumu proporcija kopējā elektrības cenā, un lielākajai daļai nozares mazo un vidējo uzņēmumu elektroenerģijas izmaksas 2017. un 2018.gadā turpina pieaugt. Tikmēr, neraugoties uz ekonomikas ministra Arvila Ašeradena (V) publiski atzīto, ka subsidētās elektroenerģijas atbalsta sistēma ir kļūda, Ekonomikas ministrijas (EM) rīcība neliecina par politisko gribu un gatavību šo kļūdu labot.

BaltCap Infrastruktūras fonds (BInF) iegādājies 70% biomasas koģenerācijas stacijas kapitāldaļu, informē fonda pārstāvji.

Augstas efektivitātes šķeldas koģenerācijas stacija darbojas kopš 2017. gada oktobra un šī projekta realizācijas kapitālie izdevumi ir 17 miljoni eiro. Staciju paredzēts iegādāties no uzņēmuma AS Energoeco. Darījums gaida apstiprinājumu Konkurences padomē un tā detaļas netiek atklātas.

Koģenerācijas spēkstacija ir aprīkota ar 18 megavatu HoSt Bio Energy Installations augstspiediena tvaika katlu un 3,98 megavatu tvaika turbīnu, un tās saražotā elektroenerģija nodrošina siltumu Rīgas rajonu siltumapgādes sistēmai.

«Pēdējo divu gadu laikā mēs rūpīgi sekojām koģenerācijas staciju attīstībai Acones rūpnieciskajā parkā un uzskatām to par tehnoloģiski drošu un labi realizētu projektu, kas lieliski iekļaujas mūsu ieguldījumu portfelī. Pateicoties šai investīcijai, mēs būsim vienu soli tuvāk mūsu mērķim – ieguldīt vismaz 40% no fonda līdzekļiem klimata pārmaiņu mazināšanas projektos. Šāda tipa investīcijas kļūst arvien svarīgākas un steidzamākas, ņemot vērā nesen publicēto Starpvaldību klimata pārmaiņu paneļa (IPCC) īpašo ziņojumu par globālo sasilšanu,» komentē Šarūnas Stepukonis, BaltCap Infrastruktūras fonda vadītājs.